TotalitÄro žurku cīņa par varu: kurÅ¡ kuru iznerros
KasÄ«klis · 03.07.2020. · Komentāri (0)Pašsaprotams, ka sabiedrotos (draugus) aicina ciemos kÄ ikdienÄ, tÄ arÄ« svÄ“tku dienÄs. Īpaši jau svÄ“tku dienÄs. Nav šaubu, ka Putinam viss, kas saistÄs ar PSRS, ir svÄ“ts un godÄ turams. Viens no PSRS laika jÄjamzirdziņiem – Otrais pasaules karš it Ä«paši. TomÄ“r šogad 9.maija ieplÄnotÄs izrÄdÄ«šanÄs izpalika, bet izrÄdÄ«ties vajag, Ä«paši, ja tuvojas vÄ“lÄ“šanas, kuru rezultÄts izšÄ·irs, vai Krievija tiks faktiski pie cara, kuram svÄ“ts PSRS mantojums, vai nÄ“. VisticamÄk, ka tiks, un šÄ« tikšana vismazÄkÄ mÄ“rÄ bÅ«s saistÄ«ta ar Krievijas iedzÄ«votÄju patieso gribu, bet tas jau cits stÄsts.
KÄ jau sabiedrotajam pieklÄjas, Putins uz 24.jÅ«nija parÄdi uzaicinÄja arÄ« savu kaimiņvalsts galvu – Aleksandru Lukašenko. Abus saista daudz kopÄ«gu lietu, ja runÄjam par vadÄ«bas stilu un ilgdzÄ«votspÄ“ju varas virsotnÄ“. TomÄ“r pÄ“dÄ“jÄ laikÄ tik siltÄs abu valstu vadÄ«tÄju attiecÄ«bas nedaudz sašÄ·obÄ«jÄs, jo Lukašenko nevÄ“lÄ“jÄs kļūt par Putina vasali, tÄdÄ“jÄdi ļaujot viņam ieņemt vÄ“l ietekmÄ«gÄku amatu, uz ko Putins atbildÄ“ja viņam raksturÄ«gÄ stilÄ – piegrieza krÄnu (te domÄti naftas produktu un gÄzes piegÄdes).
JÄatzÄ«mÄ“, ka tieši Lukašenko nevÄ“lÄ“šanÄs kļūt par Putina vasali vislielÄkÄ mÄ“rÄ sekmÄ“ja Krievijas KonstitÅ«cijas grozÄ«jumu izstrÄdi, lai Putins saņemtu ko vÄ“las – turpinÄtu valdÄ«t. Bet nu, ja jau reiz Putins aicina, tÄtad – uzskata Lukašenko par savu draugu un sabiedroto. TomÄ“r faktiskÄ abu uzvedÄ«ba liecinÄja pavisam par ko citu:
SvinÄ«gÄ pasÄkuma sÄkumÄ, kad Putins piecÄ“lÄs, lai noklausÄ«tos Krievijas aizsardzÄ«bas ministra Sergeja Šoigu ziņojumu, ka parÄdei viss sagatavots, kÄjÄs piecÄ“lÄs visa izmeklÄ“to viesu tribÄ«ne, taÄu Aleksandrs Lukašenko pat nepakustÄ“jÄs. PÄ“c parÄdes, kad Putina uzaicinÄtie reÄ£iona valstu lÄ«deri stÄjÄs vienÄ rindÄ, lai noliktu ziedus pie NezinÄmÄ karavÄ«ra kapa Aleksandra dÄrzÄ, Lukašenko demonstratÄ«vi samainÄ«jÄs ar citu cilvÄ“ku, lai nebÅ«tu jÄstÄv blakus Putinam. Video no pasÄkuma liecina, ka Putins šo žestu pamanÄ«ja.
CeÄ¼Ä uz NezinÄmÄ karavÄ«ra kapu Putins sarunÄjÄs ar KazahstÄnas, UzbekistÄnas, MoldÄvijas un TadžikistÄnas lÄ«deriem, taÄu Lukašenko turÄ“jÄs atstatus un runÄs neiesaistÄ«jÄs. Baltkrievijas ziņu portÄla korespondents pamanÄ«ja, ka Putins, sasveicinoties ar sabraukušajiem, nepaspieda roku 15 gadus vecajam Nikolajam Lukašenko, kurš ar tÄ“vu sÄ“dÄ“ja pirmajÄ skatÄ«tÄju rindÄ.[1]
Viss iepriekš minÄ“tais ir it kÄ nenozÄ«mÄ«gi sÄ«kumi, bet pasaka daudz ko. JÄatzÄ«st, ka jau iepriekš abi valstu vadÄ«tÄji bija pamanÄ«jušies apmainÄ«ties kÄ ar savstarpÄ“jÄm “laipnÄ«bÄm”, tÄ arÄ« zemtekstu darbÄ«bÄm, piemÄ“ram, hokeja spÄ“lÄ“, kurÄ tikai Putinam bija komandas kapteiņa krekliņš.
Labi, tas jau ir pagÄjis, bet mani pÄrsteidz kaut kas pavisam cits. Tas bÅ«tu: pašlaik kÄ KrievijÄ, tÄ arÄ« BaltkrievijÄ notiek svarÄ«gi procesi – balsošana/vÄ“lÄ“šanas. KrievijÄ balsošana par konstitÅ«cijas grozÄ«jumiem, kuru patiesÄ bÅ«tÄ«ba ir nodrošinÄt Putinam prezidenta vai jau, precÄ«zÄk sakot, cara amatu lÄ«dz mūža beigÄm, savukÄrt BaltkrievijÄ – prezidenta vÄ“lÄ“šanÄs, kurÄs jau kÄrtÄ“jo reizi uzvaras laurus, visticamÄk, plÅ«ks Lukašenko.
Abi izcÄ“lušies ar to, ka savus oponentus spÄ“j nolikt pie vietas ar spÄ“ku un nekaunÄ«bu, nevis gudrÄ«bu. Tamdēļ balsojuma rezultÄti vairÄk saistÄ«ti ar to, ka viņi izmanto savas varas sviras, lai vÄ“lÄ“šanu/balsojuma rezultÄti bÅ«tu viņiem labvÄ“lÄ«gi, nevis atspoguļo patieso sabiedrÄ«bas viedokli. ŠÄdi skatot, pat ja abi ierÄ«kotu vÄ“lÄ“šanu iecirkni aitu kÅ«tÄ« un balsot ļautu tikai tajÄ dzÄ«vojošÄm aitÄm (te tik tiešÄm domÄju dzÄ«vniekus), tad atklÄtos, ka visas aitas ir nobalsojušas un pat parakstÄ«jušÄs.
Tiesa, ja salÄ«dzina Putina valdÄ«šanas vÄ“rienus ar Lukašenko vÄ“rieniem, tad jÄatzÄ«st, ka pÄ“dÄ“jais tÄds mazs gariņš vien sanÄk. Nu nav Lukašenko tÄ sašmucÄ“jies kÄ Putins.
Pirms rakstu tÄlÄk, uzreiz pasaku, ka neesmu bijis un nebÅ«šu Lukašenko metožu piekritÄ“js. Punkts un Ämen. TomÄ“r vienu interesantu lietu grÅ«ti nepamanÄ«t. Proti, notikušÄs akcijas pie Baltkrievijas vÄ“stniecÄ«bÄm. TÄdas notikušas RÄ«gÄ, TelavivÄ, ParÄ«zÄ“, LondonÄ, ViļņÄ, VÄ«nÄ“ un vairÄkÄs citÄs pilsÄ“tÄs. JautÄsiet - pret ko protestÄ“juši? Atbilde vienkÄrša, bet savÄ ziÅ†Ä neloÄ£iska – pret BaltkrievijÄ notiekošajiem procesiem pirms 9.augustÄ paredzÄ“tajÄm prezidenta vÄ“lÄ“šanÄm.
Noteikti tagad kÄds iedomÄsies – kamdēļ neloÄ£iska? Lukašenko tak apspiež demokrÄtiju utt.. Tik tÄlu pareizi, bet – paskatÄ«sim ko nedaudz plašÄk. SanÄk, ka ir virkne aktÄ«vistu, kuri ir demokrÄtijas aizstÄvji, bet tagad satraucas par vÄ“lÄ“šanÄm BaltkrievijÄ, kurÄm jÄnotiek 9.augustÄ, bet pavisam ignorÄ“ faktu, ka tieši šajÄ brÄ«dÄ« notiek balsošana KrievijÄ par konstitÅ«cijas grozÄ«jumiem, ar kuriem Putins kļūs faktiski par caru.
Lukašenko autoritÄrisms ir zinÄma lieta, bet, tÄ nu nepavisam pat tuvu nestÄv klÄt tam, ko sastrÄdÄ Putins. Kaut kÄ nav nÄcies pamanÄ«t, ka demokrÄtiju aizstÄvji bÅ«tu veikuši arÄ« kÄdas protesta akcijas pie Krievijas vÄ“stniecÄ«bas.
Labi, Latvija ir viena lieta, bet pievÄ“rsÄ«sim uzmanÄ«bu iepriekš nosauktajÄm pilsÄ“tÄm. Vai man vienÄ«gajam tÄs asociÄ“jas ar pilsÄ“tÄm, kurÄs parasti ļoti aktÄ«vi darbojas Krievijas specdienesti? Nez, varbÅ«t tÄ sanÄk vienkÄrša sakritÄ«ba. Pat, ja arÄ« tÄ ir sakritÄ«ba, tad lielÄkais ieguvÄ“js no tÄs ir tieši Putins, jo viņam tagad ir visizdevÄ«gÄk, ka pasaules plašsaziņas lÄ«dzekļu lokÄ ir nonÄkuši notikumi saistÄ«bÄ ar gaidÄmajÄm Baltkrievijas prezidenta vÄ“lÄ“šanÄm, nevis tiek atspoguļots balsošanas cirks KrievijÄ.
Te nu atkal kÄds varÄ“tu iesaukties: vai tik tiešÄm Putins kaut ko tÄdu varÄ“tu nodarÄ«t savam draugam Lukašenko?! Te tad man atliek iesaukties: Eu, pamostieties, ja ir tÄds draugs kÄ Putins, tad ienaidnieki vairs nav vajadzÄ«gi. ArÄ« Lukašenko nav “svÄ“tÄ govs”, un tamdēļ tik laika jautÄjums – kad bÅ«s redzams, kÄdu atbildes “pÄrsteigumu” viņš bÅ«s sagatavojis.
[1] https://www.tvnet.lv/7003795/putins-un-lukasenko-parade-apmainas-nelaipniem-zestiem