Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

„Vai miljonāram atļauts viss? ArÄ« aizsargjoslā ieraktus bÅ«vgružus uzdot par vÄ“sturiskās apbÅ«ves atliekām?” – publikāciju ar šÄdu virsrakstu nesen bija iesÅ«tÄ«jis kāds Pietiek lasÄ«tājs, minot kādu vārdā nenosauktu „ļoti naudÄ«gu cilvÄ“ku, kas spÄ“j „motivÄ“t” vietÄ“jo varu, lai tiktu pie iespÄ“jas bÅ«vÄ“ties daudzu tik kārotajā RÄ«gas jÅ«ras līča 300 metru aizsargjoslā, - jo viņam, lÅ«k, vienkārši ļoti, ļoti gribas”. Tagad Pietiek rÄ«cÄ«bā nonācis detalizÄ“ts trauksmes cÄ“lāja ziņojums, kurā šis ļoti naudÄ«gais cilvÄ“ks ir nosaukts vārdā, - tas ir miljonārs Andris Ramoliņš. Šodien publicÄ“jam atsevišÄ·us bÅ«tiskākos šÄ« trauksmes cÄ“lāja ziņojuma fragmentus.

„Man ir kļuvis zināms, ka Engures novada, Engures pagasta, Apšuciema, nekustamā Ä«pašuma “TEIKAS”, kadastra 90500080102, un “TEIKIÅ…AS”, kadastra numurs 90500080413 (turpmāk saukts Īpašums), jaunā Ä«pašniece Anna Ramoliņa ar Ä£imeni, kas iegādājās šo Īpašumu 29.08.2019., jau ir veikusi priekšdarbus, tostarp, iespÄ“jams, prettiesisku zemes gabala atmežošanu, fiktÄ«vu iepriekšÄ“jas apbÅ«ves Ä“kas pamatu fragmentu ierakšanu, un plāno nelikumÄ«gi iegÅ«t atļauju bÅ«vÄ“t iegÅ«tajā Īpašumā dzÄ«vojamo Ä“ku.

Es konstatÄ“ju, ka 06.11.2020. interneta vietnÄ“ tika publicÄ“ti https://www.vvd.gov.lv/izsniegtie-tehniskie-noteikumi/ Tehniskie noteikumi Nr.KU20TN0001, kas ir izdoti 04.11.2020. (turpmāk saukti Tehniskie noteikumi) Kurzemes reÄ£ionālajā vides pārvaldÄ“, balstoties uz, iespÄ“jams, prettiesiskām darbÄ«bām, ko zemes Ä«pašniece vai viņas uzticamÄ«bas personas ir veikušas ar mÄ“rÄ·i iegÅ«t tiesÄ«bas apbÅ«vÄ“t RÄ«gas jÅ«ras līča krasta aizsargjoslas aizsardzÄ«bā esošu zemes gabalu.

Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punkta prasības nosaka:

“(2) Krasta kāpu aizsargjoslā un pludmalÄ“ papildus šÄ panta pirmajā daļā minÄ“tajiem aprobežojumiem aizliegts celt jaunas Ä“kas un bÅ«ves un paplašināt esošÄs, izņemot gadÄ«jumus, kad:

1) saskaņojot ar attiecÄ«go Valsts vides dienesta reÄ£ionālo vides pārvaldi un atbilstoši vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumam tiek:

a) atjaunotas vai restaurÄ“tas esošÄs Ä“kas un bÅ«ves;

b) bÅ«vÄ“tas palÄ«gÄ“kas pie esošajām dzÄ«vojamām Ä“kām vai bÅ«vÄ“m;

c) pārbÅ«vÄ“tas esošÄs Ä“kas vai bÅ«ves, nepārsniedzot esošo bÅ«vapjomu, bet, pārbÅ«vÄ“jot esošÄs dzÄ«vojamās Ä“kas, kuru platÄ«ba ir mazāka par 150 kvadrāmetriem, to kopÄ“jā platÄ«ba pÄ“c pārbÅ«ves nedrÄ«kst pārsniegt 150 kvadrātmetrus;

3) Ä“ku un bÅ«vju celtniecÄ«ba vai paplašināšana ir paredzÄ“ta vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā un notiek pilsÄ“tas teritorijā un šÄ«s darbÄ«bas ir saskaņotas ar attiecÄ«go Valsts vides dienesta reÄ£ionālo vides pārvaldi;

4) Ä“ku un bÅ«vju celtniecÄ«ba vai paplašināšana notiek šÄ likuma 67.pantā noteiktajā kārtÄ«bā apstiprinātajās un vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā noteiktajās ciema robežās vietās, kur bijusi iepriekšÄ“jā apbÅ«ve, minÄ“tās darbÄ«bas ir paredzÄ“tas vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā un saskaņotas ar attiecÄ«go Valsts vides dienesta reÄ£ionālo vides pārvaldi;

(21) ŠÄ panta otrajā daļā minÄ“tās darbÄ«bas veic, ja:

1) veikts paredzÄ“tās darbÄ«bas ietekmes uz vidi sākotnÄ“jais izvÄ“rtÄ“jums un saņemts Vides pārraudzÄ«bas valsts biroja atzinums par noslÄ“guma ziņojumu, novÄ“rtÄ“juma ziņojumu vai izdoti tehniskie noteikumi saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“jumu” prasÄ«bām;

2) attiecÄ«gā apbÅ«ve paredzÄ“ta vietÄ“jās pašvaldÄ«bas teritorijas plānojumā.”

Īpašums atrodas Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslas teritorijā, uz tā atrodas aptuveni 120 gadus vecs mežs, un tajā iepriekš nekad nav atradušÄs Ä“kas vai citas bÅ«ves ar pamatiem.

To pierāda šÄdi fakti:

https://ozols.daba.gov.lv/pub/ valsts dabas datu pārvaldÄ«bas sistÄ“mā kadastra fotogrāfijās, no augšas sākot, no 1994.gada uz zemes gabala atrodas bieza daudzgadÄ«ga mežaudze, un nav vÄ“rojami tukši laukumi jeb lauces;

Latvijas nacionālā arhÄ«va dokumenti liecina, ka no 1937.gada zemes gabalā, kas pievienotā kartÄ“ apzÄ«mÄ“ts ar Nr.51, Tukuma apriņķa Milzkalnes pagasta kadastrālā uzmÄ“rÄ«šanas kartes fragmentu kopijās zemesgabalā, kas saucās “KuÄ£inieki”, nekad nav bijusi neviena Ä“ka vai iepriekšÄ“ja apbÅ«ve;

zemes gabalā 2020.gada pavasarÄ« tika veikta, iespÄ“jams, nelikumÄ«ga simtgadÄ«gu veselu koku izciršana ar zemes gabala Ä«pašnieces laulātā, skandalozā miljonāra Andra Ramoliņa kompānijas SIA “Stiga RM” palÄ«dzÄ«bu, maskÄ“jot to ar sanitārās cirtes atļauju. LÅ«dzu ņemt vÄ“rā, ka A.Ramoliņš ar savu biznesu darbojas tieši mežizstrādes jomā un viņam ir ietekmÄ«gi sakari un saiknes gan ar mežniecÄ«bām, mÄ“rniekiem un amatpersonām, kas, iespÄ“jams, konsultÄ“ un palÄ«dz viņam apiet un pārkāpt likumu prasÄ«bas, rezultātā panākot prettiesisku risinājumu savas Ä£imenes mājas bÅ«vniecÄ«bai Īpašumā, kur tas faktiski nav atļauts. Par šo faktu sanitārās cirtes laikā tika informÄ“ta pašvaldÄ«bas policija, kas notikuma vietā sastādÄ«ja aktu par konstatÄ“to faktu.

Atļauja veikt sanitāro cirsmu, pÄ“c manā rÄ«cÄ«bā esošÄs informācijas, tika izdota, iespÄ“jams, prettiesiski negÅ«stot tam visas nepieciešamos saskaņojumus, nepārbaudot dabā, ka simtgadÄ«gās priedes, kas atradās uz zemes gabala, bija pilnÄ«gi veselas un attiecÄ«bā uz tām nebija piemÄ“rojamas sanitārās cirsmas noteikumi. It kā nejaušas sakritÄ«bas dēļ sanitārai cirsmai tika dota atļauja izcirst pilnÄ«gi veselus kokus tieši tajā perimetrā, kurā arÄ« šobrÄ«d atbilstoši izdotiem Tehniskajiem noteikumiem tiek plānota apbÅ«ve 230 kvadrātmetru platÄ«bā. IepriekšÄ“jas bÅ«ves tur nekad nav bijušas, un šÄda nesamÄ“rÄ«gi liela bÅ«vniecÄ«bai paredzÄ“ta teritorija bÅ«tiski samazinās dabas pamatni un veicinās aizsargājamu krasta kāpu eroziju. Baltijas jÅ«ras un RÄ«gas jÅ«ras līča piekrastes krasta kāpu aizsargjoslā;

Tehnisko noteikumu 3.apakšpunktā ir dota norāde uz Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes PierÄ«gas reÄ£ionālās administrācijas 21.10.2020. vÄ“stuli Nr. 3.27/5369/2020-N “Par paredzamo darbÄ«bu Ä«pašumā “Teikas”, atbilstoši, kurā ir ticis konstatÄ“ts, ka 2019.-2020.gadā ir veikta koku ciršana, paplašinot nelielu lauci, pÄ“c tam veikta jauna inventarizācija, izgatavots jauns zemes robežu plāns, meža vietā iezÄ«mÄ“jot zemi zem Ä“kām un pagalmiem uz ceļiem un šo darbÄ«bu rezultātā neveicot atmežošanu un izvairoties no kompensācijas samaksas valstij par dabai nodarÄ«tiem zaudÄ“jumiem, tādÄ“jādi rupji pārkāpjot Ministru Kabineta 18.12.2012. noteikumus Nr.889 “Noteikumi par atmežošanas kompensācijas noteikšanas kritÄ“rijiem, aprÄ“Ä·ināšanas un atlÄ«dzināšanas kārtÄ«ba”, nodarot valsts budžetam ievÄ“rojamu zaudÄ“jumu (aptuveni 20 000 EUR apmÄ“rā), un rupji pārkāpjot Aizsargjoslu likuma 36.panta ceturtās daļas 2.punkta prasÄ«bas, kas nosaka:

“ (4) Krasta kāpu aizsargjoslā papildus šÄ panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minÄ“tajam aizliegts:

1) veikt galveno cirti, izņemot koku ciršanu ārkārtas situācijas seku likvidÄ“šanai, kā arÄ« vÄ“jgāžu, vÄ“jlaužu un snieglaužu seku likvidÄ“šanai;

2) mežā veikt bÅ«vniecÄ«bu, parku, mežaparku un lauksaimniecÄ«bā izmantojamās zemes ierÄ«košanu, kuras rezultātā platÄ«ba tiek atmežota, un laucÄ“s veikt bÅ«vniecÄ«bu, parku, mežaparku un lauksaimniecÄ«bā izmantojamās zemes ierÄ«košanu bez Ministru kabineta ikreizÄ“ja rÄ«kojuma. … Koku ciršanas kārtÄ«bu krasta kāpu aizsargjoslā esošÄ mežā šajā punktā minÄ“to darbÄ«bu Ä«stenošanai nosaka Ministru kabinets”

Tātad kompetentā institÅ«cijā - Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldÄ“ ir ticis konstatÄ“ts, ka ir notikušas prettiesiskas darbÄ«bas, ko iespÄ“jams ir veikušas vai atbalstÄ«jušas nenoskaidrotas personas, sertificÄ“ts mÄ“rnieks Jānis Rutkis (kas veicis jauno uzmÄ“rÄ«šanu 2020.gadā ) vai citi ierÄ“dņi vai amatpersonas.

Tehnisko noteikumu 3.apakšpunktā pieminÄ“tajā Dabas aizsardzÄ«bas pārvaldes PierÄ«gas reÄ£ionālās administrācijas 21.10.2020. vÄ“stulÄ“ Nr. 3.27/5369/2020-N “Par paredzamo darbÄ«bu Ä«pašumā “Teikas” tiek apšaubÄ«ts, ka minÄ“tajā zemes gabalā ir bijusi iepriekšÄ“ja apbÅ«ve.

Dabā, apsekojot Īpašumu, ir ticis konstatÄ“ts, ka ir tikusi noārdÄ«ta zemsedze, kas nav atļauts, tai skaitā, iespÄ“jams, sabojājot smiltāja neļķu dzÄ«votni, kas ir Ä«paši aizsargājama suga. Tāpat tiek norādÄ«ts, ka zemÄ“ ir ierakti neliela betona gabali, divus no kuriem saista armatÅ«ra, taču citu iedomāto pamatu lÄ«nijā akmeņi vai betons nav konstatÄ“ts, lÄ«dz ar to nevar viennozÄ«mÄ«gi apgalvot, ka šajā vietā ir bijusi iepriekšÄ“ja apbÅ«ve.

VÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu, ka iedomātās bÅ«ves pamatu iekšÄ“jā perimetrā, pārbaudot nocirsto koku celmus, var konstatÄ“t, ka tur iedomātās bÅ«ves iekšpusÄ“ ir augušas vairāk nekā 120 gadus vecas priedes, kas tagad ir sanitāras cirsmas laikā nocirstas, un tas apgāž iespÄ“jamÄ«bu, ka tur jebkad ir bijusi kāda bÅ«ve. To apliecina arÄ« zemes gabala topogrāfija, ortofoto kartes, kas vÄ“l vairāk samazina apgalvojumu par to, ka Īpašumā it kā bijusi iepriekšÄ“ja apbÅ«ve. Tātad pat ar vislielāko pieņēmumu, ja Ä“ka tur ir it kā bijusi, tā ir pilnÄ«bā pazudusi no zemes virsmas jau pirms 1937.gada, jo 1937.gada valsts nacionālā arhÄ«va kartÄ“ tāda bÅ«ve nav atzÄ«mÄ“ta, arÄ« iepriekšÄ“jo gadu kartÄ“s netika atrasti pierādÄ«jumi tam, ka šajā vietā ir bijusi iepriekšÄ“ja apbÅ«ve.

Tātad, pieņemot, ka Ä“ka ir jau nozudusi pirms 1937. gada, tādā gadÄ«jumā tā ir tikusi bÅ«vÄ“ta vismaz pirms 1900. gada, un tā laika citām Ä“kām ciemā pamatiem netika izmantots betons ar metāla armatÅ«ru, bet gan vienÄ«gi laukakmeņi. Apsekojot teritoriju, nav ņemts vÄ“rā, ka iedomātās Ä“kas pamatu iekšÄ“jā perimetrā Īpašumā zem masÄ«vas nozāģēto zaru kaudzes no ekspertiem tiek slÄ“pti simtgadÄ«gu priežu celmi. Pamatos ieraktie atsevišÄ·ie neliela betona gabali ir ielikti tikai virspusÄ“ji, ir viegli izkustināmi un nav sastopami visā perimetrā, kas ir aizdomÄ«gi, ka tādas iedomātās bÅ«ves pamati no betona un armatÅ«ras ir pilnÄ«bā pazuduši, saglabājoties tikai dažos punktos nelielos atsevišÄ·os nodauzÄ«tos betona gabalos, un tādēļ ir skaidri pamanāms, ka tie ir nesen mākslÄ«gi tur novietoti.

Lai pārkāptu normatÄ«vo aktu prasÄ«bas, iespÄ“jams, tika veiktas prettiesiskas darbÄ«bas Īpašumā, veicot zemes gabala prettiesisku atmežošanu, Ä“kas pamatu, betona gabalu mākslÄ«gu ierakšanu, imitÄ“jot iepriekšÄ“ju apbÅ«vi, tādÄ“jādi veicot valsts iestāžu maldināšanu un organizÄ“jot faktu viltošanu, lai iegÅ«tu prettiesisku, bet vÄ“rtÄ«gu atļauju uzsākt bÅ«vniecÄ«bu šajā Īpašumā.

VÄ“los vÄ“rst jÅ«su uzmanÄ«bu, ka lÄ«dzÄ«gos tiesiskos apstākļos 20.04.2017. privātÄ«pašumam Engures pagasta Engures novada “ZÄ«vartiņš” Valsts vides dienests deva atteikumu Nr.VE17TA0094 par tehnisko noteikumu izsniegšanas neiespÄ“jamÄ«bu, jo šÄdu tehnisko noteikumu izsniegšana legalizÄ“tu iepriekš veiktas nelikumÄ«gas darbÄ«bas. Tas ir piemÄ“rs, kā vienādos tiesiskos apstākļos no valsts institÅ«ciju puses tiek piemÄ“roti atšÄ·irÄ«gi risinājumi, iespÄ“jams, pieļaujot nopietnu interešu konfliktu un likumu pārkāpumu.

Å…emot vÄ“rā, ka minÄ“tie Tehniskie noteikumi ir tikuši publicÄ“ti publiskā vietnÄ“ pÄ“c divām dienām kopš to izdošanas, tad atbilstoši AdministratÄ«vā procesa likuma 79.panta normām, trešajām personām, kuras intereses bÅ«tiski aizskar šis administratÄ«vais akts, ir tiesÄ«bas pārsÅ«dzÄ“t Tehniskos noteikumus viena mÄ“neša laikā no dienas, kad privātpersona par to ir uzzinājusi (tā kā noteikumi tika izdoti 04.11.2020., publicÄ“ti 06.11.2020. tad to apstrÄ«dÄ“šanas termiņš vÄ“l nav beidzies).

Tā kā administratÄ«vā procesa likuma 86.panta normām adresātam labvÄ“lÄ«gu prettiesisku administratÄ«vo aktu var atcelt, ja adresāts attiecÄ«gā administratÄ«vā akta izdošanu panācis ar apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu, kukuļošanu, spaidiem, draudiem vai citām prettiesiskām darbÄ«bām vai administratÄ«vā akta palikšana spÄ“kā skar bÅ«tiskas sabiedrÄ«bas intereses, tad ir iespÄ“jams to atcelt un uz pārbaudes brÄ«di apturÄ“t tā darbÄ«bu.

Man ir zināms, ka atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.30 “KārtÄ«ba, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzÄ“tajai darbÄ«bai” sabiedrÄ«ba nav tikusi informÄ“ta par saņemto pieteikumu tehniskiem noteikumiem, attiecÄ«gi nav notikusi paziņojuma fiksÄ“šana par iesnieguma saņemšanu ne interneta vietnÄ“, ne Valsts vides dienesta telpās, kuras ārkārtas situācijas laikā nav pieejamas klātienes apmeklÄ“tājiem, kā arÄ« nav veikta informācijas nosÅ«tÄ«šana nevalstiskai vides organizācijai, tādēļ nevar uzskatÄ«t, ka ir tikušas izpildÄ«tas tiesÄ«bu normas pÄ“c bÅ«tÄ«bas par sabiedrÄ«bas informÄ“šanu, tādÄ“jādi slÄ“pjot no sabiedrÄ«bas šo faktu un nedodot iespÄ“ju sabiedrÄ«bai izteikt savu viedokli vai iebildumus par Tehniskajiem noteikumiem.

Ministru kabineta noteikumi Nr.30 “KārtÄ«ba, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzÄ“tajai darbÄ«bai” paredz:

“9. PÄ“c iesnieguma vai papildu informācijas saņemšanas dienests savās telpās (vietā, kur ar attiecÄ«gu informāciju var iepazÄ«ties ikviena ieinteresÄ“tā persona) nodrošina iespÄ“ju iepazÄ«ties ar informatÄ«vo paziņojumu par iesniegto tehnisko noteikumu pieprasÄ«jumu (turpmāk – informatÄ«vais paziņojums), kā arÄ« ievieto informatÄ«vo paziņojumu dienesta tÄ«mekļa vietnÄ“. InformatÄ«vais paziņojums dienesta tÄ«mekļa vietnÄ“ ir pieejams lÄ«dz dienai, kad dienests pieņēmis lÄ“mumu par attiecÄ«go iesniegumu.

10. Dienests informatÄ«vo paziņojumu elektroniski nosÅ«ta nevalstiskai vides organizācijai, kura izrādÄ«jusi interesi saņemt informāciju par darbÄ«bām noteiktās teritorijās un pieteikusies dienestā, norādot e-pasta adresi, uz kuru tai nosÅ«tāma attiecÄ«gā informācija.”

Papildus man ir zināms, ka pretÄ“ji Ministru kabineta noteikumiem Nr.30 “KārtÄ«ba, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzÄ“tajai darbÄ«bai” nav informÄ“ti blakus esošo nekustamo piecu Ä«pašumu Ä«pašnieki (valdÄ«tāji), kam arÄ« attiecÄ«gi bija tiesÄ«bas izteikt savu viedokli, iebildumus un sniegt papildu liecÄ«bas par to, ka Īpašumā nekad iepriekš nav atradusies iepriekšÄ“ja apbÅ«ve. Šo pienākumu varÄ“ja neizpildÄ«t tikai gadÄ«jumā, ja ir izsniegta bÅ«vatļauja, kas attiecÄ«gi nav izsniegta.

 Ministru kabineta noteikumi Nr.30 “KārtÄ«ba, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzÄ“tajai darbÄ«bai” nosaka:

“12. IesniedzÄ“js informatÄ«vo paziņojumu nosÅ«ta darbÄ«bas teritorijai blakus esošo nekustamo Ä«pašumu Ä«pašniekiem (valdÄ«tājiem). InformatÄ«vais paziņojums nav jāsÅ«ta, ja iesniedzÄ“js atbilstoši BÅ«vniecÄ«bas likumam par saņemto bÅ«vatļauju ir informÄ“jis tos nekustamo Ä«pašumu Ä«pašniekus (valdÄ«tājus), kuru nekustamie Ä«pašumi robežojas ar attiecÄ«go zemesgabalu.”

Tāpat man zināms, ka, izdodot Tehniskos noteikumus, nav ievÄ“rotas arÄ« šÄdas Ministru kabineta noteikumu Nr.30 “KārtÄ«ba, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzÄ“tajai darbÄ«bai” normas, kas paredz saņemt Valsts meža dienesta informāciju, jo plānotā darbÄ«ba tiek plānota teritorijā, kas šobrÄ«d joprojām skaitās meža zeme, kura atmežošanai ir nepieciešams sākumā saņemt Ministru kabineta rÄ«kojumu.

AttiecÄ«gi veiktajā atkārtotajā mÄ“rnieka veiktajā zemes uzmÄ“rÄ«šanā ir rupji pārkāptas normatÄ«vo aktu prasÄ«bas, uz ko norāda arÄ« Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde izdotajos Tehniskajos noteikumos ietvertajā informācijā, tas ir, veicot prettiesisku zemes atkārtotu uzmÄ“rÄ«šanu, tika samazināta meža zeme par 1206 kvadrātmetriem.

Ministru kabineta noteikumu Nr.30 “KārtÄ«ba, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzÄ“tajai darbÄ«bai” normas paredz:

“20. Ja darbÄ«ba paredzÄ“ta meža zemÄ“, dienests pieprasa Valsts meža dienestam informāciju par darbÄ«bas atbilstÄ«bu meža apsaimniekošanu un izmantošanu reglamentÄ“jošo normatÄ«vo aktu prasÄ«bām. Valsts meža dienests minÄ“to informāciju sniedz piecu darbdienu laikā pÄ“c pieprasÄ«juma saņemšanas.”

Valsts vides dienests, pieņemot prettiesisku lÄ“mumu par Tehnisko noteikumu izdošanu, nav izmantojis tam normatÄ«vos aktos sniegtās iespÄ“jas sākumā saņemt eksperta slÄ“dzienus, sabiedrÄ«bas atsauksmes, blakus esošo Ä«pašumu Ä«pašnieku (valdÄ«tāju) viedokli un veikt virspusÄ“ju situācijas un faktu tiesiskuma izvÄ“rtÄ“jumu, kaut gan Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde ir norādÄ«jusi uz rupjiem normatÄ«vo aktu pārkāpumiem un iespÄ“jamiem iepriekšÄ“jas apbÅ«ves faktu falsifikācijas mÄ“Ä£inājumiem, kas arÄ« ietverts izdotajos Tehniskajos noteikumos. Ministru kabineta noteikumu Nr.30 “KārtÄ«ba, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzÄ“tajai darbÄ«bai” normas šÄdu iespÄ“ju Valsts vides dienestam bija paredzÄ“jušas:

“16. Tehniskos noteikumus sagatavo, pamatojoties uz iesniedzÄ“ja sniegto informāciju, sabiedrÄ«bas atsauksmÄ“m un priekšlikumiem, sākotnÄ“jo izvÄ“rtÄ“jumu, kas veikts saskaņā ar likumu "Par ietekmes uz vidi novÄ“rtÄ“jumu", kā arÄ« uz attiecÄ«go valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«ciju sniegto informāciju un ekspertu atzinumiem.

17. Sagatavojot tehniskos noteikumus, dienestam ir tiesÄ«bas pieaicināt ekspertus, pieprasÄ«t un saņemt informāciju no valsts un pašvaldÄ«bu institÅ«cijām, kā arÄ« saņemt bÅ«vvaldes apkopotus sabiedrÄ«bas iesniegtos priekšlikumus un sabiedriskās apspriešanas rezultātus, ja tādi ir.”

Tāpat Ministru kabineta noteikumu Nr.30 “KārtÄ«ba, kādā Valsts vides dienests izdod tehniskos noteikumus paredzÄ“tajai darbÄ«bai” normas paredz, ka nav atļauta bÅ«vatļaujas izsniegšana, ja minÄ“tie Tehniskie noteikumi tiek apstrÄ«dÄ“ti:

“30. BÅ«vvalde vai institÅ«cija, kura pilda bÅ«vvaldes funkcijas, nav tiesÄ«ga bÅ«vatļaujā izdarÄ«t atzÄ«mi par projektÄ“šanas nosacÄ«jumu izpildi, ja nav izsniegti tehniskie noteikumi vai izsniegtie tehniskie noteikumi ir apstrÄ«dÄ“ti vai pārsÅ«dzÄ“ti, kā arÄ« ja nav izpildÄ«tas tehnisko noteikumu prasÄ«bas.””

Pietiek veiks detalizÄ“tu šajā trauksmes cÄ“lāja iesniegumā minÄ“to faktu pārbaudi un par to informÄ“s tālākajās publikācijās.

Novērtē šo rakstu:

0
0