Trauksmes cÄ“lÄ“ja ziņojums par akadÄ“miskÄs Ä“tikas pÄrkÄpumiem Latvijas UniversitÄtes studÄ“joÅ¡Ä Gundara BÄ“rziņa akadÄ“miskajÄ darbÄ
Trauksmes cÄ“lÄ“js · 19.05.2019. · Komentāri (0)DÄmas un kungi, profesori un profesores, ekselences, domubiedri un citÄdi domÄjošie, vÄ“ršos pie Jums kÄ pie kompetentÄs institÅ«cijas Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmÄs daļas 2. punkta izpratnÄ“, šÄ likuma 6 .panta pirmÄs daļas izpratnÄ“ un Iesniegumu likuma 3. panta izpratnÄ“. Atbilstoši analoÄ£ijai ar AdministratÄ«vÄ procesa likuma 64. panta trešo daļu lÅ«dzu izskatÄ«t lietu nevis Trauksmes celšanas likuma 7. panta pirmajÄ daÄ¼Ä minÄ“tajÄ septiņu dienu termiņÄ, bet steidzami lÄ«dz 2019. gada 23. maijam, ievÄ“rojot iesaistÄ«to personu publiskÄs aktivitÄtes. Uzsveru, ka lÅ«dzu ievÄ“rot Trauksmes celšanas likuma 7. panta sesto daļu un neizpaust manu vÄrdu, uzvÄrdu, izglÄ«tÄ«bas iestÄdi, personas kodu, elektroniskÄ pasta adresi vai jebkuru citu informÄciju, kas varÄ“tu mani identificÄ“t, publiski.
Iepazinos ar pasaules tÄ«meklÄ« publicÄ“to informÄciju par Latvijas UniversitÄtes doktora programmas 2013. gadÄ studÄ“jušÄ Gundara BÄ“rziņa (turpmÄk – studÄ“jošais) promocijas darba eventuÄlajiem akadÄ“miskÄ godÄ«guma un akadÄ“miskÄs Ä“tikas pÄrkÄpumiem, kamdēļ pÄrņem neviltots pÄrsteigums un patiess sašutums, ka atbilstošas Latvijas Republikas tiešÄs un pastarpinÄtÄs pÄrvaldes institÅ«cijas lÄ«dz šim publiskajÄ telpÄ nav sniegušas nekÄdu informÄciju, vai šo ziņu par eventuÄlajiem pÄrkÄpumiem atbilstÄ«ba Ä«stenÄ«bai tiek pÄrbaudÄ«ta normatÄ«vos aktos noteiktajÄ kÄrtÄ«bÄ. Publisku ziņu neesÄ«ba par to, ka universitÄte pÄrbaudÄ«tu iespÄ“jamu akadÄ“miski negodÄ«gu rÄ«cÄ«bu – piemÄ“ram, plaÄ£iÄtu, datu safabricÄ“šanu un citas – var radÄ«t iespaidu par nepietiekamu labas pÄrvaldÄ«bas kvalitÄti universitÄtÄ“ un netiekšanos pÄ“c augstiem akadÄ“miskiem un intelektuÄliem standartiem, kas tik ļoti nepieciešami Latvijas sabiedrÄ«bas izaugsmei.
Lai arÄ« nav nekÄdu tiešu faktu, kas norÄdÄ«tu uz IzglÄ«tÄ«bas un zinÄtnes ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas kvalitÄtes valsts dienesta, Latvijas UniversitÄtes administrÄcijas vai tÄs akadÄ“miskÄs Ä“tikas komisijas ieinteresÄ“tÄ«bu studÄ“jošÄ iespÄ“jami akadÄ“miski negodÄ«gÄs rÄ«cÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanÄ, tomÄ“r esošÄ situÄcija, kad publiskajÄ telpÄ vispÄr nav ziņu par akadÄ“miskÄs saimes reakciju uz izskanÄ“jušajiem faktiem, var radÄ«t daÄ¼Ä sabiedrÄ«bas iespaidu, ka akadÄ“miskÄs vides locekļi piever acis uz notikušo saistÄ«bÄ ar faktu, ka studÄ“jošais kandidÄ“ uz augstu amatu Latvijas UniversitÄtes administrÄcijas vadÄ«bÄ.
NorÄdu tÄ«meklÄ« publicÄ“tos faktus ar atsaucÄ“m uz to avotiem:
2013. gadÄ studÄ“jošais kÄ promocijas darbu doktora zinÄtniskÄ grÄda ieguvei[1], aizstÄvÄ“ja disertÄciju uz 186 lapÄm StratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«šanas sistÄ“ma radošo nozaru organizÄcijÄs, kuru vadÄ«ja Vizma NiedrÄ«te, recezenti Juris KrÅ«miņš, Ilze SproÄ£e, Ekonomikas un kultÅ«ras augstskola un Vita Zariņa Biznesa augstskola TurÄ«ba[2]. Promocijas darba hipotÄ“zes ir: pieaugot pÄrmaiņu intensitÄtei, palielinÄs nepieciešamÄ«ba precÄ«zi un regulÄri saskaņot stratÄ“Ä£iskos un operatÄ«vos plÄnus, radošo organizÄciju elastÄ«gu stratÄ“Ä£iju veidošanÄ noteicošais faktors ir organizÄciju vadÄ«tÄju pieņemto lÄ“mumu atbilstÄ«ba konkrÄ“tajai ÄrÄ“jÄs vides situÄcijai[3] [4] [5].
PubliskajÄ telpÄ ir norÄdÄ«ts, ka studÄ“jošÄ darbos ir acÄ«mredzami akadÄ“miskÄ godÄ«guma pÄrkÄpumi[6] [7].
1) darbÄ nav nevienas atsauces; atsauce pÄ“c definÄ«cijas ir vÄ“re ne tikai uz avotu, bet konkrÄ“tu vietu avotÄ, piemÄ“ram, lappusi. Ne Amerikas psihologu asociÄcijas, ne arÄ« kÄds cits akadÄ“misko atsauÄu standarts nedod tiesÄ«bas autoram nenorÄdÄ«t lappuses, lai lasÄ«tÄjs bÅ«tu spiests rakņÄties simtiem un tÅ«kstošiem lappusÄ“s, lai atrastu eventuÄlo vietu avotÄ. Lai gan izmantotÄs literatÅ«ras sarakstÄ ir 151 avots, tomÄ“r teju neviena atsauce, arÄ« tad, kad iekļauts citÄts, teju nekad un teju nekur nesatur noradi uz konkrÄ“tu avota lappusi, lapu vai kÄdu citu konkrÄ“tu, identificÄ“jamu vietu avotÄ. Vai JÅ«s spÄ“jiet iedomÄties, ka vidusskolÄ“ns zinÄtniski pÄ“tnieciskajÄ darbÄ dabÅ« labu atzÄ«mi, ka bakalauram iedod sekmÄ«gu par darbu bez nevienas, nevienas precÄ«zas atsauces uz kÄdu lappusi?
2) atsauces uz desmitiem avotu nav verificÄ“jamas nekÄ; atsauces uz tÄdiem izmantotÄs literatÅ«ras sarakstÄ minÄ“tajiem avotiem kÄ “41. EUROSTAT. Eurostat. In”, “42. FISCHER, J. BBC. In.,
3) vadÄ«bzinÄtnes IzmantotÄs literatÅ«ras sarakstÄ atrodami arÄ« tÄdi kompetenci un vispÄrÄ“jo intelektu apliecinoši avoti kÄ “141. TZU, S. In 6 gs. p.m.e. "The Art of War". ebook: Public domain,
4) izmantotÄs literatÅ«ras saraksts nav pilnÄ«gs, jo tajÄ iztrÅ«kst norÄdes uz tÄdu akadÄ“miskÄ vidÄ“ atzÄ«tu autoritatÄ«vu avotu kÄ “TikaiNesakiNevienam.lv”, kuru kÄ avotu piedÄvÄ disertÄcijas tekstÄ ietvertÄ saite. TÄ, izmantojot no minÄ“tÄ avota pasmeltos politiÄ·im Johanam Volfgangam fon GÄ“tem un pašpalÄ«dzÄ«bas literÄtam Napoleonam Hillam piedÄ“vÄ“tos citÄtus, autors izdara promocijas darba 50. lappusÄ“ veic secinÄjumus par diviem galvenajiem mÅ«sdienu organizÄcijas efektivitÄtes nosacÄ«jumiem;
5) autors nesaprot avotus, ko piemin; AplÅ«kosim vienu piemÄ“ru. Drosme nepÄrliecinÄties par citÄta izcelsmi un kontekstu atklÄjas arÄ« gadÄ«jumos, kad faktiski citÄ“, neliekot pÄ“diņas, no skata zinÄtnisku publikÄciju. TÄ, piemÄ“ram, 43.–44. lappusÄ“ rakstÄ«ts: “Spēļu teorijÄ: stratÄ“Ä£ija ir visaptverošs plÄns, kurš identificÄ“, kÄdas izvÄ“les tiks izdarÄ«tas visÄs iespÄ“jamÄs situÄcijÄs (von Newman, Morgenstern 1944:79) (Mintzberget et. al. 2003). ŠÄ« spēļu teorijas stratÄ“Ä£iskÄ definÄ«cija paredz nÄkotnes rÄ«cÄ«bu, ilglaicÄ«gumu un katra spÄ“lÄ“tÄja rÄ«cÄ«bu, arvien vairÄk to ierobežojot.” AcÄ«mredzot, izmantota citÄ“tÄ avota atsauce, jo tÄs autors atšÄ·irÄ«bÄ no promocijas darba autora zina, ka norÄdÄma konkrÄ“ta lappuse. IepazÄ«stoties ar pirmavotu, uzzinÄm, ka Džons fon Neimans (par “Å…Å«menu” autors mÄ«lÄ«gi nodÄ“vÄ“jis austroungÄrijas cilmes amerikÄni, kura uzvÄrds konvencionÄli rakstÄms kÄ John von Neumann[8]) un Oskars Morgenšterns (Oskar Morgenstern) 79. lappusÄ“ sÄk 11. nodaļu, kas veltÄ«ta stratÄ“Ä£ijÄm un spÄ“les apraksta galÄ«gai vienkÄršošanai, turpat – 11.1. apakšnodaļu, kas veltÄ«ta stratÄ“Ä£ijas jÄ“dzienam un tÄ formalizÄ“šanai, turpat – 11.1.1. pievÄ“ršas reÄlÄs spÄ“les norisei.
ŠÄ«s sadaļas otrajÄ rindkopÄ autori piedÄvÄ iedomÄties, ka spÄ“lÄ“tÄjs tÄ vietÄ, lai pieņemtu lÄ“mumus katru reizi, kad rodas šÄda nepieciešama, pieņem lÄ“mumu spÄ“les sÄkumÄ par visÄm iespÄ“jamÄm situÄcijÄm, proti, sÄk spÄ“li ar pilnÄ«gu plÄnu. Tad seko paskaidrojums, ko saprot ar plÄnu, proti, izvÄ“les, kas veiktas katrÄ iespÄ“jamÄ situÄcijÄ atbilstoši pieejamajai informÄcijai, ko paredz spÄ“les noteikumi. RezultÄtÄ autori šo plÄnu nodÄ“vÄ“ par stratÄ“Ä£iju. NÄkamajÄ rindkopÄ, bet turpat 79. lappusÄ“ autori norÄda, ka, “ja mÄ“s pieprasÄ«tu katram spÄ“lÄ“tajam sÄkt spÄ“li ar pilnÄ«gu šÄda veida plÄnu, proti ar stratÄ“Ä£iju, mÄ“s noteikti neierobežotu viņa rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu”. Tad seko paskaidrojums, ka viņi nemÄ“Ä£ina piespiest pieņemt lÄ“mumu, vadoties no mazÄka informÄcijas apjoma nekÄ katrÄ konkrÄ“tajÄ spÄ“les brÄ«dÄ«. Tas, ko viņi piedÄvÄ, sagatavoties visÄm iespÄ“jÄm situÄcijÄm. IevÄ“rojot minÄ“to, secinÄjums neatspoguļo Neimana un Morgenšterna domu gaitu; jautÄjums vai akadÄ“miski godÄ«gi ir safabricÄ“t premisas, piedÄ“vÄ“jot autoritÄtÄ“m tÄdus datus, kÄdas tÄs konkrÄ“tajÄs publikÄcijas paudušas nav?
6) autors atklÄj, ka “stratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«šanas definÄ«cijÄs” dominÄ“ arÄ« tas, kam vislabÄk, autoraprÄt, izmantojama “metafora”, kas pasmelta no tÄda autoritatÄ«va darba, kas literatÅ«ras sarakstÄ dÄ“vÄ“ts “104. NAIMI, M. Kniga Mirdada. Edtion ed. SanktPeterburga: Best,
7) autors nesaprot, kÄ veidojamas atsauces uz normatÄ«vajiem aktiem, nesaprot normatÄ«vo aktu nozÄ«mi akadÄ“misko jÄ“dzienu veidošanÄ; autora zinÄšanu apjomu izsauc tÄdi literatÅ«ras sarakstÄ minÄ“ti avoti kÄ “88. LR_MINISTRU_KABINETS. Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 Noteikumi par intelektuÄlÄ darba novÄ“rtÄ“šanas un kvalifikÄcijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. In KABINETS, L.M.: Latvijas vÄ“stnesis, vol. Nr.
8) autors acÄ«mredzami nav lasÄ«jis avotus, jo neprot nosaukt pat avotu autorus; PiemÄ“ram, ikvienam pionierim bija jÄzina, ka Markss un Engelss ir divas dažÄdas personas, bet Slava KPSS vispÄr nav cilvÄ“ks, šÄ«s zinÄšanas noderÄ“tu disertÄcijas autoram, kuram, piemÄ“ram, pavisam vienkÄršÄ vietÄ nav izdevies saprast, ka OECD Work on Knowledge and the Knowledge Economy redaktori ir francÅ«zis Dominiks ForÄ“ (Dominique Foray) un amerikÄnis Braiens Kahens (Brian Kahin), tÄ vietÄ disertantam radies hibrÄ«ds “BRIAN (EDITOR) FORAY”, lai ko tas arÄ« nozÄ«mÄ“tu, tas liecina, ka cilvÄ“ks realitÄtÄ“ nav turÄ“jis atvÄ“rtu avotu, nemaz nerunÄjot par faktu, ka citÄta autore šajÄ sÄ“jumÄ, bijusÄ« OECD Ä£enerÄlsekretÄra vietniece, Islandes vÄ“stniece pie Kremļa ir Sigridura Berglinde Ausgeijrsdotira (Sigríður Berglind Ásgeirsdóttir), turklÄt katra latviešu bÄ“rna dvÄ“selÄ«te, kas ir redzÄ“jusi dejotÄju tumsÄ vai cukurgraudiņus, zina, ka Bjorka ir meitene un kÄ veidojÄs islandiešu patronÄ«mi, bet disertants ir sava ceļa gÄjÄ“js, viņš piedÄ“vÄ“ Sigridurai vÄ«riešu dzimti. Pieņemot, ka stratÄ“Ä£iskajai radošajai vadÄ«bai nav jÄizdibina dzimte ne vÄ“stniecei, ne dziedÄtÄjai, bet šis ir tikai piemÄ“rs, kÄdu ir bez sava gala, kas liecina, ka autors nezina, kas ir viņa avotu autori. Turpat sÄkumÄ ir mÄ«tisks varonis – droši vien ar Louis Vuitton somiņu par godu LVHM – “L.V. Bertalanfijs”, kas Ä«stenÄ«bÄ ir amerikÄņu austroungÄriešu izcelsmes biologs Karls Ludvigs Bertalanfi, vispÄrÄ“jÄs sistÄ“mu teorijas pamatlicÄ“js, cik noprotams dÄ«vainie inciÄļi ir veidojušies, nezinot, ka aristokrÄtiskÄ izcelsme viņu apveltÄ«jusi bÅ«t par fon Bertalanfi, kur fon vÄcu valodÄ veido burtu “v”. SistÄ“mu teorija ir šÄ« promocijas darba konceptuÄlÄ kodolÄ, bet autors nav lasÄ«jis un nav dzirdÄ“jis par tÄs pamatlicÄ“ju tik daudz, lai zinÄtu tÄ uzvÄrdu?
9) autors izmanto neesošas atsauces. PiemÄ“ram, atsauci ir aizņēmies no nÄkamÄ citÄta autora – “Walonick,
10) ÄŒÄrlzs Darvins ir citÄ“ts no brainyqoute.com. KÄpÄ“c vispÄr Darvins? Un kÄpÄ“c no joku lapas? Darvina darbi tÄ«meklÄ« ir brÄ«vpieejÄ. Tos var lasÄ«t katrs, kas mÄk lasÄ«t kÄdu valodu, angļu valodas zinÄtÄji – oriÄ£inÄlos pirmizdevumus tiešsaistÄ“. Un tas tÄdēļ, lai stratÄ“Ä£isko vadÄ«bu pamatotu ar “TÄs nav stiprÄkÄs vai visgudrÄkÄs sugas, kuras izdzÄ«vo; tÄs ir tÄs, kuras vislabÄk piemÄ“rojas pÄrmaiņÄm”, lai raksturotu vÄrdu “pÄrmaiņas”. Darbam tas ir lieka pieblietÄ“šana ar citÄtiem, necieņa pret lasÄ«tÄju. Lapa ir Ošo stilÄ, ar saulrietu attÄ“liem, reklÄmÄm, bez jebkÄdÄm atsaucÄ“m, kur sarÅ«pÄ“tie “citÄti” ir rauti. JÄpiebilst, ka konkrÄ“tajÄ, disertÄcijas 35. lappusÄ“ esošÄ citÄta gadÄ«jumÄ, tas nemaz nav atrodams šajÄ saitÄ“. Darvinam pieraksta, teiksim, “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.’’, bet ir arÄ« variÄcijas. Pasen jau izpÄ“tÄ«ts, ka darbÄ “Sugu izcelšanÄs”, kurÄ gan ievadÄ ir atsauce uz izcilo Latvijas biologa Kristiana Pandera devumu (trešajÄ izdevumÄ, 1861. gadÄ tÄ ir xviii lappuse), minÄ“tÄ citÄta vis nav. Izklaides labad varam piebilst, ka Kembridžas universitÄte izpÄ“tÄ«ja vairÄk kÄ piecpadsmit tÅ«kstošus Darvina neiespiesto vÄ“stuļu, bet izrÄdÄ«jÄs, ka Darvina kungs to nekad nav rakstÄ«jis, bet šo lietu ir radÄ«juši menedžmenta un vadÄ«bzinÄtnes apoloģēti, tÄpÄ“c Kembridžas darvinologiem uzticÄ“simies vairÄk kÄ apsveikuma kartÄ«šu citÄtlapai. Skat. https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said#quote1.
11) PrivÄtais, personÄ«gais promocijas darbos izpaužas maksimums kÄ veltÄ«jums vai pateicÄ«bas vÄrdi mīļotajiem. Autors spÄ“ris soli tÄlÄk un iekļÄvis savu acÄ«mredzot kÄ Latvijas UniversitÄtes kanclera neuzklausÄ«tu skatÄ«jumu par “Torņakalna projektu”, norÄdot, ka “Latvijas UniversitÄtes infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija ir balstÄ«ta uz pÄrliecÄ«bu, ka izdosies ietekmÄ“t izglÄ«tÄ«bas likuma redakciju tÄdÄ veidÄ, ka LU lietošanÄ esošie valsts Ä«pašumi tiks nodoti LU Ä«pašumÄ ar pilnÄm tiesÄ«bÄm ar tiem rÄ«koties” (118. – 119. lpp.) un ka “[a]utors apzinÄs, ka šÄds skatÄ«jums ir pretrunÄ daudzÄm vadÄ«bas zinÄ«bu teorijÄm, tomÄ“r uzskata par bÅ«tisku nosacÄ«jumu izpÄ“tÄ«t jautÄjumu par vides ietekmÄ“šanu no organizÄcijas stratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«šanas specifikas viedokļa” (119. lpp.). ŠÄdas piezÄ«mes atgÄdina gadÄ«jumus, kad studenti mÄ“Ä£ina jokojot pÄrbaudÄ«t docÄ“tÄju uzmanÄ«bu, piemÄ“ram, vairÄkos darbos pirmajÄ lapÄ liekot vienu un to pašu atsauci ar zvaigznÄ«ti vai kas tiešÄ tekstÄ atsaucÄ“ raksta tÄdus tekstus kÄ, “ja JÅ«s vÄ“l atceraties, kas bija iepriekš rakstÄ«ts”;
12) 2013. gada promocijas darba struktÅ«ra un forma atgÄdina to, ko šobrÄ«d no skolÄ“niem bez ierunÄm pieprasa “zinÄtniskÄs pÄ“tniecÄ«bas darbos”. VisuzskatÄmÄk tas redzams ievadÄ, secinÄjumos un priekšlikumos, kas rakstÄ«ts pÄ“c skolÄ“nu “ZPD” šablona, kur nepieciešamie atribÅ«ti noteiktÄ secÄ«bÄ izkÄrtoti, noteiktÄ veidÄ formulÄ“ti un pat noteiktos gadÄ«jumos izcelti treknrakstÄ. JÄteic gan, ka viss darbs no skata atgÄdina “ZPD”, un tas nebÅ«t nav vienÄ«gais promocijas darbs, kas, šÄ·iet, vadÄs pÄ“c skolÄ“niem domÄtÄm vadlÄ«nijÄm. Nožēlojami, ka zinÄtniskÄ grÄda pretendents vadÄs nevis no Rietumeiropas labÄko disertÄciju paraugiem vai vismaz kaut kÄdiem tÄ“vzemes lietpratÄ“ju paraugiem, bet gan skata bÄ“rniem domÄtu pamÄcÄ«bÄm, kurÄm lÄ«dz ar to nav pat izredžu bÅ«t pilnveidotÄm, ja jau pat zinÄtniskÄ grÄda un tagad arÄ« rektora pretendenti neuzskata par iespÄ“jamu pilnveidot sava zinÄtniskÄ darba stilu.
EsošajÄ tiesiskajÄ un akadÄ“miskajÄ situÄcijÄ neatkarÄ«gie žurnÄlisti[9] ir pamatoti studÄ“jošajam uzdevuši jautÄjumus, kÄ arÄ« saņēmuši šÄdas atbildes:
Uzdotie jautÄjumi – 1. daļa
JÅ«su promocijas darba 35.lpp. lasÄms: „ÄŒÄrlzs Darvins izteica ļoti precÄ«zu apgalvojumu par sugu evolÅ«ciju, kuru var attiecinÄt uz organizÄcijÄm mÅ«sdienÄs: "TÄs nav stiprÄkÄs vai visgudrÄkÄs sugas, kuras izdzÄ«vo; tÄs ir tÄs, kuras vislabÄk piemÄ“rojas pÄrmaiņÄm” (Darwin). KÄ atsauce minÄ“ts: DARWIN, C. Brain Quote. Available from internet: http://www.brainyquote.com/quotes/authors/c/charles_darwin.html%3E.
JÅ«su promocijas darba 19.lpp. lasÄms: „Par lÄ«deri šajÄ jomÄ, kÄ arÄ« pierÄdÄ«jumu informÄcijas svarÄ«gumam konkurÄ“tspÄ“jas radÄ«šanai var izmantot Google kompÄniju un tÄs sniegtos pakalpojumus, kura, piedÄvÄjot bezmaksas meklÄ“tÄjprogrammas, e-pastu, kartes, interneta pÄrlÅ«kus, ir radÄ«jusi automÄtiski Ä£enerÄ“tu, uz konkrÄ“ta patÄ“rÄ“tÄja profilu balstÄ«tu pakalpojumu biznesa modeli reklÄmas devÄ“jiem (Witham 2002). ŠajÄ modelÄ« jebkurš interneta lietotÄjs, veicot meklÄ“šanu Google meklÄ“šanas programmÄ, automÄtiski saņem netiešu reklÄmu par pakalpojumiem, kuri varÄ“tu viņu interesÄ“t, balstoties uz šÄ« lietotÄja iepriekš veiktajiem meklÄ“jumiem un netiešu e-pasta sÅ«tÄ«jumu atslÄ“gvÄrdu analÄ«zi.” KÄ atsauce minÄ“ts: 150. WITHAM, S. Festive : The art and design of promotional mailing. Edtion ed. Hove: RotoVision, 2002. 207 s. p. ISBN 2880467381. KÄ JÅ«s skaidrojat to, ka minÄ“tÄ literatÅ«ras norÄde ir dažÄdu firmu pa pastu sÅ«tÄma korporatÄ«vo dÄvanu attÄ“lu albums un Google tur nav pieminÄ“ta?
JÅ«su promocijas darba 26.lpp. lasÄms: „RadošÄs nozares var identificÄ“t kÄ atsevišÄ·u nozaru grupu (Keane 2005).” KÄ atsauce minÄ“ts: „76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect, 2005, 1-
JÅ«su promocijas darba 26.lpp. lasÄms: „Tas, kas uzņēmumiem bija piemÄ“rots pagÄjušajÄ gadsimtÄ, neder 21.gadsimtÄ, jo 20.gadsimtÄ uzsvars tika likts uz materiÄlo vÄ“rtÄ«bu radÄ«šanu. Netiek apgalvots, ka ražošana neattÄ«stÄ«sies vispÄr, tomÄ“r Ä«patsvars sliecas par labu pakalpojumiem un uzņēmumiem ar nepieciešamo intelektuÄlo Ä«pašumu 60,8% (Volkova 2007b) ekonomiski aktÄ«vo iedzÄ«votÄju Eiropas SavienÄ«bÄ 2006.gadÄ bija nodarbinÄti pakalpojumu sektorÄ.” KÄ JÅ«s skaidrojat to, ka atsauces (Volkova 2007b) promocijas darbÄ vispÄr nav, bet tÄs vietÄ ir „VOLKOVA, T. Kas ir radošÄ industrija un cik tÄ aktuÄla LatvijÄ. Komersanta vÄ“stnesis, 2007, 13, 69., on-line versija http://www.kvestnesis.lv/?menu=DOC&id=155022”? KÄ JÅ«s skaidrojat to, ka šajÄ atsaucÄ“ minÄ“tais avots ir nevis T. Volkovas zinÄtniska publikÄcija, bet viņas uzstÄšanÄs atstÄstÄ«jums kÄdÄ seminÄrÄ, kurÄ nemaz nav datu par cilvÄ“ku procentiem, kas bÅ«tu nodarbinÄti pakalpojumu sektorÄ 2006. gadÄ? KÄ JÅ«s skaidrojat to, ka lÄ«dz ar to JÅ«su promocijas darbÄ ir atsauce uz literatÅ«ras sarakstÄ esošajÄ, ar T.Volkovas vÄrdu saistÄmajÄ atsaucÄ“ neesošiem datiem?
JÅ«su promocijas darba 26./27. lpp. lasÄms: „RadošÄs nozares var definÄ“t: ""RadošÄs nozares" ir vispÄrÄ“js apzÄ«mÄ“jums tÄm aktivitÄtÄ“m, kas sakņojas individuÄlajÄ radošumÄ, prasmÄ“s, talantÄ, ar vÄ“rtÄ«bas potenciÄlu, kas darba vietu radÄ«šanai izmanto intelektuÄlo Ä«pašumu, – galvenokÄrt: reklÄma, arhitektÅ«ra, mÄksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktÄ«va izklaides programmatÅ«ra, mÅ«zika, tÄ“lotÄjmÄksla, izdevÄ“jdarbÄ«ba, datorprogrammu dizains, TV un radio" (Townley. et al. 2009). AttÄ«stoties informÄcijas apmaiņas tehnoloÄ£ijÄm, arvien grÅ«tÄk izmantot "autortiesÄ«bu nozaru" apzÄ«mÄ“jumu ar mÄkslu saistÄ«tÄm nozarÄ“m, atdalot tÄs no radošajÄm nozarÄ“m, kuras tradicionÄli tika saistÄ«tas ar "pielietojamÄ«bu" (Townley.et al. 2009). KÄ atsauce minÄ“ts: TOWNLEY., BEECH., MCKINLAY. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 5-9. http://hum.sagepub.com/cgi/content/abstract/62/7/939 KÄ JÅ«s skaidrojat, ka šÄdi citÄ“ta atsauce vispÄr nav atrodama zinÄtniskÄs informÄcijas avotos? Vai JÅ«s esat domÄjis Townley, B., Beech, N., McKinlay, A. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 62(7): 939–962. DOI: 10.1177/0018726709335542? Ja jÄ, tad šajÄ darbÄ atrodama definÄ«cija: „The ‘creative industries’ is the collective noun for ‘those activities which have their origin in individual creativity, skill and talent and which have a potential for wealth and job creation through the generation and exploitation of intellectual property’, namely: advertising, architecture, art and antiques, crafts, design, designer fashion, film, interactive leisure software, music, performing arts, publishing, software design, TV and radio.” TaÄu tÄ ir nevis raksta autoru definÄ«cija, bet gan dota ar tÄlÄku atsauci: Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998. KÄpÄ“c JÅ«s neesat minÄ“jis šo oriÄ£inÄlo atsauci? Vai tas nozÄ«mÄ“, ka JÅ«su promocijas darbs tÄdejÄdi atsaucas uz neeksistÄ“jošiem autoru Townley, B., Beech, N., McKinlay pÄ“tÄ«jumiem, kurus ir veikuši pavisam citi zinÄtnieki? Ja nÄ“, kÄdu tad skaidrojumu JÅ«s varat sniegt?
Vai, JÅ«suprÄt, promocijas darbs ar šÄdiem defektiem atbilst LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultÄtes izstrÄdÄtajiem metodiskajiem norÄdÄ«jumiem? Atbildi, lÅ«dzu, pamatojiet.
Vai, JÅ«suprÄt, promocijas darbs ar šÄdiem defektiem atbilst LatvijÄ spÄ“kÄ esošajiem standartam LVS ISO 690:2010 “InformÄcija un dokumentÄcija. VadlÄ«nijas bibliogrÄfiskÄm norÄdÄ“m un atsaucÄ“m informÄciju resursos”?
Vai uzskatÄt, ka JÅ«su promocijas darbÄ nevar identificÄ“t godprÄtÄ«bas trÅ«kumu, kas izpaužas kÄ maldinÄšanas, vÄ“rtÄ“juma neobjektivitÄtes, citu autoru darbu atlases tendenciozitÄtes un selektÄ«vas interpretÄcijas pazÄ«mes?
Vai uzskatÄt, ka JÅ«su promocijas darbÄ lÄ«dz ar to nav saskatÄma citu autoru pÄ“tÄ«juma rezultÄtu un datu viltošana vai safabricÄ“šana, kÄ arÄ« atsaukšanÄs uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem?
Vai, JÅ«suprÄt, interneta aforismu vietnes BrainyQoute izmantošana promocijas darba atsaucÄ“m nerada šaubas par akadÄ“misko kvalitÄti?
Vai neesat informÄ“ts, ka šis citÄts vismaz kopš 2009. gada ir pazÄ«stams kÄ viltojums? (Skat.:https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said/evolution-misquotation; https://pandasthumb.org/archives/2009/09/survival-of-the-1.html)
SaņemtÄs atbildes – 1. daļa
LabprÄt atbildu uz JÅ«su uzdotajiem jautÄjumiem un sniedzu darbÄ izmantoto citÄtu un avotu izvÄ“les skaidrojumu.
AttiecÄ«bÄ uz citÄtu izmantošanu promocijas darbÄ, vÄ“los norÄdÄ«t, ka JÅ«su minÄ“tie it kÄ citÄti nav precÄ«zs autora oriÄ£inÄlteksts, bet gan vairÄku autoru domu, ideju izklÄsts, tÄpÄ“c nav izmantotas pÄ“diņas. MinÄ“to autoru domu izklÄsts veido pamatojumu vai papildina autora izteikto viedokli, vai tieši pretÄ“ji - pauž viedokli, kuram autors nepiekrÄ«t. ŠÄda pieeja ir vispÄrpieņemta prakse zinÄtnisko darbu vai rakstu veidošanÄ un nav pretrunÄ ar citÄ“jamÄ«bas principiem. VÄ“l vairÄk – tieši šÄda forma tiek uzskatÄ«ta par vÄ“lamu, jo ļauj veidot vieglÄk uztveramu autora domas izklÄstu. PrecÄ«zi citÄti darbÄ ir likti pÄ“diņÄs, jo ir autora rakstÄ«tÄ tiešs tulkojums.
TÄpat skaidroju, ka:
Atsauce uz ÄŒarlza Darvina citÄtiem tika minÄ“ta pÄrmaiņu kontekstÄ, lai paspilgtinÄtu domu par organizÄcijas pÄrmaiņu nepieciešamÄ«bu, šis citÄts ir vispÄrzinÄms un ļoti plaši lietots, pie tam tas minÄ“ts darba pirmÄ nodaļÄ, 1.3. apakšnodaļas ievadÄ. Pateicos, ka informÄ“jÄt par to, ka citÄts nav autentisks.
Å…emot vÄ“rÄ iepriekš minÄ“to, piemÄ“ram, (Witham 2002) attiecas uz teikuma daļu”…, uz konkrÄ“ta patÄ“rÄ“tÄja profilu balstÄ«tu pakalpojumu biznesa modeli reklÄmas devÄ“jiem”, uzsvaru liekot uz jÄ“dzienu “konkrÄ“ts patÄ“rÄ“tÄjs un "biznesa modelis”.
Par atsauci uz (Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D), kÄ redzams promocijas darba literatÅ«ras sarakstÄ, ir minÄ“ts tikai darba vadošais autors, un JÅ«su pieminÄ“tais raksts literatÅ«ras sarakstÄ ir korekts avots. SaistÄ«bÄ ar jautÄjumu par raksta saturu, lÅ«gums iepazÄ«ties ar to rÅ«pÄ«gÄk. JÅ«s atradÄ«siet minÄ“tÄs idejas ļoti precÄ«zu izklÄstu, raksta autoram papildus atsaucoties arÄ« uz OECD un Pasaules Banku.
Atsauces uz profesores T. Volkovas darbiem tiek lietotas, jo viņa ir atzÄ«ta autoritÄte radošo industriju pÄ“tÄ«jumos. SavukÄrt, 60,8% attiecas uz teikuma turpinÄjumÄ un nÄkošÄ teikumÄ minÄ“to informÄciju ar atsauci uz (EUROSTAT) datiem par 2006. gadu.
SaistÄ«bÄ ar atsauci uz (Townley.et al. 2009), rÅ«pÄ«gi izanalizÄ“jot abus rakstus, JÅ«s konstatÄ“siet, ka minÄ“tÄ definÄ«cija ir minÄ“ta abos rakstos, Towenly atsaucas uz politikas dokumentu, ko izstrÄdÄjusi (Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998), savukÄrt tieši Towenley šo definÄ«ciju izmanto radošo nozaru pÄrvaldÄ«bas kontekstÄ. LÄ«dz ar to, tas bija pietiekošs pamats izmantot tieši šÄdi noformÄ“tu atsauci.
SaistÄ«bÄ ar tÄlÄk uzdotajiem jautÄjumiem, sniedzu sekojošu komentÄru:
Darbs atbilst metodiskajiem norÄdÄ«jumiem un prasÄ«bÄm, kas bija spÄ“kÄ darba aizstÄvÄ“šanas brÄ«di;
Atbilstoši kÄrtÄ«bai, darbam ir bijuši Äetri augsta lÄ«meņa recenzenti, LZA eksperti (mÄ“rÄ·is nodrošinÄt vÄ“rtÄ“juma objektivitÄti), kas tÄpat kÄ promocijas padome, ir atzinuši to par atbilstošu visÄm prasÄ«bÄm, tÄpÄ“c JÅ«su minÄ“tie apgalvojumi ir nepamatoti un subjektÄ«vi interpretÄ“ti.
Uzdotie jautÄjumi – 2. daļa
Lai publikÄcija bÅ«tu maksimÄli precÄ«za un objektÄ«va, te bÅ«s vÄ“l daži jautÄjumi:
1) saistÄ«bÄ ar ÄŒ. DÄrvina „citÄtu” man rodas iespaids, ka JÅ«s faktiski atzÄ«stat, ka neesat pÄrbaudÄ«jis izmantoto avotu un, atsaucoties uz apšaubÄmu, faktiski sen zinÄmu kÄ maldinošu citÄtu, mÄ“Ä£inÄjis interpretÄ“t informÄciju. Vai JÅ«s piekrÄ«tat šim iespaidam vai arÄ« varat to kÄdÄ veidÄ apgÄzt?
2) saistÄ«bÄ ar Witham citÄtu – vai JÅ«s tiešÄm apgalvojat, ka tas attiecas tikai uz saliktÄ teikuma pÄ“dÄ“jo daļu, kaut arÄ« patiesÄ«bÄ daļa nav atraujama no virsteikuma, kas runÄ par Google kompÄniju? Un vÄ“l – sakiet, lÅ«dzu, kÄ var ar atsauci uz korporatÄ«vo dÄvanu izlases attÄ“lu albumu zinÄtniskÄ darbÄ ilustrÄ“t jÄ“dzienus "konkrÄ“ts patÄ“rÄ“tÄjs” un "biznesa modelis".
3) neraugoties uz JÅ«su skaidrojumu, prof. Volkovas darbÄ, uz kuru dota atsauce, nekas nav teikts par 60,8% uzņēmumu, kam nepieciešams intelektuÄlais Ä«pašums, un standartiem neatbilst atsauce uz Eurostat 2006. gada datiem (2012. gadÄ rakstÄ«tÄ darbÄ? kÄpÄ“c?), kas ir nÄkamajÄ teikumÄ par nozari "citi biznesa pakalpojumi", kurÄ minÄ“tajÄ gadÄ radÄ«ta lielÄkÄ pievienotÄ vÄ“rtÄ«ba. Vai nav tÄ, ka patiesÄ«bÄ JÅ«s cenšaties noslÄ“pt maldinošas informÄcijas izmantošanu savÄ promocijas darbÄ?
4) par Keane, et al. piemÄ“ru diemžēl neredzu atbildi, kÄpÄ“c gan darba tekstÄ, gan literatÅ«ras sarakstÄ atsauce ir dota neatbilstoši pieņemtajiem standartiem, arÄ« bez zinÄtniskÄs literatÅ«ras avota, kur raksts faktiski publicÄ“ts. LÅ«dzu, sniedziet šo atbildi.
5) papildus tam, lÅ«dzu, paskaidrojiet, kurus no 2013. gadÄ spÄ“kÄ esošajiem noteikumiem (metodiskajiem norÄdÄ«jumiem) par literatÅ«ras sarakstu sastÄdÄ«šanu JÅ«s esat izmantojis un kuros bÅ«tu paredzÄ“ts, piemÄ“ram, citÄ“tÄ darba autoriem norÄdÄ«t tikai to iniciÄļus, duplicÄ“t dažas norÄdes, tulkot daļu no literatÅ«ras atsauces teksta, pÄrÄ“jo atstÄjot oriÄ£inÄlÄ valodÄ, atsauces uz tiesÄ«bu aktiem noformÄ“t tÄ, kÄ tas izdarÄ«ts JÅ«su?
6) no kÄdas valsts iestÄdes, kurai esmu lÅ«dzis izvÄ“rtÄ“t promocijas darba literatÅ«ras sarakstu, esmu saņēmis šÄdu neformÄlu vÄ“rtÄ“jumu: „LiteratÅ«ras apskata sastÄdÄ«šanas kvalitÄte neatbilst nevienam no LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultÄtes izstrÄdÄtajiem metodiskajiem norÄdÄ«jumiem, piemÄ“ram, ne Latvijas UniversitÄte, Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultÄte, Metodiskie norÄdÄ«jumi noslÄ“guma darbu (bakalaura darbu, diplomdarbu un maÄ£istra darbu) izstrÄdÄšanai un aizstÄvÄ“šanai, ne 12.07.2012. LU rÄ«kojumam 1/201 par (kÄ rektora p.i. parakstÄ«jis G. BÄ“rziņš) Latvijas UniversitÄtes, promocijas darbu kopsavilkumu izstrÄdÄšanas un noformÄ“šanas noteikumiem, ne arÄ« LatvijÄ spÄ“kÄ esošajam standartam LVS ISO 690:2010 "InformÄcija un dokumentÄcija. VadlÄ«nijas bibliogrÄfiskÄm norÄdÄ“m un atsaucÄ“m informÄciju resursos".” KÄ JÅ«s varÄ“tu komentÄ“t šo vÄ“rtÄ“jumu?
SaņemtÄs atbildes – 2. daļa
NovÄ“rtÄ“ju JÅ«su rÅ«pes par plÄnotÄs publikÄcijas objektivitÄti un nosÅ«tu savas atbildes uz uzdotajiem papildu jautÄjumiem:
1. PirmkÄrt, tas, ka minÄ“tais citÄts ilgstoši ir bijis vienas no pasaules autoritatÄ«vÄkÄs pÄ“tniecÄ«bas iestÄdes - Kalifornijas ZinÄtņu akadÄ“mijas (ASV) devÄ«ze, kas iegravÄ“ta tÄs biroja Ä“kas grÄ«dÄ, kÄ arÄ« fakts, ka tas citÄ“ts un izmantots pasaules vadošo pÄ“tnieku darbos, liecina par tÄ nozÄ«mÄ«bu cilvÄ“ces domas attÄ«stÄ«bÄ. OtrkÄrt, ir apstrÄ«dÄ“ts tÄ autentiskums un precÄ«zs atveidojums, nevis saturs – doma, kÄ arÄ« fakts, ka trÅ«kst precÄ«zu avotu, kas neapgÄžami pierÄdÄ«tu, ka Darvins bÅ«tu vai tieši pretÄ“ji – nebÅ«tu izteicis sekojošu domu. LÄ«dz ar to varam loÄ£iski secinÄt, ka citÄts un tÄ saturs, lai arÄ« kÄdam autoram tas teorÄ“tiski piederÄ“tu, nevar bÅ«t maldinošs, jo pauž jÄ“gpilnu eksperta viedokli. TÄpat jÄatgÄdina, ka mans promocijas darbs nav aizstÄvÄ“ts bioloÄ£ijÄ vai balstÄ«ts evolÅ«cijas teorijÄ, tÄpÄ“c šim citÄtam ir ilustratÄ«va, nevis fundamentÄla nozÄ«me.
2. Ir bÅ«tiska atšÄ·irÄ«ba starp citÄtu un atsauci, šajÄ gadÄ«jumÄ ir runa par atsauci uz autora viedokli par konkrÄ“tiem jÄ“dzieniem atbilstoši analizÄ“jamÄs tÄ“mas kontekstam. JÅ«su pieminÄ“to satura daļu un jÄskata kontekstÄ ar promocijas darba saturu un attiecÄ«gÄs nodaļas tematiku. Tas ir, kÄ mÅ«sdienÄs (attiecÄ«gÄ laika periodÄ) mainÄ«jies darba saturs, meklÄ“jot dažÄdas radošo nozaru izpausmes uzņēmÄ“jdarbÄ«bÄ. InovatÄ«vi, radoši reklÄmas satura, formas elementi, kuros izmanto IT risinÄjumus, tika analizÄ“ti saistÄ«bÄ ar radošo nozaru definÄ“jumu. “RadošÄs nozares" ir vispÄrÄ“js apzÄ«mÄ“jums tÄm aktivitÄtÄ“m, kas sakņojas individuÄlajÄ radošumÄ, prasmÄ“s, talantÄ, ir ar vÄ“rtÄ«bas potenciÄlu, kÄ arÄ«, kas darba vietu radÄ«šanai izmanto intelektuÄlo Ä«pašumu, – galvenokÄrt: reklÄma, arhitektÅ«ra, mÄksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktÄ«va izklaides programmatÅ«ra, mÅ«zika, tÄ“lotÄjmÄksla, izdevÄ“jdarbÄ«ba, datorprogrammu dizains, TV un radio”. KÄ redzams, minÄ“tais avots ir atbilstošs darba un nodaļas tematikai, un raksturo jauno pieeju tiešÄs reklÄmas tirgum. Uz darba tapšanas brÄ«di, radošÄs nozarÄ“s izmantotÄs pieejas, vÄ“l bija salÄ«dzinoši maz pÄ“tÄ«tas, lÄ«dz ar to bÅ«tiski bija izmantot faktisko uzņēmÄ“jdarbÄ«bas praksi un izmantotos piemÄ“rus. UzņēmÄ“jdarbÄ«bas pÄ“tniecÄ«bÄ tÄ vispÄrpieņemta pieeja, ja tiek konstatÄ“tas jaunas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas formas, kuras radušÄs uzņēmumiem radot inovatÄ«vus biznesa modeļus un ieviešot to praksÄ“, kas nav atklÄtas teorÄ“tiskÄs analÄ«zes rezultÄtÄ.
3. SaistÄ«bÄ ar attiecÄ«go laika perioda izmantošanu, darbs tika rakstÄ«ts laika periodÄ no 2006. – 2012. gadam, to pakÄpeniski pilnveidojot atbilstoši darba vadÄ«tÄja norÄdÄ«jumiem. LÄ«dz ar to darbÄ apskatÄ«tais laika periods ir salÄ«dzinoši plašs. Ja šo rÄdÄ«tÄju mÄ“s analizÄ“tu šogad, bÅ«tu vÄ“rojams attiecÄ«gÄ segmenta Ä«patsvara pieaugums, tomÄ“r tas nav manÄ«jies bÅ«tiski un neietekmÄ“ paustÄs atziņas bÅ«tÄ«bu un aktualitÄti arÄ« mÅ«sdienÄs. Datu avots norÄdÄ«tajai informÄcijai ir EUROSTAT.
4. Atsauce tekstÄ (Keane 2005) atbilsts atsaucei literatÅ«ras sarakstÄ 76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect, 2005. Raksta avots ir ScienceDirect elektroniskÄ datu bÄze, kurÄ konkrÄ“tam rakstam Keane norÄdÄ«ts kÄ korespondÄ“jošais autors.
5. AtsauÄu un literatÅ«ras saraksta sastÄdÄ«šanai tika izmantots APA standarts. FormatÄ“šana automÄtiska, atbilstoši attiecÄ«gÄ perioda Microsoft Office programmatÅ«ras funkcionalitÄtei
6. LÅ«gums izvÄ“rtÄ“t jÅ«su ekspertu kvalifikÄciju, ja minÄ“tais eksperts bÅ«tu rÅ«pÄ«gÄk iepazinies ar jÅ«su pieminÄ“tÄ LU rÄ«kojumu saturu, kÄ arÄ« pielikumiem, kurÄ aprakstÄ«ti izmantojamie standarti, eksperts bÅ«tu konstatÄ“jis, ka viens no izmantojamiem standartiem promocijas darbos ir APA. Papildus jÄatzÄ«mÄ“, ka darbs uz rÄ«kojuma izdošanas brÄ«di jau faktiski bija pabeigts, pÄ“c attiecÄ«gÄ datuma bÅ«tiskas izmaiņas netika veiktas.
Atbildes jau runÄ it kÄ pašas par sevi.
Paužu viedokli, ka studÄ“jošais nav atspÄ“kojis faktu, ka lielÄkajai daļai atsauÄu vispÄr nav uzrÄdÄ«tas lappuses avotÄ, lielai daļai avoti ir nepilnÄ«gi uzrÄdÄ«ti, mÄ«klaini vai neeksistÄ“joši. Papildus ir izmeklÄ“jams nodarÄ«juma materiÄlais aspekts, vai darbÄ ir pazÄ«mes tam, ka daļa darba ir plaÄ£iÄts no citas disertÄcijas[10], piemÄ“ram, lÅ«dzu salÄ«dzinÄt studÄ“jošÄ 3.1. apakšnodaļas sÄkumÄ citÄ“to Bryman, 2004, ar S. Babra disertÄcijas 5.1. apakšnodaļas sÄkums, tur citÄts, kas sÄkas ar vÄrdiem “KvantitatÄ«vÄs metodes, izmantojot…” ir identiski paņemts no Babra, jo ir drošticami zinÄms, ka BrÄ«mans latviski nav rakstÄ«jis, bet S. Babris disertÄciju aizstÄvÄ“jis jau 2006. gadÄ. DarbÄ ir pazÄ«mes datu safabricÄ“šanai.
2008. gada 27. oktobrÄ« ar SenÄta lÄ“mumu Nr. 17 apstiprinÄtais Latvijas UniversitÄtes AkadÄ“miskÄs Ä“tikas kodekss paredz, ka (2.3. apakšpunkts) atbildÄ«ba attiecÄs uz kļūdu un nepilnÄ«bu atzÄ«šanu un labošanu, studÄ“jošie uztur akadÄ“misku un profesionÄlu godÄ«gu, nepieļauj plaÄ£iÄtu, citu intelektuÄlÄ Ä«pašuma negodprÄtÄ«gu izmantošanu vai krÄpšanos (3.2.5. apakšpunkts). 2013. gada 25. februÄra ar SenÄta lÄ“mumu Nr. 287 apstiprinÄtie noteikumi par akadÄ“misko godÄ«gumu Latvijas UniversitÄtÄ“ paredz, ka safabricÄ“šana ir datu izdomÄšana ar nolÅ«ku tos publicÄ“t kÄ oriÄ£inÄlu pÄ“tÄ«jumu (1.1.9. apakšpunkts) un paredz, ka akadÄ“miskais godÄ«gums ir uzvedÄ«ba, kas ietver objektivitÄti, atbildÄ«bu, izslÄ“dz maldinÄšanu un krÄpšanos, turklÄt tiešÄ tekstÄ uzsver, ka par akadÄ“miskÄ godÄ«guma pÄrkÄpumu it Ä«paši ir uzskatÄma atsaukšanÄs uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem (1.7.2. apakšpunkts).
[1] https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 Olainfarm bizness - Gundars BÄ“rziņš
[2]https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 Gundars BÄ“rziņš. ''StratÄ“Ä£iskÄs vadÄ«šanas sistÄ“ma radošo nozaru organizÄcijÄs: promocijas darbs doktora grÄda iegÅ«šanai vadibzinÄtnes nozarÄ“, apakšnozare: uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vadÄ«ba'' / Gundars BÄ“rziņš ; zinÄtniskÄ vadÄ«tÄja Vizma NiedrÄ«te; rec.: Juris KrÅ«miņš, Ilze SproÄ£e, Vita Zariņa ; Latvijas UniversitÄte. Ekonomikas un vadÄ«bas fakultÄte. RÄ«ga: Latvijas UniversitÄte, 2013. 186 lp. : il., diagr., tab. + BibliogrÄfija: 151.- 163. lp.
[3] https://lv.wikipedia.org/wiki/Gundars_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1_(ekonomists)
[4]https://pietiek.com/raksti/lu_rektora_amata_kandidats__nevis_godpratigs_petnieks,_bet_siks_krapnieks,_slinkis_un_neviza
[5] https://failiem.lv/f/jm74h6c3
[6]https://www.pietiek.com/raksti/lu_rektora_amata_kandidats_pateicos,_ka_informejat_par_to,_ka_citats_mana_promocijas_darba_nav_autentisks
[7] https://failiem.lv/f/jm74h6c3
[8] https://en.wikipedia.org/wiki/John_von_Neumann
[9] Pietiek.com.
[10] https://failiem.lv/f/jm74h6c3