Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Dāmas un kungi, profesori un profesores, ekselences, domubiedri un citādi domājošie, vÄ“ršos pie Jums kā pie kompetentās institÅ«cijas Trauksmes celšanas likuma 1. panta pirmās daļas 2. punkta izpratnÄ“, šÄ likuma 6 .panta pirmās daļas izpratnÄ“ un Iesniegumu likuma 3. panta izpratnÄ“. Atbilstoši analoÄ£ijai ar AdministratÄ«vā procesa likuma 64. panta trešo daļu lÅ«dzu izskatÄ«t lietu nevis Trauksmes celšanas likuma 7. panta pirmajā daļā minÄ“tajā septiņu dienu termiņā, bet steidzami lÄ«dz 2019. gada 23. maijam, ievÄ“rojot iesaistÄ«to personu publiskās aktivitātes. Uzsveru, ka lÅ«dzu ievÄ“rot Trauksmes celšanas likuma 7. panta sesto daļu un neizpaust manu vārdu, uzvārdu, izglÄ«tÄ«bas iestādi, personas kodu, elektroniskā pasta adresi vai jebkuru citu informāciju, kas varÄ“tu mani identificÄ“t, publiski.

Iepazinos ar pasaules tÄ«meklÄ« publicÄ“to informāciju par Latvijas Universitātes doktora programmas 2013. gadā studÄ“jušÄ Gundara BÄ“rziņa (turpmāk – studÄ“jošais) promocijas darba eventuālajiem akadÄ“miskā godÄ«guma un akadÄ“miskās Ä“tikas pārkāpumiem, kamdēļ pārņem neviltots pārsteigums un patiess sašutums, ka atbilstošas Latvijas Republikas tiešÄs un pastarpinātās pārvaldes institÅ«cijas lÄ«dz šim publiskajā telpā nav sniegušas nekādu informāciju, vai šo ziņu par eventuālajiem pārkāpumiem atbilstÄ«ba Ä«stenÄ«bai tiek pārbaudÄ«ta normatÄ«vos aktos noteiktajā kārtÄ«bā. Publisku ziņu neesÄ«ba par to, ka universitāte pārbaudÄ«tu iespÄ“jamu akadÄ“miski negodÄ«gu rÄ«cÄ«bu – piemÄ“ram, plaÄ£iātu, datu safabricÄ“šanu un citas – var radÄ«t iespaidu par nepietiekamu labas pārvaldÄ«bas kvalitāti universitātÄ“ un netiekšanos pÄ“c augstiem akadÄ“miskiem un intelektuāliem standartiem, kas tik ļoti nepieciešami Latvijas sabiedrÄ«bas izaugsmei.

Lai arÄ« nav nekādu tiešu faktu, kas norādÄ«tu uz IzglÄ«tÄ«bas un zinātnes ministrijas, IzglÄ«tÄ«bas kvalitātes valsts dienesta, Latvijas Universitātes administrācijas vai tās akadÄ“miskās Ä“tikas komisijas ieinteresÄ“tÄ«bu studÄ“jošÄ iespÄ“jami akadÄ“miski negodÄ«gās rÄ«cÄ«bas izvÄ“rtÄ“šanā, tomÄ“r esošÄ situācija, kad publiskajā telpā vispār nav ziņu par akadÄ“miskās saimes reakciju uz izskanÄ“jušajiem faktiem, var radÄ«t daļā sabiedrÄ«bas iespaidu, ka akadÄ“miskās vides locekļi piever acis uz notikušo saistÄ«bā ar faktu, ka studÄ“jošais kandidÄ“ uz augstu amatu Latvijas Universitātes administrācijas vadÄ«bā.

Norādu tīmeklī publicētos faktus ar atsaucēm uz to avotiem:

2013. gadā studÄ“jošais kā promocijas darbu doktora zinātniskā grāda ieguvei[1], aizstāvÄ“ja disertāciju uz 186 lapām StratÄ“Ä£iskās vadÄ«šanas sistÄ“ma radošo nozaru organizācijās, kuru vadÄ«ja Vizma NiedrÄ«te, recezenti Juris KrÅ«miņš, Ilze SproÄ£e, Ekonomikas un kultÅ«ras augstskola un Vita Zariņa Biznesa augstskola TurÄ«ba[2]. Promocijas darba hipotÄ“zes ir: pieaugot pārmaiņu intensitātei, palielinās nepieciešamÄ«ba precÄ«zi un regulāri saskaņot stratÄ“Ä£iskos un operatÄ«vos plānus, radošo organizāciju elastÄ«gu stratÄ“Ä£iju veidošanā noteicošais faktors ir organizāciju vadÄ«tāju pieņemto lÄ“mumu atbilstÄ«ba konkrÄ“tajai ārÄ“jās vides situācijai[3] [4] [5].

Publiskajā telpā ir norādÄ«ts, ka studÄ“jošÄ darbos ir acÄ«mredzami akadÄ“miskā godÄ«guma pārkāpumi[6] [7].

1) darbā nav nevienas atsauces; atsauce pÄ“c definÄ«cijas ir vÄ“re ne tikai uz avotu, bet konkrÄ“tu vietu avotā, piemÄ“ram, lappusi. Ne Amerikas psihologu asociācijas, ne arÄ« kāds cits akadÄ“misko atsauču standarts nedod tiesÄ«bas autoram nenorādÄ«t lappuses, lai lasÄ«tājs bÅ«tu spiests rakņāties simtiem un tÅ«kstošiem lappusÄ“s, lai atrastu eventuālo vietu avotā. Lai gan izmantotās literatÅ«ras sarakstā ir 151 avots, tomÄ“r teju neviena atsauce, arÄ« tad, kad iekļauts citāts, teju nekad un teju nekur nesatur noradi uz konkrÄ“tu avota lappusi, lapu vai kādu citu konkrÄ“tu, identificÄ“jamu vietu avotā. Vai JÅ«s spÄ“jiet iedomāties, ka vidusskolÄ“ns zinātniski pÄ“tnieciskajā darbā dabÅ« labu atzÄ«mi, ka bakalauram iedod sekmÄ«gu par darbu bez nevienas, nevienas precÄ«zas atsauces uz kādu lappusi?

2) atsauces uz desmitiem avotu nav verificÄ“jamas nekā; atsauces uz tādiem izmantotās literatÅ«ras sarakstā minÄ“tajiem avotiem kā “41. EUROSTAT. Eurostat. In”, “42. FISCHER, J. BBC. In., 2003.” vai “131. STENDZINIEKS, E. Ziņas. In.: Apollo, Lattelekom., 2010.” nav normālā dzÄ«vÄ“ verificÄ“jamas ne tikai konkrÄ“tu norāžu trÅ«kuma dēļ, bet arÄ« tādēļ, ka pats avots interesentam bÅ«tu jāmeklÄ“ pastāvÄ«gi, jo izmantotās literatÅ«ras sarakstā norāžu nav;

3) vadÄ«bzinātnes Izmantotās literatÅ«ras sarakstā atrodami arÄ« tādi kompetenci un vispārÄ“jo intelektu apliecinoši avoti kā “141. TZU, S. In 6 gs. p.m.e. "The Art of War". ebook: Public domain, 2010.” un “140. TZU, S. The art of war. Edtion ed. Philadelphia, PA: Miniature Editions, 2003. p. p. ISBN 0762415983.” LiteratÅ«ras saraksts liek domāt, ka autors ir izmantojis ne tikai tulkojumu angļu valodā, bet, spriežot pÄ“c nosaukuma, arÄ« pavisam neparastu izdevumu, jo nosaukums satur reizÄ“ latviešu un angļu tekstu. Turklāt, ieskatoties tekstā, kur tad izmantots šÄds avots, atklājas, ka promocijas darba autors drosmÄ«gi piedāvā par “Kara mākslas” autoru uzskatÄ«t “Sun Tzu”, nevis Suņdzi – 孫子;

4) izmantotās literatÅ«ras saraksts nav pilnÄ«gs, jo tajā iztrÅ«kst norādes uz tādu akadÄ“miskā vidÄ“ atzÄ«tu autoritatÄ«vu avotu kā “TikaiNesakiNevienam.lv”, kuru kā avotu piedāvā disertācijas tekstā ietvertā saite. Tā, izmantojot no minÄ“tā avota pasmeltos politiÄ·im Johanam Volfgangam fon GÄ“tem un pašpalÄ«dzÄ«bas literātam Napoleonam Hillam piedÄ“vÄ“tos citātus, autors izdara promocijas darba 50. lappusÄ“ veic secinājumus par diviem galvenajiem mÅ«sdienu organizācijas efektivitātes nosacÄ«jumiem;

5) autors nesaprot avotus, ko piemin; AplÅ«kosim vienu piemÄ“ru. Drosme nepārliecināties par citāta izcelsmi un kontekstu atklājas arÄ« gadÄ«jumos, kad faktiski citÄ“, neliekot pÄ“diņas, no skata zinātnisku publikāciju. Tā, piemÄ“ram, 43.–44. lappusÄ“ rakstÄ«ts: “Spēļu teorijā: stratÄ“Ä£ija ir visaptverošs plāns, kurš identificÄ“, kādas izvÄ“les tiks izdarÄ«tas visās iespÄ“jamās situācijās (von Newman, Morgenstern 1944:79) (Mintzberget et. al. 2003). ŠÄ« spēļu teorijas stratÄ“Ä£iskā definÄ«cija paredz nākotnes rÄ«cÄ«bu, ilglaicÄ«gumu un katra spÄ“lÄ“tāja rÄ«cÄ«bu, arvien vairāk to ierobežojot.” AcÄ«mredzot, izmantota citÄ“tā avota atsauce, jo tās autors atšÄ·irÄ«bā no promocijas darba autora zina, ka norādāma konkrÄ“ta lappuse. IepazÄ«stoties ar pirmavotu, uzzinām, ka Džons fon Neimans (par “Å…Å«menu” autors mÄ«lÄ«gi nodÄ“vÄ“jis austroungārijas cilmes amerikāni, kura uzvārds konvencionāli rakstāms kā John von Neumann[8]) un Oskars Morgenšterns (Oskar Morgenstern) 79. lappusÄ“ sāk 11. nodaļu, kas veltÄ«ta stratÄ“Ä£ijām un spÄ“les apraksta galÄ«gai vienkāršošanai, turpat – 11.1. apakšnodaļu, kas veltÄ«ta stratÄ“Ä£ijas jÄ“dzienam un tā formalizÄ“šanai, turpat – 11.1.1. pievÄ“ršas reālās spÄ“les norisei.

ŠÄ«s sadaļas otrajā rindkopā autori piedāvā iedomāties, ka spÄ“lÄ“tājs tā vietā, lai pieņemtu lÄ“mumus katru reizi, kad rodas šÄda nepieciešama, pieņem lÄ“mumu spÄ“les sākumā par visām iespÄ“jamām situācijām, proti, sāk spÄ“li ar pilnÄ«gu plānu. Tad seko paskaidrojums, ko saprot ar plānu, proti, izvÄ“les, kas veiktas katrā iespÄ“jamā situācijā atbilstoši pieejamajai informācijai, ko paredz spÄ“les noteikumi. Rezultātā autori šo plānu nodÄ“vÄ“ par stratÄ“Ä£iju. Nākamajā rindkopā, bet turpat 79. lappusÄ“ autori norāda, ka, “ja mÄ“s pieprasÄ«tu katram spÄ“lÄ“tajam sākt spÄ“li ar pilnÄ«gu šÄda veida plānu, proti ar stratÄ“Ä£iju, mÄ“s noteikti neierobežotu viņa rÄ«cÄ«bas brÄ«vÄ«bu”. Tad seko paskaidrojums, ka viņi nemÄ“Ä£ina piespiest pieņemt lÄ“mumu, vadoties no mazāka informācijas apjoma nekā katrā konkrÄ“tajā spÄ“les brÄ«dÄ«. Tas, ko viņi piedāvā, sagatavoties visām iespÄ“jām situācijām. IevÄ“rojot minÄ“to, secinājums neatspoguļo Neimana un Morgenšterna domu gaitu; jautājums vai akadÄ“miski godÄ«gi ir safabricÄ“t premisas, piedÄ“vÄ“jot autoritātÄ“m tādus datus, kādas tās konkrÄ“tajās publikācijas paudušas nav?

6) autors atklāj, ka “stratÄ“Ä£iskās vadÄ«šanas definÄ«cijās” dominÄ“ arÄ« tas, kam vislabāk, autoraprāt, izmantojama “metafora”, kas pasmelta no tāda autoritatÄ«va darba, kas literatÅ«ras sarakstā dÄ“vÄ“ts “104. NAIMI, M. Kniga Mirdada. Edtion ed. SanktPeterburga: Best, 2004,” par ko Ošo esot teicis – ““Книга Мирдада” – одна из моих самых любимых книг. Она из тех книг, которые будут жить вечно. Если бы я должен был составить список великих книг, ее бы я поставил первой” – , kā par to vÄ“sta viens no šÄ«s grāmatas izdevumu vākiem – Наими, Михаил. Книга Мирдада. Необыкновенная история монастыря, который когда-то назывался Ковчегом. Санкт-Петербург: ИГ “Весь”, 2006. Retoriski jāvaicā, vai okultu un ezotÄ“risku metafizikas, reliÄ£ijas vai pašpalÄ«dzÄ«bas “galdu literatÅ«ras” studijas (kas gan, protams, var bÅ«t ekonomikas studiju objekts per se, jo vienkāršotu banalitāšu izdošana lielās tirāžās peļņu nes) ir adekvāts premisu avots akadÄ“miskajai zinātnei?

7) autors nesaprot, kā veidojamas atsauces uz normatÄ«vajiem aktiem, nesaprot normatÄ«vo aktu nozÄ«mi akadÄ“misko jÄ“dzienu veidošanā; autora zināšanu apjomu izsauc tādi literatÅ«ras sarakstā minÄ“ti avoti kā “88. LR_MINISTRU_KABINETS. Ministru kabineta noteikumi Nr. 185 Noteikumi par intelektuālā darba novÄ“rtÄ“šanas un kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku. In KABINETS, L.M.: Latvijas vÄ“stnesis, vol. Nr. 185.” un “89. LR_MINISTRU_KABINETS. Noteikumi par fiziskā darba novÄ“rtÄ“šanas un amatu kvalifikācijas kategoriju noteikšanas pamatmetodiku no valsts budžeta finansÄ“jamo institÅ«ciju darbiniekiem. In KABINETS, L.M. Nr. 533.Latvijas VÄ“stnesis Nr. 132 (2897).” Atsauce pati par sevi liecina par to, ka promocijas darba autors saglabājis savu nevainÄ«bu un nav ieņēmis jebkāda veida zināšanas par Latvijas Republikas normatÄ«vajiem aktiem. Autors izmanto 1996. gada 28. maijā pieņemtos Ministru kabineta noteikumus Nr. 185, kas zaudÄ“juši spÄ“ku 2003. gada 26. septembrÄ«, tātad aptuveni desmit gadus pirms promocijas darba tapšanas. TomÄ“r, spriežot pÄ“c promocijas darba 17. lappuses, apstāklis, ka Ministru kabineta noteikumi zaudÄ“juši spÄ“ku, nemulsina autoru, jo viņš, tieši norādot, ka noteikumi zaudÄ“juši spÄ“ku, tomÄ“r steidz izmantot noteikumos doto termina “intelektuālais darbs” skaidrojumu. Tas, ka terminu skaidrojumi meklÄ“jami zinātniskajā literatÅ«rā, nevis Ministru kabineta noteikumos neatkarÄ«gi no šo normatÄ«vo aktu spÄ“ka ir pārāk smalka matÄ“rija promocijas darba autoram.

8) autors acÄ«mredzami nav lasÄ«jis avotus, jo neprot nosaukt pat avotu autorus; PiemÄ“ram, ikvienam pionierim bija jāzina, ka Markss un Engelss ir divas dažādas personas, bet Slava KPSS vispār nav cilvÄ“ks, šÄ«s zināšanas noderÄ“tu disertācijas autoram, kuram, piemÄ“ram, pavisam vienkāršÄ vietā nav izdevies saprast, ka OECD Work on Knowledge and the Knowledge Economy redaktori ir francÅ«zis Dominiks ForÄ“ (Dominique Foray) un amerikānis Braiens Kahens (Brian Kahin), tā vietā disertantam radies hibrÄ«ds “BRIAN (EDITOR) FORAY”, lai ko tas arÄ« nozÄ«mÄ“tu, tas liecina, ka cilvÄ“ks realitātÄ“ nav turÄ“jis atvÄ“rtu avotu, nemaz nerunājot par faktu, ka citāta autore šajā sÄ“jumā, bijusÄ« OECD Ä£enerālsekretāra vietniece, Islandes vÄ“stniece pie Kremļa ir Sigridura Berglinde Ausgeijrsdotira (Sigríður Berglind Ásgeirsdóttir), turklāt katra latviešu bÄ“rna dvÄ“selÄ«te, kas ir redzÄ“jusi dejotāju tumsā vai cukurgraudiņus, zina, ka Bjorka ir meitene un kā veidojās islandiešu patronÄ«mi, bet disertants ir sava ceļa gājÄ“js, viņš piedÄ“vÄ“ Sigridurai vÄ«riešu dzimti. Pieņemot, ka stratÄ“Ä£iskajai radošajai vadÄ«bai nav jāizdibina dzimte ne vÄ“stniecei, ne dziedātājai, bet šis ir tikai piemÄ“rs, kādu ir bez sava gala, kas liecina, ka autors nezina, kas ir viņa avotu autori. Turpat sākumā ir mÄ«tisks varonis – droši vien ar Louis Vuitton somiņu par godu LVHM – “L.V. Bertalanfijs”, kas Ä«stenÄ«bā ir amerikāņu austroungāriešu izcelsmes biologs Karls Ludvigs Bertalanfi, vispārÄ“jās sistÄ“mu teorijas pamatlicÄ“js, cik noprotams dÄ«vainie inciāļi ir veidojušies, nezinot, ka aristokrātiskā izcelsme viņu apveltÄ«jusi bÅ«t par fon Bertalanfi, kur fon vācu valodā veido burtu “v”. SistÄ“mu teorija ir šÄ« promocijas darba konceptuālā kodolā, bet autors nav lasÄ«jis un nav dzirdÄ“jis par tās pamatlicÄ“ju tik daudz, lai zinātu tā uzvārdu?

9) autors izmanto neesošas atsauces. PiemÄ“ram, atsauci ir aizņēmies no nākamā citāta autora – “Walonick, 1993”, bet te arÄ« literatÅ«ras sarakstā ir tikai atsauce uz tÄ«mekļa vietni, kas sen vairs nedarbojas (http://www.survey-software-solutions.com), bet pāradresÄ“jas uz Ä·Ä«niešu tiešsaistes kazino ar izteiktiem sieviešu dzimuma relišeru ikonām (https://999.lfjde.top/), kas pieder Kantonā Ķīnas Tautas Republikā fukcionÄ“jošam un SingapÅ«rā reÄ£istrÄ“to komersantam “Alibaba Cloud Computing Ltd”. Disertācijas 21. lappusÄ“ esošais teikums par nelineārām savstarpÄ“jām, tikpat mÄ«klains saitÄ“m nāk no simtiem vietu, piemÄ“ram, redaktoru Niko Tomašeka (Nino Tomaschek) un Dario Anterdorfera (Dario Unterdorfer) rediģētā krājuma Velina ÄŒakarovas raksta sākuma (Veränderung: Der Wandel als Konstante unserer Zeit, Waxmann Verlag Gmbh, 2017, S. 13.), kas nozÄ«mÄ“, ka šis apraksts klejo pa brÄ«vi pieejamām internet vietnÄ“m, tādām kā disertanta internet kazino. KāpÄ“c? Valonika avots Ä«sti nav klasiska zinātniskā publikācija. Walonick, David S. General Systems Theory, 1993 ir tāds kā uzziņu materiāls, kur uz Bertalanfi tieši Valoniks pat neatsaucās, bet gan uz Lotfi Aliaskeru Zadehu, par kuru raksta Daniels Makneils (Daniel McNeill) un Pols Freilbergers (Paul Freilberger) Fuzzy Logic: The revolutionary computer technology that is changing our world, Simon & Schuster, NY, London, Toronto, Sydney 1993. Vispār nekāda sakara ar disertācijas tÄ“mu. Un kādu iemeslu dēļ vajadzÄ«gs šis detektÄ«vs ar tik obskÅ«ram, mÄ«klainām norādÄ“m? Zinātniskā darba lasÄ«tājam ir jāmeklÄ“ adata siena kaudzÄ“ pie katra teikuma? Tas liecina, ka autors nezina, kas avotos ir uzrakstÄ«ts.

10) Čārlzs Darvins ir citÄ“ts no brainyqoute.com. KāpÄ“c vispār Darvins? Un kāpÄ“c no joku lapas? Darvina darbi tÄ«meklÄ« ir brÄ«vpieejā. Tos var lasÄ«t katrs, kas māk lasÄ«t kādu valodu, angļu valodas zinātāji – oriÄ£inālos pirmizdevumus tiešsaistÄ“. Un tas tādēļ, lai stratÄ“Ä£isko vadÄ«bu pamatotu ar “Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzÄ«vo; tās ir tās, kuras vislabāk piemÄ“rojas pārmaiņām”, lai raksturotu vārdu “pārmaiņas”. Darbam tas ir lieka pieblietÄ“šana ar citātiem, necieņa pret lasÄ«tāju. Lapa ir Ošo stilā, ar saulrietu attÄ“liem, reklāmām, bez jebkādām atsaucÄ“m, kur sarÅ«pÄ“tie “citāti” ir rauti. Jāpiebilst, ka konkrÄ“tajā, disertācijas 35. lappusÄ“ esošÄ citāta gadÄ«jumā, tas nemaz nav atrodams šajā saitÄ“. Darvinam pieraksta, teiksim, “It is not the strongest of the species that survives, nor the most intelligent that survives. It is the one that is most adaptable to change.’’, bet ir arÄ« variācijas. Pasen jau izpÄ“tÄ«ts, ka darbā “Sugu izcelšanās”, kurā gan ievadā ir atsauce uz izcilo Latvijas biologa Kristiana Pandera devumu (trešajā izdevumā, 1861. gadā tā ir xviii lappuse), minÄ“tā citāta vis nav. Izklaides labad varam piebilst, ka Kembridžas universitāte izpÄ“tÄ«ja vairāk kā piecpadsmit tÅ«kstošus Darvina neiespiesto vÄ“stuļu, bet izrādÄ«jās, ka Darvina kungs to nekad nav rakstÄ«jis, bet šo lietu ir radÄ«juši menedžmenta un vadÄ«bzinātnes apoloģēti, tāpÄ“c Kembridžas darvinologiem uzticÄ“simies vairāk kā apsveikuma kartÄ«šu citātlapai. Skat. https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said#quote1.

11) Privātais, personÄ«gais promocijas darbos izpaužas maksimums kā veltÄ«jums vai pateicÄ«bas vārdi mīļotajiem. Autors spÄ“ris soli tālāk un iekļāvis savu acÄ«mredzot kā Latvijas Universitātes kanclera neuzklausÄ«tu skatÄ«jumu par “Torņakalna projektu”, norādot, ka “Latvijas Universitātes infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ija ir balstÄ«ta uz pārliecÄ«bu, ka izdosies ietekmÄ“t izglÄ«tÄ«bas likuma redakciju tādā veidā, ka LU lietošanā esošie valsts Ä«pašumi tiks nodoti LU Ä«pašumā ar pilnām tiesÄ«bām ar tiem rÄ«koties” (118. – 119. lpp.) un ka “[a]utors apzinās, ka šÄds skatÄ«jums ir pretrunā daudzām vadÄ«bas zinÄ«bu teorijām, tomÄ“r uzskata par bÅ«tisku nosacÄ«jumu izpÄ“tÄ«t jautājumu par vides ietekmÄ“šanu no organizācijas stratÄ“Ä£iskās vadÄ«šanas specifikas viedokļa” (119. lpp.). ŠÄdas piezÄ«mes atgādina gadÄ«jumus, kad studenti mÄ“Ä£ina jokojot pārbaudÄ«t docÄ“tāju uzmanÄ«bu, piemÄ“ram, vairākos darbos pirmajā lapā liekot vienu un to pašu atsauci ar zvaigznÄ«ti vai kas tiešÄ tekstā atsaucÄ“ raksta tādus tekstus kā, “ja JÅ«s vÄ“l atceraties, kas bija iepriekš rakstÄ«ts”;

12) 2013. gada promocijas darba struktÅ«ra un forma atgādina to, ko šobrÄ«d no skolÄ“niem bez ierunām pieprasa “zinātniskās pÄ“tniecÄ«bas darbos”. Visuzskatāmāk tas redzams ievadā, secinājumos un priekšlikumos, kas rakstÄ«ts pÄ“c skolÄ“nu “ZPD” šablona, kur nepieciešamie atribÅ«ti noteiktā secÄ«bā izkārtoti, noteiktā veidā formulÄ“ti un pat noteiktos gadÄ«jumos izcelti treknrakstā. Jāteic gan, ka viss darbs no skata atgādina “ZPD”, un tas nebÅ«t nav vienÄ«gais promocijas darbs, kas, šÄ·iet, vadās pÄ“c skolÄ“niem domātām vadlÄ«nijām. Nožēlojami, ka zinātniskā grāda pretendents vadās nevis no Rietumeiropas labāko disertāciju paraugiem vai vismaz kaut kādiem tÄ“vzemes lietpratÄ“ju paraugiem, bet gan skata bÄ“rniem domātu pamācÄ«bām, kurām lÄ«dz ar to nav pat izredžu bÅ«t pilnveidotām, ja jau pat zinātniskā grāda un tagad arÄ« rektora pretendenti neuzskata par iespÄ“jamu pilnveidot sava zinātniskā darba stilu.

Esošajā tiesiskajā un akadÄ“miskajā situācijā neatkarÄ«gie žurnālisti[9] ir pamatoti studÄ“jošajam uzdevuši jautājumus, kā arÄ« saņēmuši šÄdas atbildes:

Uzdotie jautājumi – 1. daļa

 JÅ«su promocijas darba 35.lpp. lasāms: „Čārlzs Darvins izteica ļoti precÄ«zu apgalvojumu par sugu evolÅ«ciju, kuru var attiecināt uz organizācijām mÅ«sdienās: "Tās nav stiprākās vai visgudrākās sugas, kuras izdzÄ«vo; tās ir tās, kuras vislabāk piemÄ“rojas pārmaiņām” (Darwin). Kā atsauce minÄ“ts: DARWIN, C. Brain Quote. Available from internet: http://www.brainyquote.com/quotes/authors/c/charles_darwin.html%3E.

 JÅ«su promocijas darba 19.lpp. lasāms: „Par lÄ«deri šajā jomā, kā arÄ« pierādÄ«jumu informācijas svarÄ«gumam konkurÄ“tspÄ“jas radÄ«šanai var izmantot Google kompāniju un tās sniegtos pakalpojumus, kura, piedāvājot bezmaksas meklÄ“tājprogrammas, e-pastu, kartes, interneta pārlÅ«kus, ir radÄ«jusi automātiski Ä£enerÄ“tu, uz konkrÄ“ta patÄ“rÄ“tāja profilu balstÄ«tu pakalpojumu biznesa modeli reklāmas devÄ“jiem (Witham 2002). Šajā modelÄ« jebkurš interneta lietotājs, veicot meklÄ“šanu Google meklÄ“šanas programmā, automātiski saņem netiešu reklāmu par pakalpojumiem, kuri varÄ“tu viņu interesÄ“t, balstoties uz šÄ« lietotāja iepriekš veiktajiem meklÄ“jumiem un netiešu e-pasta sÅ«tÄ«jumu atslÄ“gvārdu analÄ«zi.” Kā atsauce minÄ“ts: 150. WITHAM, S. Festive : The art and design of promotional mailing. Edtion ed. Hove: RotoVision, 2002. 207 s. p. ISBN 2880467381. Kā JÅ«s skaidrojat to, ka minÄ“tā literatÅ«ras norāde ir dažādu firmu pa pastu sÅ«tāma korporatÄ«vo dāvanu attÄ“lu albums un Google tur nav pieminÄ“ta?

JÅ«su promocijas darba 26.lpp. lasāms: „RadošÄs nozares var identificÄ“t kā atsevišÄ·u nozaru grupu (Keane 2005).” Kā atsauce minÄ“ts: „76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect, 2005, 1-5.” Kā JÅ«s skaidrojat, ka šÄdi citÄ“ta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos? Ja ir domāts šis avots - Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D.(2005) Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America.  Telematics and Informatics, 22(4):pp. 309-331 – kāpÄ“c tas nav norādÄ«ts promocijas darba atsaucÄ“s? Ja ir domāts šis darbs, tad kā skaidrojat to, ka šajā rakstā nemaz netiek apspriestas radošo nozaru definÄ“šanas problÄ“mas, tikai pateikts, ka “The concept of creative industries—now widely adopted in developed countries— has been recently introduced into development agendas in both reÄ£ions”?

JÅ«su promocijas darba 26.lpp. lasāms: „Tas, kas uzņēmumiem bija piemÄ“rots pagājušajā gadsimtā, neder 21.gadsimtā, jo 20.gadsimtā uzsvars tika likts uz materiālo vÄ“rtÄ«bu radÄ«šanu. Netiek apgalvots, ka ražošana neattÄ«stÄ«sies vispār, tomÄ“r Ä«patsvars sliecas par labu pakalpojumiem un uzņēmumiem ar nepieciešamo intelektuālo Ä«pašumu 60,8% (Volkova 2007b) ekonomiski aktÄ«vo iedzÄ«votāju Eiropas SavienÄ«bā 2006.gadā bija nodarbināti pakalpojumu sektorā.” Kā JÅ«s skaidrojat to, ka atsauces (Volkova 2007b) promocijas darbā vispār nav, bet tās vietā ir „VOLKOVA, T. Kas ir radošÄ industrija un cik tā aktuāla Latvijā. Komersanta vÄ“stnesis, 2007, 13, 69., on-line versija http://www.kvestnesis.lv/?menu=DOC&id=155022”? Kā JÅ«s skaidrojat to, ka šajā atsaucÄ“ minÄ“tais avots ir nevis T. Volkovas zinātniska publikācija, bet viņas uzstāšanās atstāstÄ«jums kādā seminārā, kurā nemaz nav datu par cilvÄ“ku procentiem, kas bÅ«tu nodarbināti pakalpojumu sektorā 2006. gadā? Kā JÅ«s skaidrojat to, ka lÄ«dz ar to JÅ«su promocijas darbā ir atsauce uz literatÅ«ras sarakstā esošajā, ar T.Volkovas vārdu saistāmajā atsaucÄ“ neesošiem datiem?

JÅ«su promocijas darba 26./27. lpp. lasāms: „RadošÄs nozares var definÄ“t: ""RadošÄs nozares" ir vispārÄ“js apzÄ«mÄ“jums tām aktivitātÄ“m, kas sakņojas individuālajā radošumā, prasmÄ“s, talantā, ar vÄ“rtÄ«bas potenciālu, kas darba vietu radÄ«šanai izmanto intelektuālo Ä«pašumu, – galvenokārt: reklāma, arhitektÅ«ra, māksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktÄ«va izklaides programmatÅ«ra, mÅ«zika, tÄ“lotājmāksla, izdevÄ“jdarbÄ«ba, datorprogrammu dizains, TV un radio" (Townley. et al. 2009). AttÄ«stoties informācijas apmaiņas tehnoloÄ£ijām, arvien grÅ«tāk izmantot "autortiesÄ«bu nozaru" apzÄ«mÄ“jumu ar mākslu saistÄ«tām nozarÄ“m, atdalot tās no radošajām nozarÄ“m, kuras tradicionāli tika saistÄ«tas ar "pielietojamÄ«bu" (Townley.et al. 2009). Kā atsauce minÄ“ts: TOWNLEY., BEECH., MCKINLAY. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 5-9. http://hum.sagepub.com/cgi/content/abstract/62/7/939  Kā JÅ«s skaidrojat, ka šÄdi citÄ“ta atsauce vispār nav atrodama zinātniskās informācijas avotos? Vai JÅ«s esat domājis Townley, B., Beech, N., McKinlay, A. Managing in the creative industries: Managing the motley crew. Human Relations, 2009, 62(7): 939–962. DOI: 10.1177/0018726709335542? Ja jā, tad šajā darbā atrodama definÄ«cija: „The ‘creative industries’ is the collective noun for ‘those activities which have their origin in individual creativity, skill and talent and which have a potential for wealth and job creation through the generation and exploitation of intellectual property’, namely: advertising, architecture, art and antiques, crafts, design, designer fashion, film, interactive leisure software, music, performing arts, publishing, software design, TV and radio.” Taču tā ir nevis raksta autoru definÄ«cija, bet gan dota ar tālāku atsauci: Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998. KāpÄ“c JÅ«s neesat minÄ“jis šo oriÄ£inālo atsauci? Vai tas nozÄ«mÄ“, ka JÅ«su promocijas darbs tādejādi atsaucas uz neeksistÄ“jošiem autoru Townley, B., Beech, N., McKinlay pÄ“tÄ«jumiem, kurus ir veikuši pavisam citi zinātnieki? Ja nÄ“, kādu tad skaidrojumu JÅ«s varat sniegt?

Vai, JÅ«suprāt, promocijas darbs ar šÄdiem defektiem atbilst LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultātes izstrādātajiem metodiskajiem norādÄ«jumiem? Atbildi, lÅ«dzu, pamatojiet.

Vai, JÅ«suprāt, promocijas darbs ar šÄdiem defektiem atbilst Latvijā spÄ“kā esošajiem standartam LVS ISO 690:2010 “Informācija un dokumentācija. VadlÄ«nijas bibliogrāfiskām norādÄ“m un atsaucÄ“m informāciju resursos”?

Vai uzskatāt, ka JÅ«su promocijas darbā nevar identificÄ“t godprātÄ«bas trÅ«kumu, kas izpaužas kā maldināšanas, vÄ“rtÄ“juma neobjektivitātes, citu autoru darbu atlases tendenciozitātes un selektÄ«vas interpretācijas pazÄ«mes?

Vai uzskatāt, ka JÅ«su promocijas darbā lÄ«dz ar to nav saskatāma citu autoru pÄ“tÄ«juma rezultātu un datu viltošana vai safabricÄ“šana, kā arÄ« atsaukšanās uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem?

Vai, JÅ«suprāt, interneta aforismu vietnes BrainyQoute izmantošana promocijas darba atsaucÄ“m nerada šaubas par akadÄ“misko kvalitāti?

Vai neesat informÄ“ts, ka šis citāts vismaz kopš 2009. gada ir pazÄ«stams kā viltojums? (Skat.:https://www.darwinproject.ac.uk/people/about-darwin/six-things-darwin-never-said/evolution-misquotation; https://pandasthumb.org/archives/2009/09/survival-of-the-1.html)

Saņemtās atbildes – 1. daļa

Labprāt atbildu uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem un sniedzu darbā izmantoto citātu un avotu izvēles skaidrojumu.

AttiecÄ«bā uz citātu izmantošanu promocijas darbā, vÄ“los norādÄ«t, ka JÅ«su minÄ“tie it kā citāti nav precÄ«zs autora oriÄ£inālteksts, bet gan vairāku autoru domu, ideju izklāsts, tāpÄ“c nav izmantotas pÄ“diņas. MinÄ“to autoru domu izklāsts veido pamatojumu vai papildina autora izteikto viedokli, vai tieši pretÄ“ji - pauž viedokli, kuram autors nepiekrÄ«t. ŠÄda pieeja ir vispārpieņemta prakse zinātnisko darbu vai rakstu veidošanā un nav pretrunā ar citÄ“jamÄ«bas principiem. VÄ“l vairāk – tieši šÄda forma tiek uzskatÄ«ta par vÄ“lamu, jo ļauj veidot vieglāk uztveramu autora domas izklāstu. PrecÄ«zi citāti darbā ir likti pÄ“diņās, jo ir autora rakstÄ«tā tiešs tulkojums. 

Tāpat skaidroju, ka:

Atsauce uz ÄŒarlza Darvina citātiem tika minÄ“ta pārmaiņu kontekstā, lai paspilgtinātu domu par organizācijas pārmaiņu nepieciešamÄ«bu, šis citāts ir vispārzināms un ļoti plaši lietots, pie tam tas minÄ“ts darba pirmā nodaļā, 1.3. apakšnodaļas ievadā. Pateicos, ka informÄ“jāt par to, ka citāts nav autentisks. 

Å…emot vÄ“rā iepriekš minÄ“to, piemÄ“ram, (Witham 2002) attiecas uz teikuma daļu”…, uz konkrÄ“ta patÄ“rÄ“tāja profilu balstÄ«tu pakalpojumu biznesa modeli reklāmas devÄ“jiem”, uzsvaru liekot uz jÄ“dzienu “konkrÄ“ts patÄ“rÄ“tājs un "biznesa modelis”.

Par atsauci uz (Keane, M.A., Ryan, M.D., Cunningham, S.D), kā redzams promocijas darba literatÅ«ras sarakstā, ir minÄ“ts tikai darba vadošais autors, un JÅ«su pieminÄ“tais raksts literatÅ«ras sarakstā ir korekts avots. SaistÄ«bā ar jautājumu par raksta saturu, lÅ«gums iepazÄ«ties ar to rÅ«pÄ«gāk. JÅ«s atradÄ«siet minÄ“tās idejas ļoti precÄ«zu izklāstu, raksta autoram papildus atsaucoties arÄ« uz OECD un Pasaules Banku. 

Atsauces uz profesores T. Volkovas darbiem tiek lietotas, jo viņa ir atzÄ«ta autoritāte radošo industriju pÄ“tÄ«jumos. Savukārt, 60,8% attiecas uz teikuma turpinājumā un nākošÄ teikumā minÄ“to informāciju ar atsauci uz (EUROSTAT) datiem par 2006. gadu.

SaistÄ«bā ar atsauci uz (Townley.et al. 2009), rÅ«pÄ«gi izanalizÄ“jot abus rakstus, JÅ«s konstatÄ“siet, ka minÄ“tā definÄ«cija ir minÄ“ta abos rakstos, Towenly atsaucas uz politikas dokumentu, ko izstrādājusi (Department for Culture, Media and Sport (DCMS). Creative industries mapping document. London: DCMS, 1998), savukārt tieši Towenley šo definÄ«ciju izmanto radošo nozaru pārvaldÄ«bas kontekstā. LÄ«dz ar to, tas bija pietiekošs pamats izmantot tieši šÄdi noformÄ“tu atsauci.

SaistÄ«bā ar tālāk uzdotajiem jautājumiem, sniedzu sekojošu komentāru:

Darbs atbilst metodiskajiem norādÄ«jumiem un prasÄ«bām, kas bija spÄ“kā darba aizstāvÄ“šanas brÄ«di;

Atbilstoši kārtÄ«bai, darbam ir bijuši četri augsta lÄ«meņa recenzenti, LZA eksperti (mÄ“rÄ·is nodrošināt vÄ“rtÄ“juma objektivitāti), kas tāpat kā promocijas padome, ir atzinuši to par atbilstošu visām prasÄ«bām, tāpÄ“c JÅ«su minÄ“tie apgalvojumi ir nepamatoti un subjektÄ«vi interpretÄ“ti.

Uzdotie jautājumi – 2. daļa

Lai publikācija būtu maksimāli precīza un objektīva, te būs vēl daži jautājumi:

1) saistÄ«bā ar ÄŒ. Dārvina „citātu” man rodas iespaids, ka JÅ«s faktiski atzÄ«stat, ka neesat pārbaudÄ«jis izmantoto avotu un, atsaucoties uz apšaubāmu, faktiski sen zināmu kā maldinošu citātu, mÄ“Ä£inājis interpretÄ“t informāciju. Vai JÅ«s piekrÄ«tat šim iespaidam vai arÄ« varat to kādā veidā apgāzt?

2) saistÄ«bā ar Witham citātu – vai JÅ«s tiešÄm apgalvojat, ka tas attiecas tikai uz saliktā teikuma pÄ“dÄ“jo daļu, kaut arÄ« patiesÄ«bā daļa nav atraujama no virsteikuma, kas runā par Google kompāniju? Un vÄ“l – sakiet, lÅ«dzu, kā var ar atsauci uz korporatÄ«vo dāvanu izlases attÄ“lu albumu zinātniskā darbā ilustrÄ“t jÄ“dzienus "konkrÄ“ts patÄ“rÄ“tājs” un "biznesa modelis".

3) neraugoties uz JÅ«su skaidrojumu, prof. Volkovas darbā, uz kuru dota atsauce, nekas nav teikts par 60,8% uzņēmumu, kam nepieciešams intelektuālais Ä«pašums, un standartiem neatbilst atsauce uz Eurostat 2006. gada datiem (2012. gadā rakstÄ«tā darbā? kāpÄ“c?), kas ir nākamajā teikumā par nozari "citi biznesa pakalpojumi", kurā minÄ“tajā gadā radÄ«ta lielākā pievienotā vÄ“rtÄ«ba. Vai nav tā, ka patiesÄ«bā JÅ«s cenšaties noslÄ“pt maldinošas informācijas izmantošanu savā promocijas darbā?

4) par Keane, et al. piemÄ“ru diemžēl neredzu atbildi, kāpÄ“c gan darba tekstā, gan literatÅ«ras sarakstā atsauce ir dota neatbilstoši pieņemtajiem standartiem, arÄ« bez zinātniskās literatÅ«ras avota, kur raksts faktiski publicÄ“ts. LÅ«dzu, sniedziet šo atbildi.

5) papildus tam, lÅ«dzu, paskaidrojiet, kurus no 2013. gadā spÄ“kā esošajiem noteikumiem (metodiskajiem norādÄ«jumiem) par literatÅ«ras sarakstu sastādÄ«šanu JÅ«s esat izmantojis un kuros bÅ«tu paredzÄ“ts, piemÄ“ram, citÄ“tā darba autoriem norādÄ«t tikai to iniciāļus, duplicÄ“t dažas norādes, tulkot daļu no literatÅ«ras atsauces teksta, pārÄ“jo atstājot oriÄ£inālā valodā, atsauces uz tiesÄ«bu aktiem noformÄ“t tā, kā tas izdarÄ«ts JÅ«su?

6) no kādas valsts iestādes, kurai esmu lÅ«dzis izvÄ“rtÄ“t promocijas darba literatÅ«ras sarakstu, esmu saņēmis šÄdu neformālu vÄ“rtÄ“jumu: „LiteratÅ«ras apskata sastādÄ«šanas kvalitāte neatbilst nevienam no LU Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultātes izstrādātajiem metodiskajiem norādÄ«jumiem, piemÄ“ram, ne Latvijas Universitāte, Biznesa, vadÄ«bas un ekonomikas fakultāte, Metodiskie norādÄ«jumi noslÄ“guma darbu (bakalaura darbu, diplomdarbu un maÄ£istra darbu) izstrādāšanai un aizstāvÄ“šanai, ne 12.07.2012. LU rÄ«kojumam 1/201 par (kā rektora p.i. parakstÄ«jis G. BÄ“rziņš) Latvijas Universitātes, promocijas darbu kopsavilkumu izstrādāšanas un noformÄ“šanas noteikumiem, ne arÄ« Latvijā spÄ“kā esošajam standartam LVS ISO 690:2010 "Informācija un dokumentācija. VadlÄ«nijas bibliogrāfiskām norādÄ“m un atsaucÄ“m informāciju resursos".” Kā JÅ«s varÄ“tu komentÄ“t šo vÄ“rtÄ“jumu?

Saņemtās atbildes – 2. daļa

Novērtēju Jūsu rūpes par plānotās publikācijas objektivitāti un nosūtu savas atbildes uz uzdotajiem papildu jautājumiem:

1. Pirmkārt, tas, ka minÄ“tais citāts ilgstoši ir bijis vienas no pasaules autoritatÄ«vākās pÄ“tniecÄ«bas iestādes - Kalifornijas Zinātņu akadÄ“mijas (ASV) devÄ«ze, kas iegravÄ“ta tās biroja Ä“kas grÄ«dā, kā arÄ« fakts, ka tas citÄ“ts un izmantots pasaules vadošo pÄ“tnieku darbos, liecina par tā nozÄ«mÄ«bu cilvÄ“ces domas attÄ«stÄ«bā. Otrkārt, ir apstrÄ«dÄ“ts tā autentiskums un precÄ«zs atveidojums, nevis saturs – doma, kā arÄ« fakts, ka trÅ«kst precÄ«zu avotu, kas neapgāžami pierādÄ«tu, ka Darvins bÅ«tu vai tieši pretÄ“ji – nebÅ«tu izteicis sekojošu domu. LÄ«dz ar to varam loÄ£iski secināt, ka citāts un tā saturs, lai arÄ« kādam autoram tas teorÄ“tiski piederÄ“tu, nevar bÅ«t maldinošs, jo pauž jÄ“gpilnu eksperta viedokli. Tāpat jāatgādina, ka mans promocijas darbs nav aizstāvÄ“ts bioloÄ£ijā vai balstÄ«ts evolÅ«cijas teorijā, tāpÄ“c šim citātam ir ilustratÄ«va, nevis fundamentāla nozÄ«me.

2. Ir bÅ«tiska atšÄ·irÄ«ba starp citātu un atsauci, šajā gadÄ«jumā ir runa par atsauci uz autora viedokli par konkrÄ“tiem jÄ“dzieniem atbilstoši analizÄ“jamās tÄ“mas kontekstam. JÅ«su pieminÄ“to satura daļu un jāskata kontekstā ar promocijas darba saturu un attiecÄ«gās nodaļas tematiku. Tas ir, kā mÅ«sdienās (attiecÄ«gā laika periodā) mainÄ«jies darba saturs, meklÄ“jot dažādas radošo nozaru izpausmes uzņēmÄ“jdarbÄ«bā. InovatÄ«vi, radoši reklāmas satura, formas elementi, kuros izmanto IT risinājumus, tika analizÄ“ti saistÄ«bā ar radošo nozaru definÄ“jumu. “RadošÄs nozares" ir vispārÄ“js apzÄ«mÄ“jums tām aktivitātÄ“m, kas sakņojas individuālajā radošumā, prasmÄ“s, talantā, ir ar vÄ“rtÄ«bas potenciālu, kā arÄ«, kas darba vietu radÄ«šanai izmanto intelektuālo Ä«pašumu, – galvenokārt: reklāma, arhitektÅ«ra, māksla, senlietas, rokdarbi, dizains, modes dizains, kino, interaktÄ«va izklaides programmatÅ«ra, mÅ«zika, tÄ“lotājmāksla, izdevÄ“jdarbÄ«ba, datorprogrammu dizains, TV un radio”. Kā redzams, minÄ“tais avots ir atbilstošs darba un nodaļas tematikai, un raksturo jauno pieeju tiešÄs reklāmas tirgum. Uz darba tapšanas brÄ«di, radošÄs nozarÄ“s izmantotās pieejas, vÄ“l bija salÄ«dzinoši maz pÄ“tÄ«tas, lÄ«dz ar to bÅ«tiski bija izmantot faktisko uzņēmÄ“jdarbÄ«bas praksi un izmantotos piemÄ“rus. UzņēmÄ“jdarbÄ«bas pÄ“tniecÄ«bā tā vispārpieņemta pieeja, ja tiek konstatÄ“tas jaunas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas formas, kuras radušÄs uzņēmumiem radot inovatÄ«vus biznesa modeļus un  ieviešot to praksÄ“, kas nav atklātas teorÄ“tiskās analÄ«zes rezultātā. 

3. SaistÄ«bā ar attiecÄ«go laika perioda izmantošanu, darbs tika rakstÄ«ts laika periodā no 2006. – 2012. gadam, to pakāpeniski pilnveidojot atbilstoši darba vadÄ«tāja norādÄ«jumiem. LÄ«dz ar to darbā apskatÄ«tais laika periods ir salÄ«dzinoši plašs. Ja šo rādÄ«tāju mÄ“s analizÄ“tu šogad, bÅ«tu vÄ“rojams attiecÄ«gā segmenta Ä«patsvara pieaugums, tomÄ“r tas nav manÄ«jies bÅ«tiski un neietekmÄ“ paustās atziņas bÅ«tÄ«bu un aktualitāti arÄ« mÅ«sdienās. Datu avots norādÄ«tajai informācijai ir EUROSTAT.

4. Atsauce tekstā (Keane 2005) atbilsts atsaucei literatÅ«ras sarakstā 76. KEANE, R. Worlds apart? Finance and investment in creative industries in the People’s Republic of China and Latin America. ScienceDirect,  2005. Raksta avots ir ScienceDirect elektroniskā datu bāze, kurā konkrÄ“tam rakstam Keane norādÄ«ts kā korespondÄ“jošais autors.

5. Atsauču un literatÅ«ras saraksta sastādÄ«šanai tika izmantots APA standarts. FormatÄ“šana automātiska, atbilstoši attiecÄ«gā perioda Microsoft Office programmatÅ«ras funkcionalitātei

6. LÅ«gums izvÄ“rtÄ“t jÅ«su ekspertu kvalifikāciju, ja minÄ“tais eksperts bÅ«tu rÅ«pÄ«gāk iepazinies ar jÅ«su pieminÄ“tā LU rÄ«kojumu saturu, kā arÄ« pielikumiem, kurā aprakstÄ«ti izmantojamie standarti, eksperts bÅ«tu konstatÄ“jis, ka viens no izmantojamiem standartiem promocijas darbos ir APA. Papildus jāatzÄ«mÄ“, ka darbs uz rÄ«kojuma izdošanas brÄ«di jau faktiski bija pabeigts, pÄ“c attiecÄ«gā datuma bÅ«tiskas izmaiņas netika veiktas.

Atbildes jau runā it kā pašas par sevi.

Paužu viedokli, ka studÄ“jošais nav atspÄ“kojis faktu, ka lielākajai daļai atsauču vispār nav uzrādÄ«tas lappuses avotā, lielai daļai avoti ir nepilnÄ«gi uzrādÄ«ti, mÄ«klaini vai neeksistÄ“joši. Papildus ir izmeklÄ“jams nodarÄ«juma materiālais aspekts, vai darbā ir pazÄ«mes tam, ka daļa darba ir plaÄ£iāts no citas disertācijas[10], piemÄ“ram, lÅ«dzu salÄ«dzināt studÄ“jošÄ 3.1. apakšnodaļas sākumā citÄ“to Bryman, 2004, ar S. Babra disertācijas 5.1. apakšnodaļas sākums, tur citāts, kas sākas ar vārdiem “KvantitatÄ«vās metodes, izmantojot…” ir identiski paņemts no Babra, jo ir drošticami zināms, ka BrÄ«mans latviski nav rakstÄ«jis, bet S. Babris disertāciju aizstāvÄ“jis jau 2006. gadā. Darbā ir pazÄ«mes datu safabricÄ“šanai.

2008. gada 27. oktobrÄ« ar Senāta lÄ“mumu Nr. 17 apstiprinātais Latvijas Universitātes AkadÄ“miskās Ä“tikas kodekss paredz, ka (2.3. apakšpunkts) atbildÄ«ba attiecās uz kļūdu un nepilnÄ«bu atzÄ«šanu un labošanu, studÄ“jošie uztur akadÄ“misku un profesionālu godÄ«gu, nepieļauj plaÄ£iātu, citu intelektuālā Ä«pašuma negodprātÄ«gu izmantošanu vai krāpšanos (3.2.5. apakšpunkts). 2013. gada 25. februāra ar Senāta lÄ“mumu Nr. 287 apstiprinātie noteikumi par akadÄ“misko godÄ«gumu Latvijas UniversitātÄ“ paredz, ka safabricÄ“šana ir datu izdomāšana ar nolÅ«ku tos publicÄ“t kā oriÄ£inālu pÄ“tÄ«jumu (1.1.9. apakšpunkts) un paredz, ka akadÄ“miskais godÄ«gums ir uzvedÄ«ba, kas ietver objektivitāti, atbildÄ«bu, izslÄ“dz maldināšanu un krāpšanos, turklāt tiešÄ tekstā uzsver, ka par akadÄ“miskā godÄ«guma pārkāpumu it Ä«paši ir uzskatāma atsaukšanās uz neeksistÄ“jošiem darbiem, datiem, pÄ“tÄ«jumiem (1.7.2. apakšpunkts).

[1] https://ml-eu.globenewswire.com/Resource/Download/eab6b645-b543-4572-b89a-53843ec9ac38 Olainfarm bizness - Gundars BÄ“rziņš

[2]https://dspace.lu.lv/dspace/bitstream/handle/7/4912/39289-Gundars_Berzins_2013.pdf?sequence=1 Gundars BÄ“rziņš. ''StratÄ“Ä£iskās vadÄ«šanas sistÄ“ma radošo nozaru organizācijās: promocijas darbs doktora grāda iegÅ«šanai vadibzinātnes nozarÄ“, apakšnozare: uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vadÄ«ba'' / Gundars BÄ“rziņš ; zinātniskā vadÄ«tāja Vizma NiedrÄ«te; rec.: Juris KrÅ«miņš, Ilze SproÄ£e, Vita Zariņa ; Latvijas Universitāte. Ekonomikas un vadÄ«bas fakultāte. RÄ«ga: Latvijas Universitāte, 2013. 186 lp. : il., diagr., tab. + Bibliogrāfija: 151.- 163. lp.

[3] https://lv.wikipedia.org/wiki/Gundars_B%C4%93rzi%C5%86%C5%A1_(ekonomists)

[4]https://pietiek.com/raksti/lu_rektora_amata_kandidats__nevis_godpratigs_petnieks,_bet_siks_krapnieks,_slinkis_un_neviza

[5] https://failiem.lv/f/jm74h6c3

[6]https://www.pietiek.com/raksti/lu_rektora_amata_kandidats_pateicos,_ka_informejat_par_to,_ka_citats_mana_promocijas_darba_nav_autentisks

[7] https://failiem.lv/f/jm74h6c3

[8] https://en.wikipedia.org/wiki/John_von_Neumann

[9] Pietiek.com.

[10] https://failiem.lv/f/jm74h6c3

Novērtē šo rakstu:

0
0