Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

CilvÄ“ki, kuri vakcinÄ“jas pret COVID19, pietiekami nopietni riskÄ“ ar savu veselÄ«bu, jo ir vismaz trÄ«s bÅ«tiski iemesli, kuri padara vakcinÄ“šanos pret COVID19 par veselÄ«bai un, iespÄ“jams, pat dzÄ«vÄ«bai potenciāli bÄ«stamu pasākumu. Tos tad arÄ« apskatÄ«sim.

1. Jaunā mRNA tehnoloÄ£ija – riskanta, nepārbaudÄ«ta, pamatÄ«ga un apšaubāma.

VisbÄ«stamākās ir jaunā tipa mRNA vakcÄ«nas. Tās visas ir eksperimentālas. Un ne tikai kā konkrÄ“tas slimÄ«bas vakcÄ«nas, kuras nav izgājušas minimālo 3 gadus ilgo pārbaudes laiku. Pati mRNA tehnoloÄ£ija ir eksperimentāla. Turklāt mRNA tehnoloÄ£ija ir tik pamatÄ«ga (iejaukšanās cilvÄ“ka organismā gandrÄ«z gÄ“nu lÄ«menÄ«), ka tā var radÄ«t ļoti nopietnus draudus, un pÄ“c bÅ«tÄ«bas tās izmantošanas sekas ir neprognozÄ“jamas.

Pagaidām ir trīs mRNA vakcīnas:

1. Pfizer-BioNTech mRNA vakcÄ«na "Comirnaty"; 

2. Moderna mRNA vakcīna "COVID-19 Vaccine Moderna";

3. CureVac (sadarbībā ar Bayer un GSK) mRNA vakcīna "CVnCoV".

LÄ«dz 2020.gadam mRNA tehnoloÄ£iju mÄ“Ä£ināja izmantot, pirmkārt, vēža, kā arÄ« sirds un asinsvadu, metabolisko un nieru slimÄ«bu ārstÄ“šanai, konstatÄ“jot, ka šÄdu zāļu blakusparādÄ«bas ir pārāk nopietnas. Tāpat tika izstrādātas mRNA vakcÄ«nas pret trakumsÄ“rgu, Zika vÄ«rusu, citomegalovÄ«rusu un gripu, bet tās netika apstiprinātas. LÄ«dz COVID19 pandÄ“mijai neviena mRNA vakcÄ«na nebija apstiprināta izmantošanai cilvÄ“kiem.

LÅ«k, kā mRNA vakcÄ«nas darbÄ«bu apraksta zinātniskais žurnāls Horizon (Horizon, The EU Research & Innovation magazine): “VakcÄ«nas ar mRNA, apmānot organismu, piespiež to izstrādāt dažas no vÄ«rusa olbaltumvielām. Tās izmanto mRNA jeb informācijas RNA, kas ir molekula, kura pÄ“c bÅ«tÄ«bas iedarbina DNS instrukcijas.”

Latviski mRNA ir informatÄ«vā ribonukleÄ«nskābe (iRNS) jeb matrices RNS (mRNS). Vienkāršojot mRNA funkcija ir “nolasÄ«tās” cilvÄ“ka Ä£enÄ“tiskās informācijas nodošana organisma šÅ«nām izpildei jeb gÄ“nu komandu translÄ“šana (izziņošana). Dēļ šÄ«s funkcijas angļu valodā to sauc par messenger RNA (burtiskā tulkojumā - RNS ziņnesis) un vÄ“l arÄ« par RNS signālmolekulu. Bet mRNA tehnoloÄ£ijas bÅ«tÄ«ba ir mākslÄ«gi dot organismam uz izpildi komandas, it kā tās izrietÄ“tu no cilvÄ“ka Ä£enÄ“tiskās informācijas, lai gan Ä«stenÄ«bā nekas tāds no cilvÄ“ka Ä£enÄ“tiskās informācijas neizriet. Ja dabisku gÄ“nu komandu izpildes procesu sauc par ekspresiju, tad iejaukšanos cilvÄ“ka organismā ar mRNA tehnoloÄ£ijām sauc par piespiedu ekspresiju.

LÅ«k, kā mRNA apraksta elektroniskā Nacionālā enciklopÄ“dija: “mRNS (matricas RNS) kalpo kā informācijas matrica tālākai proteÄ«na sintÄ“zei translācijas laikā. (…) Translācija ir process, kuras laikā ribosomas sintezÄ“ proteÄ«nus, „pārtulkojot” jeb translÄ“jot mRNS esošo informāciju aminoskābju sekvences veidā. Ä¢enÄ“tiskā informācija no mRNS tiek pārnesta uz aminoskābÄ“m tripletu veidā.

Savukārt LR Zāļu valsts aÄ£entÅ«ra Pfizer-BioNTech mRNA vakcÄ«nas darbÄ«bu apraksta šÄdi: “Kad cilvÄ“kam ievada vakcÄ«nu, dažas organisma šÅ«nas uztver mRNA norādÄ«jumus un Ä«slaicÄ«gi producÄ“ S-proteÄ«nu.” Bet LTV Ziņu dienests visai Latvijai to izskaidro tā: “VakcÄ«na satur molekulu ar nosaukumu RNA ziņnesis (mRNA), kam ir uzdots veidot S-proteÄ«nu. (...) Kad personai tiks injicÄ“ta vakcÄ«na, dažas organisma šÅ«nas nolasÄ«s mRNA norādes un pagaidu režīmā saražos S-proteÄ«nu.”

Visbeidzot LTV raidÄ«jums “Aizliegtais paņēmiens” apgalvo, ka “laboratorijās mākslÄ«gi tiek sintezÄ“ts vÄ«rusa mRNS jeb ribonukleÄ«nskābes ziņnesis, kas no koronavÄ«rusa kodola uz šÅ«nu kopÄ“šanās mašÄ«nām nodod informāciju, ka ir jāaudzÄ“ proteÄ«na radziņi. VakcÄ«nā šis ziņnesis tiek ievietos lipÄ«du jeb tauku lodÄ«tÄ“, tiek ievadÄ«ts organismā, kur cilvÄ“ka šÅ«nas saņem informāciju, ka jāaudzÄ“ radziņi. TiklÄ«dz kā radziņi sāk augt, organisms tos kā svešos sāk apkarot”.

Izmantojot mRNA tehnoloÄ£ijas, cilvÄ“ka gÄ“ni, netiek mainÄ«ti, bet iejaukšanās cilvÄ“ka organismā notiek gandrÄ«z gÄ“nu lÄ«menÄ«, panākot lÄ«dzÄ«gu efektu, kādu varÄ“tu panākt, veicot gÄ“nu modifikāciju. TāpÄ“c mRNA tehnoloÄ£iju mÄ“dz vÄ“l saukt arÄ« par Ä£enÄ“tisko reprogrammÄ“šanu. Tāda iejaukšanās cilvÄ“ka organismā ir pamatÄ«ga, un tās sekas ir neprognozÄ“jamas, un tā visa cita starpā var izraisÄ«t arÄ« onkoloÄ£iskas izmaiņas. Un tam var bÅ«t ilgstošas sekas, kuras var sākt izpausties arÄ« pÄ“c vairākiem gadiem (5, 10 un iespÄ“jams pat vairāk).

Labākai sapratnei mRNA tehnoloÄ£iju var salÄ«dzināt ar datorprogrammÄ“šanu. ŠÄdai analoÄ£ijai ir pamats, jo ne velti ar mRNA tehnoloÄ£ijām aizrāvās Bils Geits, bet ar viņu saistÄ«tā kompānija Moderna gandrÄ«z tieši deklarÄ“, ka mRNA tehnoloÄ£ijas paver iespÄ“jas programmÄ“t cilvÄ“kus. LÅ«k, kas ir rakstÄ«ts Moderna mārketinga materiālā zem apakšvirsraksta “MÅ«su operÄ“tājsistÄ“ma”: “Apzinoties mRNA zinātnes lielo potenciālu, mÄ“s izveidojām mRNA tehnoloÄ£ijas platformu, kura funkcionÄ“ faktiski tieši tāpat kā datora operÄ“tājsistÄ“ma. Tā izveidota tā, ka darbojas “plug and play” režīmā ar dažādām programmām. MÅ«su gadÄ«jumā “programma” jeb “aplikācija” ir mÅ«su mRNA medikaments – unikāla mRNA sekvence, kura kodÄ“, lai tiktu radÄ«tas olbaltumvielas.” Un uzreiz pÄ“c tam seko apakšvirsraksts: “MÅ«su mRNA medicÄ«na ir DzÄ«ves programma” (Our mRNA Medicines – The ‘Software of Life’).

Datoram ir t.s. “dzelži” (Ä·ermenis), kuros ir rÅ«pnieciski iebÅ«vÄ“tas programmas, piemÄ“ram, BIOS (gÄ“ni), un ir programmu komandas, kuras liek “dzelžiem” veikt to vai citu darbÄ«bu (mRNA). Ja datorsistÄ“mā kāds no malas imitÄ“ BIOS komandas, tad, iespÄ“jams, tas var neradÄ«t tÅ«lÄ«tÄ“jas negatÄ«vas sekas, bet tās var iestāties, tiklÄ«dz nostrādā sinhronizācija ar BIOS vai arÄ« rodas nepieciešamÄ«ba aktivizÄ“t funkciju, kurai jāizmanto attiecÄ«gie BIOS uzstādÄ«jumi. Tad var tikt konstatÄ“ta informācijas nesaderÄ«ba, kam var nebÅ«t nekādu seku, kas var pasliktināt kādas programmas vai funkcijas darbu, apturÄ“t to darbÄ«bu vai pat izraisÄ«t visas datorsistÄ“mas “uzkāršanos”. Te, protams, jāņem vÄ“rā, ka šÄ« ir stipri vienkāršota analoÄ£ija un cilvÄ“ks ir nesalÄ«dzināmi sarežģītāka sistÄ“ma nekā dators (cilvÄ“ka darbÄ«bas principi ne tuvu pilnÄ«bā nav atklāti).

VÄ“l mRNA tehnoloÄ£iju var salÄ«dzināt ar Ä£enÄ“tiski modificÄ“tu pārtiku. Jau pietiekami ilgi pasaulÄ“ nerimst strÄ«di par Ä¢MO kaitÄ«gumu cilvÄ“ka veselÄ«bai. Daudzi cilvÄ“ki tā uzskata un tāpÄ“c kategoriski atsakās iegādāties Ä£enÄ“tiski modificÄ“tus produktus. Un šÄdam uzskatam ir pamats. Tad, lÅ«k, mRNA tehnoloÄ£ija var atstāt neizmÄ“rojami lielāku ietekmi uz cilvÄ“ka veselÄ«bu nekā Ä¢MO lietošana. Ä¢MO iespÄ“jamais kaitÄ“jums nobāl salÄ«dzinājumā ar tām destruktÄ«vajām sekām, kuras cilvÄ“kam potenciāli var rasties, ja organismā iejaucas, izmantojot mRNA tehnoloÄ£ijas.

2. Vakcinācijas blaknes. Jebkura vakcīna var izraisīt citas slimības un pastiprināt to slimību, pret kuru vakcinē.

Jebkura vakcÄ«na ir potenciāli bÄ«stama un var izraisÄ«t gan citas saslimšanas, gan arÄ« pastiprināt to slimÄ«bu, pret kuru tā ir paredzÄ“ta. Parasti šo risku cenšas maksimāli minimizÄ“t, veicot ļoti rÅ«pÄ«gu vakcÄ«nas izstrādi un to ilgstoši pārbaudot (kā minimums 3 gadus, kas arÄ« var bÅ«t pārāk mazs laika posms). Plaši zināmajos veiksmÄ«gu vakcÄ«nu gadÄ«jumos tas caurmÄ“rā ir izdevies. VakcÄ«nu zelta klasikas gadÄ«jumos negatÄ«vu efektu vai nu vispār nav, vai arÄ« tie ir tik maz skaitliski vai relatÄ«vi nenozÄ«mÄ«gi, ka tos, iespÄ“jams, varÄ“tu neņemt vÄ“rā. Jo Ä«paši šÄds risks varÄ“tu bÅ«t attaisnots tad, ja slimÄ«bai ir smagas sekas, tā ir neārstÄ“jama un lipÄ«ga. 

Bet diemžēl tā tas ir ne vienmÄ“r. Pirmkārt, jānorāda, ka vairums veiksmÄ«go vakcÄ«nu ir radÄ«tas pret slimÄ«bām, ko izraisa baktÄ“rijas, kuras ir daudzkārt lielākas par vÄ«rusiem. Mazo vÄ«rusu izmÄ“ru dēļ pret tiem ir grÅ«ti radÄ«t veiksmÄ«gas vakcÄ«nas, un šÄdu vakcÄ«nu negatÄ«vas iedarbÄ«bas risks ir paaugstināts (sakarā ar vÄ«rusa pielāgošanās spÄ“jām un mutācijām), kurš ar laiku var pieaugt.

Otrkārt, daudzas veiksmÄ«gas vakcÄ«nas tika radÄ«tas nekomerciālos apstākļos, kad to radÄ«tāji bija iedvesmas pilni zinātnieki, kuri nedomāja par komerciālu izdevÄ«gumu, vai arÄ« tās tika radÄ«tas nekomerciālos apstākļos. MÅ«sdienu farmācijas nozare diemžēl ir pārlieku komercializÄ“ta un pat politizÄ“ta, kas nopietni apgrÅ«tina kvalitatÄ«vu vakcÄ«nu izveidošanu un rada pamatotu neuzticÄ«bu jebkurai jaunai vakcÄ«nai. 

Treškārt, tādu slimÄ«bu kā gripa gadÄ«jumos vakcinācijas riska un iespÄ“jamā labuma attiecÄ«ba ir pārlieku nesamÄ“rÄ«ga.

Lai saprastu vakcinācijas iespējamās negatīvās iedarbības dabu un principiāli nenoliegtu vakcināciju kā tādu, ar kuras palīdzību ir uzveiktas un, iespējams, vēl tiks uzveiktas daudzas nopietnas slimības, ir jāsaprot imunitātes darbības princips. To tad īsumā arī apskatīsim.

CilvÄ“ka imunitāte ir ļoti sarežģīta bioloÄ£iska sistÄ“ma, kura sastāv no imÅ«nsistÄ“mas šÅ«nām un šo šÅ«nu radÄ«tām speciālām olbaltumvielām, no kurām Ä«paši var izcelt imÅ«nglobulÄ«nus, ko mÄ“dz saukt arÄ« par antivielām. ImÅ«nsistÄ“ma rada imÅ«nreakciju, kas ir organisma reakcija uz kaitÄ«gu vielu (antigÄ“nu) parādÄ«šanos. Savukārt antigÄ“ns ir jebkura viela, kura izraisa organisma imÅ«nreakciju. Tie pārsvarā ir organismam kaitÄ«gi mikroorganismi – baktÄ“rijas, sÄ“nÄ«tes, aļģes, vÄ«rusi.

Galvenais antigÄ“nu iznÄ«cināšanas process ir fagocitoze, kad speciālas šÅ«nas (fagocÄ«ti – makrofāgi, neitrofili, bazofili, eozinofili u.c.) apÄ“d (fagocitÄ“) antigÄ“nus. Lai tas notiktu, nepieciešams, lai fagocÄ«ti spÄ“tu noteikt, kuras tieši no visām organismā esošajām ļoti daudzajām vielām ir antigÄ“ni, kurus nepieciešams fagocitÄ“t. Lai gan ir fagocÄ«ti, kuri to spÄ“j izdarÄ«t jebkuros apstākļos, galvenais antigÄ“nu atpazÄ«šanas veids ir to iezÄ«mÄ“šana ar speciālām olbaltumvielām – imÅ«nglobulÄ«niem (antivielām).

ImÅ«nglobulÄ«nus izdala B limfocÄ«ti, un tie ir paredzÄ“ti cīņai pret vienu konkrÄ“tu antigÄ“nu. KonstatÄ“jot attiecÄ«ga antigÄ“na esamÄ«bu, B limfocÄ«ts izdala imÅ«nglobulÄ«nus, kuri meklÄ“ savu antigÄ“nu, lai pieliptu pie tā. ŠÄdi imÅ«nglobulÄ«ns samazina antigÄ“na negatÄ«vo iedarbÄ«bu un padara to iznÄ«cināmu fagocitozes procesā. AntigÄ“nam pielipušais imÅ«nglobulÄ«ns ir kā marÄ·ieris fagocÄ«tiem, ka attiecÄ«go veidojumu vajag iznÄ«cināt. Un vÄ“l... imÅ«nsistÄ“ma iznÄ«cina ne tikai antigÄ“nus, bet arÄ« paša organisma šÅ«nas, kuras ir kļuvušas vecas, ir antigÄ“na apsÄ“stas vai arÄ« sabojātas.

To imÅ«nsistÄ“mas daļu, kura orientÄ“jas uz konkrÄ“ta antigÄ“na iznÄ«cināšanu, sauc par specifisko imunitāti, bet to, kura spÄ“j iznÄ«cināt jebkurus antigÄ“nus bez iepriekšÄ“jas ieprogrammÄ“jamÄ«bas uz konkrÄ“tu antigÄ“nu, sauc par nespecifisko imunitāti. Abi šie imunitātes veidi ir saistÄ«ti un veido kopÄ“ju sistÄ“mu, parasti vispirms reaģē nespecifiskā imunitāte, kura pÄ“c tam dabÄ«gi rada un/vai “ieslÄ“dz” (ja tāda jau ir) specifisko imÅ«nreakciju.

Vakcinācija ir mākslÄ«ga specifiskās imunitātes radÄ«šana, kad organismā tiek ievadÄ«tas vielas, kuras stimulÄ“ imÅ«nreakciju, kas rada specifisko imunitāti – pret konkrÄ“tu antigÄ“nu vÄ“rstus atmiņas limfocÄ«tus, kuri konkrÄ“tā antigÄ“na parādÄ«šanās gadÄ«jumā producÄ“s lielu daudzumu antivielu, kuras atradÄ«s, neitralizÄ“ un iezÄ«mÄ“s tieši šÄ« viena tipa antigÄ“nus un palÄ«dzÄ“s iznÄ«cināt tā bojātās un apsÄ“stās paša organisma šÅ«nas. Viss izskatās ļoti skaisti un burvÄ«gi, bet... ir nianses.

Vispirms ir jāsaprot, ka par antigÄ“nu var kļūt arÄ« vielas, kuras organismam dod kādu labumu. Var bÅ«t tā, ka mazos daudzumos viela netraucÄ“ un mierÄ«gi dzÄ«vo organismā vai pat spÄ“cina to, bet lielā daudzumā kļūst kaitÄ«ga un rada imÅ«nreakciju. Vai arÄ« cilvÄ“kam ir kāda Ä£enÄ“tiska predispozÄ«cija, kura netraucÄ“ un nerada saslimšanu, bet, mākslÄ«gi izraisot noteiktu imÅ«nreakciju, imÅ«nsistÄ“ma sāk iznÄ«cināt lÄ«dz šim nekaitÄ«gas vai pat noderÄ«gas vielas un paša organisma elementus, kuri to izmanto vai rada. Specifiskā imunitāte tad sāk vÄ“rsties pret pašu organismu.

Tā diemžēl mÄ“dz notikt. Tie ir it kā atsevišÄ·i un it kā mazskaitliski neveiksmÄ«gas vakcinācijas gadÄ«jumi, kad tā izraisa nopietnas vai pat smagas sekas. Lai tas garantÄ“ti nenotiktu, pirms katras vakcinācijas ir jāveic un jāizanalizÄ“ specifiskas analÄ«zes, kas ir dārgi un laikietilpÄ«gi, tāpÄ“c ārsti parasti to nedara, bet šÄdus gadÄ«jumus vai nu noklusÄ“, noliedz vai arÄ« plāta rokas bezspÄ“cÄ«bā: “Nepaveicās. Tāda ir dzÄ«ve.”

ImÅ«nsistÄ“ma iznÄ«cina arÄ« paša organisma šÅ«nas. Normālā gadÄ«jumā tās ir novecojušas un bojātas šÅ«nas (tai skaitā arÄ« antigÄ“na bojātas vai apsÄ“stas). Bet ir gadÄ«jumi, kad imunitāte “sajÅ«k prātā” un sāk iznÄ«cināt veselas šÅ«nas. Tad rodas alerÄ£iskas reakcijas, autoimÅ«nas slimÄ«bas un arÄ« onkoloÄ£iskie procesi. Un nereti “sajÅ«k prātā” tieši tāpÄ“c, ka vakcinācijas procesā tika radÄ«ta neatbilstoša specifiskā imÅ«nreakcija. Lai garantÄ“ti izvairÄ«tos no šÄdiem gadÄ«jumiem, vakcÄ«nas ir jāizstrādā ļoti rÅ«pÄ«gi, veicot pamatÄ«gu to pārbaudi ilgstošÄ laika periodā. Minimālais 3 gadu termiņš te ir stipri par mazu. Un pat šÄdi izstrādātas vakcÄ«nas ir jālieto tikai pÄ“c tam, kad ir veiktas un izanalizÄ“tas daudzas specifiskas analÄ«zes. Bet kāpÄ“c darÄ«t, ja var nedarÄ«t, un daudz vienkāršÄk ir maldināt pacientu masas?!

Katra vakcÄ«na satur ne tikai pamatvielu (pašu antigÄ“nu vai vielu kopumu, kas stimulÄ“ deklarÄ“to imÅ«nreakciju), bet arÄ« citas vielas (specifiskas olbaltumvielas, adjuvantus, konservantus), kuras ir nepieciešamas pamatvielas ilgstošai saglabāšanai vai labākai uzņemšanai organismā. ŠÄ«s papildvielas var gan radÄ«t kaitÄ“jumu pašas par sevi, gan arÄ« izraisÄ«t neparedzÄ“tas imÅ«nreakcijas, kuras var radÄ«t kādu no iepriekš minÄ“tajām patoloÄ£iskajām sekām.  

Kad imÅ«nglobulÄ«ns atrod savus antigÄ“nu un sasaistās ar to (salÄ«p kopā), rodas veidojums, ko sauc par antigÄ“na – antivielas kompleksu. Parasti šim kompleksam ir mazāk kaitÄ«ga iedarbÄ«ba nekā vienam pašam antigÄ“nam (jo antiviela neitralizÄ“ antigÄ“nu), un tas viss tiek iznÄ«cināts fagocitozes rezultātā, bet ir gadÄ«jumi, kad notiek tieši pretÄ“jais. Šajos gadÄ«jumos, salÄ«pot antivielai ar antigÄ“nu, nevis antiviela neitralizÄ“ antigÄ“nu, bet antigÄ“ns izmanto antivielu kā savu pastiprinājumu un var sākt iznÄ«cināt arÄ« imÅ«nšÅ«nas. Šo parādÄ«bu sauc par no antivielām atkarÄ«gu infekcijas pastiprināšanos.

Tas notiek gadÄ«jumos, kad antigÄ“ns, pret kuru ir izveidojusies specifiskā imunitāte, ir ļoti nedaudz izmainÄ«jies. No vienas puses tas it kā ir tas pats antigÄ“ns, kuru atpazÄ«st atmiņas b-limfocÄ«ti un producÄ“ speciāli pret tiem vÄ“rstus imÅ«nglobulÄ«nus, tai pat laikā antigÄ“na nelielās izmaiņas neļauj imÅ«nglobulÄ«niem pareizi piestiprināties pie antigÄ“na, lai to neitralizÄ“tu. Ja cilvÄ“ks ir vakcinÄ“jies pret kādu slimÄ«bu un saslimst ar to daudz smagākā formā, nekā parasti ar to slimo, tad tā visdrÄ«zāk ir šÄ« procesa izpausme. ŠÄdi gadÄ«jumi var rasties, ja vakcÄ«na nav pietiekami labi izstrādāta un pārbaudÄ«ta, kā arÄ« noteiktu vÄ«rusa mutāciju gadÄ«jumos. ŠÄ« parādÄ«ba ir novÄ“rojama tieši vÄ«rusa izraisÄ«tu slimÄ«bu gadÄ«jumos dēļ vÄ«rusu mazajiem izmÄ“riem un lielajām mainÄ«šanās spÄ“jām.

Visbeidzot ir jānorāda, ka daudzām problÄ“mām, kuras ir saistÄ«tas ar vakcināciju, varÄ“tu tikt rasts risinājums, ja cilvÄ“ce un zinātne nopietni pievÄ“rstos arÄ« otram slimÄ«bu profilakses stratÄ“Ä£iskajam virzienam – nespecifiskai imunitātei. Vakcinācija ir uzsvara likšana uz specifisko imÅ«nreakciju. Ja ar to rodas problÄ“mas (un ir pietiekami acÄ«mredzams, ka rodas), tad ir jāmÄ“Ä£ina atrast lÄ«dzekļus, kādā veidā spÄ“cināt nespecifisko imunitāti. LÄ«dz šim civilizÄ“tā pasaule to darÄ«ja minimāli un nespecifiskās imunitātes spÄ“cināšanai tiek izmantotas pietiekami arhaiskas metodes. Un lielā mÄ“rā tā tas ir arÄ« tādēļ, ka gigantiskajai vakcÄ«nu ražošanas industrijai, kura regulāri prasti uzpÄ“rk (korumpÄ“) daudzus ārstus, tas ir gauži neizdevÄ«gi.

Šai ziņā iespÄ“jams vÄ“l ir sakarÄ«ba, ka specifiskās imunitātes stiprināšana organismam kaut ko maksā. Ja visa imÅ«nsistÄ“ma ir vienots lielums ar kopÄ“ju ierobežotu resursu, tad specifiskās imunitātes stiprināšana var notikt uz kaut kāda galÄ«ga resursa rÄ“Ä·ina, attiecÄ«gi iespÄ“jams ir tā, ka, stiprinot specifisko imunitāti, cilvÄ“kam tiek novājināta nespecifiskā imunitāte, kura noteiktā ziņā ir svarÄ«gāka par specifisko. TāpÄ“c lieki vakcinÄ“ties nav ieteicams. 

3. Subjektīvais faktors. Apzinātas nolaidības un ļaunprātības riski.

MilzÄ«ga nozÄ«me jebkurā sabiedriskā sistÄ“mā ir cilvÄ“ku uzticÄ«bai sociāliem institÅ«tiem. Bez šÄdas uzticÄ«bas tie nespÄ“j pilnvÄ“rtÄ«gi veikt savas funkcijas un noteiktā mÄ“rā arÄ« pastāvÄ“t. TāpÄ“c gan cilvÄ“ki savā vairumā dabiski ir tendÄ“ti bÅ«t labticÄ«gi pret galvenajām sociālajām institÅ«cijām, gan arÄ« attiecÄ«gas struktÅ«ras iespÄ“ju robežās tiecas un cenšas sargāt šo cilvÄ“ku ticÄ«bu.  

Bet šÄda masu sakrālā ticÄ«ba ir kā milzÄ«gs kārdinājums to izmantot negodprātÄ«gos un nereti arÄ« noziedzÄ«gos nolÅ«kos. Un indivÄ«di ar attiecÄ«gu morāli un spÄ“jām to regulāri cenšas darÄ«t. Tas nopietni iedragā cilvÄ“ku uzticÄ«bu sociālajiem institÅ«tiem, pazeminot kopÄ“jo sabiedrÄ«bas uzticÄ«bas lÄ«meni un samazinot labticÄ«gās sabiedrÄ«bas daļas Ä«patsvaru. Tā ir nopietna un eksistenciāla jebkuras civilizÄ“tas sabiedrÄ«bas problÄ“ma.

Apskatāmās tÄ“mas kontekstā ir jānorāda, ka šÄ« sakrālā cilvÄ“ku ticÄ«ba rada nopietnus riskus viņu individuālajai drošÄ«bai. Un, ja nosacÄ«ti normālos apstākļos no tā ciešs relatÄ«vi mazskaitliski sociuma pārstāvji, tad sociālo krīžu, pagrimumu un civilizÄ“tÄ«bas sabrukuma laikos par šÄdas ticÄ«bas upuriem var kļūt pat katrs labticÄ«gais pilsonis, attiecÄ«gi neticÄ«ba sabiedriskiem institÅ«tiem var izrādÄ«ties par vienu no personiskās izdzÄ«vošanas nosacÄ«jumiem. Diemžēl ir pārāk daudz pazÄ«mju, kuras rada pamatotas aizdomas, ka visam, kas saistÄ«ts ar COVID19, tai skaitā valsts struktÅ«ru plaši propagandÄ“tai un uzspiestai vakcinācijai, ir ļaunprātÄ«ga motivācija.

No mušas ir uzpÅ«sts zilonis. Uz viduvÄ“ji smagu slimÄ«bu tiek reaģēts kā uz nāvÄ“jošu. Par tās izcelsmi, smaguma pakāpi, ārstÄ“šanas iespÄ“jām, testÄ“šanas metodÄ“m, slimo un mirušo skaitu nevar brÄ«vi runāt. Viedokļi, kuri neatbilst nesaprotamiem oficiāliem uzstādÄ«jumiem, tiek intensÄ«vi apkaroti un pat cenzÄ“ti. Personas, kuras nesen tika visur pozicionÄ“tas kā zinātniskas un medicÄ«niskas autoritātes, tagad plaši tiek manipulatÄ«vi nozākātas tikai tāpÄ“c, ka ir atļāvušÄs ne tā izteikties.

Zinātnieki, kuri nodarbojas ar COVID19 pÄ“tniecÄ«bu, mirst mÄ«klainos apstākļos. Vienu zinātnieku pat ieslodzÄ«ja psihiatriskajā klÄ«nikā par viņa izteikumu saistÄ«bā ar COVID19 izcelsmi. Uz šÄda fona Ä«paši izceļas tie, kuri nesen vÄ“l atļāvās publiski šaubÄ«ties, bet tagad brÄ«numainā kārtā ir pārvÄ“rtušies un no sava vārda paklausÄ«gi izplata oficiālas nostādnes, nemaz nemulstot, ka šodien teiktais nonāk acÄ«mredzamā pretrunā ar pašu vÄ“l nesen sacÄ«to.

Jau pusgadu atpakaļ kļuva skaidrs, ka cīņas ar COVID19 upuru skaits ir lielāks nekā COVID19 upuru skaits un šÄ« starpÄ«ba ar katru brÄ«di pieaug. Plaši tiek pārkāptas nesen vÄ“l par elementārām uzskatÄ«tas cilvÄ“ktiesÄ«bas. Pret veseliem cilvÄ“kiem izturas kā pret slimiem. CilvÄ“ku starpā sÄ“j neuzticÄ«bu un radina vairÄ«ties vienam no otra. Tiek ieviesti dažādi absurdi ierobežojumi. Daudziem neļauj strādāt, bet citus spiež strādāt bezjÄ“dzÄ«gi apgrÅ«tinātos un kaitÄ«gos apstākļos. Absurdi ierobežojumi rada plašu sabiedrÄ«bas neapmierinātÄ«bu un vidusmÄ“ra ierindas pilsoņus spiež kļūt par likumpārkāpÄ“jiem, kam jebkurā mirklÄ« var uzlikt kādu sodu. Sāk atdzimt “stučīšanas” kultÅ«ra tās vispretÄ«gākajās izpausmÄ“s. Atklāti un rupji tiek pārkāptas demokrātiskās procedÅ«ras. PolitiÄ·i un ierÄ“dņi ne ar vienu vairs nerÄ“Ä·inās, jo ar COVID19 var formāli pamatot jebko.

No oficiālo struktÅ«ru reakcijas uz COVID19 nepārprotami izriet, ka no sabiedrÄ«bas kaut kas tiek slÄ“pts un sabiedrÄ«ba tiek maldināta, bet no pieņemto lÄ“mumu virziena, komunikācijas stila un satura var pamatoti pieņemt, ka visam notiekošajam ir daļēji vai pilnÄ«bā ļaunprātÄ«gs raksturs. Un tā kā ir tādas aizdomas, tad, kaut vai tikai individuālās drošÄ«bas dēļ, ir jāapskata tie teorÄ“tiski iespÄ“jamie ļaunprātÄ«bu varianti, kuri saistÄ«ti ar vakcināciju.

3.1. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir gÅ«t peļņu no nepietiekami pārbaudÄ«tu eksperimentālu vakcÄ«nu realizācijas par nesamÄ“rÄ«gi augstu cenu.

Šis ir viens no pozitÄ«vākajiem ļaunprātÄ«bu scenārijiem, jo šai gadÄ«jumā vakcinācijas kaitÄ«gums aprobežojas tikai ar jau augstākminÄ“tajiem diviem punktiem, ar ko gan pilnÄ«gi pietiek, lai pieņemtu lÄ“mumu nevakcinÄ“ties.

3.2. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir izmÄ“Ä£ināt mRNA tehnoloÄ£iju un radÄ«t tai plašas lietošanas precedentu.

ArÄ« šis ir nosacÄ«ti pozitÄ«vs scenārijs, kura tÅ«lÄ«tÄ“jie riski jau ir uzskaitÄ«ti. VienÄ«gi ir jāņem vÄ“rā, ka mRNA tehnoloÄ£ijas plašas lietošanas sākšana var radÄ«t citus ļoti nopietnus antrapoloÄ£iskus riskus nākotnÄ“, attiecÄ«gi katrs, kurš veicina šÄ«s tehnoloÄ£ijas plašu izplatÄ«bu, strādā uz to materializÄ“šanos. 

3.3. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir plaša vakcinācija, kuras mÄ“rÄ·is ir radÄ«t lielam cilvÄ“ku skaitam veselÄ«bas problÄ“mas, lai pÄ“c tam piedāvātu arvien jaunas zāles to ārstÄ“šanai.

ArÄ« šÄ« scenārija riski jau ir aprakstÄ«ti, vienÄ«gi šai gadÄ«jumā tie no riskiem, kuri var arÄ« nepiepildÄ«ties, pārvÄ“ršas par reāliem draudiem katram, kurš vakcinÄ“jas, jo tad šaurs cilvÄ“ku loks zina, ka noteiktas vakcÄ«nas rada noteiktas veselÄ«bas problÄ“mas, kas pÄ“c tam atkal bÅ«s jāārstÄ“. Un visdrÄ«zāk tad arÄ« šÄdu zāļu izstrāde jau notiek. Klasisks krāpnieku paņēmiens, kad viena organizÄ“ta grupa apzināti rada problÄ“mu, lai pÄ“c tam piedāvātu tai risinājumu. Šai gadÄ«jumā paši par naudu saslimdina, lai pÄ“c tam par naudu ārstÄ“tu. DrausmÄ«gi ideāls biznesa modelis, kurš sola ne tikai neredzÄ“tas bagātÄ«bas, bet arÄ« milzÄ«gu varu. Valsts institÅ«ciju normālas funkcionÄ“šanas gadÄ«jumā ar šÄdiem biznesmeņiem strādā policija un slepenpolicija.

3.3. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir plaša vakcinācija, kuras mÄ“rÄ·is ir radÄ«t cilvÄ“kos fundamentālas fizioloÄ£iskas izmaiņas ar tÅ«lÄ«tÄ“ju vai potenciālu iedarbÄ«bu sociālo procesu vienkāršošanai un efektivizÄ“šanai.

Šai gadÄ«jumā noteiktas vakcÄ«nas var radÄ«t (vai dot iespÄ“ju nākotnÄ“ radÄ«t) kādus slÄ“ptus efektus, kas fizioloÄ£iskā lÄ«menÄ« padara cilvÄ“ku mierÄ«gāku un paklausÄ«gāku. PiemÄ“ram, iespÄ“jams, mRNA vakcÄ«nas dod vÄ“l kādas citas komandas izstrādāt vai neizstrādāt noteiktas olbaltumvielas, kas kopā var dot “nomierinošu” efektu. Tas tad vairs nav tikai bizness, bet tā ir politiska stratÄ“Ä£ija ilgtermiņa totalitāras sabiedriskās iekārtas izveidošanai (sava veida tÅ«kstotsgadÄ«ga reiha radÄ«šanas instruments).

3.4. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir maksimāli novājināt vai iznÄ«cināt noteiktas valstis, sabiedrÄ«bas, tautas, teritorijas, sociālās grupas.

Ja ir tā, tad pašreiz notiek pasaules mÄ“roga slepens bioloÄ£iskais karš, kura attÄ«stÄ«ba ir neprognozÄ“jama. ŠÄ« scenārija ietvaros atsevišÄ·i vakcÄ«nu izstrādes un vakcinācijas mÄ“Ä£inājumi var bÅ«t arÄ« labas gribas izpausme, kam nebÅ«t nav garantÄ“ts pozitÄ«vs rezultāts, jo pretinieks uz to var atbildÄ“t ar citu bioloÄ£isku uzbrukumu, kurš var tikt speciāli mÄ“rÄ·Ä“ts tieši uz šiem vakcinÄ“tajiem (jo Ä«paši tad, ja novakcinÄ“ karavÄ«rus un citus valsts struktÅ«ru pārstāvjus).

Bet tikpat lielā mÄ“rā citi vakcinācijas mÄ“Ä£inājumi var bÅ«t kā daļa no bioloÄ£iskā uzbrukuma (var bÅ«t vienas drošas vakcÄ«nas savÄ“jiem, bet citas nedrošas vai kaitÄ“jošas vakcÄ«nas neafišÄ“tajiem ārÄ“jiem un iekšÄ“jiem ienaidniekiem, tai skaitā arÄ« nepareizajiem, nevÄ“lamajiem vai liekajiem sabiedrotajiem). Tā kā ierindas cilvÄ“kam izšÄ·irt visas šÄ« scenārija peripetijas ir ļoti grÅ«ti un gandrÄ«z neiespÄ“jami, tad drošÄk arÄ« šai gadÄ«jumā sanāk nevakcinÄ“ties vispār.

3.5. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir aizsākt procesus, kuru rezultātā ievÄ“rojami samazinātos planÄ“tas iedzÄ«votāju skaits

Šis ir vispesimistiskākais no ļaunprātÄ«bu scenārijiem, un tā ietvaros daudzām vakcÄ«nām var bÅ«t jebkādi slÄ“pti defekti ar augstu letalitātes un/vai auglÄ«bas zuduma pakāpi. VienÄ«gi masveida iedarbÄ«bai tad bÅ«tu jānotiek vÄ“lāk (ne ātrāk kā pÄ“c 1 – 2 gadiem), lai mierÄ«gi varÄ“tu savakcinÄ“t iespÄ“jami lielāku cilvÄ“ku skaitu. Vai arÄ«, iespÄ“jams, destruktÄ«vo iedarbÄ«bu šai gadÄ«jumā varÄ“tu “ieslÄ“gt” ar cita vÄ«rusa, vakcÄ«nas vai medikamenta palÄ«dzÄ«bu. Un šis scenārijs tad visdrÄ«zāk var neaprobežoties tikai ar vakcināciju kā mÄ“rÄ·a sasniegšanas lÄ«dzekli.  

Īsumā rezumÄ“jot, oficiālo struktÅ«ru reakcija uz COVID19 ir tik dÄ«vaina, ka drošÄk šajos jautājumos ir oficiālām personām neuzticÄ“ties, visu pārbaudot un vismazāko šaubu gadÄ«jumā atsakoties no plaši propagandÄ“tā un uzspiestā. Un, tā kā cilvÄ“kiem nav nekādu praktisku iespÄ“ju, kā pašiem pārliecināties par vakcÄ«nu ilgtermiņa nekaitÄ«gumu (vienÄ«gā iespÄ“ja – akli ticÄ“t oficiālo struktÅ«ru apgalvojumiem), tad visdrošÄkā izvÄ“le ir nevakcinÄ“ties pret COVID19 un tamlÄ«dzÄ«gām slimÄ«bām kā minimums tuvāko 2-5 gadu laikā.

Avoti:

https://horizon-magazine.eu/article/five-things-you-need-know-about-mrna-vaccines.html

https://www.cell.com/molecular-therapy-family/molecular-therapy/fulltext/S1525-0016(18)30593-8

https://enciklopedija.lv/skirklis/956

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/zinu-analize/ko-zinam-un-nezinam-par-vakcinam-pret-covid-19-aizliegtais-panemiens-ielukojas-vakcinu-instrukcijas.a387730/

https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/pirmie-cilveki-latvija-sanemusi-vakcinu-pret-covid-19.a386884/  

https://www.zva.gov.lv/lv/pacientiem-un-sabiedribai/zales/vakcinas-pret-covid-19/jautajumi-un-atbildes-par-vakcinu-comirnaty

https://www.modernatx.com/mrna-technology/mrna-platform-enabling-drug-discovery-development

http://medicina-fiziologija.blogspot.com

https://www.bkus.lv/lv/content/kas-ir-imuna-sistema-un-ka-ta-darbojas

http://www.pajautaarstam.lv/blogs/params/post/1688467/kapec-tik-daudz-pote-stasts-par-imunitati-1-dala-nespecifiska-imunitate

http://www.pajautaarstam.lv/blogs/params/post/1975794/kapec-tik-daudz-pote-stasts-par-imunitati-2-dala-specifiska-imunitate

http://www.pajautaarstam.lv/blogs/params/post/1981162/kapec-tik-daudz-pote-stasts-par-imunitati-3-dala-kapec-tik-daudz-pote

https://www.vakcinrealitate.lv/category/vakcinas/

https://infoagentura.wordpress.com/2021/02/22/vakcinacija-ir-vienadojums-ar-daudziem-nezinamajiem/

https://infoagentura.wordpress.com/2021/01/21/eksperta-skaidrojums-kapec-vakcinas-var-un-medz-but-kaitigas/

https://www.youtube.com/watch?v=D-uQV4xse_k

https://www.youtube.com/watch?v=fXtEisfUnxc

Red.piez. PublicÄ“jam šo viedokļrakstu, jo uzskatām, ka ikvienam ir tiesÄ«bas publicÄ“t savus uzskatus un tos pamatot (vai arÄ« nepamatot). ArÄ« turpmāk mÄ“s rÄ«kosimies tāpat.

Novērtē šo rakstu:

0
0