TrÄ«s iemesli, kÄdēļ vakcinÄ“ties pret COVID19 ir bÄ«stami
InformÄcijas aÄ£entÅ«ra · 13.03.2021. · Komentāri (0)CilvÄ“ki, kuri vakcinÄ“jas pret COVID19, pietiekami nopietni riskÄ“ ar savu veselÄ«bu, jo ir vismaz trÄ«s bÅ«tiski iemesli, kuri padara vakcinÄ“šanos pret COVID19 par veselÄ«bai un, iespÄ“jams, pat dzÄ«vÄ«bai potenciÄli bÄ«stamu pasÄkumu. Tos tad arÄ« apskatÄ«sim.
1. JaunÄ mRNA tehnoloÄ£ija – riskanta, nepÄrbaudÄ«ta, pamatÄ«ga un apšaubÄma.
VisbÄ«stamÄkÄs ir jaunÄ tipa mRNA vakcÄ«nas. TÄs visas ir eksperimentÄlas. Un ne tikai kÄ konkrÄ“tas slimÄ«bas vakcÄ«nas, kuras nav izgÄjušas minimÄlo 3 gadus ilgo pÄrbaudes laiku. Pati mRNA tehnoloÄ£ija ir eksperimentÄla. TurklÄt mRNA tehnoloÄ£ija ir tik pamatÄ«ga (iejaukšanÄs cilvÄ“ka organismÄ gandrÄ«z gÄ“nu lÄ«menÄ«), ka tÄ var radÄ«t ļoti nopietnus draudus, un pÄ“c bÅ«tÄ«bas tÄs izmantošanas sekas ir neprognozÄ“jamas.
PagaidÄm ir trÄ«s mRNA vakcÄ«nas:
1. Pfizer-BioNTech mRNA vakcīna "Comirnaty";
2. Moderna mRNA vakcīna "COVID-19 Vaccine Moderna";
3. CureVac (sadarbÄ«bÄ ar Bayer un GSK) mRNA vakcÄ«na "CVnCoV".
LÄ«dz 2020.gadam mRNA tehnoloÄ£iju mÄ“Ä£inÄja izmantot, pirmkÄrt, vēža, kÄ arÄ« sirds un asinsvadu, metabolisko un nieru slimÄ«bu ÄrstÄ“šanai, konstatÄ“jot, ka šÄdu zÄļu blakusparÄdÄ«bas ir pÄrÄk nopietnas. TÄpat tika izstrÄdÄtas mRNA vakcÄ«nas pret trakumsÄ“rgu, Zika vÄ«rusu, citomegalovÄ«rusu un gripu, bet tÄs netika apstiprinÄtas. LÄ«dz COVID19 pandÄ“mijai neviena mRNA vakcÄ«na nebija apstiprinÄta izmantošanai cilvÄ“kiem.
LÅ«k, kÄ mRNA vakcÄ«nas darbÄ«bu apraksta zinÄtniskais žurnÄls Horizon (Horizon, The EU Research & Innovation magazine): “VakcÄ«nas ar mRNA, apmÄnot organismu, piespiež to izstrÄdÄt dažas no vÄ«rusa olbaltumvielÄm. TÄs izmanto mRNA jeb informÄcijas RNA, kas ir molekula, kura pÄ“c bÅ«tÄ«bas iedarbina DNS instrukcijas.”
Latviski mRNA ir informatÄ«vÄ ribonukleÄ«nskÄbe (iRNS) jeb matrices RNS (mRNS). VienkÄršojot mRNA funkcija ir “nolasÄ«tÄs” cilvÄ“ka Ä£enÄ“tiskÄs informÄcijas nodošana organisma šÅ«nÄm izpildei jeb gÄ“nu komandu translÄ“šana (izziņošana). Dēļ šÄ«s funkcijas angļu valodÄ to sauc par messenger RNA (burtiskÄ tulkojumÄ - RNS ziņnesis) un vÄ“l arÄ« par RNS signÄlmolekulu. Bet mRNA tehnoloÄ£ijas bÅ«tÄ«ba ir mÄkslÄ«gi dot organismam uz izpildi komandas, it kÄ tÄs izrietÄ“tu no cilvÄ“ka Ä£enÄ“tiskÄs informÄcijas, lai gan Ä«stenÄ«bÄ nekas tÄds no cilvÄ“ka Ä£enÄ“tiskÄs informÄcijas neizriet. Ja dabisku gÄ“nu komandu izpildes procesu sauc par ekspresiju, tad iejaukšanos cilvÄ“ka organismÄ ar mRNA tehnoloÄ£ijÄm sauc par piespiedu ekspresiju.
LÅ«k, kÄ mRNA apraksta elektroniskÄ NacionÄlÄ enciklopÄ“dija: “mRNS (matricas RNS) kalpo kÄ informÄcijas matrica tÄlÄkai proteÄ«na sintÄ“zei translÄcijas laikÄ. (…) TranslÄcija ir process, kuras laikÄ ribosomas sintezÄ“ proteÄ«nus, „pÄrtulkojot” jeb translÄ“jot mRNS esošo informÄciju aminoskÄbju sekvences veidÄ. Ä¢enÄ“tiskÄ informÄcija no mRNS tiek pÄrnesta uz aminoskÄbÄ“m tripletu veidÄ.”
SavukÄrt LR ZÄļu valsts aÄ£entÅ«ra Pfizer-BioNTech mRNA vakcÄ«nas darbÄ«bu apraksta šÄdi: “Kad cilvÄ“kam ievada vakcÄ«nu, dažas organisma šÅ«nas uztver mRNA norÄdÄ«jumus un Ä«slaicÄ«gi producÄ“ S-proteÄ«nu.” Bet LTV Ziņu dienests visai Latvijai to izskaidro tÄ: “VakcÄ«na satur molekulu ar nosaukumu RNA ziņnesis (mRNA), kam ir uzdots veidot S-proteÄ«nu. (...) Kad personai tiks injicÄ“ta vakcÄ«na, dažas organisma šÅ«nas nolasÄ«s mRNA norÄdes un pagaidu režīmÄ saražos S-proteÄ«nu.”
Visbeidzot LTV raidÄ«jums “Aizliegtais paņēmiens” apgalvo, ka “laboratorijÄs mÄkslÄ«gi tiek sintezÄ“ts vÄ«rusa mRNS jeb ribonukleÄ«nskÄbes ziņnesis, kas no koronavÄ«rusa kodola uz šÅ«nu kopÄ“šanÄs mašÄ«nÄm nodod informÄciju, ka ir jÄaudzÄ“ proteÄ«na radziņi. VakcÄ«nÄ šis ziņnesis tiek ievietos lipÄ«du jeb tauku lodÄ«tÄ“, tiek ievadÄ«ts organismÄ, kur cilvÄ“ka šÅ«nas saņem informÄciju, ka jÄaudzÄ“ radziņi. TiklÄ«dz kÄ radziņi sÄk augt, organisms tos kÄ svešos sÄk apkarot”.
Izmantojot mRNA tehnoloÄ£ijas, cilvÄ“ka gÄ“ni, netiek mainÄ«ti, bet iejaukšanÄs cilvÄ“ka organismÄ notiek gandrÄ«z gÄ“nu lÄ«menÄ«, panÄkot lÄ«dzÄ«gu efektu, kÄdu varÄ“tu panÄkt, veicot gÄ“nu modifikÄciju. TÄpÄ“c mRNA tehnoloÄ£iju mÄ“dz vÄ“l saukt arÄ« par Ä£enÄ“tisko reprogrammÄ“šanu. TÄda iejaukšanÄs cilvÄ“ka organismÄ ir pamatÄ«ga, un tÄs sekas ir neprognozÄ“jamas, un tÄ visa cita starpÄ var izraisÄ«t arÄ« onkoloÄ£iskas izmaiņas. Un tam var bÅ«t ilgstošas sekas, kuras var sÄkt izpausties arÄ« pÄ“c vairÄkiem gadiem (5, 10 un iespÄ“jams pat vairÄk).
LabÄkai sapratnei mRNA tehnoloÄ£iju var salÄ«dzinÄt ar datorprogrammÄ“šanu. ŠÄdai analoÄ£ijai ir pamats, jo ne velti ar mRNA tehnoloÄ£ijÄm aizrÄvÄs Bils Geits, bet ar viņu saistÄ«tÄ kompÄnija Moderna gandrÄ«z tieši deklarÄ“, ka mRNA tehnoloÄ£ijas paver iespÄ“jas programmÄ“t cilvÄ“kus. LÅ«k, kas ir rakstÄ«ts Moderna mÄrketinga materiÄlÄ zem apakšvirsraksta “MÅ«su operÄ“tÄjsistÄ“ma”: “Apzinoties mRNA zinÄtnes lielo potenciÄlu, mÄ“s izveidojÄm mRNA tehnoloÄ£ijas platformu, kura funkcionÄ“ faktiski tieši tÄpat kÄ datora operÄ“tÄjsistÄ“ma. TÄ izveidota tÄ, ka darbojas “plug and play” režīmÄ ar dažÄdÄm programmÄm. MÅ«su gadÄ«jumÄ “programma” jeb “aplikÄcija” ir mÅ«su mRNA medikaments – unikÄla mRNA sekvence, kura kodÄ“, lai tiktu radÄ«tas olbaltumvielas.” Un uzreiz pÄ“c tam seko apakšvirsraksts: “MÅ«su mRNA medicÄ«na ir DzÄ«ves programma” (Our mRNA Medicines – The ‘Software of Life’).
Datoram ir t.s. “dzelži” (Ä·ermenis), kuros ir rÅ«pnieciski iebÅ«vÄ“tas programmas, piemÄ“ram, BIOS (gÄ“ni), un ir programmu komandas, kuras liek “dzelžiem” veikt to vai citu darbÄ«bu (mRNA). Ja datorsistÄ“mÄ kÄds no malas imitÄ“ BIOS komandas, tad, iespÄ“jams, tas var neradÄ«t tÅ«lÄ«tÄ“jas negatÄ«vas sekas, bet tÄs var iestÄties, tiklÄ«dz nostrÄdÄ sinhronizÄcija ar BIOS vai arÄ« rodas nepieciešamÄ«ba aktivizÄ“t funkciju, kurai jÄizmanto attiecÄ«gie BIOS uzstÄdÄ«jumi. Tad var tikt konstatÄ“ta informÄcijas nesaderÄ«ba, kam var nebÅ«t nekÄdu seku, kas var pasliktinÄt kÄdas programmas vai funkcijas darbu, apturÄ“t to darbÄ«bu vai pat izraisÄ«t visas datorsistÄ“mas “uzkÄršanos”. Te, protams, jÄņem vÄ“rÄ, ka šÄ« ir stipri vienkÄršota analoÄ£ija un cilvÄ“ks ir nesalÄ«dzinÄmi sarežģītÄka sistÄ“ma nekÄ dators (cilvÄ“ka darbÄ«bas principi ne tuvu pilnÄ«bÄ nav atklÄti).
VÄ“l mRNA tehnoloÄ£iju var salÄ«dzinÄt ar Ä£enÄ“tiski modificÄ“tu pÄrtiku. Jau pietiekami ilgi pasaulÄ“ nerimst strÄ«di par Ä¢MO kaitÄ«gumu cilvÄ“ka veselÄ«bai. Daudzi cilvÄ“ki tÄ uzskata un tÄpÄ“c kategoriski atsakÄs iegÄdÄties Ä£enÄ“tiski modificÄ“tus produktus. Un šÄdam uzskatam ir pamats. Tad, lÅ«k, mRNA tehnoloÄ£ija var atstÄt neizmÄ“rojami lielÄku ietekmi uz cilvÄ“ka veselÄ«bu nekÄ Ä¢MO lietošana. Ä¢MO iespÄ“jamais kaitÄ“jums nobÄl salÄ«dzinÄjumÄ ar tÄm destruktÄ«vajÄm sekÄm, kuras cilvÄ“kam potenciÄli var rasties, ja organismÄ iejaucas, izmantojot mRNA tehnoloÄ£ijas.
2. VakcinÄcijas blaknes. Jebkura vakcÄ«na var izraisÄ«t citas slimÄ«bas un pastiprinÄt to slimÄ«bu, pret kuru vakcinÄ“.
Jebkura vakcÄ«na ir potenciÄli bÄ«stama un var izraisÄ«t gan citas saslimšanas, gan arÄ« pastiprinÄt to slimÄ«bu, pret kuru tÄ ir paredzÄ“ta. Parasti šo risku cenšas maksimÄli minimizÄ“t, veicot ļoti rÅ«pÄ«gu vakcÄ«nas izstrÄdi un to ilgstoši pÄrbaudot (kÄ minimums 3 gadus, kas arÄ« var bÅ«t pÄrÄk mazs laika posms). Plaši zinÄmajos veiksmÄ«gu vakcÄ«nu gadÄ«jumos tas caurmÄ“rÄ ir izdevies. VakcÄ«nu zelta klasikas gadÄ«jumos negatÄ«vu efektu vai nu vispÄr nav, vai arÄ« tie ir tik maz skaitliski vai relatÄ«vi nenozÄ«mÄ«gi, ka tos, iespÄ“jams, varÄ“tu neņemt vÄ“rÄ. Jo Ä«paši šÄds risks varÄ“tu bÅ«t attaisnots tad, ja slimÄ«bai ir smagas sekas, tÄ ir neÄrstÄ“jama un lipÄ«ga.
Bet diemžēl tÄ tas ir ne vienmÄ“r. PirmkÄrt, jÄnorÄda, ka vairums veiksmÄ«go vakcÄ«nu ir radÄ«tas pret slimÄ«bÄm, ko izraisa baktÄ“rijas, kuras ir daudzkÄrt lielÄkas par vÄ«rusiem. Mazo vÄ«rusu izmÄ“ru dēļ pret tiem ir grÅ«ti radÄ«t veiksmÄ«gas vakcÄ«nas, un šÄdu vakcÄ«nu negatÄ«vas iedarbÄ«bas risks ir paaugstinÄts (sakarÄ ar vÄ«rusa pielÄgošanÄs spÄ“jÄm un mutÄcijÄm), kurš ar laiku var pieaugt.
OtrkÄrt, daudzas veiksmÄ«gas vakcÄ«nas tika radÄ«tas nekomerciÄlos apstÄkļos, kad to radÄ«tÄji bija iedvesmas pilni zinÄtnieki, kuri nedomÄja par komerciÄlu izdevÄ«gumu, vai arÄ« tÄs tika radÄ«tas nekomerciÄlos apstÄkļos. MÅ«sdienu farmÄcijas nozare diemžēl ir pÄrlieku komercializÄ“ta un pat politizÄ“ta, kas nopietni apgrÅ«tina kvalitatÄ«vu vakcÄ«nu izveidošanu un rada pamatotu neuzticÄ«bu jebkurai jaunai vakcÄ«nai.
TreškÄrt, tÄdu slimÄ«bu kÄ gripa gadÄ«jumos vakcinÄcijas riska un iespÄ“jamÄ labuma attiecÄ«ba ir pÄrlieku nesamÄ“rÄ«ga.
Lai saprastu vakcinÄcijas iespÄ“jamÄs negatÄ«vÄs iedarbÄ«bas dabu un principiÄli nenoliegtu vakcinÄciju kÄ tÄdu, ar kuras palÄ«dzÄ«bu ir uzveiktas un, iespÄ“jams, vÄ“l tiks uzveiktas daudzas nopietnas slimÄ«bas, ir jÄsaprot imunitÄtes darbÄ«bas princips. To tad Ä«sumÄ arÄ« apskatÄ«sim.
CilvÄ“ka imunitÄte ir ļoti sarežģīta bioloÄ£iska sistÄ“ma, kura sastÄv no imÅ«nsistÄ“mas šÅ«nÄm un šo šÅ«nu radÄ«tÄm speciÄlÄm olbaltumvielÄm, no kurÄm Ä«paši var izcelt imÅ«nglobulÄ«nus, ko mÄ“dz saukt arÄ« par antivielÄm. ImÅ«nsistÄ“ma rada imÅ«nreakciju, kas ir organisma reakcija uz kaitÄ«gu vielu (antigÄ“nu) parÄdÄ«šanos. SavukÄrt antigÄ“ns ir jebkura viela, kura izraisa organisma imÅ«nreakciju. Tie pÄrsvarÄ ir organismam kaitÄ«gi mikroorganismi – baktÄ“rijas, sÄ“nÄ«tes, aļģes, vÄ«rusi.
Galvenais antigÄ“nu iznÄ«cinÄšanas process ir fagocitoze, kad speciÄlas šÅ«nas (fagocÄ«ti – makrofÄgi, neitrofili, bazofili, eozinofili u.c.) apÄ“d (fagocitÄ“) antigÄ“nus. Lai tas notiktu, nepieciešams, lai fagocÄ«ti spÄ“tu noteikt, kuras tieši no visÄm organismÄ esošajÄm ļoti daudzajÄm vielÄm ir antigÄ“ni, kurus nepieciešams fagocitÄ“t. Lai gan ir fagocÄ«ti, kuri to spÄ“j izdarÄ«t jebkuros apstÄkļos, galvenais antigÄ“nu atpazÄ«šanas veids ir to iezÄ«mÄ“šana ar speciÄlÄm olbaltumvielÄm – imÅ«nglobulÄ«niem (antivielÄm).
ImÅ«nglobulÄ«nus izdala B limfocÄ«ti, un tie ir paredzÄ“ti cīņai pret vienu konkrÄ“tu antigÄ“nu. KonstatÄ“jot attiecÄ«ga antigÄ“na esamÄ«bu, B limfocÄ«ts izdala imÅ«nglobulÄ«nus, kuri meklÄ“ savu antigÄ“nu, lai pieliptu pie tÄ. ŠÄdi imÅ«nglobulÄ«ns samazina antigÄ“na negatÄ«vo iedarbÄ«bu un padara to iznÄ«cinÄmu fagocitozes procesÄ. AntigÄ“nam pielipušais imÅ«nglobulÄ«ns ir kÄ marÄ·ieris fagocÄ«tiem, ka attiecÄ«go veidojumu vajag iznÄ«cinÄt. Un vÄ“l... imÅ«nsistÄ“ma iznÄ«cina ne tikai antigÄ“nus, bet arÄ« paša organisma šÅ«nas, kuras ir kļuvušas vecas, ir antigÄ“na apsÄ“stas vai arÄ« sabojÄtas.
To imÅ«nsistÄ“mas daļu, kura orientÄ“jas uz konkrÄ“ta antigÄ“na iznÄ«cinÄšanu, sauc par specifisko imunitÄti, bet to, kura spÄ“j iznÄ«cinÄt jebkurus antigÄ“nus bez iepriekšÄ“jas ieprogrammÄ“jamÄ«bas uz konkrÄ“tu antigÄ“nu, sauc par nespecifisko imunitÄti. Abi šie imunitÄtes veidi ir saistÄ«ti un veido kopÄ“ju sistÄ“mu, parasti vispirms reaģē nespecifiskÄ imunitÄte, kura pÄ“c tam dabÄ«gi rada un/vai “ieslÄ“dz” (ja tÄda jau ir) specifisko imÅ«nreakciju.
VakcinÄcija ir mÄkslÄ«ga specifiskÄs imunitÄtes radÄ«šana, kad organismÄ tiek ievadÄ«tas vielas, kuras stimulÄ“ imÅ«nreakciju, kas rada specifisko imunitÄti – pret konkrÄ“tu antigÄ“nu vÄ“rstus atmiņas limfocÄ«tus, kuri konkrÄ“tÄ antigÄ“na parÄdÄ«šanÄs gadÄ«jumÄ producÄ“s lielu daudzumu antivielu, kuras atradÄ«s, neitralizÄ“ un iezÄ«mÄ“s tieši šÄ« viena tipa antigÄ“nus un palÄ«dzÄ“s iznÄ«cinÄt tÄ bojÄtÄs un apsÄ“stÄs paša organisma šÅ«nas. Viss izskatÄs ļoti skaisti un burvÄ«gi, bet... ir nianses.
Vispirms ir jÄsaprot, ka par antigÄ“nu var kļūt arÄ« vielas, kuras organismam dod kÄdu labumu. Var bÅ«t tÄ, ka mazos daudzumos viela netraucÄ“ un mierÄ«gi dzÄ«vo organismÄ vai pat spÄ“cina to, bet lielÄ daudzumÄ kļūst kaitÄ«ga un rada imÅ«nreakciju. Vai arÄ« cilvÄ“kam ir kÄda Ä£enÄ“tiska predispozÄ«cija, kura netraucÄ“ un nerada saslimšanu, bet, mÄkslÄ«gi izraisot noteiktu imÅ«nreakciju, imÅ«nsistÄ“ma sÄk iznÄ«cinÄt lÄ«dz šim nekaitÄ«gas vai pat noderÄ«gas vielas un paša organisma elementus, kuri to izmanto vai rada. SpecifiskÄ imunitÄte tad sÄk vÄ“rsties pret pašu organismu.
TÄ diemžēl mÄ“dz notikt. Tie ir it kÄ atsevišÄ·i un it kÄ mazskaitliski neveiksmÄ«gas vakcinÄcijas gadÄ«jumi, kad tÄ izraisa nopietnas vai pat smagas sekas. Lai tas garantÄ“ti nenotiktu, pirms katras vakcinÄcijas ir jÄveic un jÄizanalizÄ“ specifiskas analÄ«zes, kas ir dÄrgi un laikietilpÄ«gi, tÄpÄ“c Ärsti parasti to nedara, bet šÄdus gadÄ«jumus vai nu noklusÄ“, noliedz vai arÄ« plÄta rokas bezspÄ“cÄ«bÄ: “NepaveicÄs. TÄda ir dzÄ«ve.”
ImÅ«nsistÄ“ma iznÄ«cina arÄ« paša organisma šÅ«nas. NormÄlÄ gadÄ«jumÄ tÄs ir novecojušas un bojÄtas šÅ«nas (tai skaitÄ arÄ« antigÄ“na bojÄtas vai apsÄ“stas). Bet ir gadÄ«jumi, kad imunitÄte “sajÅ«k prÄtÄ” un sÄk iznÄ«cinÄt veselas šÅ«nas. Tad rodas alerÄ£iskas reakcijas, autoimÅ«nas slimÄ«bas un arÄ« onkoloÄ£iskie procesi. Un nereti “sajÅ«k prÄtÄ” tieši tÄpÄ“c, ka vakcinÄcijas procesÄ tika radÄ«ta neatbilstoša specifiskÄ imÅ«nreakcija. Lai garantÄ“ti izvairÄ«tos no šÄdiem gadÄ«jumiem, vakcÄ«nas ir jÄizstrÄdÄ Ä¼oti rÅ«pÄ«gi, veicot pamatÄ«gu to pÄrbaudi ilgstošÄ laika periodÄ. MinimÄlais 3 gadu termiņš te ir stipri par mazu. Un pat šÄdi izstrÄdÄtas vakcÄ«nas ir jÄlieto tikai pÄ“c tam, kad ir veiktas un izanalizÄ“tas daudzas specifiskas analÄ«zes. Bet kÄpÄ“c darÄ«t, ja var nedarÄ«t, un daudz vienkÄršÄk ir maldinÄt pacientu masas?!
Katra vakcÄ«na satur ne tikai pamatvielu (pašu antigÄ“nu vai vielu kopumu, kas stimulÄ“ deklarÄ“to imÅ«nreakciju), bet arÄ« citas vielas (specifiskas olbaltumvielas, adjuvantus, konservantus), kuras ir nepieciešamas pamatvielas ilgstošai saglabÄšanai vai labÄkai uzņemšanai organismÄ. ŠÄ«s papildvielas var gan radÄ«t kaitÄ“jumu pašas par sevi, gan arÄ« izraisÄ«t neparedzÄ“tas imÅ«nreakcijas, kuras var radÄ«t kÄdu no iepriekš minÄ“tajÄm patoloÄ£iskajÄm sekÄm.
Kad imÅ«nglobulÄ«ns atrod savus antigÄ“nu un sasaistÄs ar to (salÄ«p kopÄ), rodas veidojums, ko sauc par antigÄ“na – antivielas kompleksu. Parasti šim kompleksam ir mazÄk kaitÄ«ga iedarbÄ«ba nekÄ vienam pašam antigÄ“nam (jo antiviela neitralizÄ“ antigÄ“nu), un tas viss tiek iznÄ«cinÄts fagocitozes rezultÄtÄ, bet ir gadÄ«jumi, kad notiek tieši pretÄ“jais. Šajos gadÄ«jumos, salÄ«pot antivielai ar antigÄ“nu, nevis antiviela neitralizÄ“ antigÄ“nu, bet antigÄ“ns izmanto antivielu kÄ savu pastiprinÄjumu un var sÄkt iznÄ«cinÄt arÄ« imÅ«nšÅ«nas. Šo parÄdÄ«bu sauc par no antivielÄm atkarÄ«gu infekcijas pastiprinÄšanos.
Tas notiek gadÄ«jumos, kad antigÄ“ns, pret kuru ir izveidojusies specifiskÄ imunitÄte, ir ļoti nedaudz izmainÄ«jies. No vienas puses tas it kÄ ir tas pats antigÄ“ns, kuru atpazÄ«st atmiņas b-limfocÄ«ti un producÄ“ speciÄli pret tiem vÄ“rstus imÅ«nglobulÄ«nus, tai pat laikÄ antigÄ“na nelielÄs izmaiņas neļauj imÅ«nglobulÄ«niem pareizi piestiprinÄties pie antigÄ“na, lai to neitralizÄ“tu. Ja cilvÄ“ks ir vakcinÄ“jies pret kÄdu slimÄ«bu un saslimst ar to daudz smagÄkÄ formÄ, nekÄ parasti ar to slimo, tad tÄ visdrÄ«zÄk ir šÄ« procesa izpausme. ŠÄdi gadÄ«jumi var rasties, ja vakcÄ«na nav pietiekami labi izstrÄdÄta un pÄrbaudÄ«ta, kÄ arÄ« noteiktu vÄ«rusa mutÄciju gadÄ«jumos. ŠÄ« parÄdÄ«ba ir novÄ“rojama tieši vÄ«rusa izraisÄ«tu slimÄ«bu gadÄ«jumos dēļ vÄ«rusu mazajiem izmÄ“riem un lielajÄm mainÄ«šanÄs spÄ“jÄm.
Visbeidzot ir jÄnorÄda, ka daudzÄm problÄ“mÄm, kuras ir saistÄ«tas ar vakcinÄciju, varÄ“tu tikt rasts risinÄjums, ja cilvÄ“ce un zinÄtne nopietni pievÄ“rstos arÄ« otram slimÄ«bu profilakses stratÄ“Ä£iskajam virzienam – nespecifiskai imunitÄtei. VakcinÄcija ir uzsvara likšana uz specifisko imÅ«nreakciju. Ja ar to rodas problÄ“mas (un ir pietiekami acÄ«mredzams, ka rodas), tad ir jÄmÄ“Ä£ina atrast lÄ«dzekļus, kÄdÄ veidÄ spÄ“cinÄt nespecifisko imunitÄti. LÄ«dz šim civilizÄ“tÄ pasaule to darÄ«ja minimÄli un nespecifiskÄs imunitÄtes spÄ“cinÄšanai tiek izmantotas pietiekami arhaiskas metodes. Un lielÄ mÄ“rÄ tÄ tas ir arÄ« tÄdēļ, ka gigantiskajai vakcÄ«nu ražošanas industrijai, kura regulÄri prasti uzpÄ“rk (korumpÄ“) daudzus Ärstus, tas ir gauži neizdevÄ«gi.
Šai ziÅ†Ä iespÄ“jams vÄ“l ir sakarÄ«ba, ka specifiskÄs imunitÄtes stiprinÄšana organismam kaut ko maksÄ. Ja visa imÅ«nsistÄ“ma ir vienots lielums ar kopÄ“ju ierobežotu resursu, tad specifiskÄs imunitÄtes stiprinÄšana var notikt uz kaut kÄda galÄ«ga resursa rÄ“Ä·ina, attiecÄ«gi iespÄ“jams ir tÄ, ka, stiprinot specifisko imunitÄti, cilvÄ“kam tiek novÄjinÄta nespecifiskÄ imunitÄte, kura noteiktÄ ziÅ†Ä ir svarÄ«gÄka par specifisko. TÄpÄ“c lieki vakcinÄ“ties nav ieteicams.
3. SubjektÄ«vais faktors. ApzinÄtas nolaidÄ«bas un ļaunprÄtÄ«bas riski.
MilzÄ«ga nozÄ«me jebkurÄ sabiedriskÄ sistÄ“mÄ ir cilvÄ“ku uzticÄ«bai sociÄliem institÅ«tiem. Bez šÄdas uzticÄ«bas tie nespÄ“j pilnvÄ“rtÄ«gi veikt savas funkcijas un noteiktÄ mÄ“rÄ arÄ« pastÄvÄ“t. TÄpÄ“c gan cilvÄ“ki savÄ vairumÄ dabiski ir tendÄ“ti bÅ«t labticÄ«gi pret galvenajÄm sociÄlajÄm institÅ«cijÄm, gan arÄ« attiecÄ«gas struktÅ«ras iespÄ“ju robežÄs tiecas un cenšas sargÄt šo cilvÄ“ku ticÄ«bu.
Bet šÄda masu sakrÄlÄ ticÄ«ba ir kÄ milzÄ«gs kÄrdinÄjums to izmantot negodprÄtÄ«gos un nereti arÄ« noziedzÄ«gos nolÅ«kos. Un indivÄ«di ar attiecÄ«gu morÄli un spÄ“jÄm to regulÄri cenšas darÄ«t. Tas nopietni iedragÄ cilvÄ“ku uzticÄ«bu sociÄlajiem institÅ«tiem, pazeminot kopÄ“jo sabiedrÄ«bas uzticÄ«bas lÄ«meni un samazinot labticÄ«gÄs sabiedrÄ«bas daļas Ä«patsvaru. TÄ ir nopietna un eksistenciÄla jebkuras civilizÄ“tas sabiedrÄ«bas problÄ“ma.
ApskatÄmÄs tÄ“mas kontekstÄ ir jÄnorÄda, ka šÄ« sakrÄlÄ cilvÄ“ku ticÄ«ba rada nopietnus riskus viņu individuÄlajai drošÄ«bai. Un, ja nosacÄ«ti normÄlos apstÄkļos no tÄ ciešs relatÄ«vi mazskaitliski sociuma pÄrstÄvji, tad sociÄlo krīžu, pagrimumu un civilizÄ“tÄ«bas sabrukuma laikos par šÄdas ticÄ«bas upuriem var kļūt pat katrs labticÄ«gais pilsonis, attiecÄ«gi neticÄ«ba sabiedriskiem institÅ«tiem var izrÄdÄ«ties par vienu no personiskÄs izdzÄ«vošanas nosacÄ«jumiem. Diemžēl ir pÄrÄk daudz pazÄ«mju, kuras rada pamatotas aizdomas, ka visam, kas saistÄ«ts ar COVID19, tai skaitÄ valsts struktÅ«ru plaši propagandÄ“tai un uzspiestai vakcinÄcijai, ir ļaunprÄtÄ«ga motivÄcija.
No mušas ir uzpÅ«sts zilonis. Uz viduvÄ“ji smagu slimÄ«bu tiek reaģēts kÄ uz nÄvÄ“jošu. Par tÄs izcelsmi, smaguma pakÄpi, ÄrstÄ“šanas iespÄ“jÄm, testÄ“šanas metodÄ“m, slimo un mirušo skaitu nevar brÄ«vi runÄt. Viedokļi, kuri neatbilst nesaprotamiem oficiÄliem uzstÄdÄ«jumiem, tiek intensÄ«vi apkaroti un pat cenzÄ“ti. Personas, kuras nesen tika visur pozicionÄ“tas kÄ zinÄtniskas un medicÄ«niskas autoritÄtes, tagad plaši tiek manipulatÄ«vi nozÄkÄtas tikai tÄpÄ“c, ka ir atļÄvušÄs ne tÄ izteikties.
ZinÄtnieki, kuri nodarbojas ar COVID19 pÄ“tniecÄ«bu, mirst mÄ«klainos apstÄkļos. Vienu zinÄtnieku pat ieslodzÄ«ja psihiatriskajÄ klÄ«nikÄ par viņa izteikumu saistÄ«bÄ ar COVID19 izcelsmi. Uz šÄda fona Ä«paši izceļas tie, kuri nesen vÄ“l atļÄvÄs publiski šaubÄ«ties, bet tagad brÄ«numainÄ kÄrtÄ ir pÄrvÄ“rtušies un no sava vÄrda paklausÄ«gi izplata oficiÄlas nostÄdnes, nemaz nemulstot, ka šodien teiktais nonÄk acÄ«mredzamÄ pretrunÄ ar pašu vÄ“l nesen sacÄ«to.
Jau pusgadu atpakaļ kļuva skaidrs, ka cīņas ar COVID19 upuru skaits ir lielÄks nekÄ COVID19 upuru skaits un šÄ« starpÄ«ba ar katru brÄ«di pieaug. Plaši tiek pÄrkÄptas nesen vÄ“l par elementÄrÄm uzskatÄ«tas cilvÄ“ktiesÄ«bas. Pret veseliem cilvÄ“kiem izturas kÄ pret slimiem. CilvÄ“ku starpÄ sÄ“j neuzticÄ«bu un radina vairÄ«ties vienam no otra. Tiek ieviesti dažÄdi absurdi ierobežojumi. Daudziem neļauj strÄdÄt, bet citus spiež strÄdÄt bezjÄ“dzÄ«gi apgrÅ«tinÄtos un kaitÄ«gos apstÄkļos. Absurdi ierobežojumi rada plašu sabiedrÄ«bas neapmierinÄtÄ«bu un vidusmÄ“ra ierindas pilsoņus spiež kļūt par likumpÄrkÄpÄ“jiem, kam jebkurÄ mirklÄ« var uzlikt kÄdu sodu. SÄk atdzimt “stuÄÄ«šanas” kultÅ«ra tÄs vispretÄ«gÄkajÄs izpausmÄ“s. AtklÄti un rupji tiek pÄrkÄptas demokrÄtiskÄs procedÅ«ras. PolitiÄ·i un ierÄ“dņi ne ar vienu vairs nerÄ“Ä·inÄs, jo ar COVID19 var formÄli pamatot jebko.
No oficiÄlo struktÅ«ru reakcijas uz COVID19 nepÄrprotami izriet, ka no sabiedrÄ«bas kaut kas tiek slÄ“pts un sabiedrÄ«ba tiek maldinÄta, bet no pieņemto lÄ“mumu virziena, komunikÄcijas stila un satura var pamatoti pieņemt, ka visam notiekošajam ir daļēji vai pilnÄ«bÄ Ä¼aunprÄtÄ«gs raksturs. Un tÄ kÄ ir tÄdas aizdomas, tad, kaut vai tikai individuÄlÄs drošÄ«bas dēļ, ir jÄapskata tie teorÄ“tiski iespÄ“jamie ļaunprÄtÄ«bu varianti, kuri saistÄ«ti ar vakcinÄciju.
3.1. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir gÅ«t peļņu no nepietiekami pÄrbaudÄ«tu eksperimentÄlu vakcÄ«nu realizÄcijas par nesamÄ“rÄ«gi augstu cenu.
Šis ir viens no pozitÄ«vÄkajiem ļaunprÄtÄ«bu scenÄrijiem, jo šai gadÄ«jumÄ vakcinÄcijas kaitÄ«gums aprobežojas tikai ar jau augstÄkminÄ“tajiem diviem punktiem, ar ko gan pilnÄ«gi pietiek, lai pieņemtu lÄ“mumu nevakcinÄ“ties.
3.2. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir izmÄ“Ä£inÄt mRNA tehnoloÄ£iju un radÄ«t tai plašas lietošanas precedentu.
ArÄ« šis ir nosacÄ«ti pozitÄ«vs scenÄrijs, kura tÅ«lÄ«tÄ“jie riski jau ir uzskaitÄ«ti. VienÄ«gi ir jÄņem vÄ“rÄ, ka mRNA tehnoloÄ£ijas plašas lietošanas sÄkšana var radÄ«t citus ļoti nopietnus antrapoloÄ£iskus riskus nÄkotnÄ“, attiecÄ«gi katrs, kurš veicina šÄ«s tehnoloÄ£ijas plašu izplatÄ«bu, strÄdÄ uz to materializÄ“šanos.
3.3. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir plaša vakcinÄcija, kuras mÄ“rÄ·is ir radÄ«t lielam cilvÄ“ku skaitam veselÄ«bas problÄ“mas, lai pÄ“c tam piedÄvÄtu arvien jaunas zÄles to ÄrstÄ“šanai.
ArÄ« šÄ« scenÄrija riski jau ir aprakstÄ«ti, vienÄ«gi šai gadÄ«jumÄ tie no riskiem, kuri var arÄ« nepiepildÄ«ties, pÄrvÄ“ršas par reÄliem draudiem katram, kurš vakcinÄ“jas, jo tad šaurs cilvÄ“ku loks zina, ka noteiktas vakcÄ«nas rada noteiktas veselÄ«bas problÄ“mas, kas pÄ“c tam atkal bÅ«s jÄÄrstÄ“. Un visdrÄ«zÄk tad arÄ« šÄdu zÄļu izstrÄde jau notiek. Klasisks krÄpnieku paņēmiens, kad viena organizÄ“ta grupa apzinÄti rada problÄ“mu, lai pÄ“c tam piedÄvÄtu tai risinÄjumu. Šai gadÄ«jumÄ paši par naudu saslimdina, lai pÄ“c tam par naudu ÄrstÄ“tu. DrausmÄ«gi ideÄls biznesa modelis, kurš sola ne tikai neredzÄ“tas bagÄtÄ«bas, bet arÄ« milzÄ«gu varu. Valsts institÅ«ciju normÄlas funkcionÄ“šanas gadÄ«jumÄ ar šÄdiem biznesmeņiem strÄdÄ policija un slepenpolicija.
3.3. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir plaša vakcinÄcija, kuras mÄ“rÄ·is ir radÄ«t cilvÄ“kos fundamentÄlas fizioloÄ£iskas izmaiņas ar tÅ«lÄ«tÄ“ju vai potenciÄlu iedarbÄ«bu sociÄlo procesu vienkÄršošanai un efektivizÄ“šanai.
Šai gadÄ«jumÄ noteiktas vakcÄ«nas var radÄ«t (vai dot iespÄ“ju nÄkotnÄ“ radÄ«t) kÄdus slÄ“ptus efektus, kas fizioloÄ£iskÄ lÄ«menÄ« padara cilvÄ“ku mierÄ«gÄku un paklausÄ«gÄku. PiemÄ“ram, iespÄ“jams, mRNA vakcÄ«nas dod vÄ“l kÄdas citas komandas izstrÄdÄt vai neizstrÄdÄt noteiktas olbaltumvielas, kas kopÄ var dot “nomierinošu” efektu. Tas tad vairs nav tikai bizness, bet tÄ ir politiska stratÄ“Ä£ija ilgtermiņa totalitÄras sabiedriskÄs iekÄrtas izveidošanai (sava veida tÅ«kstotsgadÄ«ga reiha radÄ«šanas instruments).
3.4. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir maksimÄli novÄjinÄt vai iznÄ«cinÄt noteiktas valstis, sabiedrÄ«bas, tautas, teritorijas, sociÄlÄs grupas.
Ja ir tÄ, tad pašreiz notiek pasaules mÄ“roga slepens bioloÄ£iskais karš, kura attÄ«stÄ«ba ir neprognozÄ“jama. ŠÄ« scenÄrija ietvaros atsevišÄ·i vakcÄ«nu izstrÄdes un vakcinÄcijas mÄ“Ä£inÄjumi var bÅ«t arÄ« labas gribas izpausme, kam nebÅ«t nav garantÄ“ts pozitÄ«vs rezultÄts, jo pretinieks uz to var atbildÄ“t ar citu bioloÄ£isku uzbrukumu, kurš var tikt speciÄli mÄ“rÄ·Ä“ts tieši uz šiem vakcinÄ“tajiem (jo Ä«paši tad, ja novakcinÄ“ karavÄ«rus un citus valsts struktÅ«ru pÄrstÄvjus).
Bet tikpat lielÄ mÄ“rÄ citi vakcinÄcijas mÄ“Ä£inÄjumi var bÅ«t kÄ daļa no bioloÄ£iskÄ uzbrukuma (var bÅ«t vienas drošas vakcÄ«nas savÄ“jiem, bet citas nedrošas vai kaitÄ“jošas vakcÄ«nas neafišÄ“tajiem ÄrÄ“jiem un iekšÄ“jiem ienaidniekiem, tai skaitÄ arÄ« nepareizajiem, nevÄ“lamajiem vai liekajiem sabiedrotajiem). TÄ kÄ ierindas cilvÄ“kam izšÄ·irt visas šÄ« scenÄrija peripetijas ir ļoti grÅ«ti un gandrÄ«z neiespÄ“jami, tad drošÄk arÄ« šai gadÄ«jumÄ sanÄk nevakcinÄ“ties vispÄr.
3.5. “Kovid afÄ“ras” mÄ“rÄ·is ir aizsÄkt procesus, kuru rezultÄtÄ ievÄ“rojami samazinÄtos planÄ“tas iedzÄ«votÄju skaits
Šis ir vispesimistiskÄkais no ļaunprÄtÄ«bu scenÄrijiem, un tÄ ietvaros daudzÄm vakcÄ«nÄm var bÅ«t jebkÄdi slÄ“pti defekti ar augstu letalitÄtes un/vai auglÄ«bas zuduma pakÄpi. VienÄ«gi masveida iedarbÄ«bai tad bÅ«tu jÄnotiek vÄ“lÄk (ne ÄtrÄk kÄ pÄ“c 1 – 2 gadiem), lai mierÄ«gi varÄ“tu savakcinÄ“t iespÄ“jami lielÄku cilvÄ“ku skaitu. Vai arÄ«, iespÄ“jams, destruktÄ«vo iedarbÄ«bu šai gadÄ«jumÄ varÄ“tu “ieslÄ“gt” ar cita vÄ«rusa, vakcÄ«nas vai medikamenta palÄ«dzÄ«bu. Un šis scenÄrijs tad visdrÄ«zÄk var neaprobežoties tikai ar vakcinÄciju kÄ mÄ“rÄ·a sasniegšanas lÄ«dzekli.
ĪsumÄ rezumÄ“jot, oficiÄlo struktÅ«ru reakcija uz COVID19 ir tik dÄ«vaina, ka drošÄk šajos jautÄjumos ir oficiÄlÄm personÄm neuzticÄ“ties, visu pÄrbaudot un vismazÄko šaubu gadÄ«jumÄ atsakoties no plaši propagandÄ“tÄ un uzspiestÄ. Un, tÄ kÄ cilvÄ“kiem nav nekÄdu praktisku iespÄ“ju, kÄ pašiem pÄrliecinÄties par vakcÄ«nu ilgtermiņa nekaitÄ«gumu (vienÄ«gÄ iespÄ“ja – akli ticÄ“t oficiÄlo struktÅ«ru apgalvojumiem), tad visdrošÄkÄ izvÄ“le ir nevakcinÄ“ties pret COVID19 un tamlÄ«dzÄ«gÄm slimÄ«bÄm kÄ minimums tuvÄko 2-5 gadu laikÄ.
Avoti:
https://horizon-magazine.eu/article/five-things-you-need-know-about-mrna-vaccines.html
https://www.cell.com/molecular-therapy-family/molecular-therapy/fulltext/S1525-0016(18)30593-8
https://enciklopedija.lv/skirklis/956
https://www.modernatx.com/mrna-technology/mrna-platform-enabling-drug-discovery-development
http://medicina-fiziologija.blogspot.com
https://www.bkus.lv/lv/content/kas-ir-imuna-sistema-un-ka-ta-darbojas
https://www.vakcinrealitate.lv/category/vakcinas/
https://infoagentura.wordpress.com/2021/02/22/vakcinacija-ir-vienadojums-ar-daudziem-nezinamajiem/
https://www.youtube.com/watch?v=D-uQV4xse_k
https://www.youtube.com/watch?v=fXtEisfUnxc
Red.piez. PublicÄ“jam šo viedokļrakstu, jo uzskatÄm, ka ikvienam ir tiesÄ«bas publicÄ“t savus uzskatus un tos pamatot (vai arÄ« nepamatot). ArÄ« turpmÄk mÄ“s rÄ«kosimies tÄpat.