TrÄ«s jautÄjumi pirms vÄ“lÄ“Å¡anÄm
Vija Beinerte · 15.09.2022. · Komentāri (0)IzrÄdÄs, ka reizÄ“m pavisam vienkÄršs jautÄjums var kļūt par piedauzÄ«bas akmeni. TÄ 6. septembrÄ« Latvijas Radio raidÄ«jumÄ “KrustpunktÄ” JÅ«lija Stepaņenko, viena no aktÄ«vÄkajÄm un drosmÄ«gÄkajÄm 13. Saeimas deputÄtÄ“m, tagad 14. Saeimas deputÄta amata kandidÄte, nespÄ“ja atbildÄ“t uz trÄ«s reizes uzdotu jautÄjumu – ir vai nav Krievija agresors karÄ pret Ukrainu?
NÄkamajÄ dienÄ viņas partijas biedrs, RietumvÄcijÄ dzimušais latvietis K. kgs., feisbukÄ uzrakstÄ«ja (acÄ«mredzot tiem, kas nebija mierÄ ar minÄ“to izvairÄ«šanos no atbildes): “Kur jÅ«s bijÄt, kad Rietumu (ASV un NATO dalÄ«bvalstu) karaspÄ“ki 2001. gadÄ iebruka AfganistÄnÄ un 2003. gadÄ IrÄkÄ? Šie uzbrukuma kari tika balstÄ«ti uz saltiem meliem, tika pÄrkÄptas visas starptautiskÄs tiesÄ«bas, rezultÄtÄ miljoniem cilvÄ“ku zaudÄ“ja dzÄ«vÄ«bu, tika sakropļoti, zaudÄ“ja mÄjvietas.”
Pats par sevi tas droši vien ir pareizs jautÄjums. Bet uzdot to tÄlabad, lai ar vienu agresiju attaisnotu citu agresiju, manuprÄt, bÅ«tu nelietÄ«gi. Es varÄ“tu saprast, ka K. kgs grib bÅ«t nevainojami objektÄ«vs. Labi. Bet tad man ir pretjautÄjums: vai jÅ«s, godÄtais, šo pašu “argumentu” izvirzÄ«tu arÄ« tad, ja Krievija bÅ«tu iebrukusi nevis UkrainÄ, bet LatvijÄ?
Un tikai nevajag teikt, ka nav brÄ«v tÄ spriest: kÄ bÅ«tu, ja bÅ«tu? Krievijas iebrukums Baltijas valstÄ«s ir nevis mani murgi, bet gan regulÄrs temats Krievijas politiÄ·u un propagandistu publiskajÄs vÄ«zijÄs un draudos. Nu jÄ, K. kgs krieviski droši vien nesaprot, bet atreferÄ“jumiem, protams, var arÄ« neticÄ“t. TaÄu vai tiešÄm vecÄki K. kgam nekad nebÅ«tu stÄstÄ«juši par to, kÄpÄ“c viņš ir piedzimis VÄcijÄ, nevis LatvijÄ?
ApcerÄ“t K. kga uzdoto jautÄjumu no vÄ“stures un filozofijas vai – vÄ“l labÄk – no sirdsapziņas viedokļa var un bez šaubÄm vajag. Bet uzdot to politiskÄ kontekstÄ pirmsvÄ“lÄ“šanu cīņas apstÄkļos – tÄ ir pavisam cita lieta. Ja mÅ«su mazÄ Latvija bÅ«tu vientuļa sala, mÄ“s varÄ“tu cÄ“lÄ objektivitÄtÄ“ vÄ“rot un tiesÄt visus pasaules notikumus no malas. Bet mÅ«su situÄcija diemžēl ir citÄda.
Kad mÄ“s stÄvam starp diviem spÄ“kiem, no kuriem militÄrÄ ziÅ†Ä viens mÅ«s sargÄ, bet otrs jau sen bÅ«tu aprijis, ja tas pirmais mÅ«s nesargÄtu, tad mest abus pÄr vienu kÄrti un kritiskÄ brÄ«dÄ« celt apsÅ«dzÄ«bas pret savu aizstÄvi – tÄ man šÄ·iet labÄkajÄ gadÄ«jumÄ lecÄ«ga negudrÄ«ba, un man ļoti negribÄ“tos, lai tÄ tiktu pÄrstÄvÄ“ta SaeimÄ.
Dienu vÄ“lÄk arÄ« pati deputÄte Stepaņenko savÄ feisbukÄ profilÄ publicÄ“ja komentÄru: “Ir ļoti Ä“rti paust to pareizo, vajadzÄ«go viedokli un atbildÄ“t kÄ teicamniekam. ArÄ« visi snobiskie Latvijas iedzÄ«votÄju mocÄ«tÄji un nÄ«dÄ“ji ir paspÄ“juši paust pareizo viedokli. Ir pareizi nosodÄ«t, vÄ“lÄ“t nÄvi agresoram un justies labi, zÄkÄjot “nepareizos”, kuri klusÄ“. Es mierÄ«gi uztveru visas negÄcijas, kuras nÄk lÄ«dzi ar šo soli. Es zinu, kÄpÄ“c es to daru.
Es redzu, cik lielÄs bailÄ“s dzÄ«vo cilvÄ“ki. Viņi ir sÄkuši sarunÄties Äukstus pat savÄs virtuvÄ“s. Es jÅ«tu, ka šÄda “pratinÄšana”: “Pasaki, kurš ir agresors!” draud kļūt par ierastu praksi cilvÄ“ku šÄ·irošanÄ. (..) Likt man tagad atbildÄ“t uz “testa jautÄjumiem” nozÄ«mÄ“ to, ka arÄ« citiem agri vai vÄ“lu nÄksies stÄties priekšÄ tÄdai pratinÄšanas “spÄ“lei”. Ja mÄ“s to pieņemsim kÄ normu, šÄda jautÄjumu uzdošana var kļūt pieņemama ikdienas dzÄ«vÄ“ – darbÄ, mÄcÄ«bu iestÄdÄ“s, ceļojumos.”
Atļaušos iebilst. NÄ“, cienÄ«jamÄ Stepaņenko kundze, tas, ka jums uzdod “testa jautÄjumus”, nebÅ«t nenozÄ«mÄ“ to, ka tÄpat “pratinÄs” arÄ« citus. JÅ«s – atšÄ·irÄ«bÄ no tiem citiem – esat politiÄ·e un šobrÄ«d piedalÄties priekšvÄ“lÄ“šanu cīņÄ. Tieši tÄpÄ“c jau jÅ«s esat ieradusies uz priekšvÄ“lÄ“šanu interviju, lai jÅ«s “pratinÄtu”. (Atteikties no priekšvÄ“lÄ“šanu diskusijÄm – tÄ jau ir greznÄ«ba, ko var atļauties tikai tÄda kalibra lÄ«deri kÄ Vladimirs Putins vai KrišjÄnis Kariņš.) JautÄjumu par agresoru jums taÄu uzdeva jÅ«su iespÄ“jamie vÄ“lÄ“tÄji, pie kuriem varbÅ«t piederÄ“tu arÄ« es pati, ja vien jÅ«s spÄ“tu uz šo jautÄjumu atbildÄ“t tÄ, kÄ pÄ“c manÄm – vÄ“lÄ“tÄjas – domÄm ir “pareizi”. Nu, vismaz manuprÄt tas darbojas tieši tÄ.
ĪstenÄ«bÄ jums pašai jau sen vajadzÄ“ja uz šo jautÄjumu atbildÄ“t, iekams vÄ“l kÄds bija jums to paguvis uzdot. Jo jÅ«s taÄu esat pÄrstÄvÄ“jusi SaeimÄ “Saskaņu” tai laikÄ, kad spÄ“kÄ bija tÄs sadarbÄ«bas lÄ«gums ar Putina partiju “VienotÄ Krievija”, un abas reizes esat ievÄ“lÄ“ta SaeimÄ no “Saskaņas” saraksta jau pÄ“c Krimas aneksijas. TomÄ“r pat vÄ“l pÄ“c tam, kad jums to nepÄrprotami pajautÄ, jÅ«s paliekat skaidru atbildi parÄdÄ un sakÄties negribam, ka cilvÄ“ki tiek “šÄ·iroti” ar tÄdiem “testa jautÄjumiem”.
JÄ, arÄ« es negribu, ka cilvÄ“ki tiek šÄ·iroti – tÄ, kÄ tas pÄ“rn LatvijÄ notika sakarÄ ar vakcinÄciju. Bet tagad, ziniet, EiropÄ notiek karš! Un karš cilvÄ“kus diemžēl šÄ·iro ļoti vienkÄrši – savÄ“jos un ienaidniekos. JÅ«s, bÅ«dama politiÄ·e, piederat pie tÄs cilvÄ“ku kategorijas, kam no šÄs šÄ·irošanas izvairÄ«ties neizdosies – vienkÄrši tÄpÄ“c, ka valstij, uz kuras parlamentu jÅ«s kandidÄ“jat, nav ne politiskas iespÄ“jas, ne morÄlu tiesÄ«bu saglabÄt neitralitÄti.
Bet pagaidÄm no jÅ«su izlocÄ«šanÄs mÄ“Ä£inÄjumiem var secinÄt tikai to, ka jÅ«s negribat pazaudÄ“t to vÄ“lÄ“tÄju balsis, kas Krieviju neuzskata par agresoru Ukrainas karÄ, un ievÄ“lÄ“šanas gadÄ«jumÄ jÅ«su partija SaeimÄ pÄrstÄvÄ“s viņu uzskatus un intereses. Diemžēl izskatÄs tÄ, ka jÅ«su partija grib ienÄkt Latvijas politikÄ lÄ«dzÄ«gi tiem zaļajiem pieklÄjÄ«gajiem cilvÄ“ciņiem 2014. gadÄ KrimÄ, kam uz formas tÄ“rpa nebija ne uzrakstu, ne karogu, ne citu piederÄ«bas zÄ«mju, kaut gan paši viņi ļoti labi zinÄja, kurÄ pusÄ“ stÄv…
Un vÄ“l viena zÄ«mÄ«ga detaļa. KÄda žurnÄliste, Stepaņeko kundzes partijas atbalstÄ«tÄja, atgriezusies no Maskavas, dalÄs pieredzÄ“: par vienu eiro maiņas punktos dod 63 lÄ«dz 67 rubļus, un pÄrtika, pirkta par šiem rubļiem, esot pavisam lÄ“ta. NenoturÄ“jos un pajautÄju: “Par eiro dod 67 rubļus. Bet cik dod par piketu ar plakÄtu “Karam nÄ“!”?
Lieki teikt, ka žurnÄliste uz manu jautÄjumu neatbildÄ“ja. TaÄu atbildÄ“ja Maskavas tiesa, piespriežot septiņus gadus reÄla cietumsoda pilsÄ“tas domes deputÄtam Aleksejam Gorinovam par vÄrdiem: “Karam nÄ“!”
Kara pirmajÄ dienÄ es uzrakstÄ«ju: “Šis noziegums nav tikai viena sociopÄta slima prÄta rotaļa. TÄ ir arÄ« skaidra liecÄ«ba par to, kas notiek ar pasauli, ja tÄs lÄ«deriem vÄ“rtÄ«bu vietÄ ir intereses. Jo pirms tam bija karš ÄŒeÄenijÄ, Beslana un Dubrovka, bija Minhenes runa un karš ar Gruziju, bija Krimas aneksija un Donbasa okupÄcija, bija Å…emcova slepkavÄ«ba un Navaļnija slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inÄjums. BrÄ«vÄs pasaules lÄ«deri to visu nosodÄ«ja – vÄrdos. TomÄ“r “Ziemeļu straume” bija svarÄ«gÄka.”
Man nav ilÅ«ziju ne par putinismu, ne par kreiso liberÄlismu, kas abi ir agresÄ«vi destruktÄ«vas ideoloÄ£ijas, garÄ«gi un fiziski neauglÄ«gas. Man nav ilÅ«ziju par Pasaules Ekonomikas forumu, kura dibinÄtÄjs ŠvÄbs neslÄ“pj savu ciešo sadarbÄ«bu ar Putinu un Merkeli, Makronu un Trudo. Man nav ilÅ«ziju arÄ« par Apvienoto NÄciju OrganizÄciju, kur Krievijai joprojÄm pieder veto tiesÄ«bas. Un tieši tÄpÄ“c ir tik svarÄ«gi skaidri formulÄ“t savu pozÄ«ciju. Jo kad nepatiesÄ«ba cÄ«nÄs pret patiesÄ«bu, nav neitrÄlu novÄ“rotÄju, nav pamiera zonas, nav zelta vidusceļa. Ikviens, kas apgalvo, ka patiesÄ«ba katram ir sava, tÄ dzimstot strÄ«dos un esot kaut kur pa vidu, apzinÄti vai neapzinÄti ir nostÄjies nepatiesÄ«bas pusÄ“. Un patiesÄ«ba ir tÄ, ka ukraiņi patlaban cÄ«nÄs ne tikai par savu, bet arÄ« par mÅ«su brÄ«vÄ«bu.
TÄdēļ pirms nÄkamajÄm vÄ“lÄ“šanÄm, vÄ“rtÄ“jot programmas un vÄ“tÄ«jot kandidÄtus, man svarÄ«gas ir skaidri un nepÄrprotami formulÄ“tas atbildes uz trim jautÄjumiem:
- Kas ir ģimene?
- Vai vakcinÄcija ar preparÄtu, no kura iespÄ“jamas smagas un neatgriezeniskas blaknes, drÄ«kst bÅ«t obligÄta?
- Kam pieder 1930. gadÄ ierÄ«kotais Uzvaras laukums: tiem, kas godina brÄ«vÄ«bas cÄ«nÄ«tÄjus, vai tiem, kas atbalsta Latvijas okupÄciju un karu UkrainÄ?