Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Izrādās, ka reizÄ“m pavisam vienkāršs jautājums var kļūt par piedauzÄ«bas akmeni. Tā 6. septembrÄ« Latvijas Radio raidÄ«jumā “Krustpunktā” JÅ«lija Stepaņenko, viena no aktÄ«vākajām un drosmÄ«gākajām 13. Saeimas deputātÄ“m, tagad 14. Saeimas deputāta amata kandidāte, nespÄ“ja atbildÄ“t uz trÄ«s reizes uzdotu jautājumu – ir vai nav Krievija agresors karā pret Ukrainu?

Nākamajā dienā viņas partijas biedrs, Rietumvācijā dzimušais latvietis K. kgs., feisbukā uzrakstÄ«ja (acÄ«mredzot tiem, kas nebija mierā ar minÄ“to izvairÄ«šanos no atbildes): “Kur jÅ«s bijāt, kad Rietumu (ASV un NATO dalÄ«bvalstu) karaspÄ“ki 2001. gadā iebruka Afganistānā un 2003. gadā Irākā? Šie uzbrukuma kari tika balstÄ«ti uz saltiem meliem, tika pārkāptas visas starptautiskās tiesÄ«bas, rezultātā miljoniem cilvÄ“ku zaudÄ“ja dzÄ«vÄ«bu, tika sakropļoti, zaudÄ“ja mājvietas.”

Pats par sevi tas droši vien ir pareizs jautājums. Bet uzdot to tālabad, lai ar vienu agresiju attaisnotu citu agresiju, manuprāt, bÅ«tu nelietÄ«gi. Es varÄ“tu saprast, ka K. kgs grib bÅ«t nevainojami objektÄ«vs. Labi. Bet tad man ir pretjautājums: vai jÅ«s, godātais, šo pašu “argumentu” izvirzÄ«tu arÄ« tad, ja Krievija bÅ«tu iebrukusi nevis Ukrainā, bet Latvijā?

Un tikai nevajag teikt, ka nav brÄ«v tā spriest: kā bÅ«tu, ja bÅ«tu? Krievijas iebrukums Baltijas valstÄ«s ir nevis mani murgi, bet gan regulārs temats Krievijas politiÄ·u un propagandistu publiskajās vÄ«zijās un draudos. Nu jā, K. kgs krieviski droši vien nesaprot, bet atreferÄ“jumiem, protams, var arÄ« neticÄ“t. Taču vai tiešÄm vecāki K. kgam nekad nebÅ«tu stāstÄ«juši par to, kāpÄ“c viņš ir piedzimis Vācijā, nevis Latvijā?

ApcerÄ“t K. kga uzdoto jautājumu no vÄ“stures un filozofijas vai – vÄ“l labāk – no sirdsapziņas viedokļa var un bez šaubām vajag. Bet uzdot to politiskā kontekstā pirmsvÄ“lÄ“šanu cīņas apstākļos – tā ir pavisam cita lieta. Ja mÅ«su mazā Latvija bÅ«tu vientuļa sala, mÄ“s varÄ“tu cÄ“lā objektivitātÄ“ vÄ“rot un tiesāt visus pasaules notikumus no malas. Bet mÅ«su situācija diemžēl ir citāda.

Kad mÄ“s stāvam starp diviem spÄ“kiem, no kuriem militārā ziņā viens mÅ«s sargā, bet otrs jau sen bÅ«tu aprijis, ja tas pirmais mÅ«s nesargātu, tad mest abus pār vienu kārti un kritiskā brÄ«dÄ« celt apsÅ«dzÄ«bas pret savu aizstāvi – tā man šÄ·iet labākajā gadÄ«jumā lecÄ«ga negudrÄ«ba, un man ļoti negribÄ“tos, lai tā tiktu pārstāvÄ“ta Saeimā.

Dienu vÄ“lāk arÄ« pati deputāte Stepaņenko savā feisbukā profilā publicÄ“ja komentāru: “Ir ļoti Ä“rti paust to pareizo, vajadzÄ«go viedokli un atbildÄ“t kā teicamniekam. ArÄ« visi snobiskie Latvijas iedzÄ«votāju mocÄ«tāji un nÄ«dÄ“ji ir paspÄ“juši paust pareizo viedokli. Ir pareizi nosodÄ«t, vÄ“lÄ“t nāvi agresoram un justies labi, zākājot “nepareizos”, kuri klusÄ“. Es mierÄ«gi uztveru visas negācijas, kuras nāk lÄ«dzi ar šo soli. Es zinu, kāpÄ“c es to daru.

Es redzu, cik lielās bailÄ“s dzÄ«vo cilvÄ“ki. Viņi ir sākuši sarunāties čukstus pat savās virtuvÄ“s. Es jÅ«tu, ka šÄda “pratināšana”: “Pasaki, kurš ir agresors!” draud kļūt par ierastu praksi cilvÄ“ku šÄ·irošanā. (..) Likt man tagad atbildÄ“t uz “testa jautājumiem” nozÄ«mÄ“ to, ka arÄ« citiem agri vai vÄ“lu nāksies stāties priekšÄ tādai pratināšanas “spÄ“lei”. Ja mÄ“s to pieņemsim kā normu, šÄda jautājumu uzdošana var kļūt pieņemama ikdienas dzÄ«vÄ“ – darbā, mācÄ«bu iestādÄ“s, ceļojumos.”

Atļaušos iebilst. NÄ“, cienÄ«jamā Stepaņenko kundze, tas, ka jums uzdod “testa jautājumus”, nebÅ«t nenozÄ«mÄ“ to, ka tāpat “pratinās” arÄ« citus. JÅ«s – atšÄ·irÄ«bā no tiem citiem – esat politiÄ·e un šobrÄ«d piedalāties priekšvÄ“lÄ“šanu cīņā. Tieši tāpÄ“c jau jÅ«s esat ieradusies uz priekšvÄ“lÄ“šanu interviju, lai jÅ«s “pratinātu”. (Atteikties no priekšvÄ“lÄ“šanu diskusijām – tā jau ir greznÄ«ba, ko var atļauties tikai tāda kalibra lÄ«deri kā Vladimirs Putins vai Krišjānis Kariņš.) Jautājumu par agresoru jums taču uzdeva jÅ«su iespÄ“jamie vÄ“lÄ“tāji, pie kuriem varbÅ«t piederÄ“tu arÄ« es pati, ja vien jÅ«s spÄ“tu uz šo jautājumu atbildÄ“t tā, kā pÄ“c manām – vÄ“lÄ“tājas – domām ir “pareizi”. Nu, vismaz manuprāt tas darbojas tieši tā.

ĪstenÄ«bā jums pašai jau sen vajadzÄ“ja uz šo jautājumu atbildÄ“t, iekams vÄ“l kāds bija jums to paguvis uzdot. Jo jÅ«s taču esat pārstāvÄ“jusi Saeimā “Saskaņu” tai laikā, kad spÄ“kā bija tās sadarbÄ«bas lÄ«gums ar Putina partiju “Vienotā Krievija”, un abas reizes esat ievÄ“lÄ“ta Saeimā no “Saskaņas” saraksta jau pÄ“c Krimas aneksijas. TomÄ“r pat vÄ“l pÄ“c tam, kad jums to nepārprotami pajautā, jÅ«s paliekat skaidru atbildi parādā un sakāties negribam, ka cilvÄ“ki tiek “šÄ·iroti” ar tādiem “testa jautājumiem”.

Jā, arÄ« es negribu, ka cilvÄ“ki tiek šÄ·iroti – tā, kā tas pÄ“rn Latvijā notika sakarā ar vakcināciju. Bet tagad, ziniet, Eiropā notiek karš! Un karš cilvÄ“kus diemžēl šÄ·iro ļoti vienkārši – savÄ“jos un ienaidniekos. JÅ«s, bÅ«dama politiÄ·e, piederat pie tās cilvÄ“ku kategorijas, kam no šÄs šÄ·irošanas izvairÄ«ties neizdosies – vienkārši tāpÄ“c, ka valstij, uz kuras parlamentu jÅ«s kandidÄ“jat, nav ne politiskas iespÄ“jas, ne morālu tiesÄ«bu saglabāt neitralitāti.

Bet pagaidām no jÅ«su izlocÄ«šanās mÄ“Ä£inājumiem var secināt tikai to, ka jÅ«s negribat pazaudÄ“t to vÄ“lÄ“tāju balsis, kas Krieviju neuzskata par agresoru Ukrainas karā, un ievÄ“lÄ“šanas gadÄ«jumā jÅ«su partija Saeimā pārstāvÄ“s viņu uzskatus un intereses. Diemžēl izskatās tā, ka jÅ«su partija grib ienākt Latvijas politikā lÄ«dzÄ«gi tiem zaļajiem pieklājÄ«gajiem cilvÄ“ciņiem 2014. gadā Krimā, kam uz formas tÄ“rpa nebija ne uzrakstu, ne karogu, ne citu piederÄ«bas zÄ«mju, kaut gan paši viņi ļoti labi zināja, kurā pusÄ“ stāv…

Un vÄ“l viena zÄ«mÄ«ga detaļa. Kāda žurnāliste, Stepaņeko kundzes partijas atbalstÄ«tāja, atgriezusies no Maskavas, dalās pieredzÄ“: par vienu eiro maiņas punktos dod 63 lÄ«dz 67 rubļus, un pārtika, pirkta par šiem rubļiem, esot pavisam lÄ“ta. NenoturÄ“jos un pajautāju: “Par eiro dod 67 rubļus. Bet cik dod par piketu ar plakātu “Karam nÄ“!”?

Lieki teikt, ka žurnāliste uz manu jautājumu neatbildÄ“ja. Taču atbildÄ“ja Maskavas tiesa, piespriežot septiņus gadus reāla cietumsoda pilsÄ“tas domes deputātam Aleksejam Gorinovam par vārdiem: “Karam nÄ“!”

Kara pirmajā dienā es uzrakstÄ«ju: “Šis noziegums nav tikai viena sociopāta slima prāta rotaļa. Tā ir arÄ« skaidra liecÄ«ba par to, kas notiek ar pasauli, ja tās lÄ«deriem vÄ“rtÄ«bu vietā ir intereses. Jo pirms tam bija karš ÄŒečenijā, Beslana un Dubrovka, bija Minhenes runa un karš ar Gruziju, bija Krimas aneksija un Donbasa okupācija, bija Å…emcova slepkavÄ«ba un Navaļnija slepkavÄ«bas mÄ“Ä£inājums. BrÄ«vās pasaules lÄ«deri to visu nosodÄ«ja – vārdos. TomÄ“r “Ziemeļu straume” bija svarÄ«gāka.”

Man nav ilÅ«ziju ne par putinismu, ne par kreiso liberālismu, kas abi ir agresÄ«vi destruktÄ«vas ideoloÄ£ijas, garÄ«gi un fiziski neauglÄ«gas. Man nav ilÅ«ziju par Pasaules Ekonomikas forumu, kura dibinātājs Švābs neslÄ“pj savu ciešo sadarbÄ«bu ar Putinu un Merkeli, Makronu un Trudo. Man nav ilÅ«ziju arÄ« par Apvienoto Nāciju Organizāciju, kur Krievijai joprojām pieder veto tiesÄ«bas. Un tieši tāpÄ“c ir tik svarÄ«gi skaidri formulÄ“t savu pozÄ«ciju. Jo kad nepatiesÄ«ba cÄ«nās pret patiesÄ«bu, nav neitrālu novÄ“rotāju, nav pamiera zonas, nav zelta vidusceļa. Ikviens, kas apgalvo, ka patiesÄ«ba katram ir sava, tā dzimstot strÄ«dos un esot kaut kur pa vidu, apzināti vai neapzināti ir nostājies nepatiesÄ«bas pusÄ“. Un patiesÄ«ba ir tā, ka ukraiņi patlaban cÄ«nās ne tikai par savu, bet arÄ« par mÅ«su brÄ«vÄ«bu.

Tādēļ pirms nākamajām vÄ“lÄ“šanām, vÄ“rtÄ“jot programmas un vÄ“tÄ«jot kandidātus, man svarÄ«gas ir skaidri un nepārprotami formulÄ“tas atbildes uz trim jautājumiem:

- Kas ir ģimene?

- Vai vakcinācija ar preparātu, no kura iespējamas smagas un neatgriezeniskas blaknes, drīkst būt obligāta?

- Kam pieder 1930. gadā ierīkotais Uzvaras laukums: tiem, kas godina brīvības cīnītājus, vai tiem, kas atbalsta Latvijas okupāciju un karu Ukrainā?

Novērtē šo rakstu:

0
0