Iesaki rakstu:

13.Saeimas vÄ“lÄ“šanas analÄ«tiskajai domai nodiktÄ“ja (pasacÄ«ja priekšÄ) trÄ«s secinājumus par latviešu tautas stāvokli. Tie ir vÄ“sturiski secinājumi. Visi trÄ«s secinājumi pamato jaunu posmu tautas virzÄ«bā  un apstiprina iepriekšÄ“jo posmu analÄ«tisko vÄ“rtÄ“jumu pareizÄ«bu. Proti, apstiprina novÄ“rotās klÄ«niskās ainas pareizÄ«bu.

Tautas dzÄ«ve turpmāk bÅ«s jÅ«tami citādāka nekā lÄ«dz šim. FizioloÄ£iski eksistenciālajā jomā, protams, nekas nemainÄ«sies. CilvÄ“ki turpinās Ä“st un dzert. Latvieši turpinās pat mazliet dzemdÄ“t bÄ“rnus. TāpÄ“c daudzi teiks: „Beidziet mānÄ«ties – 2018.gada 6.oktobrÄ« nekas bÅ«tisks nav atgadÄ«jies.”

Tautā vienmÄ“r ir indivÄ«di, kuriem dzÄ«ves pārmaiņas sākas un beidzas saistÄ«bā ar pārmaiņām fizioloÄ£iski eksistenciālajā sfÄ“rā – paliek pāri vai aptrÅ«kst Ä“diens, dzÄ“riens. Viņiem cita nekā dzÄ«vÄ“ nevajag, un pārÄ“jam dzÄ«vÄ“ nav nekādas vÄ“rtÄ«bas. Tautas masas (t.s. vienkāršie cilvÄ“ki) nevÄ“las radikālus satricinājumus – revolÅ«ciju, valsts apvÄ“rsumu. Masu socioloÄ£ija par to ir kategoriski pārliecināta.

Radikālus satricinājumus vÄ“las un praktiski organizÄ“ tautas inteliÄ£ence, kura rÅ«pÄ“jas ne tik daudz par sevi kā par visu tautu. Tautas dzÄ«ve vienmÄ“r ir atkarÄ«ga no inteliÄ£ences sociālās aktivitātes, inteliÄ£ences idejiskā potenciāla un inteliÄ£ences psihiskā noskaņojuma. InteliÄ£ence veido tautas intelektu un tautas kultÅ«ras kodu. InteliÄ£ence ir tautas daļa, kurai nākas par visu atbildÄ“t. TāpÄ“c inteliÄ£ence vienmÄ“r sastopas ar insinuācijām – sliktu vÄ“rtÄ“jumu. Taču inteliÄ£ence patiešÄm var izrādÄ«ties divkosÄ«ga, histÄ“riska, neaudzināta, melÄ«ga, nodevÄ«ga, pakalpÄ«ga, nacionāli bezatbildÄ«ga. InteliÄ£ences izsmiešana un nicināšana tādā gadÄ«jumā ir pamatota.

Tā tas ir latviešu tautā. Jauno posmu latviešu virzÄ«bā ir sarÅ«pÄ“jusi inteliÄ£ence, ideoloÄ£iski instruÄ“jot un psihiski noskaņojot visu etnisko kopumu. TrÄ«s vÄ“sturiskos secinājumus nākas attiecināt uz visas latviešu tautas stāvokli, kaut gan Ä£enerators ir inteliÄ£ence. Tas, ko tradicionāli dÄ“vÄ“ par sabiedrisko apziņu un sabiedrisko domu, Ä«stenÄ«bā vienmÄ“r ir inteliÄ£ences apziņa un inteliÄ£ences doma.

PÄ“c 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanām jÅ«tami savādāka bÅ«s tautas garÄ«gā sfÄ“ra. Tas, piemÄ“ram, atsauksies uz tautas politisko apziņu, nosakot valstiskuma kvalitāti, sociāli politisko institÅ«tu kvalitāti, sociāli politisko risinājumu kvalitāti. Bet svarÄ«gākais – nosakot tautas kvalitatÄ«vās prasÄ«bas valstiskumam, politiskajiem institÅ«tiem un to politiskajiem risinājumiem. Tautas kvalitatÄ«vās prasÄ«bas bÅ«s citādākas (manāmi piezemÄ“tākas) nekā lÄ«dz šim. VÄ“sturiskie secinājumi attiecas uz 1) identificÄ“šanas prasmi, 2) procesu dinamiku un 3) reālo varu (oligarhiju).

Jau pirms laba laika identificÄ“šanas prasmes noslÄ«dÄ“jums tika kritiski raksturots vairākās publikācijās. ArÄ« portālā Pietiek bija lasāmas brÄ«dinošas esejas par identificÄ“šanas problemātiku. Runa bija par acÄ«mredzamo tendenci strauji samazināties identificÄ“šanas kompetencei. Tendence liecināja par identificÄ“šanas impotences rašanos. Tā tāpat kā jebkura veida impotence ir ļoti nepatÄ«kama kaite.  Impotence liecina par nespÄ“cÄ«gumu. Tātad liecina par neiespÄ“jamÄ«bu veikt noteiktas funkcijas un bÅ«t adekvātam attiecÄ«gajai funkcionālajai misijai. Ja cilvÄ“ku pārņem identificÄ“šanas impotence, tad viņš zaudÄ“ Homo sapiens statusu un spÄ“ju eksistÄ“t saprātÄ«gam cilvÄ“kam atbilstošÄ garā.

IdentificÄ“šana ir psihisks process. Tajā cilvÄ“ks domās, jÅ«tās un darbÄ«bā apzināti atpazÄ«st cita cilvÄ“ka un materiālās pasaules raksturÄ«gākās Ä«pašÄ«bas. SocioloÄ£ijā šo procesu apzÄ«mÄ“ ar jÄ“dzienu „internalizÄ“t” – apgÅ«t, t.i., iemācÄ«ties un sev par saistošiem pieņemt, teiksim, sabiedrÄ«bas ideālus, vÄ“rtÄ«bas un normas. Bez identificÄ“šanas (internalizÄ“šanas) nav iespÄ“jams normāli dzÄ«vot. Ja esam nespÄ“cÄ«gi identificÄ“t citus cilvÄ“kus un materiālo pasauli, tad kļūstam nespÄ“cÄ«gi dzÄ«vot vispār, un mÅ«su dzÄ«ve pārvÄ“ršas murgu vÄ«zijā – fantasmagorijā. 

PÄ“c „atgriešanās Eiropā” 1990.-1991.gadā latviešu tauta izjuta metodiski perfekti organizÄ“tu identificÄ“šanas prasmes graušanu, kas Rietumos bija sastopama jau no aizvadÄ«tā gadsimta 60.gadu beigām. Latviešu tautā, saprotams, minÄ“tā graušana vispirms guva panākumus varas inteliÄ£encÄ“, kura tÅ«lÄ«t sāka attiecÄ«gi „skolot” pārÄ“jo sabiedrÄ«bu.

Nākas atgādināt, ka „atgriešanās Eiropā” praktiski nozÄ«mÄ“ja saplÅ«šanu ar Rietumos dominÄ“jošo neoliberālismu un postmodernismu. Rietumu civilizācijas mÅ«sdienu kultÅ«ras abi virzieni dara visu, lai cilvÄ“ki vairs nespÄ“tu atšÄ·irt labo no ļaunā, patiesÄ«bu no meliem, skaisto no kroplā, pareizo no nepareizā, veselo no neveselā, normālo no anormālā. ŠÄ« nespÄ“ja tad arÄ« ir identificÄ“šanas prasmes noslÄ«dÄ“jums, kas Latvijā aizsākās krietni pirms nesenajām parlamenta vÄ“lÄ“šanām.

13.Saeimas vÄ“lÄ“šanas apliecināja vÄ“sturisko faktu, ka latviešu tautā identificÄ“šanas noslÄ«dÄ“jums ir sasniedzis tādu pakāpi, ka anormālais tiek uzskatÄ«ts par normu un saskarsmÄ“ ar anormālo vairs nenotiek strÄ«di. Tautas masu apziņā anormālais un normālais ir viens un tas pats. Tas noteikti ir tautas jauns mentālais stāvoklis. IdentificÄ“šanas impotence ir kļuvusi konstanta mentālā Ä«pašÄ«ba. Internetā par to ir dzirdama saprātÄ«ga balss: „[..]tauta pat vairs nesaprot, kas Ä«sti ir opozÄ«cija..partijām vairs nav ideoloÄ£isko nostādņu...kur tālāk?”. Ivars Redisons žēlojas: „ProblÄ“ma - liels skaits pilsoņu vairs nesaprot, kāpÄ“c bÅ«tu vajadzÄ«ga sava valsts - Latvijas Republika”.

Saeimas vÄ“lÄ“šanas apliecināja masveidÄ«go nespÄ“ja atšÄ·irt psihiski veselus cilvÄ“kus no psihiski slimiem cilvÄ“kiem. Tas attiecas uz psihiski slimajiem homoseksuālistiem un psihiski slimajiem dauniem-klauniem, kā arÄ« tas attiecas uz morālās patoloÄ£ijas pārņemtajiem tipiem. Izteikta amoralitāte (izteikta nekaunÄ«ba, izteikta nelietÄ«ba) ir patoloÄ£ija - organisma norišu novirze no normas. Taču Latvijā tautas masas un varas inteliÄ£ence tā vairs neuzskata. Viņiem morālā patoloÄ£ija ir normāla parādÄ«ba. Morālās patoloÄ£ijas pārņemtie tipi drÄ«kst pieņemt valsts likumus un vadÄ«t ministrijas, sÄ“dÄ“t premjerministra krÄ“slā un Valsts prezidenta tronÄ«.

Internetā ir lasāmi šÄdi vārdi: „[..] un tev bÅ«s tagad tagad mācÄ«ties samierināties, ka citi, ka es un citi, arÄ« esam tikpat balsstiesÄ«gi un izvÄ“lÄ“jāmies un kopā sabalsojām tieši tādu Saeimas sastāvu! Nevis tādu, kādu tieši un tikai tev, cienÄ«ts vÄ«riešu dzimumlocekļa kungs, bÅ«tu gribÄ“jies!”

To raksta jauna sieviete ar savu Ä«sto vārdu un uzvārdu (Lorita Balode Mikelsone), priecājoties par „KPV LV” panākumiem vÄ“lÄ“šanās. Tas ir sava veida spilgts daunu-klaunu pašapziņas apliecinājums. Izrādās, dauni-klauni sevi apzinās kā dauni-klauni, un viņi nekaunas konfrontÄ“t ar garÄ«gi veselajiem cilvÄ“kiem. MÅ«su dauniem-klauniem ir identiskā pārliecÄ«ba. MÅ«su dauni-klauni sevi apzinās kā atsevišÄ·u sociālo grupu. MÅ«su dauniem-klauniem ir „šÄ·iriskā apziņa” un „šÄ·iriskās” politiskās prasÄ«bas. Bet tas vÄ“l nav viss. MÅ«su dauniem-klauniem ir arÄ« nacionāli politiskās ambÄ«cijas. Viņi vÄ“las pārvaldÄ«t valsti, un viņi ir guvuši uzvaru parlamenta vÄ“lÄ“šanās. MÅ«su dauni-klauni ir kļuvuši tautas likteņa noteicÄ“ji, un viņi ar to lepojas.

2018.gada 6.oktobrÄ« elektorāts akceptÄ“ja daunus-klaunus kā normālus indivÄ«dus ar tiesÄ«bām pārvaldÄ«t valsti. Tas nekas, ka slavenākajam daunam-klaunam ir tipiska dauna fizionomija. Daunu-klaunu varÄ“ja redzÄ“t TV, internetā. IespÄ“ja identificÄ“t daunu-klaunu aizvadÄ«tajos 4 gados bija ļoti plaša. Bet tas nenotika. Tātad masveidā ir zudusi bÅ«tiska cilvÄ“ciskuma kompetence. Zudusi ir spÄ“ja atšÄ·irt psihiski veselu cilvÄ“ku no psihiski nevesela cilvÄ“ka. Lembergs vienÄ«gais publiski izteicās par "klaunu". Neapšaubāmi, dauna izdarÄ«bas var bÅ«t tikai klauna izdarÄ«bas.

Bet tagad par otro vÄ“sturisko secinājumu – procesu dinamiku. Katrā ziņā ir jāsaprot šÄds fakts: procesu dinamika patiesÄ«bā ir degradācijas dinamika, un 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanas lika secināt sasniegto degradācijas pakāpi.

Etniskā kopuma (tautas) degradācijai vienmÄ“r mÄ“dz bÅ«t noteikts ātrums, noteikta virzÄ«bas gaita un virzÄ«bas gaitas maiņa dažādu faktoru ietekmÄ“. Par to liecina cilvÄ“ces vÄ“sture. Kā zināms, mÅ«sdienu laikmeta bÅ«tiska iezÄ«me ir notikumu straujums – milzÄ«gā dinamika. Viss mainās ļoti ātri. Ja salÄ«dzina vÄ“sturiski zināmos tautu un nāciju degradācijas tempus ar šodienas degradācijas tempu, tad ir liels pārsteigums. MÅ«sdienu notikumu virzÄ«bas milzÄ«gais ātrums nav salÄ«dzināms ar pagātnes pieredzi, kad degradācijas process turpinājās gadsimtiem ilgi.

Å…emot vÄ“rā Latvijas visjaunāko laiku materiālu, etnosa degradācijas progresÄ“šanu nākas mÄ“rÄ«t viena gada robežās un pat dažu mÄ“nešu robežās. PÄ“cpadomju laikā (30 gados) degradācijas dinamika ir ļoti izteikta. Jo tuvāk šodienai, jo degradācijas dinamika ir kļuvusi straujāka. PÄ“c 12.Saeimas vÄ“lÄ“šanām degradācija ir bijusi tik strauja, ka vietÄ“jā oligarhija, valdošÄ kliÄ·e, valdošÄs politiskās partijas 4 gadu laikā ir zaudÄ“jušas sociāli politisko kontroli, iespÄ“ju ietekmÄ“t sabiedrisko domu un vispār iespÄ“ju diktÄ“t „spÄ“les noteikumus”. Degradācijas (deÄ£enerācijas) pārņemtās jaunās paaudzes prāvās daļas anormālā, garÄ«gi slimā enerģētika izrādÄ«jās daudz spÄ“cÄ«gāka nekā „vecās gvardes” racionālā un politiski pieredzÄ“jušÄ enerģētika. Degradācijas dinamika ir novedusi pie tā, ka latviešu tautas valsti sāk pārvaldÄ«t cilvÄ“ciski neadekvāti radÄ«jumi – Homo degradation. 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanās vislielāko zaudÄ“jumu cieta cilvÄ“ciskums kā Homo sapiens pamatelements.

Trešais vÄ“sturiskais secinājums attiecas uz reālo varu. Kapitālismā reālā vara ir oligarhijai. Kapitālisma zemÄ“s reāli visur valda oligarhija. AtšÄ·irÄ«ba ir vienÄ«gi oligarhijas maskÄ“šanās tehnoloÄ£ijā. Var bÅ«t zemes, kurās oligarhija ir gudri nomaskÄ“jusies un to dÄ“vÄ“ par valdošo eliti. Var bÅ«t zemes, kurās oligarhija ir slikti nomaskÄ“jusies un tad tiek skaidri un gaiši atzÄ«ts, ka valstÄ« valda oligarhija. Ja LR bÅ«tu atjaunota normālā veidā, bet nevis noziedzÄ«gā veidā, tad vienalga reālā vara nonāktu oligarhijas rokās. Tā nebÅ«tu kriminālā oligarhija, kuras sākotnÄ“jais kapitāls ir iegÅ«ts nelietÄ«gā ceļā. Tā bÅ«tu oligarhija ar relatÄ«vi likumÄ«gi iegÅ«tu pirmo miljonu, kā tas ir bijis kapitālisma vÄ“sturÄ“, oligarhijai iemantojot noteiktu leÄ£itimitāti. Tāda oligarhija rÅ«pÄ“jas par tautu, valsti, izstrādā valsts stratÄ“Ä£iju, bet XX gadsimtā uzsāka apjomÄ«gu sociālo programmu realizāciju, kā arÄ« pievÄ“rsās cilvÄ“ces globālajām problÄ“mām.

PSRS bijušajās republikās ar KF un LR priekšgalā valda kriminālā oligarhija – jauns oligarhijas veids cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“. Tas ir vispārzināms fakts. VienÄ«gi nebija zināma šÄ« oligarhijas jaunā veida turpmākā uzvedÄ«ba pÄ“c tautas nacionālo bagātÄ«bu izlaupÄ«šanas. NevarÄ“ja zināt, kā rÄ«kosies lembergi, šÄ·Ä“les, savicki, šleseri u.c. pÄ“c savu kabatu piestÅ«Ä·Ä“šanas ar naudu un mantu. Tagad tas ir zināms.

13.Saeimas vÄ“lÄ“šanas demonstrÄ“ja Latvijas kriminālās oligarhijas niecÄ«bu – nekompetenci, bezspÄ“cÄ«bu, pagrimumu, nespÄ“ju reāli valdÄ«t Latvijas Republikā. 13.Saeimas vÄ“lÄ“šanas parādÄ«ja latviešu vietÄ“jās kriminālās oligarhijas politiski organizatorisko pagrimumu. Lembergi, šÄ·Ä“les, savicki, šleseri un visa neformālā „RÄ«dzenes varza” izrādÄ«jās nekur nederÄ«ga no oligarhijas valstiski funkcionālā viedokļa. Latviešu jaunākās paaudzes dauni-klauni un morālās patoloÄ£ijas reprezentanti apspÄ“lÄ“ja „RÄ«dzenes varzu”. Latviešu oligarhi izrādÄ«jās nespÄ“jÄ«gi pieskatÄ«t „Latvijas tautu”. TādÄ“jādi latviešu oligarhi ir ne tikai nacionālie nodevÄ“ji un nacionālie noziedznieki, bet ir arÄ« politiski organizatoriski nekur nederÄ«gi primāti. Viņi netika galā ar savu „oligarhisko pienākumu” pret latviešu tautu. Viņi faktiski piekrāpa latviešu tautu, kura vienmÄ“r atbalstÄ«ja nacionāli reakcionāro un krimināli oligarhisko valstiskumu. Tauta veltÄ«gi 30 gadus atbalstÄ«ja savu kriminālo oligarhiju. Viņi izrādÄ«jās tik aprobežoti, ka zaudÄ“ja garÄ«gi slimo daunu-klaunu un morāli patoloÄ£isko tipu kompānijām. Latvijas kriminālā oligarhija pastrādāja jaunu nacionālo noziegumu – latviešu tautu atdeva garÄ«gi slimu cilvÄ“ku (Homo degradation) pārvaldÄ«jumā. TāpÄ“c sastopamies ar vÄ“sturiski jaunu situāciju. LÄ«dzšinÄ“jā kriminālā oligarhija vairs nebÅ«s reālais valdnieks Latvijā. Aktuāls ir jautājums „Vai latviešu tauta bÅ«s spÄ“jÄ«ga radÄ«t leÄ£itÄ«mu oligarhiju?”.

P.S.  

Esejas ilustrācijā ir redzams fragments no mirušo valstÄ«bas. Tāds sižets tagad lielā mÄ“rā attiecas uz latviešu tautu. Kā redzams, mirušo valstÄ«bā dzÄ«ve turpinās – mirušie audzÄ“ puÄ·es, mirušie katrs ar kaut ko ir nodarbināti. Tā bÅ«s turpmāk arÄ« Latvijā. Ä€rÄ“ji principā nekas nemainÄ«sies. TāpÄ“c daudziem liksies, ka nekas ļauns nav noticis.