Iesaki rakstu:

Troļļošana - tas nav tikai internets, tā ir sadzÄ«vÄ“ sen izmantota metode kādu ietekmÄ“t, kādu nosodÄ«t, kādam sariebt. Tas notiek skolās, darba vietās un citos kolektÄ«vos. Baumošana un nepatiesÄ«bu izplatÄ«šana par kādu vai kādiem ir troļļošanas pirmsākums.

Reiz britu zemē iznāca kāds nedēļas laikraksts. Katru nedēļu tas priecēja lasītājus ar interesantiem rakstiem, diskusijām un strīdiem. Rakstu autori diskutēja, strīdējās, cits citu apsūdzēja un pat draudēja. Atsaucās arī daudzi lasītāji ar saviem vērtējumiem un viedokļiem.

Liels bija lasÄ«tāju šoks, uzzinot, ka laikraksta interesanto saturu veidoja viens cilvÄ“ks. Tas bija laikraksta izdevÄ“js un redaktors. IzrādÄ«jās, ka arÄ« lasÄ«tāju viedokļi bija izdevÄ“ja un redaktora sacerÄ“ti.

Šodien šÄdu un lÄ«dzÄ«gu darbÄ«bu dÄ“vÄ“jam par troļļošanu un šÄdus darboņus – par troļļiem.

IelÅ«kojos tÄ«meklÄ« un citur, ko par to runā, raksta un stāsta zinoši cilvÄ“ki. Pārdomājot paustos viedokļus un apgalvojumus par troļļu bÅ«šanu, šai parādÄ«bai izveidoju savu versiju. Ja jau troļļot, tad uz pilnu klapi...

Cilvēku prāti

VikipÄ“dija apgalvo, ka troļļi esot bÅ«tnes, kas dzÄ«vo izolÄ“ti no cilvÄ“kiem un ir tiem bÄ«stamas. Troļļu izskats tiek aprakstÄ«ts dažādi — viņi var bÅ«t gan neglÄ«ti ar lielām ausÄ«m un neattapÄ«gi, gan uzvesties tāpat kā cilvÄ“ki. Ar troļļiem varot tikt saistÄ«ta ievÄ“rojamu dabas objektu izcelsme, piemÄ“ram, trollis saules gaismā pārakmeņojoties. Troļļi mÅ«sdienās esot viens no populārākajiem skandināvu folkloras elementiem.

Papildināšu šo, apgalvojot, ka troļļi mÅ«sdienās ir viens no ietekmÄ«gākajiem pasaules sasniegumu elementiem, jo tie bÅ«tiski ietekmÄ“ cilvÄ“ku prātus. Ja kādam izdodas troļļus izvilkt dienas gaismā, tad tie pārnestā nozÄ«mÄ“ pārakmeņojas un ir mazāk kaitÄ«gi cilvÄ“cei.

Jau sen redzÄ«gas acis ir pamanÄ«jušas, ka bieži (arÄ« pirms pandÄ“mijas) tika un tiek piedāvāts darbs no mājām. Aiz šÄda piedāvājuma bieži slÄ“pjas troļļu meklÄ“šana. Biežāk gan tie paši meklÄ“ darba devÄ“jus un arÄ« atrod.

Manuprāt, troļļus nosacīti var sadalīt trijās grupās, lai vieglāk saprast un vērtēt, kā arī secināt.

Profesionāļi

Nav tādu skolu, kurās māca un gatavo troļļus. (Ja nu vienīgi speciālas skolas speciāliem dienestiem.) Vismaz oficiāli, bet ir gana daudz izglītības iestāžu, kurās māca rakstniekus, dzejniekus, asa vārda speciālistus, dažādas satīras lietpratējus un citādus spalvas meistarus.

Tieši šie cilvÄ“ki, kuri kopš bÄ“rnÄ«bas ir apveltÄ«ti ar troļļošanai nepieciešamām Ä«pašÄ«bām, ir tie vÄ“rtÄ«gākie un prasmÄ«gākie troļļi. Viņi prot veidot asprātÄ«gas un uzmanÄ«bu piesaistošas vārdu kombinācijas, izdomāt nosaukumus un dzÄ“lÄ«gus iebildumus.

Profesionāls trollis var vienlaikus bÅ«t arÄ« labs Ä£imenes galva, pieklājÄ«gs kultÅ«ras darbinieks un tai pašÄ laikā izlādÄ“t un apmierināt savas slÄ“ptās vÄ“lmes un novirzes, anonÄ«mi piepelnoties – troļļojot. Manuprāt, tā ne tikai var bÅ«t, bet daudzos gadÄ«jumos tā noteikti ir.

Diletanti

Pirmās grupas pārstāvju ir maz. NosacÄ«ti nodalot, vairums tomÄ“r ir diletanti. Tie ir cilvÄ“ki ar neizkoptām spÄ“jām, prasmÄ“m un manierÄ“m, toties ar iedzimtu talantu. Viņiem dažreiz pat izdodas iekārtoties kādā vadošÄ troļļu fermas amatā. Šie cilvÄ“ki veic tā saucamo melno darbu. Veido izmantojamo frāžu kolekciju, apkopo e-pastu datu bāzi, vāc informāciju par cilvÄ“kiem un veic citas rutÄ«nas darbÄ«bas, kuras nepieciešamas profesionālai troļļošanai.

Entuziasti

Šajā grupā iekļuvušie nestrādā profesionāli, tikai cenšas apliecināt sevi, pierādÄ«t noderÄ«bu troļļošanā. Cenšas panākt, lai troļļu fermu vadÄ«ba tos pamana un iesaista. Vairumā gadÄ«jumu šai grupā iekļuvušajiem ir «grÅ«ta bÄ“rnÄ«ba» un psihes traucÄ“jumi.

Šos viegli pamanÄ«t, viņi mÄ“dz aizrauties un iekulties nelaimÄ“s. Bieži emocijas un azarts ņem virsroku, viņi zaudÄ“ kontroli par to, ko dara, un pat nonāk policijas uzraudzÄ«bā. Viņus pratina, apsÅ«dz, un, kad tos speciālie dienesti savervÄ“, tad ar viņiem slÄ“dz vienošanās.

Kaut arÄ« šÄ« troļļu daļa ir aktÄ«va, tomÄ“r reti sasniedz kādu rezultātu, jo darbojas vienatnÄ“, viņu haotisko darbÄ«bu neuzmana un neievirza «kāds gudrāks». VienkāršÄ valodā tos var dÄ“vÄ“t arÄ« par interneta huligāniem. Tiem reti izdodas izkalpoties un kļūt par profesionāliem un labi apmaksātiem troļļiem.

Tādi neveiksminieki un brīvie mākslinieki ir visās nozarēs.

Ir gana daudz mediķu, kuriem ir diploms, bet pacienti pie viņu durvīm rindā nestāv, ir tādi automehāniķi, kuri vienmēr meklē darbu, un celtnieki, kuriem nav darba. Ir daudz tādu mūziķu, kuri nespēj piepildīt ar klausītājiem pat provinces kultūras nama zāli.

No būtības pie personības

Bieži taču esi pamanÄ«jis, ka pie kādas publikācijas vai video komentāros raksta ne tik daudz par rakstā teikto, cik par autoru. Bieži komentÄ“tājs autoram pārmet vai aizrāda to, kāds ir autors pats, nevis par to, ko viņš raksta. ŠÄdu taktiku dÄ“vÄ“ju – no bÅ«tÄ«bas pie personÄ«bas.

Troļļi prasmÄ«gi novÄ“rš uzmanÄ«bu no rakstā vai video paustā viedokļa, brÄ«dinājuma, ieteikuma uz autora trÅ«kumu, kļūdu un pat labo Ä«pašÄ«bu apspriešanu. Galvenais šeit ir novÄ“rst uzmanÄ«bu no raksta satura un bÅ«tÄ«bas.

Ja jaunpienākušie lasÄ«tāji un klausÄ«tāji, neizlasÄ«juši rakstu un nenoskatÄ«jušies video, pievÄ“ršas komentāriem un iedziļinās autora personÄ«bā, tad trollis savu darbu ir padarÄ«jis labi. Faktiski vienmÄ“r šÄdam troļļa komentāram atbild it kā cits (tā paša vai cita troļļa) komentārs, kurš vai nu tam piekrÄ«t vai tieši otrādi – nepiekrÄ«t. Tā tiek panākta lasÄ«tāju uzmanÄ«bas pievÄ“ršana komentāriem un novÄ“rsta raksta satura ietekme.

Troļļiem ir svarÄ«gi panākt savstarpÄ“ju diskusiju, kura pāriet naidÄ«gos komentāros (nevis par rakstā vai video pausto, bet kā vÄ“rtÄ“jumu autoriem), izraisa savstarpÄ“ju strÄ«dÄ“šanos un personiskus apvainojumus. SvarÄ«gi ir kaut uz brÄ«di sanaidot lasÄ«tājus vai skatÄ«tājus, nosÄ“dinot tos pretÄ“jās nometnÄ“s. Piespiest viņus teikt tādus vārdus un tādas frāzes, kuras tie bez speciālas provocÄ“šanas un tracināšanas neteiktu, dažkārt pat ielikt viņu mutÄ“ tos vārdus, kurus viņi nav teikuši.

Izvēle

Troļļi prot sāpÄ«gi pazemot, apsaukāt un pat apsÅ«dzÄ“t. Bet šÄ«s prasmes ir izkoptas un noslÄ«pÄ“tas tā, lai rastos iespaids, it kā kāds ir apvainots vai kādam pat bÅ«tu draudÄ“ts, bet tajā pašÄ laikā nav pārkāpts likums, un trolli nevar apsÅ«dzÄ“t un tiesāt. Viņu amata bÅ«tÄ«ba ir prasme balansÄ“t uz naža asmens nesavainojoties.

Troļļu «fabrikās» (viņiem nav jāatrodas vienā Ä“kā un vienā telpā, tie jau sen strādā attālināti) ir izveidota hierarhija, kur pirmajā grupā esošie vada troļļošanu, apgādā ar spārnotām frāzÄ“m, nepieciešamÄ«bas gadÄ«jumā iesaka vai pat pārtrauc troļļošanu.

Pirmajā grupā esošie nodarbojas ar nopietnām lietām, veido sociālo tÄ«klu apmeklÄ“tājos pasaules skatÄ«jumu, lietu vÄ“rtÄ“jumu, ietekmÄ“ vÄ“lÄ“šanu rezultātus un citos veidos nemanāmi apstrādā cilvÄ“ku prātus. Troļļi rÄ«kojas tā, ka cilvÄ“ks pat nepamana, ka ar viņu manipulÄ“. Vairumā gadÄ«jumu cilvÄ“kam šÄ·iet, ka tā ir viņa izvÄ“le, ka viņš pats izdomāja, ka viņš pats lÄ«dz tam nonāca un aizdomājās, ka viņš pats saskatÄ«ja.

Skaldi un valdi

SvarÄ«gākais troļļu uzdevums ir sašÄ·elt jau tā sašÄ·elto t.s. sabiedrÄ«bu. CilvÄ“ki nekad nav vienādi un nekad nav vienoti. Tos dažādās grupās sadala dzimtā valoda, vecums, dzimums, simpātijas pret kādu politiÄ·i, mākslinieku vai pasaules skatÄ«jumu. ArÄ« reliÄ£ijas sadala cilvÄ“kus dažādu reliÄ£iju piekritÄ“jos, atšÄ·irÄ«gās konfesijās, kā arÄ« reliÄ£ijas noliedzÄ“jos, pagānos un dažādās māņticÄ«bās. Nav šai rakstā jÄ“gas uzskaitÄ«t grupas un apakšgrupas, kurās neviena nespiesti esam sadalÄ«jušies.

To minu, lai bÅ«tu vieglāk saprast, cik labvÄ“lÄ«gs darbÄ«bas lauks ir troļļošanai. No teiktā nav grÅ«ti secināt, kas veicina troļļošanu un kas ne. Kādiem mums bÅ«t ir izdevÄ«gāk un kādiem ne. Jo vairāk dažādu nometņu un grupu, jo vieglāk ar mums manipulÄ“t. Jo vieglāk citu pret citu noskaņot. VienmÄ“r atradÄ«sies kāds, kurš šo sašÄ·eltÄ«bu izmantos. Turpinās šÄ·elt un naidot citu pret citu.

Ja kāda cita valsts grib mÅ«su valsti pakļaut, tad viņi profesionāli izmanto šo instrumentu. Ja tiem izdodas (un patiesi izdodas) mÅ«s šÄ·elt, un bieži pat militāra spÄ“ka izmantošana nav nepieciešama. MÄ“s paši cits citu apšausim, iedod tikai patronas...

Ienaidnieka līķis

PavÄ“rojiet, kas jau paaudzÄ“m notiek daudzās pasaules valstÄ«s. Agresori piegādā patronas, un vietÄ“jie kaismÄ«gi apšaudās. Tas ir tÅ«kstošiem gadu pārbaudÄ«ts, pielietots un noslÄ«pÄ“ts iznÄ«cināšanas un pakļaušanas veids.

Ķīnieši saka, ka esot jānosēžas upes krastā un jāgaida, kamÄ“r pa to aizpeldÄ“s tava ienaidnieka lÄ«Ä·is. Viņi nesaka, kas ir jāizdara, pirms sÄ“dies upes krastā. Vispirms ir jāsašÄ·eļ ienaidnieka valsts iedzÄ«votāji dažādās grupās un jāpiegādā patronas. Tad var sÄ“dÄ“t un gaidÄ«t. ArÄ« makšÄ·ernieki, pirms zivi izvilkt, to iebaro.

Man kāds var iebilst, ka es aicinu apvienot upurus ar iekarotājiem. NÄ“, bez speciālas dalÄ«šanas mÄ“s paši noslāņojamies dažādās grupās. Tas ir dabisks un vairumā gadÄ«jumu nekaitÄ«gs process, bet, ja to pastiprina, ievirza un prasmÄ«gi izmanto, tas var izrādÄ«ties kādai tautai vai valstij nāvÄ“joši.

Kur ir Krievijas spÄ“ks? Ekonomiski tai jau sen bija jāsabrÅ«k,– ekonomiski lÅ«kojoties, arÄ« Padomju SavienÄ«bai nebija iespÄ“jams tik ilgi pastāvÄ“t. Izrādās, ka pamatotus ekonomiskus argumentus gāž tas, ka valstÄ« visi ir vienā grupā. PatÄ«k kādam vai ne, bet Padomju SavienÄ«bā bijām vienādi, ar vienādu pasaules skatÄ«jumu un arÄ« uztveri. Daži citādāki bija, bet tas kopumā nekādi neietekmÄ“ja valstÄ« notiekošo.

Troļļu uzdevums ir nemainÄ«gs – skaldÄ«t, lai valdÄ«tu. Mainās temati, mainās datumi, bet bÅ«tÄ«ba ir nemainÄ«ga. Troļļi pastāvÄ“ja jau tad, kad cilvÄ“ce vÄ“l nepazina elektrÄ«bu un datorus.

Prasme

Trollim nav viss darāmais jādara vienam. Šeit galvenais ir prasmÄ«gi Ä«stajā brÄ«dÄ« un veidā ierosināt un sākt. Tālāko jau cilvÄ“ku daba izdarÄ«s pati. Tas ir lÄ«dzÄ«gi kā pievienot raugu, bet rÅ«gšanas process jau notiks bez speciālas rÅ«gšanas ietekmÄ“šanas.

Runā, ka klavieres spēlēt ir viegli, vajagot tikai īstajā brīdī piespiest vajadzīgo taustiņu un, kas ir ļoti svarīgi, īstajā brīdī to atlaist.

Daži piemēri, kā tas tiek darīts.

.. es jÅ«s klausos jau sen, kaut bieži jÅ«s sakāt pareizi, bet šoreiz jÅ«s kļūdāties, šoreiz tas, ko apgalvojat, nav taisnÄ«ba, un sen jau ir pierādÄ«ts...

Netiek izskaidrots, kas tad bija pareizi, kas ir nepareizi, kas nav taisnība un kas jau ir pierādīts. Kas pierādīja, kad un kā?

Tam seko šÄ« paša troļļa (ar citu segvārdu) rakstÄ«tais: ..protams, ka tās ir muļķības. Nezinu, ko viņš pirms tam spÄ“ja uzrakstÄ«t pareizi, bet no šÄ« redzams, ka viņš ir, vismaz šai jomā, nejÄ“ga...

Tad (cits vai tas pats trollis ar citu segvārdu) – Tādu komentāru rakstÄ«tājiem jādod pa purnu, lai nejauc gaisu un aicinu autoru tos nobloÄ·Ä“t...

Un tā tālāk, kā sniega bumba – jo vairāk ripini, jo lielāka paliek. Un lasÄ«tāji jau sen rakstu nelasa,– labi, ja izlasa virsrakstu, bet visa to uzmanÄ«ba tiek piesaistÄ«ta šai «domapmaiņai». Un, ja vÄ“l tam pievienojas autors, tad kas var bÅ«t labāks par šo...

PiemÄ“rs: ..man ļoti patÄ«k jÅ«s klausÄ«ties (lasÄ«t). JÅ«s tik interesanti un aizraujoši klāstāt slima suņa murgus un citādas blēņas. Nezinu, ko pÄ«pÄ“jat, bet mani tas pamatÄ«gi izklaidÄ“ un rada atslodzi pÄ“c smaga darba.

..noskatoties esmu jÅ«sos ļoti vÄ«lies... Netiek paskaidrots, kāpÄ“c, par ko, kas ir vilšanās cÄ“lonis.

Vēl viens veids, kā samazināt skatītāju skaitu, ir ierakstīt:

Sākumā viss bija labi, bet no ceturtās minÅ«tes lÄ«dz pašÄm beigām ir ļoti slikta skaņa, tā raustās, un daudzus vārdus nevar saprast.

Šim troļļa komentāram ir nolÅ«ks samazināt klausÄ«tāju un skatÄ«tāju skaitu, jo kāda jÄ“ga slÄ“gt to, kur slikta dzirdamÄ«ba. Blakus (YoutÅ«bÄ“) ir cits logs, kur ar skaņu viss ir kārtÄ«bā...

Hitlers

Iedarbīga metode ir tādi komentāri, kurus ieraugot tie, kuri sevi uzskata par inteliģentiem, veikli aizver publikāciju vai video.

Reiz man bija saruna ar kādu dakteri par viņa interviju, ko biju filmÄ“jis un ievietojis biedrÄ«bas mājaslapā. Intervija bija par veselÄ«bas jautājumiem, bet viņš mani lÅ«dza to izņemt, jo kāds no kolÄ“Ä£iem ir secinājis, ka tai pašÄ mājaslapā biedrÄ«ba pārdodamo grāmatu klāstā ir iekļāvusi arÄ« Ä€. Hitlera «Mana cīņa». KolÄ“Ä£i esot pārmetuši, ka viņa intervija atrodas blakus Hitleram.

Šai brÄ«dÄ« intervijā paustais zaudÄ“ jÄ“gu, jo tai blakus ir Hitlers...

BiedrÄ«bas «Latvietis» tiešraižu komentāros arÄ« uzrodas dÄ«vaini komentāri, kuru rezultātā «inteliÄ£ents» klausÄ«tājs steigs atvienoties no tiešraides.

ŠÄ« metode labi strādā pat Vācijā. Zinu labu «argumentu», kā ir iespÄ“jams pārliecināt faktiski jebkuru vācieti. Ja kādā jautājumā domas nesakrÄ«t, atliek tikai pajautāt, vai tu esi nacists vai nacionālists, un viņš tÅ«lÄ«t no jums novÄ“rsÄ«sies un aizbÄ“gs. Viņš netaisnosies, viņš nestrÄ«dÄ“sies, viņš bÄ“gs, atpakaļ neatskatoties...

Pie manām publikācijām bieži piestrādā troļļi:

Tiek uzrakstīts, piemēram: mēs abi zinām, ka pie visa vainīgi cionisti, jo tie...

Vai arī: kad ko tādu lasu, mana roka stiepjas pie automāta...

Kāpēc baidies atklāt patiesību, ka ļaunuma sakne ir Izraēlā...

Vai, piemēram, parādās komentārs: man arī žīdi nepatīk (vai nēģeri). Kaut rakstā neko neesmu rakstījis par žīdiem un Izraēlu.

Vai uzdod jautājumu, ko darīsim ar čigāniem...

InteliÄ£entam lasÄ«tājam un skatÄ«tājam tas ir signāls – jābÄ“g no šejienes. Bet, ja es vÄ“l iesaistÄ«šos šÄdā diskusijā, tad bÅ«s sÅ«dzÄ«ba YoutÅ«bei par to, ka tiek pārkāpti kopienas noteikumi, tiek sludināts rasu naids utt. Un video tiks dzÄ“sts, tiešraide apturÄ“ta, un tad pierādi, ka neesi kamielis...

Nolūks

.. tu ļoti gudri un sarežģīti runā (raksti). Es sapratu, bet neviens no maniem paziņām tā arī netika gudrs, par ko tu runā...

ArÄ« tas ir iedarbÄ«gs veids, kā mazināt lasÄ«jumu un skatÄ«jumu skaitu, jo cilvÄ“ks bieži pirms klausÄ«šanās ielÅ«kojas komentāros, sak, ko ta citi par to saka un domā.

Pie raksta mēdz parādīties komentārs, kurā ir rakstīts: tu taču zini tādu cilvēku (tiek minēts vārds vai uzvārds), un tad tiek uzsvērts, ka tu zini, ko esi ēdis, tas cilvēks par tevi zina arī to, kam kalpo.

Variāciju un veidu, kā arÄ« troļļošanas paveidu ir daudz, un vairumā gadÄ«jumu tie ir tik kvalitatÄ«vi, ka grÅ«ti atšÄ·irt, vai raksta muļķis vai tikai tÄ“lo muļķi. Vai ir trollis vai tikai nejÄ“ga.

Troļļošanas nolÅ«ks ir diskreditÄ“t un mazināt lasÄ«tāju un skatÄ«tāju skaitu. ApturÄ“t kāda viedokļa izplatÄ«bu un panākt, lai šÄdu publikāciju turpmāk nebÅ«tu. Kā to panākt, nav tik svarÄ«gi.

To var panākt, vai nu izraisot konfliktu, vai izprovocÄ“jot likuma pārkāpumu, vai ar sÅ«dzÄ«bām, ne tikai interneta portāliem, bet arÄ« varas iestādÄ“m, panākot publikāciju dzÄ“šanu un kanāla likvidāciju.

GribÄ“ju Ä«si par saprotamo, acÄ«mredzamo un plaši zināmo, bet sanāca kā vienmÄ“r...