Tukuma dome “atpÄ“rkas†no bijuÅ¡Äs komsordzes un komunistes Plaudes
Ritvars Raits · 06.09.2021. · Komentāri (0)Kad Zemgales rajona tiesas TukumÄ kalendÄrÄ izlasÄ«ju, ka tiks skatÄ«ta civillieta, kurÄ prasÄ«tÄja ir laikraksta “NeatkarÄ«gÄs Tukuma Ziņas” (NTZ) redaktore un Latvijas ReÄ£ionÄlo mediju asociÄcijas valdes priekšsÄ“dÄ“tÄja Ivonna Plaude, atbildÄ“tÄja – Tukuma novada pašvaldÄ«bas dome, bet prasÄ«bas priekšmets – “nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšana, atvainošanÄs un mantiskas kompensÄcijas piedziņa”, protams, tas mani kÄ Å¾urnÄlistu ieinteresÄ“ja. Civillieta noslÄ“dzÄs ar pušu izlÄ«gumu, kas faktiski ir I. Plaudes uzvara. PapÄ“tot šo lietu, secinu, ka šoreiz virsroku ņēmuši meli un bezkaunÄ«ba, bet samaksÄt par to nÄcies Tukuma novada iedzÄ«votÄjiem…
PagÄjušajÄ gadÄ divas reizes ieplÄnotÄ tiesas sÄ“de tika noņemta, bet šÄ« gada 11. augustÄ, kad pÄ“c divarpus ceÄ¼Ä pavadÄ«tÄm stundÄm ierados TukumÄ, nepilnu piecu minÅ«šu laikÄ uzzinÄju, ka abas puses vienojušÄs par izlÄ«gumu, ko piedÄvÄjusi prasÄ«tÄja Ivonna Plaude. Tukuma novada pašvaldÄ«bas pÄrstÄve izklausÄ«jÄs pat ļoti priecÄ«ga, ka nenÄksies tiesÄties. Tik priecÄ«ga, ka nemaz nepÄrdzÄ«voja, ka tukumniekiem – nodokļu maksÄtÄjiem šis pašvaldÄ«bai nelabvÄ“lÄ«gais izlÄ«gums izmaksÄja apaļu summiņu – teju 2000 eiro.
TiesvedÄ«bas iemesls – Viļa Selecka atmiņas
Mans brauciens uz Tukumu bÅ«tu izrÄdÄ«jies pilnÄ«gi velts, ja tiesas gaitenÄ« es nesastaptu vairÄkus lieciniekus, kuri bija ieradušies, lai liecinÄtu, ka ziņas, kuras Tukuma novada pašvaldÄ«ba publicÄ“jusi par vietÄ“jo preses magnÄti Plaudi, ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba, tÄpÄ“c nu nekÄdi nevarÄ“tu aizskart viņas godu un cieņu. KÄ izrÄdÄs, runa ir par pašvaldÄ«bas informatÄ«vÄ izdevuma “Tukuma Laiks” 2020. gada maija numuru, precÄ«zÄk, par publikÄciju tÄ pÄ“dÄ“jÄ lappusÄ“, kurai bija dots nosaukums “Satriecoša pieredze, kÄ dibinÄt valsti”.
ŠobrÄ«d šo publikÄciju pašvaldÄ«bas interneta vietnÄ“ vairs neatrast, jo tÄ, pakļaujoties Plaudes spiedienam, izņemta. TÄ bijusi “Tukuma Laika” aprunÄšanÄs ar Äetriem ievÄ“rojamiem novadniekiem, kuru veikums ir nepelnÄ«ti piemirsts, bet viņi pirms 30 gadiem stÄvÄ“ja pie atjaunotÄs Latvijas valsts šÅ«puļa, jo kÄ Latvijas Republikas AugstÄkÄs Padomes deputÄti, ievÄ“lÄ“ti no Tukuma rajona, drosmÄ«gi un pašaizliedzÄ«gi nobalsoja par 4. maija NeatkarÄ«bas deklarÄciju. Ekspresintervijas bijušas ar Juri Celmiņu, Vili Selecki, Agri Jaunkļaviņu un PÄ“teri Lazdu.
KÄ uzzinÄju no lieciniekiem, vietÄ“jÄs avÄ«zes redaktores dusmu uzplÅ«dus izraisÄ«jušas Selecka atmiņas par to, ka “pirms mazliet vairÄk nekÄ 30 gadiem toreizÄ“jÄ Latvijas Komjaunatnes funkcionÄre Ivonna Plaude kopÄ ar Latvijas KomunistiskÄs partijas (LKP) rajona komitejas speciÄlistiem braukÄjusi volgÄ un aktÄ«vi aÄ£itÄ“jusi pret Latvijas Tautas frontes (LTF) kandidÄtiem, jo Ä«paši pret V. Selecki. Nu NTZ izliekas, ka Ä«stas Atmodas nemaz nav bijis”.
Plaude solÄ«jusi vest “pa gaišo Ä»eņina ceļu”
Divi no uz tiesas sÄ“di atnÄkušajiem lieciniekiem, kas tÄlÄk par uzgaidÄmo telpu nemaz netika, bija iepriekšminÄ“tÄs publikÄcijas galvenie varoņi – Vilis Seleckis un Agris Jaunkļaviņš. Tiesneses sekretÄre viņus tikai informÄ“ja, ka liecinÄt nebÅ«s nepieciešams, bet par noslÄ“gto izlÄ«gumu abi kungi uzzinÄja jau no manis. Izmantojot gadÄ«jumu, es pajautÄju Seleckim, vai viņš nojauš, kÄpÄ“c Plaude tiesÄ nevÄ“rsÄs tieši pret viņu? “Nu, tas ir dÄ«vaini… VajadzÄ“ja jau pret mani, jo es jau tos vÄrdus teicu.” ArÄ« sarunÄ ar mani Vilis Seleckis apliecinÄja, kas viss, ko viņš intervijÄ “Tukuma Laikam” teica par Ivonnu Plaudi, ir pilnÄ«ga taisnÄ«ba.
Seleckim piebalsoja Agris Jaunkļaviņš, kurš stÄstÄ«ja: “Es toreiz biju Latvijas Tautas frontes lÄ«deris Tukuma rajonÄ. TÄpÄ“c es brÄ«nos tagad, kÄpÄ“c šajÄ tiesÄ ir tÄds iznÄkums?” JautÄts, vai viņš arÄ« atceras, ka Plaude pirms AugstÄkÄs Padomes vÄ“lÄ“šanÄm bÅ«tu braukÄjusi automašÄ«nÄ “Volga” un aÄ£itÄ“jusi pret kandidÄtiem no Latvijas Tautas frontes, Jaunkļaviņš atbildÄ“ja, ka Latvijas KomunistiskÄs partijas autobÄzÄ“ nemaz nebija ne moskviÄu, ne pobedu, - bija volgas, zimi un Äaikas.
SavukÄrt Seleckis man skaidroja: “Tukuma rajona Komjaunatnes komiteja, kuras pirmÄ sekretÄre bija Ivonna Plaude, kopÄ ar vietÄ“jo partijas komiteju tajÄ laikÄ bija izveidojušas bloku pret Latvijas Tautas fronti. Šis organizÄcijas nevarÄ“ja aÄ£itÄ“t citÄdi kÄ tikai pret mums – AugstÄkÄs Padomes deputÄta kandidÄtiem no Tautas frontes.” Jaunkļaviņš pauda savu pÄrliecÄ«bu, ka partijas birojs devis Plaudei uzdevumu aÄ£itÄ“t un propagandÄ“t pret Latvijas Tautas fronti, ko viņa arÄ« pildÄ«jusi. “Es kÄ Tautas frontes lÄ«deris toreiz gan mutiski, gan rakstiski saņēmu informÄciju, ka notikušas sanÄksmes, kurÄs Plaude piedalÄ«jusies un aÄ£itÄ“jusi. Tautas frontes grupas tÅ«lÄ«t taisÄ«ja alternatÄ«vu sanÄksmi, lai varÄ“tu aizstÄvÄ“t savus atbalstÄ«tos kandidÄtus,” stÄstÄ«ja Jaunkļaviņš.
Agris Jaunkļaviņš arÄ« atcerÄ“jÄs gadÄ«jumu, kad komjaunatnes sekretÄre Plaude bija apmeklÄ“jusi skolu, kurÄ viņa dÄ“ls togad mÄcÄ«jÄs 11. klasÄ“, un aicinÄjusi jauniešu vÄ“lÄ“šanÄs balsot nevis par Latvijas Tautas frontes kandidÄtiem, bet gan par Latvijas KomunistiskÄs partijas atbalstÄ«tajiem, piemÄ“ram, par Rasmu Valdmani un Vilni Pinku. Viņi, protams, ir ļoti cienÄ«jami cilvÄ“ki, bet kompartijas un komjaunatnes viņiem paustais atbalsts uz šiem deputÄta kandidÄtiem meta savu Ä“nu. “Mans dÄ“ls, atnÄcis mÄjÄs no skolas, toreiz vÄ“l jautÄja man, kas par lietu? Visu klasi sasauca kopÄ, jo Plaude likusi noorganizÄ“t sanÄksmi. Vidusskolniekiem vajadzÄ“jis klausÄ«ties. Plaude toreiz vÄ“l jauniešiem esot solÄ«jusi, ka pa gaišo Ä»eņina ceļu Rasmas Valdmanes vadÄ«bÄ mÄ“s iesim uz priekšu, uz komunismu,” man pauda bijušais AugstÄkÄs padomes deputÄts Jaunkļaviņš.
Konflikts sÄcies pÄ“c vÄji novadÄ«tas literatÅ«ras stundas
VÄcot materiÄlus šai publikÄcijai, man radÄs iespaids, ka starp Selecki un Ivonnu Plaudi varÄ“tu bÅ«t bijis kÄds senÄks strÄ«ds vai nesaskaņas. Lai to noskaidrotu, vÄ“lreiz aprunÄjos ar Selecki, nu jau telefoniski. KÄ izrÄdÄ«jÄs – tiešÄm tÄ arÄ« bija… Seleckis pastÄstÄ«ja, ka konflikts sÄcies vÄ“l tad, kad viņš bija Tukuma 2. vidusskolas direktors, bet Ivonna Plaude, bÅ«dama Tukuma rajona Komjaunatnes komitejas instruktore, paralÄ“li piestrÄdÄjusi viņa vadÄ«tajÄ mÄcÄ«bu iestÄdÄ“ par literatÅ«ras skolotÄju. Pildot savus direktora pienÄkumus, Seleckis kÄ klausÄ«tÄjs piedalÄ«jies vienÄ Plaudes vadÄ«tÄ mÄcÄ«bu stundÄ, lai gÅ«tu priekštatu par viņas darba kvalitÄti.
“Es konstatÄ“ju, ka Plaude to stundu ļoti vÄji novadÄ«ja, tÄpÄ“c gribÄ“ju tÄ drusciņ parunÄt ar viņu, izteikt skolotÄjai kritiku. Ne jau kaut ko briesmÄ«gu, neko, bet vienkÄrši izrunÄties. Un tad es sastapos ar tÄdu ļoti, ļoti kategorisku cilvÄ“ku, kurš nepieņēma nekÄdus iebildumus, nekÄdu citu viedokli, kurš kliedza pretÄ«, ka viss ir brÄ«nišÄ·Ä«gi. Tad es sapratu, ka viņa, lÅ«k, jÅ«tas kÄ cilvÄ“ks, kas nÄk no vadÄ«bas centra. Komjaunatnes komiteja jau toreiz it kÄ nekas briesmÄ«gi svarÄ«gs nebija, bet tomÄ“r Plaude piederÄ“ja pie tÄs pašas birokrÄtijas, pie tÄ varas centra. Sapratu, ka viņa jÅ«tas kÄ kaut kas Ä«pašs. SavukÄrt mani ļoti kaitinÄja visi šÄdi “no centra nÄkušie”, jo es jutos tÄds diezgan neatkarÄ«gs. No tÄ laika starp mums arÄ« sÄkÄs domstarpÄ«bas,” atcerÄ“jÄs Vilis Seleckis.
Plaude apgalvo, ka Seleckis par saviem skolÄ“niem ziņojis Äekai
LaikrakstÄ “Atmoda” 1992. gada februÄrÄ« divos turpinÄjumos bija publicÄ“ts Vernera Timoško raksts “Virs Tukuma skaidras debesis”, kurÄ Å¾urnÄlists intervÄ“jis arÄ« Ivonnu Plaudi. IntervÄ“jamÄ tolaik bijusi latviešu valodas un literatÅ«ras skolotÄja J. Raiņa 1. vidusskolÄ, kÄ arÄ« darbojusies Tukuma rajona Jaunatnes progresa savienÄ«bas komitejÄ, kas bija tÄs pašas Komjaunatnes komitejas pÄ“ctece. Cita starpÄ I. Plaude šajÄ intervijÄ pÄ“c savas iniciatÄ«vas pÄris vietÄs pieminÄ“jusi arÄ« Ivaru Selecki, teikdama: “Bijušais skolas direktors Seleckis balotÄ“jÄs rajonÄ un viņa pretiniece bija manas skolas skolotÄja Valdmane. Viss varÄ“ja bÅ«t, bet, kad parÄdÄ«jÄs runas par to, ka viņa ir komuniste, kas mÄcÄ«jusi skolÄ komunistu dziesmas... Viņa, kuru es pazÄ«stu tik sen, kuras tÄ“vu Äetrdesmit ceturtajÄ gadÄ nošÄva kÄ leÄ£ionÄru, viņa, kura dziedÄja baznÄ«cas... Tas, ko par viņu runÄja pretinieki, bija klaji meli. VÄ“l pirms gada tas pats Seleckis ar putÄm uz lÅ«pÄm bija gatavs iznÄ«cinÄt lÄ«dzbiedrus tÄpÄ“c, ka viņu neievÄ“lÄ“ja par partijas otro sekretÄru. Viss tika apgriezts otrÄdi. VarbÅ«t visas metodes politikÄ ir labas, bet man tÄda netÄ«rÄ«ba nav pieņemama. Protams, ievÄ“lÄ“ja visus Äetrus LTF atbalstÄ«tos kandidÄtus. ArÄ« Selecki.
“1988. gadÄ, kad skolÄ“ni brauca uz 18. novembra svinÄ«bÄm RÄ«gÄ, direktors Seleckis zvanÄ«ja par saviem skolÄ“niem gan partijas komitejai, gan drošÄ«bniekiem. Bija gadÄ«jums, kad uz klases vakaru bija paņēmuši lÄ«dzi Latvijas karogu. Toreiz vienu skolnieku pat izslÄ“dza no skolas,” tajÄ pašÄ publikÄcijÄ paudusi Ivonna Plaude. Viņa arÄ« uzskatot, ka direktora amats Tukuma 2. vidusskolÄ Vilim Seleckim bijis tikai tramplÄ«ns lÄ“cienam uz augšu, vieglai karjeras taisÄ«šanai.
Seleckis: “Nu, baigÄ cÅ«ka, es teiktu…”
“Ak, Dievs! Nu tas nu gan ir klajš apmelojums!” izsaucÄs Seleckis, kad es viņam nocitÄ“ju Plaudes teikto. KÄ izrÄdÄs, viņš par šo “AtmodÄ” publicÄ“to rakstu lÄ«dz šim nemaz nezinÄja. “Nemūžam un nekad, tur nu gan es bÅ«tu varÄ“jis iesÅ«dzÄ“t viņu visÄs tiesÄs. Nekad nekas tamlÄ«dzÄ«gs nav bijis. Es pat nezinÄju, kur Äeku (Valsts drošÄ«bas komiteju) varÄ“ja sazvanÄ«t tajÄ laikÄ. Kaut kÄds ÄrprÄts…Nu, baigÄ cÅ«ka, es teiktu, jo nekad neviens netika izslÄ“gts. To es droši varu apgalvot,” Selecka emocijas mÅ«su sarunas laikÄ sita ļoti augstu vilni. “Kas mani vÄ“lÄ“tu par deputÄtu un kÄ mani tÄ skola bÅ«tu tik aktÄ«vi aizstÄvÄ“jusi pirms tÄm vÄ“lÄ“šanÄm, ja es bÅ«tu zvanÄ«jis Äekai?” bijušais skolas direktors bija nesapratnÄ“. “Viss bija pavisam savÄdÄk, bet, nu, redzi, konflikts ar Plaudi bija sÄcies, lÄ«dz ar to tÄdi apmelojumi arÄ« turpinÄjÄs,” secinÄja Seleckis.
Tas, ko Ivonna Plaude 1992. gadÄ bija teikusi laikraksta “Atmoda” žurnÄlistam, ļauj izdarÄ«t divus secinÄjumus. Pirmais – viņai bijusi liela nepatika ja ne pret Latvijas Tautas fronti, tad pret savu bijušo skolas direktoru jau nu noteikti. Vai šÄdÄ situÄcijÄ viņa pati balsoja un citus aÄ£itÄ“ja atdot savas balsis par LTF un Selecki vai LKP un tÄs atbalstÄ«to Valdmani? Atbilde uzprasÄs pati… Otrais – Plaude savÄ intervijÄ, lai celtu neslavu Seleckim, ir nožēlojami samelojusies, jo, kÄ liecina publiski pieejama informÄcija V. Seleckis, sÄkoties Atmodai, jau 1987. gada sÄkumÄ pameta Tukuma 2. vidusskolas direktora amatu, lai kļūtu par “SkolotÄju AvÄ«zes” redaktoru. TÄtad Plaudes paustais apgalvojums par to, ka skolas direktors Seleckis 1988. gada novembrÄ« zvanÄ«jis LKP un Äekai, vai kÄdu izslÄ“dzis no skolas par Latvijas karoga atnešanu, nu nekÄdi nevar atbilst patiesÄ«bai.
KompensÄcijÄ grib apaļus 2000 eiro
PÄ“c pieminÄ“tÄs publikÄcijas “Tukuma LaikÄ” Ivonna Plaude nekavÄ“jÄs piesaistÄ«t zvÄ“rinÄtu advokÄtu biroju “Sorainen”, lai ar visiem iespÄ“jamiem lÄ«dzekļiem vÄ“rstos pret Tukuma novada pašvaldÄ«bu. Viņas pirmais solis bija prasÄ«ba viņu it kÄ aizskÄrušÄs ziņas atsaukt. PašvaldÄ«ba to tiešÄm arÄ« izdarÄ«ja, bet nu Plaudi neapmierinÄja atsaukumam pievienotÄ piebilde: “”Tukuma Laiks” neveiks 30 gadus vecu notikumu pÄrbaudi, jo uzskata, ka laiks tÄpat visu saliek pa vietÄm, un cilvÄ“ki zina, kas ir kas un kÄda kuram ir reputÄcija.” TajÄ pašÄ atsaukumÄ arÄ« uzsvÄ“rts: “”Tukuma laiks” novÄ“rtÄ“ Viļa Selecka ieguldÄ«jumu Latvijas valstiskuma atjaunošanÄ, kÄ arÄ« viņa principialitÄti, vienmÄ“r nostÄjoties godÄ«guma un taisnÄ«guma pusÄ“. Tieši tÄdēļ “Tukuma Laiks” pret Viļa Selecka personÄ«bu izturas ar milzÄ«gu cieņu, tÄpat kÄ ar cieņu “Tukuma Laiks” izturas pret Viļa Selecka viedokli un atmiņÄm par notikumiem, kas norisinÄjÄs pirms vairÄk nekÄ 30 gadiem.” VÄ“l atsaukumÄ norÄdÄ«ts: “TajÄ pašÄ laikÄ akcentÄ“jams, ka ikvienam sava reputÄcija ikdienÄ ir jÄveido pašam ar saviem darbiem – tad sabiedrÄ«bÄ cienÄ«jamu personu izteikumus nenÄksies atspÄ“kot publiski.”
Protams, ka jautÄjumos, kas skar viņas publisko tÄ“lu, laikraksta “NeatkarÄ«gÄs Tukuma Ziņas” redaktore Ivonna Plaude ir ļoti principiÄla, tÄdēļ ar tÄ paša advokÄtu biroja palÄ«dzÄ«bu tapa prasÄ«bas pieteikums pret Tukuma novada pašvaldÄ«bu par nepatiesu un goda un cieņu aizskarošu ziņu atsaukšanu, atvainošanos un mantiskas kompensÄcijas piedziņu, kas tika iesniegta Zemgales rajona tiesÄ. Spriežot pÄ“c prasÄ«tÄjas samaksÄtÄs valsts nodevas apmÄ“ra, kÄ materiÄlo kompensÄciju Plaude no pašvaldÄ«bas bija iecerÄ“jusi saņemt apaļu summu – 2000 eiro.
Tagad var tikai minÄ“t, kÄds bÅ«tu šÄ« tiesas procesa iznÄkums, ja šis prasÄ«bas pieteikums tiktu izskatÄ«ts. Vispirms tiesas sÄ“de bija paredzÄ“ta 2020. gada 14. decembrÄ«, pÄ“c tam – 2021. gada 29. martÄ, bet abas tika noņemtas valstÄ« izsludinÄtÄs ÄrkÄrtÄ“jÄs situÄcijas dēļ. KatrÄ ziÅ†Ä Tukuma novada pašvaldÄ«ba ļoti nopietni gatavojÄs aizstÄvÄ“ties, tiesai tika lÅ«gts uzaicinÄt lieciniekus, kas varÄ“tu apstiprinÄt un pierÄdÄ«t, ka Vilis Seleckis savÄs atmiņÄs paudis baltu patiesÄ«bu. DomÄjams, par to bija informÄ“ta arÄ« prasÄ«tÄja Ivonna Plaude, kuras uzvara šajÄs tiesas procesÄ izskatÄ«jÄs samÄ“rÄ neiespÄ“jama.
Jaunais Tukuma mÄ“rs piekrÄ«t izlÄ«gt un maksÄt
JÄsaka, ka Plaudi no atkÄrtota negoda izglÄba jÅ«nijÄ notikušÄs pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas, kuru rezultÄtÄ pamatÄ«gi mainÄ«jÄs Tukuma novada domes sastÄvs, bet par priekšsÄ“dÄ“tÄju tika ievÄ“lÄ“ts Gundars Važa, kurš pirms tam vadÄ«ja Tukuma novada sastÄvÄ iekļautÄ Engures novada pašvaldÄ«bu. Var tikai minÄ“t, vai Plaudei bija kÄda vienošanÄs ar Važu, un, ja bija, tad kÄda tieši, taÄu, kÄ var saprast, tieši viņš vienpersoniski lÄ“ma piekrist vietÄ“jÄs avÄ«zes redaktores sagatavotajam izlÄ«guma piedÄvÄjumam, kas, starp citu, ir pašvaldÄ«bai nelabvÄ“lÄ«gs. Plaude gan atsauca savu mantiskÄs kompensÄcijas pieteikumu, kuru, reÄli vÄ“rtÄ“jot, diez vai tiesa atzÄ«tu, bet vÄ“lÄ“jÄs, lai atbildÄ“tÄja segtu visus viņas tiesÄšanÄs izdevumus. Protams, jÄņem vÄ“rÄ, ka arÄ« pašvaldÄ«ba, gatavojoties tiesai, bija iztÄ“rÄ“jusi zinÄmus resursus no sava budžeta. IespÄ“jams, par šÄdu lÄ“mumu vajadzÄ“ja spriest domes sÄ“dÄ“, bet, kÄ norÄdÄ«ja Tukuma novada pašvaldÄ«ba, šoreiz lÄ“musi tikai domes vadÄ«ba.
Kad Tukuma novada pašvaldÄ«bai tika uzdoti jautÄjumi par tÄs tÄ“riņiem, pirmÄ atbilde bija šÄda: “Tukuma novada pašvaldÄ«ba ar prasÄ«tÄju Ivonnu Plaudi ir noslÄ“gusi mierizlÄ«gumu. IevÄ“rojot personas datu aizsardzÄ«bas regulu, par šo civillietu un tÄs skarto privÄtpersonu Ivonnu Plaudi, sÄ«kÄku informÄciju nevaram sniegt.” Tikai tad, kad jautÄjumi tika uzdoti atkÄrtoti, uzsverot, ka tie nav par privÄtpersonu Plaudi, bet gan par Tukuma novada pašvaldÄ«bas budžeta lÄ«dzekļu izlietojumu, izdevÄs uzzinÄt, ka pašvaldÄ«ba apņēmÄs atmaksÄt Plaudei viņas iemaksÄto valsts nodevu (300 eiro) un segt maksu par viņas zvÄ“rinÄtÄ advokÄta pakalpojumiem (1000 eiro). KlÄt vÄ“l jÄpieskaita pašas pašvaldÄ«bas tÄ“riņi – 490 eiro par zvÄ“rinÄta advokÄta juridiskajÄm konsultÄcijÄm, kas bija Ärpakalpojums, un 15 eiro kÄ valsts nodeva par liecinieku uzaicinÄšanu uz tiesu. KopÄ – 1805 eiro no nodokļu maksÄtÄju maciņiem…
Plaude – LKP biedre kopš 1990. gada
JautÄts, vai viņam nav žēl, ka Ivonna Plaude negribÄ“ja tiesÄties tieši ar viņu, Vilis Seleckis teica: “Es nezinu, kÄ tÄ tiesa bÅ«tu beigusies, bet mÄ“s ļoti labi bÅ«tu varÄ“juši padiskutÄ“t… BÅ«tÄ«ba jau ir tÄda, ka, ja viņa (Plaude) bija komjaunatnes pirmÄ sekretÄre, bet komjaunatne bija tai brÄ«dÄ« blokÄ ar kompartiju un citÄm pret Tautas fronti vÄ“rstÄm organizÄcijÄm, tad lÄ«dz ar to viņa nekÄ nevarÄ“ja nebÅ«t arÄ« pret Tautas fronti. NeatkarÄ«gi no tÄ, vai viņa mazÄk aktÄ«vi vai vairÄk aktÄ«vi vÄ“rsÄs pret Tautas fronti, Plaude pÄrstÄvÄ“ja šo bloku. Ja mÄ“s tagad sÄktu skaidrot, vai Hitlers vai Staļins šÄvuši cilvÄ“kus un holokaustu taisÄ«juši, mÄ“s viņus nemaz nevarÄ“tu notiesÄt, jo viņi nevienu nekad nav ne šÄvuši, ne arÄ« ko citu tÄdu darÄ«juši. Bet viņi pÄrstÄvÄ“ja šos spÄ“kus, viņi iedvesmoja un vadÄ«ja tos spÄ“kus, kas to darÄ«ja, viņi par to ir atbildÄ«gi un vainÄ«gi. TÄpat arÄ« visi tie komjaunatnes un kompartijas darbinieki, kas tajÄ brÄ«di bija tajÄ pusÄ“, palika tajÄ pusÄ“ un izmantoja partijas transportu un Ä“kas, viņi vienkÄrši nevar bÅ«t atbrÄ«voti no atbildÄ«bas par to, ka vÄ“rsÄs pret Tautas fronti.
PiekrÄ«tot Viļa Selecka viedoklim, atliek tikai piebilst, ka tieši Atmodas laikÄ, kad ļoti daudzi komjaunatnes un kompartijas biedri izdarÄ«ja savu izšÄ·irošo izvÄ“li, pametot šÄ«s organizÄcijas un pat prestižus amatus tajÄs, un iestÄjÄs Latvijas Tautas frontes rindÄs, okupÄcijas režīma nomenklatÅ«rÄ iespaidÄ«gu karjeras lÄ“cienu veica Ivonna Plaude, kura, kÄ liecina publiski pieejama informÄcija, no Tukuma rajona Komjaunatnes organizÄcijas instruktores 1988. gadÄ kļuva par šÄ«s pašas organizÄcijas otro sekretÄri, bet 1989. gadÄ jau par pirmo sekretÄri.
TajÄ pašÄ publikÄcijÄ “Virs Tukuma skaidras debesis” Ivonna Plaude izteikusies: “SÄkumÄ es domÄju, ka iesaistÄ«šos Tautas frontÄ“ kÄ jebkurš tai laikÄ. LKP toreiz bija norietÄ, es ar viņiem strÄ«dÄ“jos, jo pati nebiju partijÄ.” VarbÅ«t kļūdos, bet no šiem teikumiem var saprast, ka LTF viņa tomÄ“r neiestÄjÄs. VisdrÄ«zÄk tÄ arÄ« bija, jo 1990. gada 22. martÄ Ivonna Plaude kļuva par Latvijas KomunistiskÄs partijas pilntiesÄ«gu biedreni. Tas notika tikai Äetras dienas pÄ“c AugstÄkÄs Padomes vÄ“lÄ“šanÄm, kurÄs pÄrliecinoši uzvarÄ“ja Latvijas Tautas fronte, un pusotru mÄ“nesi pirms balsojuma par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu. NekÄda karjera padomju okupÄcijas režīmu atbalstošajÄ organizÄcijÄ Plaudei gan nesanÄca, jo tieši pÄ“c pusotra gada viņas LKP ar tÄs pašas AugstÄkÄs Padomes lÄ“mumu kÄ mÅ«su valsts un demokrÄtijas visbÄ«stamÄkÄ pretiniece, par kuras darbÄ«bas dominanti bija kļuvis terors, provokÄcijas un diversijas, kas prasÄ«jušas daudzu cilvÄ“ku upurus un iznÄ«cinÄjušas lielas materiÄlÄs vÄ“rtÄ«bas, tika atzÄ«ta par antikonstitucionÄlu.
“Augeja staļļu tÄ«rÄ«šanai” bÅ«s arÄ« trešais piegÄjiens
Noteikti atradÄ«sies ne viens vien, kurš nekavÄ“sies man pÄrmest, kÄpÄ“c nejautÄju pÄ“c šÄ« stÄsta galvenÄs varones viedokļa. Uzreiz paskaidrošu, ka jautÄju gan, tikai, kÄ izrÄdÄs, mana necilÄ personÄ«ba neatbilst Ivonnas Plaudes augstajiem standartiem. NTZ redaktore un Latvijas ŽurnÄlistu asociÄcijas biedrene, kura publiski vienmÄ“r uzsvÄ“rusi, cik svarÄ«ga ir viedokļu daudzveidÄ«ba, uzskata, ka es neesmu žurnÄlists, tÄpÄ“c viņas atbildes saņemt neesmu cienÄ«gs. PlašÄk par to: ŠEIT.
AtzÄ«šos, ka rakstÄ«t par šo melÄ«go un divkosÄ«go cilvÄ“ku nu nemaz nav viegli. DrÄ«zÄk tas ir ļoti smags darbs, ko vispareizÄk bÅ«tu salÄ«dzinÄt ar Augeja staļļu tÄ«rÄ«šanu. TomÄ“r vÄ“l vienu publikÄciju esmu nolÄ“mis sagatavot. TÄ bÅ«s par to, kÄ iespÄ“jams celt neslavu visas Latvijas priekšÄ, bet pÄ“c tam apgalvot, ka neko tÄdu nav teikusi. JÄpiebilst, kas šis stÄsts zinÄmu Ä“nu metÄ«s arÄ« uz Ivonnas Plaudes pÄrstÄvÄ“to Latvijas ŽurnÄlistu asociÄciju…