Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

28.februārÄ« medijos parādÄ«jās ziņa par to, ka Turcija vairs neliegs bÄ“gļiem doties uz Eiropu. JāpiezÄ«mÄ“, ka tikai no SÄ«rijas Turcijas teritorijā atrodas 3,6 miljoni bÄ“gļu. Kā zināms, tad sākotnÄ“ji Turcija labprāt uzņēma šos nelaimÄ«gos, jo tas deva valdošajai “TaisnÄ«bas un attÄ«stÄ«bas partijai” politiskās dividendes - Turcijas iedzÄ«votāji apsveica palÄ«dzÄ«bu saviem ticÄ«bas brāļiem. VÄ“lāk bÄ“gļi kļuva par maiņas monÄ“tu tirgÅ« ar ES. 2016.gadā puses vienojās par to, ka Ankara neizlaidÄ«s bÄ“gļus no savas valsts, savukārt Brisele sniegs finansiālu palÄ«dzÄ«bu un atsāks sarunas par Turcijas uzņemšanu ES. ŠÄ«s vienošanās ietvaros trÄ«s gadu laikā ES pārskaitÄ«ja 7 miljardus dolāru.

Kāds varÄ“tu bÅ«t cÄ“lonis Turcijas lÄ“mumam par robežas atvÄ“ršanu? Manā skatÄ«jumā šeit ir iespÄ“jami divi varianti. Pirmais - ES un ASV šantāža no Turcijas puses ar mÄ“rÄ·i saņemt politisku un materiālu atbalstu konfliktā ar Krievijas atbalstÄ«to Asadu, kas faktiski ir pāraudzis konfliktā ar Krieviju. Otrais - iespÄ“jama slepena Turcijas vienošanās ar Kremli, kas, no vienas puses, liktu Kremlim pieņemt Erdogana spÄ“les nosacÄ«jumus SÄ«rijā, savukārt Kremlim tas dotu reālu iespÄ“ju radÄ«t haosu Eiropā, iepludinot tur bÄ“gļu miljonus.

Ja runā par otro variantu, tad Erdoganam tas bÅ«tu izdevÄ«gs dubultÄ«gi. Pirmkārt, ļautu noņemt iekšpolitisko spriedzi, kas saistÄ«ta ar bÄ“gļu uzturÄ“šanu, ņemot vÄ“rā turku pieaugošo neapmierinātÄ«bu, un, otrkārt, nodrošināt savas intereses SÄ«rijā. Un ko tad iegÅ«st vai zaudÄ“ Maskava? Faktiski nezaudÄ“ neko, jo bÅ«tu jāizpilda Sočos panāktā vienošanās ar Turciju, ko jebkurā gadÄ«juma nāktos ievÄ“rot, ņemot vÄ“rā Turcijas nostāju un to, ka nopietns konflikts ar Turciju šajā reÄ£ionā sakarā ar sarežģīto loÄ£istiku Kremlim nav pa spÄ“kam.

Ja runā par bonusiem, tad, kā to rāda iepriekšÄ“ja bÄ“gļu krÄ«zes pieredze Eiropā, tā ir laba augsne, lai veicinātu šÄ·elšanos starp ES dalÄ«bvalstÄ«m, pie reizes palielinot Kremļa sponsorÄ“to labÄ“jo partiju reitingu šajās valstÄ«. Bet arÄ« tas vÄ“l nav viss. Ir vÄ“l viens stratÄ“Ä£isks mÄ“rÄ·is, un, Putina vārdiem runājot, tas ir labot “20. gadsimta lielāko Ä£eopolitisko katastrofu”. Šajā sakarā gribu atsaukties uz manu 15.01.2020 šajā portālā publicÄ“to rakstu ar nosaukumu “2020. No Tuvajiem Austrumiem lÄ«dz Baltijai. Ä¢eopolitiskās prognozes ASV un Irānas konflikta kontekstā”

(https://www.pietiek.com/raksti/2020_no_tuvajiem_austrumiem_lidz_baltijai_geopolitiskas_prognozes_asv_un_iranas_konflikta_konteksta).

Atgādināšu, ka rakstā gāja runa par krievu politiskā apskatnieka ValÄ“rija Soloveja Ä£eopolitiskajām prognozÄ“m attiecÄ«bā uz Maskavas plāniem Austrumeiropā un konkrÄ“ti par Tuvo Austrumu krÄ«zes izmantošanu, tai skaitā, izmantojot bÄ“gļu faktoru ar mÄ“rÄ·i atraisÄ«t sev rokas postpadomju telpā. Jāpiebilst, ka vairākas V.Soloveja prognozes ir piepildÄ«jušÄs un viena no tām – par konstitucionālajam izmaiņām ar sekojošu varas transformāciju Krievijā. Tas, ka čekistam Putinam ir iepotÄ“ts naids pret Rietumiem un viņa kvÄ“lākais sapnis ir sagraut NATO ja ne atklātā konfliktā, tad no iekšienes, šaubÄ«ties laikam nevajadzÄ“tu. Tāpat ir skaidrs, ka sagraušana no iekšienes bÅ«s realizÄ“ta, ja dalÄ«bvalstÄ«m zudÄ«s ticÄ«ba NATO lÄ«guma 5.pantam.

Nākošais loÄ£iskais secinājums - lai to panāktu, trieciens ir jādod bloka vājākajā punktā, respektÄ«vi, fokusā nokļūst trÄ«s Baltijas republikas. Jā, pirmajā brÄ«dÄ« tas var šÄ·ist nereāli. Vispār jau, robežu pārdalÄ«šana un jau sešus gadus ilgstošs karš Eiropas centrā ar smago ieroču izmantošanu un tÅ«kstošiem lÄ«Ä·u 21. gadsimtā arÄ« varÄ“ja šÄ·ist nereāli pirms šie notikumi sākās. Bet viss notikās, kā notikās.

TomÄ“r, lai izvairÄ«tos no tukšvārdÄ«bas, mÄ“Ä£ināšu pierādÄ«t šÄda scenārija iespÄ“jamÄ«bu, balstoties uz konkrÄ“tām lietām. Un tā, kāds varÄ“tu bÅ«t pilsoņu aptaujas rezultāts tādās Eiropas valstÄ«s kā Vācija, Francija un Itālijā par tÄ“mu “Vai esat gatavi ziedot savas vai savu bÄ“rnu dzÄ«vÄ«bas, lai aizstāvÄ“tu Narvu un Daugavpili pret Krievijas agresiju?”. Pirmais jautājums no aptaujājamo puses visticamāk bÅ«tu - “bet kur tās atrodas, vai Ä€frikā?”. Ja šajās valstÄ«s radÄ«sies nopietnas iekšpolitiskās problÄ“mas, piemÄ“ram, bÄ“gļu krÄ«ze, kas papildināta ar no ārpuses inspirÄ“tiem “dzelteno vestu” protestiem, tad diezgan ticami, ka šo valstu tautām un tātad arÄ« valdÄ«bām bÅ«s “pie kājas” 5. pants.

Un tagad par ASV. Nav noslÄ“pums, ka Kremlis iztÄ“rÄ“ja milzÄ«gus resursus pÄ“dÄ“jo ASV prezidenta vÄ“lÄ“šanu laikā, lai panāktu sev vÄ“lamu rezultātu, un sākumā likās, ka pÅ«les attaisnojās. Trampam pietuvinātie darboņi, tādi kā Pauls Manaforts, kas bija saistÄ«ts ar Krievijas oligarhiem un specdienestiem, turklāt ticis tiesāts par finanšu mahinācijām, izmantojot Trampa pieredzes trÅ«kumu ārpolitikā, centās pārliecināt pÄ“dÄ“jo par nepieciešamÄ«bu uzturÄ“t draudzÄ«gas attiecÄ«bas ar Kremli, koncentrÄ“joties vairāk uz konfrontāciju ar Ķīnu un Irānu, kas savukārt varÄ“ja radÄ«t labvÄ“lÄ«gus apstākļus darÄ«jumam starp ASV un Krieviju, kur maiņas monÄ“tas lomā nokļūtu Baltijas republikas un citas postpadomju valstis. RespektÄ«vi, tiktu noslÄ“gta Jaltas vienošanās Nr.2.

TomÄ“r, ņemot vÄ“rā pÄ“dÄ“jos notikumus, izskatās, ka Kremlis šeit bÅ«s nošÄvis greizi un Krievijas nodokļu maksātāju naudiņa bÅ«s kaÄ·im zem astes. Kremlis ar savu mentalitāti nespÄ“j saprast to, ka arÄ« prezidents var tikt kontrolÄ“ts no sabiedrÄ«bas puses. ASV gadÄ«jumā tie ir ne tikai mediji, bet arÄ« tā saucamais “establishment” jeb politiskā elite.

Kā uzskata daži apskatnieki, piemÄ“ram, uz ASV emigrÄ“jušais Andrejs Piontkovskis, tad, pateicoties tieši šai elitei, pašreiz Trampa administrācijā ir cilvÄ“ki, kas veic “uzraudzÄ«bas funkciju”, ļaujot adekvāti reaģēt uz izaicinājumiem. Par to liecina nesenā ASV valsts sekretāra Maika Pompeo vizÄ«te Ukrainā un Baltkrievijā, kā arÄ« lÄ“mums aprÄ«kot zemÅ«denes ar mazas jaudas kodolieročiem kā atbildi uz tā saucamo “Patruševa doktrÄ«nu”, par ko bÅ«s runa tālāk. Vai tas dod 100% drošÄ«bu Baltijas valstÄ«m? Domāju, ka ne.

Un tagad par iepriekš pieminÄ“to “Patruševa doktrÄ«nu”. ŠÄ« plāna autors ir Nikolajs Patruševs, bijušais Krievijas FDD direktors un pašreizÄ“jais Krievijas DrošÄ«bas padomes sekretārs, kas tiek uz uzskatÄ«ts par personu Nr.2 Kremļa varas piramÄ«dā. Plāna pamatā ir iespÄ“ja dot preventÄ«vu triecienu, izmantojot mazas jaudas kodolieročus reÄ£ionālos konfliktos.

Kā varÄ“tu izskatÄ«ties šÄ« plāna realizācija konkrÄ“tā situācijā? Kremlis veic spÄ“ku koncentrāciju Baltijas valstu pierobežā militāro mācÄ«bu aizsegā. Baltijas valstu galvaspilsÄ“tas un stratÄ“Ä£iskie objekti tiek ieņemti zibenÄ«gas sauszemes, jÅ«ras un gaisa desanta operācijas gaitā, tie pāris Baltijā dislocÄ“tie NATO bataljoni tiek samalti, bet Šauļu lidlauks ar NATO patruļlidmašÄ«nām tiek iznÄ«cināts ar „Iskanderu” zalvi no Kaļiņingradas. Vācija un Francija izsaka “nopietnas bažas” par radušos situāciju, bet ASV sāk koncentrÄ“t ātrās reaģēšanas spÄ“kus Polijā.

Šajā brÄ«dÄ« Kremlis piedraud ar taktisko kodoltriecienu un šeit jau sākas nervu spÄ“le - kurš pirmais “salÅ«zÄ«s”. Ja ASV nepadosies šantāžai, tad atliks atvilkties, jo nekas jau nebÅ«s zaudÄ“ts, tāda “kauja ar izlÅ«košanu”. Bet, ja tomÄ“r “salÅ«zÄ«s”, tad “Ä£eopolitiskā kļūda” tiks labota. ŠaubÄ«gi, vai to savu doktrÄ«nu realizÄ“s, jo pasākums var kļūt nekontrolÄ“jams un Kremļa mafija neies tak zaudÄ“t savus ofšoros nozÅ«mÄ“tos aktÄ«vus un nekustamos Ä«pašumus, laupot savām atvasÄ“m iespÄ“ju baudÄ«t bezbÄ“dÄ«go dzÄ«vi “sapuvušajos” Rietumos.

TomÄ“r viss kas var gadÄ«ties, tāpÄ“c, lasÄ«tāj, vari parÄ“Ä·ināt, kā tas ietekmÄ“s tevi, ja krievs tomÄ“r izdomās iebliezt ar „Iskandera” raÄ·eti dažu kilotonnu trotila ekvivalenta apjomā pa Ä€dažu bāzi un jeņki dos pretÄ« ar lÄ«dzÄ«gas jaudas „Trident”.

Novērtē šo rakstu:

0
0