Iesaki rakstu:

Kad tvaiks, kuru savalda ar labi pieskrūvētu vāku, izkļūst no katla? Tad, kad katla vāka skrūves tiek palaistas vaļīgāk.

KamÄ“r skrÅ«ves ir kārtÄ«gi pievilktas, sakarsušajam gaisam nav cerÄ«bu izkļūt, un tikai tad, kad palaiž skrÅ«ves vaļīgāk, spÄ“kam, kas koncentrÄ“jies tvaikā un ieslodzÄ«ts katlā, rodas iespÄ“ja izlauzties brÄ«vÄ«bā.

Izlaužoties tas ārda visu, ko sastop, un to nav iespÄ“jams koordinÄ“t vai savaldÄ«t. Tvaikam ir jāiztrakojas. Kad tas iztrakojies un redzamÄ«ba atkal laba, izrādās, ka «izlaušanās» sekas ir citādas, nekā bija cerÄ“jis tas vai tie, kas skrÅ«ves palaida vaļīgāk.

Kontrole

Cita lieta, ja, pirms palaist brÄ«vāk vāka skrÅ«ves, tiek sagatavots ceļš, pa kuru un kurp tvaikam doties. Tiek sagatavots tvaika vads ar krānu, kam galā svilpe. Tad gan var kontrolÄ“t tvaika izvirduma spÄ“ku, svilpes skaļumu un tvaika «izlaušanās» virzienu.

Ja kādam poliskam veidojumam vai sabiedrÄ«bas daļai nav pieņemami tie dzÄ«ves apstākļi, kuri ir konkrÄ“tā laikā un konkrÄ“tā valstÄ«, tad, pirms sniegties pie katla vāka skrÅ«vÄ“m, ir jāsagatavo krāns un svilpe. Ja to neizdarÄ«t, tad katlam vāku noraus, tvaiks izplÅ«dÄ«s, bet realitāte nebÅ«s mainÄ«jusies. VienÄ«gi vairāk bÅ«s izlaušanās postÄ«jumu.

Parasti reformas un revolucionāras pārbÅ«ves rada tikai šÄ·ietamÄ«bu par uzlabojumiem, bet, ja uz to palÅ«kojas ilgākā laika posmā, tad kļūst acÄ«mredzams, ka pārmaiņas ir bijušas graujošas un ir kļuvis vÄ“l sliktāk.

Tie paši, kas bija pie varas, tie arÄ« paliks, izņemot tos, kuri bÅ«s tvaika izvirduma laikā gājuši bojā. Tvaiks nešÄ·iro ne svešos, ne savÄ“jos.

Vara

Spilgts piemÄ“rs saskatāms ieslodzÄ«juma vietās, kurās varas maiņa vÄ“rojama miniatÅ«rā. IeslodzÄ«juma vietas nav nekas cits kā sabiedrÄ«bas (no kuras nāk ieslodzÄ«tie) spogulis. Šim «spogulim» nav maldinošo ārišÄ·Ä«bu. Tur visi ir «izģērbti» un labi redzams, kas ir kas. Nav iespÄ“jams paslÄ“pties, maskÄ“jot savu bÅ«tÄ«bu ar dārgām drÄ“bÄ“m, amatiem, vai mašÄ«nu.

IeslodzÄ«jumā ir sapulcināta ne tā labākā sabiedrÄ«bas daļa, un šo noziedznieku starpā atrodas kāds, kurš uzņemas vadÄ«bu pār pārÄ“jiem. Tas notiek katrā kolektÄ«vā neatkarÄ«gi no tā, kurā žoga pusÄ“ tas atrodas.

Šie, kas uzurpÄ“juši varu, puslÄ«dz demokrātiskā veidā nokļuvuši pie varas vai citādi, ieslodzÄ«juma vietā ir reāla vara. KonstitÅ«cijai, likumiem un valdÄ«bas noteikumiem tur nav saistoši.

Runājot plašÄk, patiesā vara valstÄ« pieder tam, kam pieder vara ielās. Vara valstÄ« pieder tiem, kam pieder vara policijā, armijā, bankā, sadzÄ«vÄ“. Vara ir tiem, kuru TV skatās, ieklausās un kuru laikrakstus lasa. Tās gan ir sen izpÄ“tÄ«tas un zināmas tehnoloÄ£ijas. Tās spÄ“j pielietot un izmantot visi - gan godÄ«gie, gan negodÄ«gie, gan labie, gan ļaunie.

Ja no tevis baidās, ja ar tevi rÄ“Ä·inās un tevÄ« ieklausās, tad tu esi reāla vara neatkarÄ«gi no tā, vai esi deputāts, ministrs vai citāds, kuram ir dokuments par to, ka viņš ir vara.

Spogulis

Zināms, ka pāridarÄ«tājs nesit pa dokumentu, sit pa seju. Satversmes aizsardzÄ«bas biroja vadÄ«tāju, kurš it kā ir vara, piekāva tie, kuriem it kā varas nav, bet jau teicu, ka patiesā vara ir tam, kam ir teikšana uz ielas. TāpÄ“c oligarhu vara vienmÄ“r ir stiprāka par deputātu varu.

Iedomāsimies, ka ieslodzÄ«juma vietās kāds vai kādi noziedzÄ«go un ļauno noziedznieku varu gāž. Vai tad bÅ«s iespÄ“jams iecelt citu, godÄ«gāku un labāku varu? No noziedzniekiem var izveidot tikai noziedznieku varu, tas ir – lÄ«dzÄ«gi kā ieslodzÄ«juma vietu kontingents ir sabiedrÄ«bas spogulis, tā arÄ« to, kas ir žoga otrajā pusÄ“ (lielajā zonā), vara ir šÄ«s sabiedrÄ«bas spogulis.

Nav iespÄ“jams, ka godÄ«gu tautu pārstāv negodÄ«gi deputāti un ministri. Nav iespÄ“jams, ka godÄ«gi cilvÄ“ki ievÄ“l negodÄ«gos. Kādas individuālas krāpšanās rezultātā varbÅ«t kāds blÄ“dis arÄ« pamanÄ«sies tapt ievÄ“lÄ“ts, bet tas bÅ«s tikai izņēmums.

Rodas jautājums, vai tā cita, jaunā vara spÄ“j bÅ«t citādāka nekā iepriekšÄ“jā? Protams, ka nÄ“.

«Salekšana»

Atceros, kad padsmitnieka gados atrados nepilngadÄ«go ieslodzÄ«juma vietā, tur mÄ“s to saucām nevis par apvÄ“rsumu un nevis par revolÅ«ciju, bet gan par «salekšanu».

Tas nozÄ«mÄ“ja, ka, ja bija kāds despots, kurš pārmÄ“rÄ«gi izmantoja paša iegÅ«to varu, tad kādā negaidÄ«tā, bieži vien nejaušÄ brÄ«dÄ« mÄ“s «salecām».

Notriecām viņu gar zemi, spārdÄ«jām ar kājām, un pÄ“c neilga laika «vara» un «sabiedrÄ«bas drauds» mainÄ«jās.

IegÅ«t varu varÄ“ja dažādi, bet varas iegÅ«šanas rezultātā pār nepilngadÄ«giem noziedzniekiem atkal valdÄ«ja nepilngadÄ«gs noziedznieks. Tāds, kurš bija apÄ·Ä“rÄ«gāks, izmanÄ«gāks, bieži arÄ« spÄ“cÄ«gāks, agresÄ«vāks un nekaunÄ«gāks. ArÄ« blÄ“dÄ«gāks.

Bieži par jauno varu kļuva tas vai tie, kurš vai kuri šo «salekšanu» organizÄ“ja vai izraisÄ«ja. OrganizÄ“jot «salekšanu», viņi bija laipni un atsaucÄ«gi pret tiem, kurus vÄ“lÄ“jās «salekšanā» iesaistÄ«t. Viss mainÄ«jās tad, kad «salekšana» bija izdevusies un «salekšanas» organizÄ“tāji kļuva par jauno «varu».

Sūrā ikdiena

Kas šÄ«s varas maiņas rezultātā mainÄ«jās? Nekas. Tiem apspiestajiem, kuriem bija «pienākums» pÄ“c ieslodzÄ«juma vietas nerakstÄ«tiem likumiem un tradÄ«cijām klāt gultas tiem, kas dzÄ«voja «labāk», mazgāt zeÄ·es, tÄ«rÄ«t telpas un pat sniegt seksuālos pakalpojumus, nemainÄ«jās nekas. VarbÅ«t dienu pirms «salekšanas» tos mazāk vai «laipnāk» ekspluatÄ“ja. Un arÄ« dienu pÄ“c «salekšanas» tiem pienākumu slogs bija atvieglots. Bet drÄ«z viss nostājās savās vietās, «pārbÅ«ves» atnestā dziesmotā revolÅ«cija beidzās. Sākās sÅ«rā ikdiena.

Šiem dzÄ«ves atstumtajiem nekas nemainÄ«jās, mainÄ«jās tikai vadoņa uzvārds, izskats un balss tonis.

MÄ“s varam iziet ielās, varam pat mainÄ«t varas uzvārdus, balss toņus un izskatu, bet mÄ“s nevaram iecelt citādāku valdÄ«bu kā tikai tādu, kādi esam paši. Paši no savas vides mÄ“s varam deleģēt - vai viņi paši var izvirzÄ«ties (ir teikts, ka jāpalÄ«dz ir godÄ«giem, bet negodÄ«gie izlauzÄ«sies paši) - tikai tādus, kādi esam paši. MÄ“s spÄ“jam mainÄ«t varai vārdus, uzvārdus, izskatu un retoriku, bet valdÄ«šana paliks kā lÄ«dz šim.

Viss paliks pa vecam, tie kuri lÄ«dz šim slaucÄ«ja ielas, slaucÄ«s arÄ« turpmāk, tie, kuri apkalpoja varu, turpinās to darÄ«t. Viss paliks kā iepriekš, mainÄ«ties var ārišÄ·Ä«bas, karogi, himnas, bet ne bÅ«tÄ«ba, jo bÅ«tÄ«bu nenosaka Satversme, to nosaka tas, kas mÅ«su galvās un sirdÄ«s.

Zinātne

Notikumi Latvijā kopš astoņdesmito gadu beigām par to liecina. Šos rezultātus var saskaitÄ«t, izmÄ“rÄ«t un nosvÄ“rt. Var saskaitÄ«t, izmÄ“rÄ«t un nosvÄ“rt arÄ« šo rezultātu sekas, tāpÄ“c šos mÄ“rÄ«jumus var saukt par zinātni, jo zinātne sākas tikai tad, kad var izmÄ“rÄ«t un nosvÄ“rt.

Ir ilÅ«zija, ka jāpanāk, lai vÄ“lÄ“šanas bÅ«tu godÄ«gas, un godÄ«gums kļūs par valsts ikdienu. LÄ«dzÄ«gi kā saule apspÄ«d visus, gan labos, gan ļaunos. VÄ“lÄ“šanu mehānismu izmantos visi.

GodÄ«gie kautrÄ“sies stāstÄ«t, cik viņi ir godÄ«gi, bet negodÄ«gie to vien darÄ«s kā dziedās paši un liks citiem apdziedāt savu godÄ«gumu. Rezultātā vÄ“lÄ“tāji nobalsos par negodÄ«gajiem, noticot viņu godÄ«gumam. VÄ“lÄ“šanu aptaujas apliecinās viņu izredzes, bet patiesi godÄ«gie, kuri nebÅ«s pārliecinoši un pietiekami uzstājÄ«gi sevi reklamÄ“juši, paliks aiz strÄ«pas.

Godīgajiem nepietiek tikai ar vēlmi gāzt negodīgo varu. Ja viņi nezinās, kā varu izmantot, kā varu pasargāt, kā ar varas palīdzību padarīt valsti godīgu, viņu centieni ir nolemti neveiksmei pat tad, ja viņiem izdotos uz brīdi pārņemt varu.

GodÄ«ga valsts ir tā, kurā dzÄ«vo godÄ«gi cilvÄ“ki. MÅ«su gadÄ«jumā vara un vÄ“lÄ“tājs tikai izliekas, ka ir taisnÄ«gi un godÄ«gi. KamÄ“r paši nekļūsim labāki, labākas varas mums nebÅ«s.

Ja godīgajiem pieder tikai teorētiska vara, bet tā nespēj savas godīgās ieceres īstenot, tad tas nozīmē, ka patiesībā varas viņiem nav. Tāpēc viņu rīcība ir neizlēmīga. To sauc par politisko onānismu jeb darbības imitāciju. It kā kaut kādas darbības tiek veiktas, it kā kaut kādu gandarījumu arī jūt, bet bērni no tā nedzimst.

Komanda

JābÅ«t ir vienkāršiem cilvÄ“kiem, ne tikai zinātniekiem, saprotamai darbÄ«bas programmai, un nepieciešama komanda, kura to Ä«stenos. Nepieciešama tāda komanda, kurā katrs zina, kas jāpanāk, un zina, kas no tā jādara konkrÄ“ti viņam.

Saskaroties ar šo realitāti, lai kļūtu par reālu varu, godÄ«gajiem bÅ«s jāpiekrÄ«t negodÄ«go priekšlikumiem «palÄ«dzÄ“t».

Jo tu nezini, ko un kā vēlies panākt un kā to izdarīt. Ja tev nav cilvēku, kuri to īstenos, tad, pat ja izdosies kaut ko sasniegt, tavus darba augļus izmantos citi tā, kā viņi to uzskatīs par pareizu un izdevīgu sev.

Astoņdesmito gadu beigās, kad kā sÄ“nes dzima dažādas organizācijas, tās visas vajāja vienādas grÅ«tÄ«bas. Tām nebija naudas, nebija telpu un trÅ«ka organizatorisku zināšanu. Nauda un telpas bija čekai un prasme organizÄ“t arÄ«.

Lai vispār kaut ko izdarÄ«tu, jaunizceptajiem politiÄ·iem nekas cits neatlika kā pieņemt viņu «palÄ«dzÄ«bu». Un iespÄ“jams, ka viņi palÄ«dz vÄ“l šodien…

P. S. Tie, kuri nevēlēsies saprast un atzīt neteiks, ka tā nav vai ir citādi, viņi meklēs argumentus gramatikā, grūtā bērnībā un vitamīnu daudzumā.