Iesaki rakstu:

Savā kārtÄ“jā, no pirmā acu uzmetiena ikdienišÄ·ajā rakstā TVNET ar LMT ViedtelevÄ«zijas atbalstu nolÄ“mis mums pastāstÄ«t par TrešÄ reiha lÄ«deriem, kuriem, pÄ“c autoru domām, bijušas galvenās lomas holokausta Ä«stenošanā. Rezultātā mums tiek piedāvāts iepazÄ«ties ar pieciem nacistiem, kuri iemiesoja Otrā pasaules kara traÄ£iskos notikumus.

IzlasÄ«jis tikai dažas rindkopas, es uzreiz nopratu, ka autori nesteidzas novÄ“rtÄ“t sava stāsta varoņu rÄ«cÄ«bu. Izlasot visu rakstu, radās iespaids, ka autori mums piedāvā pašiem izlemt, cik slikti (vai labi) bija nacistu vadÄ«tāji. Ja, lasot lielāko daļu cita materiāla par holokaustu, jÅ«s noteikti jÅ«tat autora negatÄ«vo attieksmi pret šo traģēdiju, tad šis TVNET raksts absolÅ«tās morāles neesamÄ«bas dēļ atgādina kaut ko lÄ«dzÄ«gu daiļliteratÅ«ras romānam ar nacistiem galvenajās lomās.

Interesanti atzÄ«mÄ“t, ka rakstā, kas pilnÄ«bā veltÄ«ts masu slepkavÄ«bām, vārdi traģēdija, genocÄ«ds, slaktiņi, antisemÄ«ti, katastrofa nav minÄ“ti pat reizi. Vārds nometne 1100 vārdu rakstā par holokaustu izmantots trÄ«s reizes. TikmÄ“r raksts ir piepildÄ«ts ar visdažādākajām citām pretenciozām frāzÄ“m, kas dažkārt dod mājienu gandrÄ«z par autoru simpātijām pret nacistiem. Vairāk par to zemāk.

Autori ir ārkārtÄ«gi noraidoši par holokausta faktu izpÄ“ti. Lai bÅ«tu mazliet labāk skaidrāks, cik ļoti rakstā tiek izlaisti patiešÄm svarÄ«gi fakti, jāsaka, ka tajā nav ne vārda ne par holokausta laikā bojā gājušo ebreju skaitu, ne par necilvÄ“cÄ«gajiem veidiem, ar kuriem nacisti nogalināja ebrejus. Tā vietā mums stāsta, ka par nacistiem LMT mājaslapā var noskatÄ«ties filmu un ka rakstā minÄ“tā Ä€dolfa Eihmaņa kremÄ“tos pelnus izkaisÄ«ja jÅ«ras krastā.

Autori joprojām norāda vienu skaitli - 35 000 mirušo ebreju RÄ«gas apkārtnÄ“. Es vÄ“lreiz atkārtoju, ka bojā gājušo ebreju kopskaits (apmÄ“ram 6 miljoni) rakstā nav minÄ“ts ne reizi un tā vietā mums tiek piedāvāts skaitlis, kas ir simt septiņdesmit reižu mazāks. TādÄ“jādi saviem jaunajiem lasÄ«tājiem, kuri nav labi informÄ“ti par holokausta notikumiem, TVNET izveido asociāciju nevis ar 6 miljoniem bojā gājušo  ebreju, bet ar 35 tÅ«kstošiem mirušo. IespÄ“jams, ka daži no TVNET lasÄ«tājiem atcerÄ“sies tieši skaitli 35 000 kā kopÄ“jo Otrā pasaules kara laikā nogalināto ebreju skaitu, jo citus skaitļus par holokausta upuriem TVNET vienkārši nesniedz.

Materiāls mÅ«s aicina ielÅ«koties arÄ« skaistajās nacistu albumu fotogrāfijās, kurās nacisti tiek attÄ“loti kā mierÄ«gi, apmierināti un mÄ“rÄ·tiecÄ«gi ļaudis. Ir biedÄ“joši iedomāties, kas notiek tā cilvÄ“ka galvā, kurš izvÄ“lÄ“jās tik patÄ«kamas un pozitÄ«vas fotogrāfijas materiālam par mÅ«su laika asiņainākajiem slepkavām.

NoslÄ“gumā jāatzÄ«mÄ“, ka nacistu atlase materiālam ir vismaz dÄ«vaina. Piecu nacistu sarakstā, kuriem, pÄ“c autoru domām, bija galvenā loma holokausta Ä«stenošanā, pilnÄ«gi visi neapšaubāmi ir iesaistÄ«ti holokaustā. Neskatoties uz to, daži no viņiem bija pietiekami tālu no nacistu elites, kas pieņēma patiešÄm nozÄ«mÄ«gus lÄ“mumus par holokaustu.

Tajā pašÄ laikā rakstā trÅ«kst detalizÄ“ta nacistu apraksta, kurus faktiski vajadzÄ“ja pieminÄ“t. PiemÄ“ram, rakstā nav stāstÄ«ts par Heinrihu Himleru, kurš absolÅ«ti objektÄ«vi vadÄ«ja ebreju iznÄ«cināšanu visaugstākajā lÄ«menÄ«. Rakstā nav nekā par Hansu Franku, okupÄ“tās Polijas Ä£enerālgubernatoru, kur visa holokausta laikā gāja bojā 3 miljoni ebreju jeb 50% no visiem holokausta upuriem. Ne vārda par Rudolfu Hesu (Hosu), komendantu Aušvicas koncentrācijas nometnÄ“, kur gāja bojā 1 miljons ebreju.

Tā vietā kā galvenie holokausta arhitekti tiek minÄ“ti cilvÄ“ki, no kuriem daudzi nenodzÄ«voja lÄ«dz pat kara beigām. PiemÄ“ram, Reinhards Heidrihs, par kuru raksta TVNET, pÄ“c atentāta nomira 1942. gadā un nākamajos trÄ«s gados pÄ“c savas nāves nekādi nebija tieši iesaistÄ«ts ebreju slepkavÄ«bās.

Kāds varÄ“tu teikt, ka raksta virspusÄ«ba un morāles trÅ«kums ir autoru neprofesionalitātes rezultāts. Es personÄ«gi diez vai ticu šai versijai. Es ļoti labi atceros savus vÄ“stures referātus vidusskolā, kuri bija daudzkārt precÄ«zāki un detalizÄ“tāki nekā šis raksts. Un tas, ņemot vÄ“rā, ka man tajā laikā nebija piekļuves internetam un ka es nebÅ«t nebiju izcils students vÄ“sturÄ“.

Rezultātā es nonācu pie secinājuma, ka šim rakstam ir slÄ“pti mÄ“rÄ·i - pirmkārt, piedāvāt jaunajai TVNET auditorijai maigāku skatÄ«jumu uz nacistiem Otrā pasaules kara laikā. Un, otrkārt, šis raksts ir vÄ“l viens mÄ“Ä£inājums izdzÄ“st vÄ“sturisko atmiņu par patiesajiem holokausta un Otrā pasaules kara notikumiem.

IedzÄ«votāju vÄ“sturiskās atmiņas dzÄ“šanas tehnoloÄ£ijas jau ilgu laiku tiek izmantotas, lai manipulÄ“tu ar sabiedrisko domu, un šis raksts ir labs piemÄ“rs, kā tas tiek darÄ«ts.

Zemāk, lai atainotu autoru lojalitātes sentimentus nacistiem, es uzrakstÄ«ju šÄ« raksta kopsavilkumu. Tam es izmantoju tikai paša raksta oriÄ£inālos teikumus, pilnÄ«gi nemainot vārdu secÄ«bu tajos. Dabiski, ka zemāk esošais teksts tiek izņemts no konteksta, taču nevar nenovÄ“rtÄ“t skaisto, izsmalcināto māksliniecisko frāžu skaitu tekstā par sešu miljonu cilvÄ“ku nāvi.

1942. gada 20. janvārÄ« BerlÄ«nes priekšpilsÄ“tā VanzÄ“ norisinājās ārkārtÄ«gi slepena konference, kurā sapulcÄ“jās nacistiskās Vācijas augsta ranga amatpersonas, lai apspriestu kādu ļoti Ä«pašu jautājumu. Konference norisinājās lepnā villā (Lielā VanzÄ“ villa) BerlÄ«nes priekšpilsÄ“tā VanzÄ“.

2001. gada mākslas filmā "Konspirācija" (Conspiracy), kas skatāma LMT ViedtelevÄ«zijā, lieliski parādÄ«ta snobiskā un greznā sanāksmes atmosfÄ“ra. Nevienā brÄ«dÄ« netiek pieminÄ“ta ebreju nogalināšana vai iznÄ«cināšana.

LÄ«dz šai sanāksmei ebreju dzÄ«ve Eiropā bija salÄ«dzinoši mierÄ«ga. PÄ“c sanāksmes viss mainÄ«jās.

Dažām konferencÄ“ pieaicinātajām amatpersonām ebreju iznÄ«cināšanas jautājums savā darbā bija diezgan svešs, tāpÄ“c, apzinoties, ka evakuācija nozÄ«mÄ“ noslepkavošanu, viņos iedarbojās morāles gÄ“ns.

LÅ«k, neliels ieskats VanzÄ“ konferences spilgtākajos dalÄ«bniekos, no kuriem viens ir RÅ«dolfs Lange - Gestapo priekšnieks Latvijā.

Reinhards Heidrihs bija VanzÄ“ konferences vadÄ«tājs un Himlera labā roka. Tiesa, daudziem jau tad bija skaidrs (visticamāk, arÄ« pašam Himleram), ka Heidrihs ir daudz pārāks par viņu.

1942. gada 27. maijā divi britu savervÄ“ti ÄŒehoslovākijas izpletņlÄ“cÄ“ji veic atentātu pret Heidrihu. Viņš gÅ«st smagus ievainojumus un 4. jÅ«nijā mirst.

Eihmanis piedzima 1906. gadā Vācijas pilsÄ“tā ZolingenÄ“. 1932. gada novembrÄ« viņš iestājās nacistu organizācijā SS, kur pa hierarhijas kāpnÄ“m ātri virzÄ«jās uz augšu. Tajā pašÄ gadā Eihmanis tika pieņemts darbā SS centrālās drošÄ«bas birojā BerlÄ«nÄ“.

PÄ“c kara Eihmani apcietināja ASV kareivji, tomÄ“r 1946. gadā viņam izdevās izbÄ“gt no gÅ«sta. Eihmanis nomainÄ«ja vārdu un turpmākos gadus bÄ“guļoja, lÄ«dz 1950. gadā ieradās ArgentÄ«nā. Apzinoties, ka ArgentÄ«na varÄ“tu neizdot Eihmani IzraÄ“lai, (MOSSAD) aÄ£enti nolÄ“ma viņu izvest no valsts nelegāli. ArgentÄ«na pieprasÄ«ja Eihmani atpakaļ, tomÄ“r IzraÄ“la paziņoja, ka viņš ir starptautisks kara noziedznieks, tāpÄ“c viņiem ir pilnas tiesÄ«bas Eihmani sodÄ«t. Viņa lÄ«Ä·is tika kremÄ“ts, bet pelni izkaisÄ«ti jÅ«rā.

Diplomāts ar zÄ«mÄ«go vārdu Martins Luters. Zināms, ka Martins Luters bija ārkārtÄ«gi lojāls Heinriham Himleram. ŠÄ« perioda laikā viņš turpināja darboties kā interjera dizainers RÄ«bentropa sievas vadÄ«bā, palÄ«dzot viņai izdekorÄ“t viņas daudzās mājas, kā arÄ« modelÄ“t drÄ“bes. Viņa pret Luteru esot izturÄ“jusies kā pret vienu no saviem kalpiem.

PÄ“dÄ“jais šÄ« saraksta "varonis" ir Heinrihs Millers - Reinharda Heidriha tiešais padotais, kurš kopā ar Eihmani un Heidrihu pÄ“c konferences palika iemalkot konjaku un pakÅ«pināt cigāru.

Te arī viss raksts:

https://www.tvnet.lv/7142863/pieci-ieverojamakie-nacisti-kas-1942-gada-vanze-konference-lema-ebreju-likteni