Iesaki rakstu:

Nensija Pelosi, apmeklÄ“jot Taivānu, spodrināja demokrātu spalvas pirms ASV Kongresa vÄ“lÄ“šanām un kārtÄ“jo reizi atgādināja, ka ASV ir lielvara. Otrs atgādinājums bija par to, ka bez reālpolitikas pastāv arÄ« normatÄ«va ārpolitika, kas balstās uz vÄ“rtÄ«bām, nevis tikai uz varas, ekonomisko labumu un nacionālās drošÄ«bas vairošanu.

Vašingtonas Ä«stenotās "Vienas Ķīnas politika" ir attaisnojama reālpolitikas kategorijās, bet tai ir maz sakara ar morāli starptautiskajās attiecÄ«bās. Ķīna piedzÄ«voja uz savas ādas Japānas militāristu agresiju Otrā pasaules kara laikā, lÄ«dzÄ«gi, kā PSRS piedzÄ«voja nacistiskās Vācijas iebrukumu. Karš deva abām komunistiskajām valstÄ«m nonākt tur, kur tām nav nekādu morālu iemeslu bÅ«t – ANO DrošÄ«bas padomes pastāvÄ«go locekļu grupā. Abas valstis ir staigājušas pa lÄ«Ä·iem, bÅ«vÄ“jot kreiso utopiju. Krievija nomainÄ«ja fasādi un turpina staigāt pār lÄ«Ä·iem Ukrainā – valstÄ«, kura jau izcieta Golodomoru un citus padomju "jaukumus", ko piegādāja maskavieši. Neskatoties uz to, turpinās absurds starptautisko tiesÄ«bu Ä«stenošanā, jeb pareizāk – neÄ«stenošanā, proti, agresoram, kas atbalsta (lasi – Ä«steno!) terorismu, ir veto tiesÄ«bas ANO DP.

Šajā rakstā turpinu divās publikācijās iesākto analÄ«zi par ANO nepieciešamajām reformām, šoreiz koncentrÄ“joties uz to, ko pati Ukraina drÄ«zumā varÄ“tu darÄ«t starptautiskajā arÄ“nā. MÄ“rÄ·is nav pamācÄ«t Ukrainu (kura varonÄ«gi cÄ«nās visas brÄ«vās pasaules labā), drÄ«zāk – vairot atbalstu Kijivai brÄ«dÄ«, kad tā spers nepieciešamos soļus ANO reformu iniciÄ“šanā. Turklāt par daļu no rakstā minÄ“tā Ukraina jau ir paudusi savu nostāju. Viena no tādām epizodÄ“m Kijivas diplomātijā ir Ukrainas pastāvÄ«gā pārstāvja ANO Sergija Kisļica uzstāšanās ANO Ä¢enerālās asamblejas 76. sesijas plenārsÄ“dÄ“ par darba kārtÄ«bas 123. punktu "Jautājums par taisnÄ«gu pārstāvÄ«bu un dalÄ«bnieku skaita palielināšanu DrošÄ«bas padomÄ“ un citi jautājumi, kas saistÄ«ti ar DP" 2021. gada 16. novembrÄ«.

Kur Tu biji, kad Ukraina dibināja ANO?

Ukraina ir viena no ANO dibinātājvalstÄ«m, un tā jau četras reizes bijusi ANO DrošÄ«bas padomes nepastāvÄ«gā locekle. Pirmos divus termiņus 1948. – 1949.g. un 1984. –1985.g. valsts vÄ“l atradās PSRS sastāvā, taču tas netraucÄ“ja UPSR ārlietu ministram Dmitro Manuiļskim kļūt par ANO Pirmās komitejas priekšsÄ“dÄ“tāju un piedalÄ«ties ANO StatÅ«tu preambulas un 1. nodaļas "MÄ“rÄ·i un principi" izstrādÄ“. Ukrainas trešais termiņš kā DrošÄ«bas padomes nepastāvÄ«gai loceklei no 2000. lÄ«dz 2001. gadam ir vÄ“l viens apliecinājums tam, ka Ukraina ir starptautiski atzÄ«ta neatkarÄ«ga valsts, kurai tika piešÄ·irtas pilnvaras starptautiskā miera un drošÄ«bas uzturÄ“šanā. Šo vienkāršo un fundamentālo patiesÄ«bu apstrÄ«d agresorvalsts Krievija un tās vadonis.

Par Ukrainas statusu kā DrošÄ«bas padomes nepastāvÄ«go locekli 2015. gada 15. oktobrÄ« balsoja 177 dalÄ«bvalstis, kā rezultātā Ukraina šo statusu ieguva uz diviem gadiem, sākot ar 2016. gada 1. janvāri. Ukrainas ceturtais termiņš ANO DrošÄ«bas padomes nepastāvÄ«gās locekles statusā kļuva par precedentu, kad galvenajā starptautiskajā miera un drošÄ«bas uzturÄ“šanas organizācijā vienlaicÄ«gi atrodas gan agresors, gan agresijas upuris.

Reģionālās kvotas

Tieši reÄ£ionālo kvotu jautājums ir Ukrainas nostājas prioritāte, runājot par reformām ANO DrošÄ«bas padomÄ“. Kijiva ir norādÄ«jusi, ka atbalsta DrošÄ«bas padomes paplašināšanu ar jaunām dalÄ«bvalstÄ«m, izmantojot formulu 2+8, t.i. tai pievienotos divas pastāvÄ«gās locekles (Vācija un Japāna) un astoņas nepastāvÄ«gās locekles. NepastāvÄ«go locekļu statusu piešÄ·irtu valstÄ«m pÄ“c reÄ£ionālā principa: četras vietas Ä€zijas un Ä€frikas valstÄ«m, divas vietas Latīņamerikas un KarÄ«bu jÅ«ras valstu grupai, viena vieta Rietumeiropas un citu valstu grupai un viena vieta Austrumeiropas valstu grupai.

Turklāt šÄ«s astoņas nepastāvÄ«gās locekles mainÄ«tos rotācijas kārtÄ«bā no 24 vai 32 valstu vidus, kas aktÄ«vi piedalās miera atbalstÄ«šanā, iegulda nozÄ«mÄ«gus finanšu lÄ«dzekļus un pārstāv lielāko daļu pasaules iedzÄ«votāju. Katra reÄ£ionālā grupa pati noteiktu DrošÄ«bas padomes locekļu rotācijas biežumu, kamÄ“r esošo desmit nepastāvÄ«go locekļu rotācija notiktu saskaņā ar pašreizÄ“jo kārtÄ«bu.

Ukrainas politiskais svars Eiropā pieaugs

ANO Ä¢enerālās asamblejas 70. sesijas laikā Petro Porošenko sacÄ«ja, ka Ukraina atbalsta pakāpenisku "nogalināšanas atļaujas" ierobežošanu un tās atcelšanu nākotnÄ“, kā arÄ« Francijas un Meksikas iniciatÄ«vu humanizÄ“t DrošÄ«bas padomes piecu pastāvÄ«go locekļu veto tiesÄ«bas. Ukrainai kā valstij, kas saņēmusi drošÄ«bas garantijas no DrošÄ«bas padomes pastāvÄ«gajām loceklÄ“m, un kā valstij, kas pašreiz cieš no vienas no šo valstu agresijas vajadzÄ“ja jau iepriekšÄ“jos gados pulcināt ap sevi ANO dalÄ«bvalstis, kas arÄ« atbalsta organizācijas reformÄ“šanu un stiprināšanu. Ukrainas pozÄ«cija ir jāizstrādā un jāstiprina nekavÄ“joties, un tai ir jākļūst par vienu no impulsiem, kam jānoved pie ANO stiprināšanas un spiediena izdarÄ«šanas un agresoru. Ukrainai ir morālas tiesÄ«bas bÅ«t par reformu iniciatoru.

Uzstājoties ANO DrošÄ«bas padomes ministru lÄ«meņa atklātajās debatÄ“s par tÄ“mu "Starptautiskā miera un drošÄ«bas nodrošināšana: konflikti Eiropā" 2017. gada 22. februārÄ«, Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins teica: "DrošÄ«bas padomei ir jāspÄ“j atbilstoši reaģēt uz asiņainiem konfliktiem neatkarÄ«gi no tā, vai viena no konfliktā iesaistÄ«tajām pusÄ“m ir ANO DrošÄ«bas padomes pastāvÄ«gā locekle. […] Krievijas agresijas pret Ukrainu mÄ“rÄ·is ir sagraut Eiropas un transatlantisko vienotÄ«bu kā globālās drošÄ«bas stÅ«rakmeņus. Pasaules atgriešana ceturtdaļgadsimtu atpakaļ laikā pirms Padomju SavienÄ«bas sabrukšanas jau sen ir Kremļa galvenā apsÄ“stÄ«ba. Krievija ekspluatÄ“ citu vājÄ«bas, un viena no šÄdām institucionālām vājÄ«bām ir veto tiesÄ«bas DrošÄ«bas padomÄ“ un konsensa princips EDSO. Tajā pašÄ laikā konkrÄ“ts mehānisms agresora saukšanai pie atbildÄ«bas vÄ“l nav izstrādāts." Varam tikai piekrist Ukrainas ministra teiktajam un domāt, ko darÄ«t tālāk.

Izkustinām lielus un apsÅ«nojušus akmeņus, kuri neatrodas savā vietā

Praktiskie soļi varÄ“tu bÅ«t šÄdi:

1) Uzdot DrošÄ«bas padomes un citu ANO institÅ«ciju dalÄ«bvalstÄ«m jautājumu par to, cik leÄ£itÄ«ma ir Krievijas no Padomju SavienÄ«bas mantotā vieta DrošÄ«bas padomÄ“, un ierosināt apturÄ“t Krievijas dalÄ«bu DrošÄ«bas padomÄ“ lÄ«dz šÄ« jautājuma atrisināšanai;

2) Å…emot vÄ“rā esošos procesuālos mehānismus (tajā skaitā ANO Ä¢enerālās asamblejas rezolÅ«ciju "Vienoti mieram"), aktualizÄ“t ANO Ä¢enerālās asamblejas sÄ“dÄ“ jautājumu par to, kā pretdarboties Krievijas agresijai un aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti; ja tas dod rezultātus, izvirzÄ«t konkrÄ“tu projektu izskatÄ«šanai ANO Ä¢enerālajā asamblejā;

3) IzvirzÄ«t ANO dalÄ«bvalstÄ«m izskatÄ«šanai – individuāli vai grupās ar partneriem – priekšlikumu ar mÄ“rÄ·i oficiāli izskatÄ«t ANO DrošÄ«bas padomes reformÄ“šanu; sasaukt konferenci, kurā izskatÄ«tu, apstiprinātu un izvirzÄ«tu ANO dalÄ«bvalstÄ«m ratifikācijai saskaņotu sarakstu ar izmaiņām, kas veicamas ANO StatÅ«tos.

Katram no šiem soļiem nepieciešama atsevišÄ·a Ä«stenošanas stratÄ“Ä£ija, politiskas iniciatÄ«vas un atbilstoša argumentācija. PiemÄ“ram, valdÄ«ba var izmantot ANO Starptautiskās tiesas palÄ«dzÄ«bu, lai iesniegtu sÅ«dzÄ«bu par Krievijas pastāvÄ«gās locekles statusu ANO DrošÄ«bas padomÄ“. Šajā kontekstā bÅ«tu jānoskaidro, saskaņā ar kādiem starptautisko tiesÄ«bu aktiem Krievijas Federācija vispār tika uzņemta Apvienoto Nāciju Organizācijā. DalÄ«bu ANO nosaka StatÅ«tu 2. nodaļa "Organizācijas dalÄ«bvalstis". Apskatot ANO StatÅ«tu 3. un 4. pantu, iespÄ“jams izdarÄ«t secinājumus:

ANO dalÄ«bvalstis ir tās valstis, kas bija organizācijas sastāvā tās izveides brÄ«dÄ« (3. pants), vai valstis, kas organizācijai pievienojās atbilstoši 4. panta nosacÄ«jumiem; lai valsts varÄ“tu pievienoties ANO, tai jāatbilst konkrÄ“tām prasÄ«bām, t.i. tai jābÅ«t "miermÄ«lÄ«gai valstij" un jāuzņemas pildÄ«t ANO StatÅ«tos noteiktos pienākumus; jebkuras valsts uzņemšana organizācijas dalÄ«bvalstu sastāvā notiek ar Ä¢enerālās asamblejas lÄ“mumu pÄ“c DrošÄ«bas padomes rekomendācijas (4. panta 2. punkts). Taču Krievija nav sākotnÄ“jā ANO dalÄ«bvalsts (atšÄ·irÄ«bā no Ukrainas vai Baltkrievijas), tā netika uzņemta organizācijā ar Ä¢enerālās asamblejas lÄ“mumu pÄ“c DrošÄ«bas padomes rekomendācijas un tā nekādā gadÄ«jumā nav uzskatāma par miermÄ«lÄ«gu valsti. Tāpat ANO StatÅ«ti neparedz iespÄ“ju kļūt par organizācijas dalÄ«bvalsti saskaņā ar tiesÄ«bu pÄ“ctecÄ«bas principu.

Tieši šÄ« iemesla dēļ bijušajām Dienvidslāvijas Sociālistiskās FederatÄ«vās Republikas (DSFR) valstÄ«m pÄ“c DSFR sabrukšanas nācās individuāli pieteikties dalÄ«bai ANO. Tāpat bija jārÄ«kojas arÄ« Krievijai pÄ“c PSRS sabrukšanas, jo saskaņā ar ANO StatÅ«tiem citu veidu, kā kļūt par dalÄ«bvalsti, tai nebija. NeatkarÄ«go Valstu SadraudzÄ«bas (NVS) valstu vadÄ«tāju 1991. gada 21. decembrÄ« pieņemtajā rezolÅ«cijā visas dalÄ«bvalstis (izņemot Gruziju) piekrita pagarināt PSRS dalÄ«bu ANO, taču šÄda rÄ«cÄ«ba neatbilst ANO StatÅ«tiem.

Secība

Saskaņā ar ANO StatÅ«tu 96. panta 1. punktu Ä¢enerālā asambleja vai DrošÄ«bas padome var pieprasÄ«t no Starptautiskās tiesas konsultÄ“jošus slÄ“dzienus jebkurā juridiskā jautājumā. Krievijas gadÄ«jumā var sākt ar to, ka tā uzbruka neatkarÄ«gai valstij, kurai pati sniedza drošÄ«bas garantijas, un ka tā pašreiz ne tikai okupÄ“ daļu tās teritorijas, bet arÄ« pastrādā kara noziegumus tās teritorijā, kā rezultātā tā pārkāpj DrošÄ«bas padomes galveno funkciju – sargāt mieru un drošÄ«bu. Tāpat bÅ«tu loÄ£iski, ja Ukraina norādÄ«tu uz šÄ« jautājuma juridiskajām problÄ“mām un paziņotu, ka tā neatzÄ«st NVS rezolÅ«ciju, ar kuru Krievija tika atzÄ«ta par PSRS mantinieci. JārÄ“Ä·inās, ka Ukrainas diplomātiem nāktos savākt milzÄ«gu daudzumu dalÄ«bvalstu balsu un sniegt pārliecinošus argumentus par šÄdu Kijivas soli.

Lai izmantotu ANO Ä¢enerālās asamblejas rezolÅ«ciju "Vienoti mieram", kas ļautu Ä¢enerālās asamblejas sÄ“dÄ“ izskatÄ«t jautājumu par to, kā pretdarboties Krievijas agresijai un aizsargāt Ukrainas teritoriālo integritāti, ir nepieciešams DrošÄ«bas padomÄ“ iesniegt vairākus rezolÅ«ciju projektus, kurus Krievija neizbÄ“gami bloÄ·Ä“tu ar savām veto tiesÄ«bām. Tieši šÄ« Krievijas veto virkne ļautu jautājumu izvirzÄ«t Ä¢enerālajai asamblejai, jo kļūtu skaidrs, ka DrošÄ«bas padome nespÄ“j rÄ«koties, lai aizsargātu Ukrainas teritoriālo integritāti un sodÄ«tu agresoru.

Noslēgumā

Ukrainas pastāvÄ«gais pārstāvis Sergijs Kisļics, uzstājoties ANO Ä¢enerālās asamblejas 76. sesijas plenārsÄ“dÄ“ trāpÄ«gi norādÄ«ja: "Pasaules karte ir krasi mainÄ«jusies, un tādas mākslÄ«gas vienÄ«bas kā Padomju SavienÄ«ba tagad ir pagātne. Tā pazuda no pasaules kartes, bet joprojām ir ANO StatÅ«tos. Tas nozÄ«mÄ“, ka pašreizÄ“jā redakcijā ANO StatÅ«ti neatspoguļo mÅ«sdienu pasauli ne de facto, ne de iure."

Ja ANO DrošÄ«bas padome piedzÄ«votu reformas, Ukraina varÄ“tu tajā lobÄ“t savas intereses, nebaidoties no agresora reakcijas. Tas ļautu DrošÄ«bas padomei pieņemt rezolÅ«ciju un atzÄ«t Krievijas militāro agresiju Ukrainā, kā arÄ« spert konkrÄ“tus soļus starptautiskajā arÄ“nā, lai pretdarbotos šai agresijai. Tā kā vÄ“l nav noteikts mehānisms, kā reformÄ“t DrošÄ«bas padomi, bÅ«tu atbalstāmi, ja tieši Ukraina iesniegtu savu redzÄ“jumu organizācijas reformÄ“šanā, balstoties uz tās neatliekamo nepieciešamÄ«bu nodrošināt valsts teritoriālo integritāti un neatkarÄ«bu.

Daļa minÄ“to ideju varbÅ«t var likties grÅ«ti izpildāmas, tomÄ“r nedarÄ«t neko nav labākā izvÄ“le. VÄ“los uzsvÄ“rt, ka rakstā minÄ“tais nav skatāms kā alternatÄ«va Ukrainas militārajiem soļiem – uzvara pār agresoru – Krieviju kaujas laukā bÅ«s efektÄ«vāka par vissmalkāko diplomātiju. Viss minÄ“tais drÄ«zāk ir skatāms kā "atbalstošÄ diplomātija", kam jāpalÄ«dz uzvarÄ“t terorismu balstošo Krieviju, kurai nav vietas ANO DrošÄ«bas padomÄ“. Savukārt, skatoties plašÄkā un tālāk – veiksmÄ«ga DrošÄ«bas padomes reformÄ“šana atjaunotu starptautiskās sabiedrÄ«bas uzticÄ«bu starptautiskajām tiesÄ«bām. Latvija ir ieinteresÄ“ta, ka pasaulÄ“ valda visiem (labas gribas cilvÄ“kiem) pieņemami un obligāti izpildāmi (arÄ« tiem, kuriem nav labu nodomu) noteikumi. NormatÄ«vais un pragmatiskais Latvijas gadÄ«jumā ir viens un tas pats.