Iesaki rakstu:

AtklātÄ«bā nonākot ziņām par 220 (330) miljonus eiro vÄ“rto iepirkumu NBS vajadzÄ«bām, rodas viela pārdomām par spÄ“kā esošo publisko iepirkumu veikšanas kārtÄ«bu šajā korumpÄ“tÄ«bas ziņā visnotaļ progresÄ«vajā zemÄ«tÄ“.

Nav nekāds brÄ«nums vai kāds noslÄ“pums, ka pie šÄ«s plašÄs siles barojas daudzi, sākot no valsts pirmajām amatpersonām, partijām, vietÄ“jiem vadoņiem un to padotajiem, kas vadÄ«bas uzdevumā šÄ«s siles pārpilnÄ«bas organizÄ“šanā veic konkrÄ“tas un krimināli sodāmas darbÄ«bas, kuras atkal jau piesedz tie paši “saņēmÄ“ji”. BezgalÄ«gais stāsts. Plus iepirkumu organizÄ“šanā ne tikai vÄ“lāk tiek kaut kas kaut kam dalÄ«ts, bet jau paša procesa veidošanā tÄ“rÄ“ta zināma daļa budžeta dažādos atalgojumos neskaitāmu iepirkumu komisiju dalÄ«bniekiem.

VÄ“laties paskaitÄ«t, cik mums ir valsts un pašvaldÄ«bu iestādes, kuras veic iepirkumus… es neņemos skaitÄ«t. Cipars bÅ«s fantastisks! Katrs no iepirkuma komisijas dalÄ«bniekiem papildus pie savas pamatdarba algas vÄ“l saņem atalgojumu par dalÄ«bu komisijā – kopumā valsts lÄ«menÄ« rodas neliels (uz miljardu fona) budžeta robiņš, ar kuru varÄ“tu pilnÄ«bā apmierināt gan skolotāju, gan mediÄ·u u.c. prasÄ«bas. Par pamatdarbu taču saņemta pilna samaksa, tostarp uz pamatdarba rÄ“Ä·ina (laika un budžeta) tiek sÄ“dÄ“ts šajās ar pamatpienākumiem nesaistÄ«tajās komisijās. Par ko saņemtā atlÄ«dzÄ«ba ir arÄ« šis budžeta robiņš. SÄ«kums, taču nepieminÄ“t nevaru. To sapratÄ«siet vÄ“lāk.

Rodas dabisks jautājums, ko es te cepos. Gudri cilvÄ“ki sen jau visu izvÄ“rtÄ“juši un nonākuši pie “pašiem labākajiem” risinājumiem. Es nu gan tā nedomāju. Šie “labākie” risinājumi ir veltÄ«ti labākai un drošÄkai savu kabatu piepildÄ«šanai (pielaidei pie siles). Spilgts piemÄ“rs ir šis daudzmiljonu iepirkums NBS vajadzÄ«bām. Aizsargāts ar kaut kādiem tur valsts noslÄ“pumiem.

Man sÄ“tā suņi smejas gaudodami savstarpÄ“jās nakts sarunās. Es saprastu, ka valsts noslÄ“pums bÅ«tu, ja leviti un co. lÄ«dzÄ«gi huseiniem vai homeiniem pa kluso ražotu atomieročus vai kādu Ä£ifti. Tad jā. NOSLÄ’PUMS!!! PārÄ“jo, kas šajā pundurvalstÄ« ir it kā slepens, var uzzināt, palasot masu medijus, sociālos tÄ«klus un vienkārši pasēžot dažos specifiskos krodziņos. Nu, bet lai paliek noslÄ“pumi. AtgriezÄ«simies pie iepirkumiem.

Maza preambula. Politiskā partiju diktatÅ«ra ar katru jaunu sasaukumu veido jaunas valsts un arÄ« pašvaldÄ«bas institÅ«cijas: ministrijas, departamentus, direkcijas, neskaitāmus centrus, aÄ£entÅ«ras, padomes un komisijas. Katrā no tām labākajā gadÄ«jumā uz 5 darbiniekiem ir viens, kurš ir savā vietā – zina, ko darÄ«t, kā darÄ«t un pats arÄ« dara. PārÄ“jie tādi statisti vien ir budžeta celšanai vÄ“l augstākā tÄ“riņu lÄ«menÄ«.

Un gandrÄ«z katrā (ar retiem izņēmumiem) no šÄ«m iestādÄ“m ir sava iepirkumu komisija. Un katra no šÄ«m komisijām iestādes darba nodrošināšanai iepÄ“rk principā vienus un tos pašus produktus, preces, pakalpojumus (ne jau tikai pārtikas). Un katram no šiem iepirkumiem bÅ«s citādāka cena, citi piegādes (izpildes) nosacÄ«jumi un citi ekskluzÄ«vi risinājumi. Cik nu to pieļauj Publisko iepirkumu likums.

Ar to likumu gan ir kā tajā krievu teicienā: zakon kak dišlo – kuda povernul, tuda i višlo! Neņemos spriest, cik un kas tām iestādÄ“m pastāvÄ“šanai vajadzÄ«gs (iepirkt), taču no paša pieredzes zinu, ka piešÄ·irto budžetu lÄ«dz gada beigām vajag iztÄ“rÄ“t pilnÄ«bā… tad nu iet vaļā, pÄ“rkot visu, ko vien prāts var iedomāties, vajag vai nevajag.

Ko tad var darÄ«t, lai tā nebÅ«tu? PastāvÄ«gi valsts cenšas kaut ko uzlabot, lai korupcija it kā ietu mazumā, taču visas tās izmaiņas balstās uz to, lai vilki bÅ«tu paÄ“duši un kazas paliktu dzÄ«vas. Redziet! MÄ“s darām! Ha ha ha trÄ«s reizes!

Tagad iedomāsimies utopiju, kurā valsts ir nodibinājusi veidojumu (piemÄ“ram, zem Valsts kases jumta), kurš VIENĪGAIS valstÄ« nosaka kritÄ“rijus, cenas un procedÅ«ru publisko iepirkumu veikšanai no tualetes papÄ«ra iegādes ierÄ“dņu pÄ“cpusÄ“m lÄ«dz norakstÄ«tām atomzemÅ«denÄ“m NBS vajadzÄ«bām.

Ar fiksÄ“tām cenām VISIEM. Ar atrunātu iepirkuma kārtÄ«bu VISIEM. Ar PROFESIONÄ€LU vÄ“rtÄ“tāju piesaisti. Ar efektÄ«vu iepirkumu procesu kontroli. NeatkarÄ«gi no iepirkuma lÄ«meņa – bez vai ar NOSLÄ’PUMIEM. Ar darbiniekiem uz terminÄ“tu laiku ar ļoti labu atalgojumu un tiesÄ«bām lÄ«dzÄ«gi kā tas ir ar tiesnešiem. AtlasÄ«tiem konkursa kārtÄ«bā. Profesionāliem ekonomistiem, juristiem un finansistiem. Ar piekļuvi valsts noslÄ“pumiem. Un – galvenais – bez partejiskās piederÄ«bas.

VarÄ“tu jau utopizÄ“t vÄ“l un vÄ“l… Taču pietiks. Kā mana sieva saka: kurš gan tagad lasa garus tekstus…

Taču, ja šÄ« utopija piepildÄ«tos, cik MILJARDU budžeta naudas paliktu Valsts kasÄ“? Nevis kabatās, ofšoros, zeÄ·Ä“s vai izniekotās precÄ“s un tml. Uz šo naudas plÅ«smu fona šÄdas iepirkuma sistÄ“mas izveides un uzturÄ“šanas izmaksas ir vienkārši nesalÄ«dzinājamas – kā nevar salÄ«dzināt vÄ“rdiņu ar zelta dālderi. Cik vienkāršÄka kļūtu iepirkumu procedÅ«ra? Cik caurspÄ«dÄ«gāki nosacÄ«jumi? Cik kvalitatÄ«vāki rezultāti? Es nespÄ“ju pat iedomāties – cik!!!

Iedomāties varat Jūs!

Papildinājums: aizmirsās vÄ“l viena utopijas pozitÄ«vā puse. IespÄ“ja godÄ«gam, spÄ“jÄ«gam un darbÄ«gam uzņēmÄ“jam bez kontiem ofšoros, bez spalvainas rokas partiju aprindās, bez nepieciešamÄ«bas piedalÄ«ties dažādās skaidras naudas atmazgāšanas shÄ“mās un vispār jebkādās “shÄ“mās” – godÄ«gi saņemt un realizÄ“t valsts vai pašvaldÄ«bas publiskos pakalpojumus.

Pārpublicēts no https://jonjs.lv/automatisks-iepirkumi/