Iesaki rakstu:

Medijos publicÄ“tas vairākas ziņas ar skaļiem virsrakstiem „Atsakoties no nomas automašÄ«nām, valsts gadā varÄ“tu ietaupÄ«t miljonu“ http://ej.uz/skaties-lv; „Saeimas komisija: Daļa no valsts institÅ«cijām varÄ“tu atteikties no savu autoparku veidošanas“ http://ej.uz/diena-lv; „Deputātu ziņojums: Valsts iestādes ietaupÄ«tu miljonu gadā, ja automašÄ«nu nomu aizstātu ar to iegādi“ http://ej.uz/financenet-lv un citi.

Visās šajās un lÄ«dzÄ«gajās publikācijās ir viennozÄ«mÄ«gs ziņojums – valsts pārvaldes institÅ«cijām jāizmanto Saeimas autobāzes autoparks. Vai tas patiešÄm ir lÄ“tāk?

Visiem zināms, ka tirgus ekonomikā viens no faktoriem, kas ļauj strādāt efektÄ«vi, ir konkurence. Jautājums, vai, lobÄ“jot vienu konkrÄ“tu pakalpojuma sniedzÄ“ju – šajā gadÄ«jumā Saeimas autobāzi, ir iespÄ“ja saglabāt konkurÄ“tspÄ“jÄ«gu cenu? Visticamāk, ka ne. Un to jau apliecina medijos pieejamā informācija - 2017. gada sākumā Saeimas autobāzÄ“ bija reÄ£istrÄ“tas 73 automašÄ«nas un tika nodarbināti 126 cilvÄ“ki, tostarp 77 autovadÄ«tāji. 2016. gada Saeimas autobāzes budžetu veidoja 2,2 miljoni eiro, iekļaujot darbaspÄ“ka izmaksas.

Jautājums, kuram ir izdevÄ«gi lobÄ“t institÅ«ciju, kas nestrādā pÄ“c tirgus principiem? Vai kāds no privātā kapitāla uzņēmumiem varÄ“tu atļauties turÄ“t štatā 4 apkopÄ“jus, kuru atalgojums pārsniedz 1000 eiro mÄ“nesÄ«, divus Ä“dināšanas pakalpojumu speciālistus, medicÄ«nas speciālistu, 8 dežurantus un citus, lai kopumā apkalpotu tikai 73 automašÄ«nas (dati no http://www.saeima.lv/at_12/darbin/autobaze.pdf)?

SalÄ«dzinājumam šeit jāmin, ka profesionālos autoparku vadÄ«bas uzņēmumos un privātā kapitāla uzņēmumos lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu automašÄ«nu parku pilnÄ«bā spÄ“j apkalpot vien pāris cilvÄ“ku. Savukārt Saeimas autobāzÄ“ parka apkalpošanā strādā ap 40 darbiniekiem.

Tirgus ekonomikā visu nosaka piedāvājums un pieprasÄ«jums. Es aicinu uz atklātu konkursu, kur, pieņemot, ka Saeimas autobāze ir lÄ«dzvÄ“rtÄ«gs tirgus dalÄ«bnieks, ir jāiesniedz savs finanšu piedāvājums un jāpierāda sava konkurÄ“tspÄ“ja. MākslÄ«gi uzturÄ“tā institÅ«cija beidzot ir jāpielÄ«dzina tirgÅ« esošajiem spÄ“lÄ“tājiem, nepiešÄ·irot prioritātes, jo viens no uzdevumiem ir pÄ“c iespÄ“jas efektÄ«vāk uzturÄ“t valsts pārvaldi, jo darām mÄ“s to par visu Latvijas nodokļu maksātāju naudu.

Un vÄ“l! Nejauksim bumbierus ar āboliem! Publisko izdevumu un revÄ«zijas komisijas veiktajā analÄ«zÄ“ secināts, ka vienas automašÄ«nas noma sešu gadu laikā izmaksā dārgāk - 35 760 eiro, savukārt iegāde kopā ar uzturÄ“šanas izdevumiem 27 942 eiro. Tikai kas ir iekļauts šajās izmaksās? Nomas konkursos parasti tiek pieprasÄ«ts visplašÄkais pakalpojumu klāsts – no apdrošināšanas bez paša riska, visa veida remontiem, apkopÄ“m un beidzot ar aizvietošanas auto remontu gadÄ«jumos. PÄ“rkot auto, daudz kas no iepriekš minÄ“tā netiek iekļauts un lÄ«dz ar to arÄ« izmaksās netiek ieskaitÄ«ts. Turklāt automašÄ«nas ilgtermiņa nomas periods parasti tiek izvÄ“lÄ“ts 3 gadi, attiecÄ«gi tiek salÄ«dzināta noma 2 reizes pa trÄ«s gadiem (t.i. vienmÄ“r jauns auto) ar sešgadÄ«gu auto.

Esmu pārliecināts, ka, izvÄ“rtÄ“jot abus variantus – auto iegādi un ilgtermiņa nomu pie vienādiem nosacÄ«jumiem, šis teorÄ“tiskais miljona ietaupÄ«jums pazudÄ«s vai pārvÄ“rtÄ«sies par zaudÄ“jumiem. Lai valsts pārvalde samazinātu autoparka izmaksas, tad, pirmkārt, brÄ«vā konkurencÄ“ jāizvÄ“las ekonomiski auto, balstot aprÄ“Ä·inu uz TCO (total cost of ownership) jeb auto dzÄ«ves cikla izmaksu aprÄ“Ä·inu, otrkārt, jāizskauž nelietderÄ«gas auto dÄ«kstāves un nepamatotas prasÄ«bas „ja nu kādreiz noder“.

Aicinu ievÄ“rot konkurences principu saimnieciski izdevÄ«gākā piedāvājuma nodrošināšanai. Pakalpojums ir jānodrošina par iespÄ“jami zemāko cenu neatkarÄ«gi no tā, vai to dara valsts pārvaldes institÅ«cija vai privātais uzņēmÄ“js – šajā gadÄ«jumā Saeimas autobāze vai jebkurš no ilgtermiņa auto nomas pakalpojumu sniedzÄ“jiem. Jo par to maksājam mÄ“s, Latvijas nodokļu maksātāji!

* Sixt vadītājs Baltijas valstīs