Iesaki rakstu:

Uz elektroenerÄ£ijas patÄ“rÄ“tāju rÄ“Ä·ina ir samaksāta dāsna atlaišanas kompensācija pagājušÄ gada rudenÄ« faktiski atlaistajam AS Latvenergo valdes priekšsÄ“dÄ“tājam Ä€rim Žīguram, kurš amatu zaudÄ“ja pÄ“c tam, kad publiski kļuva zināms, ka viņš iesaistÄ«ts tā sauktajās „Taureņu sarunās".

Kā rāda Ä€. Žīgura amatpersonas deklarācija par 2020. gadu, viņš AS Latvenergo algā kopā saņēmis 224 758 eiro. Turklāt runa ir nevis par visu gadu, bet par bÅ«tiski Ä«sāku laika periodu, - lai gan deklarācijā minÄ“ts, ka Ä€. Žīgurs darbu beidzis 21. decembrÄ«, oficiāli Latvenergo pagājušajā gadā informÄ“ja, ka no amata viņš šÄ·Ä«ries jau 30. oktobrÄ«.

Tas nozÄ«mÄ“, ka visa 2019. gada laikā Ä€. Žīgurs algā Latvenergo saņēmis 179 161 eiro, savukārt par desmit 2020. gada mÄ“nešiem jau daudz iespaidÄ«gāku summu – 224 758 eiro. Aptuveni aprÄ“Ä·ini rāda, ka, visticamākais, atlaišanas kompensācijā Ä€. Žīgurs saņēmis 75 tÅ«kstošus eiro.

ŠÄda izmaksa bÅ«tu pieņemama, ja Latvenergo valdes priekšsÄ“dÄ“tājs amatu zaudÄ“tu akcionāra – Latvijas valsts – pārstāvju politisku vai ekonomisku lÄ“mumu rezultātā. Taču šajā reizÄ“ situācija ir bijusi cita – Ä€. Žīguram amatu nācās pamest tāpÄ“c, ka atklājās – viņš ir aktÄ«vi piedalÄ«jies tā sauktajās „Taureņu sarunās”.

Tā arÄ« precÄ«zi neatklātā statusā Ä€. Žīgurs figurÄ“ja vienā no Korupcijas novÄ“ršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pÄ“dÄ“jo gadu skaļajiem izgāztajiem kriminālprocesiem, kas balstÄ«jās uz biroja ierakstÄ«tām uzņēmÄ“ju un politiÄ·u sarunām Taureņu pirtÄ«.

No to fragmentiem izrietÄ“ja, ka Latvenergo vadÄ«tājs 2015. gadā ar kriminālu slavu ieguvušo uzņēmÄ“ju Māri Martinsonu Taureņu pirtÄ« pārrunājis Latvenergo iepirkumus, iespÄ“jas amatos iecelt M. Martinsonam uzticamus un vÄ“lamus cilvÄ“kus, kā arÄ« iespÄ“ju piedāvāt kukuli toreizÄ“jai ekonomikas ministrei Danai Reizniecei-Ozolai.

Kriminālprocess tika sākts 2018. gadā, taču tāpat kā citus uz noklausÄ«tām sarunām balstÄ«tos procesus KNAB izgāza arÄ« šo un 2020. gada augusta beigās bija spiests to bez rezultātiem izbeigt.

VÄ“l formālāka bija Latvenergo padomes sāktā pārbaude par koncerna amatpersonu rÄ«cÄ«bu un notikumiem 2015. gadā, lai izvÄ“rtÄ“tu, vai Latvenergo nav bijusi nepamatoti labvÄ“lÄ«ga attieksme pret atsevišÄ·iem uzņēmÄ“jiem, un pārbaudÄ«tu iepriekšÄ“jos gados koncernā veikto iepirkumu un citu darÄ«jumu atbilstÄ«bu iekšÄ“jā un ārÄ“jā regulÄ“juma prasÄ«bām.

Rezultāts bija – pārbaude neesot „sniegusi papildu faktus, kas prasÄ«tu turpmāku krimināltiesisku vÄ“rtÄ“jumu”. Taču Latvenergo padome paziņoja, ka „iepriekš publiskotā informācija, kā arÄ« pārbaudes laikā iegÅ«tās ziņas ir pietiekams iemesls, lai padome kā uzraugoša institÅ«cija ieņemtu principiālu nostāju gan pret korporatÄ«vās Ä“tikas principu pārkāpumiem koncerna vadÄ«bā, gan situācijām, kas raisa aizdomas par šÄdu normu pārkāpšanu”.

Tā nu korporatÄ«vās Ä“tikas principus pārkāpušais vai vismaz aizdomās par šÄdu normu pārkāpšanu turÄ“tais Ä€. Žīgurs ir no amata nevis atlaists, bet aizgājis „pÄ“c paša vÄ“lÄ“šanās” un ar dāsnu kompensāciju bankas kontā. Tā ir samaksāta no visu Latvenergo klientu kabatas.