Iesaki rakstu:

Katru gadu rudenÄ« atrodas kāds, kas raksta apskatu par šÄdu tÄ“mu. "SagadÄ«šanās pÄ“c” katru rudeni farmācijas tirgus sašÅ«pojas, notiek lielākas vai mazākas aktivitātes likumdošanā, normatÄ«vajos aktos, Ä«pašumu maiņā, ražotāju un tirgotāju attiecÄ«bās. Vārdu "sagadÄ«šanās" es šeit lietoju tādēļ, ka rudenÄ« tiek izstrādāts valsts budžets un budžetā nekad netiek pietiekami daudz naudas izdalÄ«ts medicÄ«nai.

Kas notiek Latvijas farmācijā, zāļu ražošanā, vairumtirdzniecÄ«bā un aptieku sektorā?  

Nav viegli attaisnot valdÄ«bas pozÄ«ciju – pašvaldÄ«bām naudas vairāk nekā vidÄ“ji Eiropā attiecÄ«bā pret kopproduktu, ceļiem naudas vairāk nekā vidÄ“ji Eiropā pret kopproduktu, pat izglÄ«tÄ«bai un kultÅ«rai naudas vairāk nekā vidÄ“ji Eiropā, salÄ«dzinot ar kopproduktu, medicÄ«nai – ievÄ“rojami mazāk. Un labākais attaisnojums parasti ir – tajā medicÄ«nā nav kārtÄ«bas, zāles ir pārlieku dārgas. Vai otrs argumentu komplekts – tajā medicÄ«nā nav kārtÄ«bas, Ä£imenes ārsti izraksta nepareizās zāles un nedod nosÅ«tÄ«jumus uz magnÄ“tisko rezonansi.

13. Saeima šÄ gada sākumā jau bija pamanÄ«jusies VeselÄ«bas aprÅ«pes finansÄ“šanas likumā ierakstÄ«t paredzamo pieaugumu veselÄ«bas aprÅ«pei. Likumu ir mÄ“rÄ·tiecÄ«gi citÄ“t: "Ministru kabinets, sagatavojot likumprojektu par valsts budžetu 2019. gadam un likumprojektu par vidÄ“ja termiņa budžeta ietvaru 2019., 2020. un 2021. gadam, paredz valsts finansÄ“jumu veselÄ«bas aprÅ«pes darbinieku darba samaksas paaugstināšanai vidÄ“ji gadā 20 procentu apmÄ“rā: 2019. gadā — 87 483 708 euro, 2020. gadā — 191 227 820 euro un 2021. gadā — 314 599 953 euro."

Iebalsoja, lai apstiprinātu latviešu tautas sakāmvārdu "solÄ«ts makā nekrÄ«t". ParedzÄ“tā papildu 191 miljona vietā 2020. gada budžetā veselÄ«bai papildus paredzÄ“ti 50 miljoni. Protams, šie papildu miljoni gandrÄ«z pilnÄ«bā aizies darbinieku atalgojuma celšanai, bet zāļu kompensācijai pāri nepaliks nekas.

Tieši zāļu kompensācija dažādu grupu pacientiem Latvijas budžetā visvairāk atpaliek no citām Eiropas valstÄ«m. Visvairāk no lÄ«dzekļu trÅ«kuma zāļu kompensācijai cieš onkoloÄ£ijas, plaušu slimÄ«bu, reimatoloÄ£isko slimÄ«bu, sirds un asinsvadu sistÄ“mas slimÄ«bu pacienti. Ja valsts kompensÄ“ medikamentus, to cena ir daudz mazāka, jo valsts iepÄ“rk medikamentus lielā apjomā un garantÄ“ti. Ja zāļu firmai pašai jāpārdod zāles pacientam, tad zāļu kompānijas Latvijā ierauga mazu tirgu, dārgu reÄ£istrāciju, sarežģītu menedžmentu un mārketingu, tad zāļu cenas pieaug vai arÄ« – zāles nemaz netiek reÄ£istrÄ“tas un Latvijā nav pieejamas.

Tātad – lielā mÄ“rā notikumi ap zāļu ražošanu un zāļu cenām Latvijā saistÄ«ti ar veselÄ«bai paredzÄ“tā valsts budžeta mazspÄ“ju. Latvijas zāļu tirgu nosaka ražošana, vairumtirdzniecÄ«ba, mazumtirdzniecÄ«ba, zinātne, valsts budžeta un pacientu finansiālās iespÄ“jas un vÄ“l daudzi citi faktori.

Tas ir galvenais iemesls, kādēļ stāvoklis farmācijas jomā budžeta pieņemšanas laikā parasti ir raksturojams kā vidÄ“ja stipruma zemestrÄ«ce. Šogad likās, ka daudz nopietnākas diskusijas vÄ“rpsies ap izglÄ«tÄ«bu, partiju finansÄ“jumu un Latvijas Radio žurnālistu algām, bet te pÄ“kšÅ†i manās rokās nonāca avÄ«ze, kurā ar dubļiem bija nolieta viena no zāļu vairumtirgotavām un ar to saistÄ«ts aptieku tÄ«kls, kā arÄ« šÄ tÄ«kla Ä«pašnieki.

Galvenais vadmotÄ«vs avÄ«zÄ“ – zāļu tirgoņi grib iegādāties "Olainfarm" rÅ«pnÄ«cu, pārņemt šai rÅ«pnÄ«cai piederošÄs aptiekas, slÄ“gt zāļu ražošanu, kā rezultātā zāles kļūs dārgākas. Vienkāršs, mÅ«sdienÄ«gs melnais PR – bez loÄ£ikas, taču ar labu dažādu faktu un nefaktu kompelāciju.

AvÄ«ze bija itin glÄ«ti samaketÄ“ta, krāsaina, tabulām un rimbuļiem pārbagāta, taču bija neticami mazā tirāžā izdrukāta digitāldrukā un katrai Saeimā iekļuvušajai partijai izsniegta kā zilumzāles – pa diviem vai trim eksemplāriem. No malas raugoties, šÄ·ita, ka kāds vÄ“las izspiest naudu no farmācijas vairumtirgotājiem un mazumtirgotājiem par to, ka pārtrauks izplatÄ«t melno PR. Taču šÄ« avÄ«ze bija signāls – atkal bÅ«s lustes budžeta pieņemšanas laikā.

Otrs signāls par to, ka zāļu tirgÅ« gaidāma zemestrÄ«ce, bija pilnÄ«gi muļķīgā ņemšanās ap veselÄ«bas ministres Ilzes Viņķeles komandÄ“jumu uz Å…ujorku, uz ANO sesiju. ViesnÄ«cu par dārgu cenu bija rezervÄ“jusi Latvijas pārstāvniecÄ«ba ASV, un, ja nu kādam politiski varÄ“ja pārmest nesaimnieciskumu un valsts naudas šÄ·Ä“rdÄ“šanu, tad tas bija ārlietu ministrs Edgars RinkÄ“vičs, bet prese un portāli karalienes apartamentu izvÄ“li "piesÄ“ja" veselÄ«bas ministrei, un tas ir nopietns signāls – bÅ«s kaut kādas biznesa pārbÄ«des. Bet VeselÄ«bas ministrijā asiņainas biznesa pārbÄ«des var bÅ«t tikai zāļu un aparatÅ«ras iepirkumos, ļoti retos gadÄ«jumos – e-veselÄ«bas jomā.

Nav grÅ«ti prognozÄ“t, ka budžeta apspriešanas laikā deputāti apgalvos, ka ibumetÄ«ns ir pārāk dārgs (tulkojumā – zāļu cenas ir pārāk augstas, valsts pienākums bÅ«tu šÄ«s cenas samazināt), aptieku nepietiek, komersantu aptiekas strādā nepietiekami garas stundas, tāpÄ“c nepieciešams atvÄ“rt pašvaldÄ«bu aptiekas, kuras visas strādātu 24/7 režīmā. Diskusiju karstumā VeselÄ«bas ministrija apgalvos, ka tad, ja ārsti izrakstÄ«tu tikai Ä£enÄ“riskos medikamentus, valstij paliktu milzums naudas visu slimÄ«bu izārstÄ“šanai, kā arÄ« paudÄ«s atziņu, ka lÄ“tāk bÅ«tu visus medikamentus iepirkt visiem pacientiem vienlaikus centralizÄ“ti – valstiski, vislabāk to paveiktu ierÄ“dņi.

PolitiÄ·i un ierÄ“dņi virzÄ«s dažādas aktivitātes, no kurām bÅ«tiskākās bÅ«s prasÄ«bas izmainÄ«t nosacÄ«jumus Ministru kabineta noteikumos aptieku skaitam un prasÄ«bām aptiekas iekārtošanai. Kā katru gadu, parādÄ«sies mÄ“Ä£inājumi apgalvot, ka zāles var un vajag tirgot benzÄ«ntankos un lielveikalos, šajā gadÄ«jumā uzsvars bÅ«s uz bezrecepšu zāļu tirdzniecÄ«bu.

Zināma daļa likumdevÄ“ju virzÄ«s savu pārliecÄ«bu, ka zāles drÄ«kst tirgot katrs biznesmenis (katra Ä·Ä“kša var vadÄ«t valsti, esot teicis Ä»eņins) un ka katrā ciemā bÅ«tu labi konkurences nolÅ«kos uzturÄ“t vairākas aptiekas. No jauna kā fÄ“nikss no pelniem atdzims viedoklis, ka jāpārskata recepšu un bezrecepšu zāļu saraksti, jāļauj zāles vairāk pirkt bez receptes, piemÄ“ram, antibiotikas, savukārt kategoriski jāaizliedz homeopātija, fizikālā terapija un zāles ar mazāku pÄ“tÄ«jumu apjomu.

Mana prognoze ir, ka parādÄ«sies mÄ“Ä£inājumi atjaunot kārtÄ«bu, kāda bija laikos pirms Gunta BelÄ“viča ministrÄ“šanas, – bez paralÄ“lā eksporta un importa, tiesa, šÄ«s aktivitātes izplÄ“nÄ“s, kaut arÄ« tieši šis paralÄ“lais eksports un imports uztur augstākas zāļu cenas gan vairumtirdzniecÄ«bā, gan mazumtirdzniecÄ«bā, kā arÄ« nereti noved pie atsevišÄ·u zāļu deficÄ«ta.

Domāju, ka atsāksies kari starp vairumtirdzniecÄ«bas Ä·Ä“dÄ“m un Ä«paši aktÄ«va bÅ«s "Euroaptieka", kas ir "Maxima" lielveikalu māsasuzņēmums. Aptieku skaita izmaiņas ar lielāko varbÅ«tÄ«bu ir virzÄ«tas uz mÄ“rÄ·i – katrā lielveikalā vajag aptieku. Lietuvā "Maxima" veikalos atrodas "Euroaptiekas", bet Skandināvijā – "Rimi" un "Rema" tÄ«klu veikalos – šÄ«m lielveikalu Ä·Ä“dÄ“m piederošas aptiekas. Tas, ka aptieku tirgu šÅ«po ar "Maxima" un "Rimi" Ä·Ä“dÄ“m saistÄ«ts bizness, ir tikai mans pieņēmums, bet šÅ«po pamatÄ«gi.

MÄ“Ä£inājumi uztura bagātinātājus, pārsienamos materiālus un bezrecepšu medikamentus pakāpeniska pārcelt no aptiekām uz lielveikalu stendiem pirmkārt skars mazās privātās aptiekas, bankrotÄ“s un tiks aizvÄ“rtas tieši mazās lauku privātās aptiekas. Lielveikali, tiklÄ«dz saņems atļauju tirgot zāles, tās iepirks no zāļu vairumtirgotājiem, kas pārlieku necietÄ«s.

IespÄ“jamā zāļu pāreja no aptiekas uz lielveikala plauktu ir neiedomājams ļaunums, jo nezinu neko ļaunāku par nekontrolÄ“tu nesteroÄ«do pretiekaisuma un pretsāpju lÄ«dzekļu (paracetamols, indometacÄ«ns, diklofenaks, kas visi mazās devās ir bezrecepšu medikamenti, bet mÅ«su pacients tos lieto paciņām vien) lietošanu. Katru gadu paracetamols noved pie vairākām neatgriezeniskām un ļoti daudzām grÅ«ti ārstÄ“jamām aknu mazspÄ“jām.

10 jautājumi un atbildes par Latvijas zāļu tirgu tiem, kas nevīžo lasīt visu rakstu līdz galam

1. Vai zāles kļūs lētākas?

NÄ“, zāles kļūs dārgākas, neskatoties uz veselÄ«bas ministres paziņojumu: "Man jums ir patiesi labas ziņas, zāles kļūs lÄ“tākas." NÄ“, zāles globāli gadu no gada kļūst dārgākas, tiek izstrādāti jauni, efektÄ«vāki, taču dārgāki medikamenti. BioloÄ£iskie medikamenti, Ä·Ä«mijterapijas preparāti un personalizÄ“tā medicÄ«na zāļu cenu tikai palielinās. Pat lÄ“to Ä£enÄ“risko zāļu cenas globāli ceļ pastiprinātā kontrole ražošanā un tirdzniecÄ«bā.

2. Vai NVD jākompensÄ“ lÄ“tākais preparāts, Ä«paši, ja salÄ«dzinājums ir starp orÄ£inālpreparātu un Ä£enÄ“risko preparātu?

Jā, jākompensÄ“ ir lÄ“tākais preparāts, jo Ä·Ä«miskā formula šiem medikamentiem ir vienāda. Diemžēl ir pacienti, kas gadiem pieraduši lietot konkrÄ“tu orÄ£inālpreparātu, kas viņiem palÄ«dz un uztur pie veselÄ«bas. Ä€rstam, komunicÄ“jot ar šÄdiem pacientiem, ļoti rÅ«pÄ«gi jāizsver, vai preparāta nomaiņas ieguvumi bÅ«s lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi zaudÄ“jumiem, ko radÄ«s nelÄ«dzestÄ«ba un pacienta neizpratne. BioloÄ£iskie preparāti ne vienmÄ“r ir identiski biolÄ«dziniekiem, jo ražoti dažādās šÅ«nās.

3. Vai Latvijā ir pārāk maz aptieku?

Nē, aptieku skaits ir gandrīz optimāls lauku rajonos, taču pārāk liels Rīgā.

4. Vai valstij un pašvaldÄ«bām vajadzÄ“tu atvÄ“rt aptiekas, Ä«paši diennakts aptiekas?

NÄ“, jo šÄ«s aptiekas nekad nespÄ“s konkurÄ“t ar privātajām aptiekām, Ä«paši tām, kurās aptiekārs ir arÄ« Ä«pašnieks. Latvijā par valsti sliktāks Ä«pašnieks, saimnieks un menedžeris ir tikai RÄ«gas dome.

5. Vai Latvijā vairumtirgotājiem un aptieku tīkliem ir monopolstāvoklis?

Nē, nevienam tīklam nav monopolstāvokļa, turklāt nevienā kombinācijā, apvienojoties diviem tīkliem, nav iespējams iegūt 50% aptveri.

6. Vai tā ir taisnÄ«ba, ka vienas konkrÄ“tas zāļu vairumtirdzniecÄ«bas, aptieku tÄ«kla, medicÄ«nas iestāžu tÄ«kla "Repharm" Ä«pašnieki dividendÄ“s guvuši ļoti lielu peļņu?

TaisnÄ«ba ir tā, ka visu zāļu vairumtirgotavu, aptieku tÄ«klu Ä«pašnieki ir strādājuši ar itin lielu peļņu. Tikai visu pārÄ“jo tÄ«klu Ä«pašnieki ir ārzemnieki, un mÄ“s nezinām, cik kurš ir nopelnÄ«jis, jo "Europatieku", "Benu" aptieku un citu aptieku tÄ«klu peļņa ir aizgājusi ārpus Latvijas un diezin vai tiks reinvestÄ“ta Latvijā.

7. Latvijas iedzīvotāji zāles lieto par maz vai par daudz?

Latvijas iedzÄ«votāji par maz lieto svarÄ«gām slimÄ«bām (piemÄ“ram, vÄ“zim) paredzÄ“tus modernus medikamentus, jo valsts budžetā ir nepietiekami daudz lÄ«dzekļu zāļu kompensācijai, bet zāles ir tik dārgas, ka pacienti paši tās nevar iegādāties. Toties Latvijas iedzÄ«votāji pārmÄ“ru daudz lieto bezrecepšu medikamentus, Ä«paši pretiekaisuma un pretsāpju lÄ«dzekļus. Ja šos preparātus atļautu pārdot lielveikalos un benzÄ«ntankos, bÅ«tu daudz vairāk pārdozÄ“šanas, saindÄ“šanās un aknu mazspÄ“jas gadÄ«jumu.

8. Vai Latvijas iedzīvotāji ārstējas, lietojot uztura bagātinātājus, ko nepārtraukti reklamē televīzija, radio un internets?

Jā, viņi ārstÄ“jas, bet neviens no šiem uztura bagātinātājiem viņiem neko neizārstÄ“. Latvijas iedzÄ«votāji ir reklāmatkarÄ«gi, bieži iepÄ“rk šos reklamÄ“tos preparātus, nevis ārstu izrakstÄ«tās zāles. Uztura bagātinātāju reklāmu vajadzÄ“tu paplašināt, un tai vajadzÄ“tu skanÄ“t tā: "Uztura bagātinātājs neaizstāj pilnvÄ“rtÄ«gu un sabalansÄ“tu uzturu, neko neārstÄ“. Uztura bagātinātāja reklāma ir paredzÄ“ta tikai un vienÄ«gi naudas izkrāpšanai no jÅ«su maka."

9. Vai Latvijas zāļu ražotāji saražo zāles Latvijas tirgum un ietekmē zāļu cenas?

Latvijas ražotāji (galvenokārt "Grindex" un "Olainfarm") saražo 5% no Latvijas aptiekās pārdotajām un slimnÄ«cās patÄ“rÄ“tajām zālÄ“m, šÄ« ražošana neatstāj jÅ«tamu ietekmi uz zāļu cenām Latvijā, taču šai ražošanai ir vispārnacionāla ekonomiska un politiska nozÄ«me.

10. Vai paralēlais zāļu eksports un imports samazina zāļu cenas?

Latvijā zāļu cenas ir zemākas nekā citviet Eiropā, tādēļ galvenokārt zāles no Latvijas tiek eksportÄ“tas. ParalÄ“lā eksporta dēļ ražotāji baidās samazināt zāļu cenas, jo visas zāles tad tiktu eksportÄ“tas uz Rietumeiropas valstÄ«m, bet pelnÄ«tu tikai šie paralÄ“lie eksportÄ“tāji uz zāļu ražotāju rÄ“Ä·ina. ParalÄ“lā eksporta/importa attiecÄ«ba Latvijā ir 80%/20% vai 90%/10% pÄ“c dažādiem datiem, proti, mÅ«su zāles tiek vestas prom.

10 nozīmīgākās globālās (un Eiropas) aktualitātes zāļu tirgos

Kas šobrÄ«d notiek lielajos laukumos? Farmācija modernajā pasaulÄ“ ieņēmusi godpilno 3. vietu starp visvairāk pelnošajām nozarÄ“m, un pasaules futuroloÄ£iskā analÄ«ze saka – nākamajos 10 gados farmācija apsteigs militāro industriju un ieroču tirdzniecÄ«bu. Zāles kļūst dārgākas galvenokārt tādēļ, ka jaunu zāļu izstrāde un pÄ“tÄ«jumi šo zāļu lietošanā ir ļoti dārga nodarbe. Arvien vairāk pasaule domā par iespÄ“jām ražot kombinÄ“tu tableti, kura saturÄ“tu trÄ«s, piecas vai pat desmit zāļu vielas, lai cilvÄ“kam nevajadzÄ“tu dzert trÄ«s, piecas vai desmit dažādas kapsulas, tabletes vai kapsulas divas, trÄ«s vai četras reizes dienā. ŠÄ« kombinÄ“tā, individualizÄ“tā tablete bÅ«s dārgāka par visām atsevišÄ·ajām tabletÄ“m kopā. ArÄ« personalizÄ“tā medicÄ«na, kas ienāk pasaules medicÄ«nā, ir laba, precÄ«za, mÄ“rÄ·tiecÄ«ga, taču dārga.

Visas pasaules farmācija kopā cenšas cÄ«nÄ«ties ar zāļu viltojumiem, kas valda internetā, trešÄs pasaules valstÄ«s un melnajā tirgÅ«. ŠÄ« cīņa nozÄ«mÄ“ datorizÄ“tu tabletes izsekojamÄ«bu no ražošanas konveijera lÄ«dz pacienta mutei. IzsekojamÄ«bas process ir dārgs, tas palielina zāļu cenu, taču sniedz zināmas garantijas pacientam, ka viņš tiešÄm saņems Ä«stās zāles Ä«stajās devās. ŠobrÄ«d Eiropā farmācija > 90% gadÄ«jumu ir pilnÄ«gi legāls bizness, caurskatāms un sakārtots. Globālā farmācija ārstam, aptiekāram un pacientam rada šÄdas paradigmas:

(i) zāļu pÄ“tÄ«jumi kļūst dārgāki, jaunu zāļu atklāšana mazinās, patentbrÄ«vās zāles ieņem arvien lielāku Ä«patsvaru. Visi maksātāji – valsts vai apdrošinātāji – cenšas panākt, lai pacients lieto lÄ“tākās Ä£enÄ“riskās zāles, nepārmaksā par zālÄ“m. LÄ«dz ar nopietnu spiedienu lietot tikai lÄ“tākās zāles mazinās pacientu lÄ«dzestÄ«ba;

(ii) farmācijas industrija zaudÄ“ interesi par mazajiem (tostarp Latvijas) tirgiem, kvalitātes kontroles nosacÄ«jumu dēļ pieaug ražošanas izmaksas, savukārt Latvijas kompensācijas sistÄ“ma nespÄ“j attÄ«stÄ«ties lÄ«dzi tirgus izmaiņām. Farmācijas industrija saskaras ar jauniem izaicinājumiem – nepietiekamu ražošanas kapacitāti un nepietiekamu izejvielu pieejamÄ«bu. Regulāri dažādās valstÄ«s parādās ziņojumi par viena vai otra medikamenta nepieejamÄ«bu;

(iii) par globālu problÄ“mu kļūst dažāda legalizÄ“ta, taču nevÄ“lama starpvalstu vairumtirdzniecÄ«ba – paralÄ“lais imports un eksports, reeksports, ko diktÄ“ cenu starpÄ«ba starp valstÄ«m. Latvijā ir vienas no zemākajām zāļu cenām Eiropā, tādēļ >80% paralÄ“lā importa/eksporta darÄ«jumu pie mums nozÄ«mÄ“ – zāles no Latvijas aizplÅ«st. Toties interneta aptieku tÄ«kli nenozÄ«mÄ“ pilnÄ«gu drošÄ«bu, jo tur ir lielāka iespÄ“jamÄ«ba iegādāties viltotas zāles;

(iv) regulārais bÄ“gļu pieplÅ«dums Dienvideiropas valstÄ«s rada tendenci veikt nepamatotus atsevišÄ·u zāļu uzkrājumus un nelaist tos tirgus apritÄ“. AttiecÄ«bā par bÄ“gļiem trÅ«kst zināšanu: par ieceļotāju veselÄ«bas stāvokli, infekcijas un parazitārajām slimÄ«bām, vakcināciju pret bÄ«stamām slimÄ«bām, piemÄ“ram, poliomielÄ«tu. Tas kopā ar atsevišÄ·u Dienvideiropas valstu ilgstošu nespÄ“ju norÄ“Ä·ināties par piegādātajiem medikamentiem rada paniku atsevišÄ·os zāļu tirgus segmentos;

(v) trÅ«kst pÄ“tÄ«jumu par zāļu devām veciem cilvÄ“kiem un bÄ“rniem, joprojām valda tendence uzskatÄ«t, ka dažāda vecuma, dzimuma, fiziskās kapacitātes cilvÄ“kiem nepieciešams izrakstÄ«t vienādas zāļu devas. Joprojām pÄ“tÄ«jumi galvenokārt tiek veikti ar pacientiem, kam ir viena slimÄ«ba un viens ārstÄ“šanas algoritms, nerÄ“Ä·inoties ar to, ka vairums Eiropas pacientu ir vecāka gadagājuma cilvÄ“ki ar vairākām hroniskām slimÄ«bām vienlaikus. Kā Eiropas medicÄ«nas problÄ“ma parādās polipragmāzija. VidÄ“jais Eiropas iedzÄ«votājs vecuma grupā virs 50 gadiem paralÄ“li lieto 6,4 (± 3,7) medikamentus, kā arÄ« vÄ“l virkni uztura bagātinātāju un bezrecepšu medikamentu. Pašlaik nav pÄ“tÄ«jumu un izpratnes, cik daudz kopā ar medikamentiem tiek lietoti uztura bagātinātāji un citas Ä·Ä«miski aktÄ«vas vielas (piemÄ“ram, nelegālas psihoaktÄ«vas vielas, sporta dzÄ“rieni un pulveri utt.). Reklāmas veicina neracionālu zāļu un uztura bagātinātāju lietošanu, Ä«paši senioru vidÅ«;

(vi) lÄ«dzestÄ«bas trÅ«kums ārstniecÄ«bas procesā. GandrÄ«z puse no Eiropas iedzÄ«votājiem nav lÄ«dzestÄ«gi attiecÄ«bā uz ārstÄ“šanas režīmu, diÄ“tu, fiziskām aktivitātÄ“m, kā arÄ« regulāru medikamentu lietošanu. 12% pacientu zāles neiegādājas, 12% zāles iegādājas, bet nelieto, bet 26% zāles lieto neregulāri vai nepareizās devās. Tas nozÄ«mÄ“, ka gandrÄ«z pusei pacientu nav vÄ“lmes un motivācijas izārstÄ“ties. 10–20% iedzÄ«votāju izvÄ“las ārstÄ“ties pie šarlatāniem, pÅ«šÄ¼otājiem, dziedniekiem, psihologiem un psihoterapeitiem bez medicÄ«nas izglÄ«tÄ«bas u. c. Ä»oti atšÄ·irÄ«gi dati ir par to, cik daudz pacientu paralÄ“li ārstu nozÄ«mÄ“tiem preparātiem lieto natÅ«rterapiju, ājurvÄ“das zāles un citas Ä·Ä«miski aktÄ«vas vielas;

(vii) zāļu klÄ«niskie pÄ“tÄ«jumi vairāk aizvirzās uz jaunattÄ«stÄ«bas valstÄ«m, kas "vecajām" Eiropas valstÄ«m rada neuzticÄ«bu par pÄ“tÄ«jumu rezultātiem, bet "jaunajām" – ienākumu avota zaudÄ“jumu;

(viii) pieaug rezistence, turklāt – ne tikai pret antibiotiskajiem lÄ«dzekļiem. AttiecÄ«bā pret zālÄ“m rodas šÅ«nu bioÄ·Ä«miska atkarÄ«ba, kas liek palielināt zāļu devas. Lielā mÄ“rā rezistenci pret jauniem ārstniecÄ«bas lÄ«dzekļiem nosaka globālā Ä·imizācija, piemÄ“ram, pesticÄ«du un fungicÄ«du lietošana zemkopÄ«bā un antibiotiku lietošana veterinārmedicÄ«nā;

(ix) globālajā medicÄ«nā ienāk ļoti dārgās biozāles, kā arÄ« to biolÄ«dzinieki. Vismaz attiecÄ«bā pret biolÄ«dziniekiem nepietiekamas ir ārstu un farmaceitu zināšanas. TirgÅ« ienāk arÄ« zāles ar Ä«pašu uzraudzÄ«bu, kas ir mazāk izpÄ“tÄ«tas un kam ir lielāka blakņu iespÄ“jamÄ«ba, Ä«paši kombinācijās ar citiem medikamentiem. TirgÅ« ienāk arÄ« individualizÄ“tas zāles;

(x) zāļu atliekas nonāk atklātā vidē un pārtikā, joprojām pārāk maz neiztērēto zāļu tiek pareizi utilizētas.

Zāļu ražošana – Latvijas ekonomikas stÅ«rakmens

Ekonomisti, stāstot par Latvijas ražotājiem, parasti sāk ar kokapstrādes un pārtikas produktu ražotāju cildināšanu. Ne kokapstrādÄ“, ne pārtikas produktu ražošanā nav tik daudz pievienotās vÄ“rtÄ«bas, tik nozÄ«mÄ«gu pÄ“tÄ«jumu, tik plašas starptautiskas sadarbÄ«bas un tik nozÄ«mÄ«ga globāla eksporta kā zāļu tirgÅ«. TomÄ“r mums te bÅ«tiski pievÄ“rst uzmanÄ«bu arÄ« apstāklim, ka zāļu eksports notiek ne tikai rietumu, bet vÄ“l vairāk – austrumu virzienā.

Publiskajā telpā dominÄ“ viedoklis, ka sadarbÄ«ba ar Krieviju Latvijai nozÄ«mÄ“ gāzes importu un šprotu eksportu. TomÄ“r bÅ«tiskākā eksporta prece Krievijas virzienā mums ir medikamenti, un nav nekāds brÄ«nums, ka regulāri ap Latvijas farmācijas rÅ«pnÄ«cām apkārt snaikstās Krievijas "investori".

Farmācijas biznesa Ä«patnÄ«ba ir tā, ka neviena rÅ«pnÄ«ca pasaulÄ“ neražo visus medikamentus, neražo pat dažus procentus no zināmajiem medikamentiem. Eiropā reÄ£istrÄ“ti aptuveni 300 000 medikamentu, Latvijā – aptuveni 4 tÅ«kstoši medikamentu, bet aptuveni 500 medikamentu Latvijā ieved paralÄ“lā importa veidā.

Tikai dažas firmas pasaulÄ“ ražo simtiem dažādu medikamentu, bet tām ražošana izvietota dažādu valstu dažādās rÅ«pnÄ«cās. MÅ«su nacionālie zāļu ražotāji "Grindeks" un "Olainfarm" Latvijas tirgum ražo mazāk par 10% savas produkcijas, bet aizpilda aptuveni 5% Latvijas zāļu tirgus.

Tajā pašÄ laikā Latvijas farmācijas uzņēmumi nodrošina darbvietas un stabilitāti daudziem vietÄ“jiem iedzÄ«votājiem. Uzņēmumi attÄ«stās, tiek izveidotas jaunas darbvietas, un palielinās pieprasÄ«jums pÄ“c jauniem speciālistiem. Latvijas farmācijas uzņēmumi ir darba devÄ“ji ar tradÄ«cijām un labu reputāciju. Farmācijas nozarÄ“ strādā aptuveni 2500 darbinieku, bet farmācijas un Ä·Ä«mijas nozarÄ“ kopā – aptuveni 6000 darbinieku. Tās ir algas un nomaksāti nodokļi.

Latvijā ražotās zāles atbilst pasaules kvalitātes standartiem. Zāļu ražošana ir viena no atbildÄ«gākajām ražošanas jomām, jo tā ir saistÄ«ta ar cilvÄ“ka veselÄ«bu un dzÄ«vÄ«bu. Tieši tādēļ farmācijas nozares uzņēmumi stingri ievÄ“ro augstas prasÄ«bas gan ražošanai, gan produktam. Latvijas farmācijas rÅ«pnÄ«cas jau pirms Latvijas iestāšanās Eiropas SavienÄ«bā ieviesa labas ražošanas prakses (LRP) standartus (Good Manufacturing Practice, GMP). SalÄ«dzinājumam – mÅ«su austrumu kaimiņiem ar GMP iet pašvaki. Latvijas iedzÄ«votāji vÄ“l itin labi atceras 2004. gadu, kad Krievijā ražotajās un Baltkrievijā iesaiņotajās askofÄ“na P tabletÄ“s atradās diabÄ“ta ārstÄ“šanai paredzÄ“tais glibenklamÄ«ds, kas strauji pazemina cukura lÄ«meni asinÄ«s, un daudzi pacienti Latvijā cieta.

Latvijā ražotās zāles ir mÅ«su lepnums. Gan "Grindeks", gan "Olainfarm" piedāvā gandrÄ«z 200 efektÄ«vu un drošu medikamentu formu sirds un asinsvadu slimÄ«bu, onkoloÄ£isko slimÄ«bu ārstÄ“šanai, gan psihotropās zāles, gastroenteroloÄ£iskās zāles, gan pretsāpju un pretdrudža zāles. Latvijā izgudrotie oriÄ£inālprodukti "Mildronāts®", "Ftorafur®" un citi jau daudzus gadus nes Latvijas vārdu pasaulÄ“.

Pasaules VeselÄ«bas organizācija vairākos dokumentos, kas saistÄ«ti ar nacionālo zāļu politiku, iesaka stiprināt vietÄ“jo farmācijas industriju. Gan Pasaules VeselÄ«bas organizācija, gan nopietni pasaules ekonomikas forumi uzsver, ka zāļu ražošana ir nacionālās drošÄ«bas jautājums, kā arÄ« stratÄ“Ä£iski svarÄ«gs bizness, un aicina zināmu daļu no zāļu ražošanas atstāt nacionālā kontrolÄ“.

ŠobrÄ«d situācija ar abiem Latvijas farmācijas flagmaņiem ir nedaudz atšÄ·irÄ«ga. Ja "Grindeks" akcijas gandrÄ«z pilnÄ«bā nonāca Lipmanu Ä£imenes kontrolÄ“ un nekāda ietekme uz ražošanu no ārienes praktiski nav iespÄ“jama, tad pÄ“c ValÄ“rija Maligina nāves mums nav Ä«stas skaidrÄ«bas, kas notiek "Olainfarm". ValÄ“rija Maligina mantiniecÄ“m ir atšÄ·irÄ«gs skatÄ«jums uz tālāko rÅ«pnÄ«cas attÄ«stÄ«bu. Visai satraucošas ziņas bija par kādu padomes sÄ“di, kurā ar "Olainfarm" lielākā akcionāra (42%) "Olmafarm" akcijām balsoja Ukrainas (Harkovas) farmācijas rÅ«pnÄ«cas "Здоровье" pārstāvis Vladimirs Novikovs.

Nav grÅ«ti noskaidrot, ka Ukrainas rÅ«pnÄ«ca "Здоровье" pieder Krievijas biznesam, proti, ļoti bagātam politiÄ·im, iespÄ“jams, ka Kremlim pietuvinātam uzņēmÄ“jam Aleksandram Šiškinam. No publiski pieejamās informācijas rodas iespaids, ka "Olainfarm" ļoti interesÄ“ Krievijas investorus, bet rosÄ«bu un rÄ«cÄ«bu Latvijā koordinÄ“ kāds bijušais Krievijas domes deputāts no "Vienotās Krievijas" Eduards Janakovs, kurš, kā lasāms presÄ“, ir iegādājies vai vismaz kontrolÄ“ visus nozÄ«mÄ«gākos Latvijas krievu valodā iznākušos medijus – "Вести Сегодня", "Час", "Телеграф". KāpÄ“c Krievijas politiÄ·im biznesa interesÄ“s ir vajadzÄ“jis iegādāties šos medijus, mÄ“s nezinām un varam tikai minÄ“t.

SagadÄ«šanās pÄ“c aktivitātes ap "Olainfarm" pieaug, un dažbrÄ«d medijos grÅ«ti izsekot, kurš ir labais, kurš sliktais. Akcionāru sapulces notiek mikroautobusos, dažkārt izdodas vai neizdodas reÄ£istrÄ“t kādu valdes locekli, notiek tiesas process pÄ“c procesa, kur kādam no akcionāriem tiek liegtas balsstiesÄ«bas.

Mantojuma dokumentos teikts, ka akcijas nav pārdodamas 5 gadus (pÄ“c ValÄ“rija Maligina nāves), kas šobrÄ«d nozÄ«mÄ“ – nedaudz vairāk kā trÄ«s gadus. ŠÄ·iet, ka pie ValÄ“rija Maligina mantiniecÄ“m rindā stājas ne tikai labticÄ«gi precinieki, bet arÄ« dažādi juristi un biznesmeņi ar ļoti atšÄ·irÄ«gām interesÄ“m, kuriem ir pieredze "Liepājas metalurga" maksātnespÄ“jas procesā, valdÄ«bas "prudentiskā" konsultÄ“šanā un mÄ“Ä£inājumos vadÄ«t "Latvenergo". Jādomā, ka lÄ«dz brÄ«dim, kad mantinieces savas akcijas varÄ“s pārdot, rÅ«pnÄ«cai jau bÅ«s saistoši tirdzniecÄ«bas lÄ«gumi, kuros bÅ«s paredzÄ“ts pa lÄ“to kādam starpniekam pārdot visas saražotās zāles vai iegādāties no kāda cita starpnieka Ä«paši dārgas izejvielas.

Rodas iespaids, ka iespÄ“jamie rÅ«pnÄ«cas pircÄ“ji neizvÄ“las caurskatāmas un saprotamas savstarpÄ“jās cīņas metodes, un pilnā sparā sākas melnā PR kampaņa pret vienu vai otru mantinieci, viņas juristiem un visiem Latvijas uzņēmÄ“jiem, kas bÅ«tu gatavi saglabāt nozÄ«mÄ«go Latvijas farmācijas rÅ«pnÄ«cu Latvijas uzņēmÄ“ju kontrolÄ“. Plaši izplatÄ«ts viedoklis, ka ap "Olainfarm" agri vai vÄ“lu sākšoties reāli kari ar reāliem kritušajiem.

Kāda var bÅ«t Krievijas uzņēmÄ“ju interese par "Olainfarm" akciju iegādi? Neticu sazvÄ“restÄ«bas teorijai, ka jÄ“ga ir uzņēmumu slÄ“gt, lai ieriebtu Latvijai. DrÄ«zāk ir nepieciešams uzņēmums Eiropas SavienÄ«bā ar "brendiem" un "trendiem", lai varÄ“tu ražot zināmu daļu medikamentu Krievijā vai Ukrainā lÄ“ti, taču ar dārgo ES ražošanas marku. Toties nebÅ«t nav izslÄ“gts, ka kādam šobrÄ«d ļoti gribas rÅ«pnÄ«cu novest lÄ«dz maksātnespÄ“jai, lai tālākā izpārdošana bÅ«tu lÄ«dzÄ«ga "Liepājas metalurga" izpārdošanai un rÅ«pnÄ«cu varÄ“tu iegÅ«t daudz lÄ“tāk. Tāpat es neticu tiešai saistÄ«bai ar notikumiem Latvijas UniversitātÄ“ – cīņā par rektora krÄ“slu, rektora neapstiprināšanā Ministru kabinetā un dažās citās aktivitātÄ“s, ko prese labprāt saista ar kādas partijas aktivitātÄ“m ap "Olainfarm" akcijām.