Iesaki rakstu:

BiedrÄ«bas “Latgolys Saeima” ir vÄ“rsusies pie RÄ“zeknes domes priekšsÄ“dÄ“tāja, Latgales kongresa simtgades pieminekļa autora un kultÅ«ras ministres ar atklātu vÄ“stuli par Latgales kongresa simtgades pieminekļa uzraksta valodu.

"BiedrÄ«ba “Latgolys Saeima” un zÄ«mÄ«ga daļa latgaliešu sabiedrÄ«bas izjÅ«t bažas par veidu, kādā pašlaik tiek plānota pieminekļa izveide, un aicina korekti sakārtot pieminekļa valodas jautājumu, izvÄ“loties LATGALIEŠU valodu par pieminekļa pamatvalodu.

Jebkuram pilsÄ“tas simbolam ir iespÄ“jams ielikt ļoti plašu nozÄ«mju spektru - sākot no personiski individuālā, turpinot ar pilsÄ“tas un novada raksturzÄ«mÄ“m, ejot kopnacionālā, Eiropas un vispārcilvÄ“ciskā virzienā.

Jums, Bartaševiča kungs, ir privilÄ“Ä£ija un atbildÄ«ba noteikt to, kāds bÅ«s Latgales kongresa simtgades piemineklis. LÄ«dz šim mÄ“s uzskatÄ«jām, ka JÅ«s esat “Latgales sirds” mÄ“rs un iestājaties par Latgales vÄ“rtÄ«bām, tajā skaitā latgaliešu valodu. Ceram, ka šis pārpratums ar mÄ“Ä£inājumu “izmest” latgaliešu valodu no pieminekļa tiks atrisināts, veidojot pieminekļa uzrakstu latgaliski, un Latgales sabiedrÄ«bai nebÅ«s iemeslu apšaubÄ«t JÅ«su lojalitāti Latgales reÄ£ionam.

Ne Jums, ne latgaliešiem nevienam nekas nav jāpierāda - Latgales lietai tik zÄ«mÄ«gajā piemineklÄ« jābÅ«t latgaliešu valodai. Situācijā, kad JÅ«s Latgales un latgaliešu valodas vietā dotu priekšroku RÄ«gas dienaskārtÄ«bai, sabiedrÄ«bai bÅ«tu pamatotas tiesÄ«bas apšaubÄ«t JÅ«su vadÄ«bu, jautājot - cik vÄ“l tālāk JÅ«s esat gatavs iet, pārdodot Latgales un latgaliešu intereses.

Asara kungs, ar šo vÄ“lreiz vÄ“ršam JÅ«su uzmanÄ«bu uz piemiņas objektu - Latgales kongresu. Kongresa rezolÅ«cijā pieņemtā prasÄ«ba saglabāt latgaliešu pašnoteikšanās tiesÄ«bas uz (LATGALIEŠU) valodu bija rezultāts kongresa mÄ“renākās puses prasÄ«bām. JÅ«su piedāvātais variants ar uzrakstu lejaslatviešu tradÄ«cijā ir drÅ«ms apliecinājums kongresa radikālākā spārna brÄ«dinājumiem par to, ka nepārdomāta, bez pietiekamām juridiskām garantijām realizÄ“ta asociācija ar blakusnovadu tautiešiem novedÄ«s pie latgaliešu valodas izzušanas un tautsaimniecÄ«bas sabrukuma. Ideju par kongresa piemiņas zÄ«mes uzrakstu nevis latgaliešu, bet gan latviešu valodā kongresa locekļi noteikti uztvertu kā ņirgāšanos un personÄ«gu apvainojumu. Patiesi ticam, ka JÅ«s spÄ“siet izveidot piemiņas zÄ«mi, nepiesmejot piemiņu.

Ä». cien. ministres k-dze! Simtgades svinÄ«bu kontekstā JÅ«s vairākkārt esat uzsvÄ“rusi latgaliešu valodas nozÄ«mi un svarÄ«gumu Latgales raksturlÄ«nijās. Situācijā, kad pārprastā lojalitātes demonstrÄ“juma, nepietiekamas sabiedrÄ«bas iesaistes vai citu kuriozu iemeslu dēļ latgaliešu valoda var tikt izstumta no Latgalei bÅ«tiska piemiņas objekta, lÅ«dzam JÅ«su iesaisti un atbalstu latgaliešu valodai ne tikai vārdos, bet arÄ« darbos. Neļausim svÄ“tkus aptumšot iespÄ“jamiem sabiedrÄ«bas protestiem pret Kongresa piemiņas piesmiešanu.

BiedrÄ«ba “Latgolys Saeima” kā vienu no iespÄ“jamiem variantiem pieminekļa pamatuzrakstam iesaka Latgales kongresa rezolÅ«cijas sākuma frāzi: „Mes, Latgolys latvÄ«ši…”

Jebkuram citam variantam ir principiāls priekšnoteikums - uzrakstam jābÅ«t latgaliešu valodā.

Bartaševiča kungs, lÅ«dzu normatÄ«vajos aktos paredzÄ“tajā kārtÄ«bā informÄ“t BiedrÄ«bu par veidu, kādā jautājums par pieminekļa valodu ir atrisināms, neignorÄ“jot latgaliešu intereses un vÄ“sturisko objektivitāti.