Uzmini nu, kas tas par mežu?
Mežavecis · 09.04.2016. · Komentāri (5)Visos laikos mežs cilvÄ“kam ir kalpojis par barÄ«bas, enerÄ£ijas un izejvielu avotu, turklÄt mežs ir viens no bÅ«tiskÄkajiem dabisko procesu regulatoriem dabÄ. Mežs ir sarežģīta sistÄ“ma, kurÄ tÄ elementi savstarpÄ“ji saistÄ«ti ļoti komplicÄ“tÄs barÄ«bas Ä·Ä“dÄ“s. Mežu galvenais elements ir koki.
MežsaimniecÄ«bÄ Ä“rts ir kokaudžu novÄ“rtÄ“jums pÄ“c to produktivitÄtes. PiemÄ“ram, priežu mežus, kur augsne ir ļoti sausa un barÄ«bas vielÄm nabadzÄ«ga, mežsaimnieki sauc par silu, kur zemi klÄj galvenokÄrt virši un Ä·Ä“rpji. PÄ“c sastÄva audzes iedala tÄ«raudzÄ“s un mistraudzÄ“s. Audzi uzskata par tÄ«raudzi, ja citu koku sugu piemistrojums ir mazÄks par 5%. TomÄ“r mÅ«su meÅ¾Ä koku sugai ir vieta tikai tad, ja tÄs ir vairÄk par 5%, tÄpÄ“c par tÄ«raudzi šoreiz runa nebÅ«s.
Viens no redzamÄkajiem kokiem meÅ¾Ä ir osis. TÄ ir saimnieciski nozÄ«mÄ«ga koku suga - osis tiek lietots mÄ“beļu, parketa izgatavošanÄ, arÄ« laivu bÅ«vÄ“. Osim ir dziļa sakņu sistÄ“ma gan tÄ«raudzÄ“s, gan jauktu koku mežaudzÄ“s, tomÄ“r jauktajos mežos oši iesakņojas dziļÄk, lai konkurÄ“tu ar kokiem, kam ir seklas sakņu sistÄ“mas. Miza osim ir pelÄ“ka vai brÅ«na, cieta un grumbuļaina, bet zari mÄ“dz bÅ«t nokareni. Jaunie zari ir olÄ«vkrÄsas, taÄu ar gadiem arÄ« tie kļūst brÅ«ni un grumbuļainu mizu. SalÄ«dzinÄjumÄ ar citÄm lapu koku sugÄm osis ir viens no tiem kokiem, kam lapas pavasarÄ« uzplaukst visvÄ“lÄk un pirmais, kam tÄs rudenÄ« nokrÄ«t. Šie koki viegli identificÄ“jami ziemÄ, jo to melnie pumpuri pamanÄmi jau no attÄluma. TÄpat osim, bet ne tikai tam, bieži pie stumbra pieaug piepes, kas gan raksturÄ«gs tikai Latvijas mežiem.
Osis bieži aug mÄlainÄs augsnÄ“s, kas bagÄtas ar bezmugurkaulnieku faunu, it Ä«paši sliekÄm un citiem lÄ«dÄ“jiem. Osis pacieš Ä«stermiņa plÅ«dus, tomÄ“r tas iet bojÄ ilgstošu plÅ«du vai sausuma apstÄkļos, jÅ«tÄ«gs pret bargÄm ziemÄm, nepacieš noÄ“nojumu – tad Ätri pÄrstÄj augt un attÄ«stÄ«ties.
Jaunos dzinumus bieži apgrauž zaÄ·i un brieži, bet citi meža zvÄ“ri noplÄ“š jaunajiem kociņiem mizu un nokož galotnes. Lieliem ošiem gadÄs arÄ« cita nelaime – virsotnes zari mÄ“dz sadalÄ«ties «V» formÄ, un katrs zars kļūst tik stiprs, ka pašu koku vienkÄrši saplÄ“š. Ja mežsargs šo kaiti neiznÄ«dÄ“ laikus, rezultÄtÄ nevienam zaram nekÄda labuma nav – iet bojÄ visi zari, stumbrs, piepes un pat zaÄ·i, kuri bija paspÄ“juši izveidot savas ligzdas oša pakÄjÄ“. ŠÄdus slimÄ«bu nomocÄ«tus ošus vÄ“lÄk var izmantot labÄkajÄ gadÄ«jumÄ malkai vai mÄ“slojumam.
Neskatoties uz oša vÄ“lmi dzÄ«vot un atrast iespÄ“jami auglÄ«gÄku augsni, izplatÄ«tÄkie meÅ¾Ä ir skujkoki – priedes vai egles, kuri sÄk ziedÄ“t 25 – 30 gadu vecumÄ. DažkÄrt skujkoki izaug «U» formÄ. Skujukoki aug kÄ purvos, tÄ arÄ« sausÄs vietÄs, priedÄ“m ir gara mietsakne, kas ļauj noturÄ“ties arÄ« smiltÄ«s un tikt klÄt dziļajiem pazemes Å«deņiem. Skujkokus daudz izmanto medicÄ«nÄ – priežu preparÄtiem piemÄ«t dezinficÄ“jošas Ä«pašÄ«bas, tie palÄ«dz nervu, sirds un asinsvadu slimÄ«bu ÄrstÄ“šanai. No parastÄs priedes iegÅ«st terpentÄ«nu, darvu un ogli. AktivÄ“to priežu ogli dažkÄrt lieto pret pÅ«šanas procesiem un saindÄ“šanos ar alkaloÄ«diem un citÄm vielÄm. IespÄ“jams, skujkoku Ärstniecisko un dezinficÄ“jošo Ä«pašÄ«bu dēļ tiem nelÄ«p nekÄdu citu meža koku kaites.
ApstrÄdÄjot svaigi zÄģētu priedes materiÄlu, ir jÄrÄ“Ä·inÄs ar tÄ sveÄ·ainÄ«bu. SveÄ·i, kas ir aizsarglÄ«dzeklis pret koka pÅ«šanu, apgrÅ«tina tÄ apstrÄdi, tostarp ar abrazÄ«vajiem materiÄliem – tie Ätri pieÄ·ep, bet lietojot rotÄ“jošus slÄ«pÄ“šanas instrumentus, tie sÄk piededzinÄt koksnes virsmu, veidojoties paaugstinÄtai berzei starp koka virsmu un abrazÄ«vo materiÄlu. TÄpÄ“c tam, kurš vÄ“las apstrÄdÄt skujkoku parasti nÄkas daudz piepÅ«lÄ“ties.
Mūžzaļie skujkoki ir ļoti sÄ«ksti, piemÄ“ram, parastÄ egle ir izteikti Ä“ncietÄ«ga suga – tÄ var mūžīgi augt citu koku noÄ“nojumÄ. Interesants ir “U” veida skujkoks kas parasti veidojas nokalstot primÄrajai galotnei. Tad divi zari kļūst par viens otru lÄ«dzsvarojošÄm galotnÄ“m un stumbru tas nebojÄ – viens saules apspÄ«dÄ“ts aug slaids, otrs, iemanÄ«jies izmantot Ä“nas puses priekšrocÄ«bas, aug resnÄks. TÄds skujkoks ir liels retums. Atrast tÄdu ir liela veiksme – Ä«paši noder aku ierÄ«košanai.
Pats stiprÄkais meža koks ir ozols. Tam ir spÄ“cÄ«ga sakņu sistÄ“ma, un ozola koksne ir sevišÄ·i cieta un izturÄ«ga. Kopš seniem laikiem ozola koksne ir atzÄ«ta par labÄko žoga balstu izgatavošanai un kuÄ£u bÅ«vÄ“šanai. Ozola koksnÄ“ ir augsta tanÄ«na koncentrÄcija, kas ir traucÄ“klis ozola apstrÄdÄ“, jo korodÄ“joši iedarbojas uz darbarÄ«kiem. TanÄ«ns arÄ« padara ozola koksni par puvuma izturÄ«gu. Ozola zÄ«les jeb augļi ir nozÄ«mÄ«gs barÄ«bas avots dažÄdiem dzÄ«vniekiem, piemÄ“ram, mežacÅ«kÄm. Ozolam ir virkne Ärstniecisku Ä«pašÄ«bu, piemÄ“ram, ozola mizu tautas medicÄ«nÄ izmanto apsaldÄ“jumu gadÄ«jumos un skalojumiem.
Ozolam ir liela simboliska nozÄ«me – piemÄ“ram, sapnÄ« redzÄ“t ozolu nozÄ«mÄ“ ilgu mūžu, lielu godu, bagÄtÄ«bu un varu, bet redzÄ“t to nolÅ«zušu – bÅ«s liela nelaime. Ozola zariem ir rotÄts Latvijas Ä£erbonis, bet ozola lapa ir Ä«paši aizsargÄjamo dabas teritoriju simbols. Viens no skaistÄkajiem dižozoliem ir VÄ“veru dižozols, kurš jau 250 gadus iesakņojies Ventspils novadÄ. TomÄ“r ir arÄ« selekcionÄ“tas dekoratÄ«vas ozola šÄ·irnes, kuras savu dekoratÄ«vo funkciju bieži pilda reÄ£ionÄlajos mežos.
Lai nu kÄ, ozols ir tik dižs un spÄ“cÄ«gs koks, ka zem tÄ zariem nekas neaug un neviens pat nemÄ“Ä£ina to nozÄģēt vai izcirst, turklÄt ozols vienmÄ“r izdzÄ«vo arÄ« meža ugunsgrÄ“ku gadÄ«jumos. Pat indÄ«gÄ latvÄņa mÄ“Ä£inÄjumi ieaugt zem ozola zariem, nevainagojas panÄkumiem.
Atmetuši mÄ“Ä£inÄjumus cirst un citÄdi izmantot ozolu – daudzas meža iemÄ«tnieku paaudzes iemanÄs to pielÅ«gt. TÄpÄ“c ozols ir izplatÄ«tÄkais svÄ“tkoks.
LatvÄnim toties ticis galvenÄ meža kaitÄ“kļa gods. Daudzi runÄ, ka latvÄnis ir unikÄls Latvijai. LatvijÄ tam, protams, ir dažas unikÄlas Ä«pašÄ«bas, tomÄ“r kopumÄ latvÄnis ar dažÄdiem nosaukumiem un aptuveni 70 sugÄm ir sastopams visÄ pasaulÄ“. LatvÄnis ir spÄ“cÄ«ga nezÄle, kura saindÄ“ gan mežus, gan labÄ«bas laukus un tÄ sÄ“klas Ätri izplatÄs gan ar vÄ“ju, gan Å«deni, putniem u.c. CilvÄ“kam bÄ«stamÄkais latvÄnis LatvijÄ ir ievests, un tÄ ir vienÄ«gÄ Latvijas invazÄ«vo augu sarakstÄ ietvertÄ suga. Pirms 50 gadiem latvÄni cerÄ“ja ieviest ražošanÄ kÄ perspektÄ«vu lopbarÄ«bas augu, tomÄ“r nekas nesanÄca, un izplatÄ«ba astoņdesmito gadu beigÄs kļuva nekontrolÄ“jama. Apkarot to ir grÅ«ti vÄ“l joprojÄm, tomÄ“r daudzos reÄ£ionÄlajos mežos cilvÄ“ki ir iemÄcÄ«jušies ierobežot latvÄņa izplatÄ«bu.
Augu aizsardzÄ«bas speciÄlists un botÄniÄ·is A. Rasiņš jau 1986. gadÄ latvÄni dÄ“vÄ“ja par botÄnisko "jenotsuni" un atzina par sevišÄ·i bÄ«stamu karantÄ«nas nezÄli. CilvÄ“ks, kurš saindÄ“jas ar latvÄni, toksiskÄs sulas dēļ iegÅ«st Ädas bojÄjumus, lÄ«dzÄ«gus apdegumiem, kurus pavada vispÄrÄ“js nespÄ“ks, galvassÄpes, slikta dÅ«ša un pat redzes traucÄ“jumi.
MeÅ¾Ä ir vÄ“l visÄdi grauzÄ“ji, ložņas, lÄ«dÄ“ji, viendieņi, mizgrauži, lidoņi un parazÄ«ti, bet par to kÄdu citu reizi.
Atsauce: meža un koku raksturojumiem pasakÄ izmantoti LLU Meža fakultÄtes, LU, Pasaules Dabas fonda un VikipÄ“dijas materiÄli.