Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Mani sauc Linda. VÄ“los dalÄ«ties savās pārdomās, kas radušÄs, darbojoties privātajā sektorā, vadot vidÄ“ji mazu uzņēmumu. Kāds noteikti pavÄ«psnās, sakot - veltÄ«gi tÄ“rÄ“ savu laiku un nervus, kāds teiks, ka esmu stulba, jo nesaprotu, ar ko riskÄ“ju, nu, un bÅ«s noteikti arÄ« citi viedokļi, taču man gribÄ“tos ticÄ“t, ka bÅ«s arÄ« tādi, kas sapratÄ«s, par ko ir šis stāsts.

Esmu ilgi vērojusi, pārdomājusi, arī izdarījusi secinājumus, no kuriem viens ir, ka nevēlos sev "uzaudzēt tik biezu ādu", lai nospļautos un pateiktu, ka man vienalga. Vēl ne.

Ir daudz, ko teikt par nejÄ“dzÄ«bām, kas notiek mÅ«su valstÄ«, tiek kultivÄ“tas un uzskatÄ«tas par normu no ierÄ“dniecÄ«bas puses, runājot gan par sÄ«kām ikdienišÄ·Äm lietām, gan arÄ« lielākām globālām. Šoreiz par uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vidi. NerakstÄ«šu abstrakti, bet izmantošu salÄ«dzināšanas metodi.

SalÄ«dzināt valsts un uzņēmÄ“ja attiecÄ«bas 2 kaimiņvalstÄ«s - Latvijā un Igaunijā, man ir diezgan vienkārši, jo abu pilsÄ“tu galvaspilsÄ“tās esmu atvÄ“rusi identiskus uzņēmumus sabiedriskās Ä“dināšanas nozarÄ“, kurus šobrÄ«d arÄ« vadu. Tātad, nesalÄ«dzinu kaÄ·us ar suņiem, bet gan "dvīņu" uzņēmumus Latvijā un Igaunijā.

Abi uzņēmumi veidoti "no nulles", sākot ar uzņēmuma dibināšanu. Latvijas uzņēmumā pašlaik nodarbināti 24 cilvÄ“ki, Igaunijas uzņēmumā pašlaik strādā 16 darbinieki.

Tātad - bÅ«tiskākā atšÄ·irÄ«ba ir valsts attieksmÄ“ pret uzņēmÄ“ju.

Latvijā bāzes sajÅ«ta, no kuras izriet visas pārÄ“jās, ir  - ja es nodarbojos ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, es pilnÄ«gi noteikti apzogu valsti, nemaksāju nodokļus un daru vÄ“l veselu virkni lietu, kas neatbilst normatÄ«vajiem un dažādiem citādiem aktiem, kuri ļoti bieži ir novecojuši vai arÄ« kurus ir uzrakstÄ«juši cilvÄ“ki, kuriem nav sapratnes par konkrÄ“to industriju vai ir vāja nojausma par to.

Tātad pašos pamatos es jau esmu vainÄ«ga ierÄ“dņu acÄ«s. Nesakiet, ka tā nav. Veiciet aptauju, un iegÅ«tie dati varÄ“tu pārsteigt valsts institÅ«cijas, bet ne uzņēmÄ“jus.

Igaunijas bāzes sajÅ«ta - pÄ“c murgiem, ar kuriem saskaros Latvijā, un uz kuriem man ir jāreaģē gribot negribot - es atgriežos šeit, Igaunijā, kā sanatorijā, un valsts ir priecÄ«ga, ka es kā ārzemniece viņu valstÄ« nodarbojos ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bu. Domāju, ka vietÄ“jiem uzņēmÄ“jiem šÄ« sajÅ«ta varÄ“tu bÅ«t vÄ“l komfortablāka.

Kad sāku darboties Igaunijā, vietÄ“jie uzņēmÄ“ji, grāmatveži, juristi, atbildÄ«go institÅ«ciju darbinieki skatÄ«jās uz mani kā uz citplanÄ“tieti, jo es tiešÄm nevarÄ“ju noticÄ“t tam, cik lietas notiek vienkārši, ātri un bez liekiem sarežģījumiem, arÄ« problÄ“mas vai pārpratumus, kas radušies, iespÄ“jams atrisināt konstruktÄ«vi.

MinÄ“šu konkrÄ“tus piemÄ“rus, lai bÅ«tu saprotamāk.

Gribi reģistrēt uzņēmumu?

Lai atvÄ“rtu uzņēmumu Igaunijā, nepieciešamas aptuveni 30 minÅ«tes. Ja esat ārzemnieks - maksimums 3 stundas. Lai gan oficiāli ir noteikts, ka uzņēmuma reÄ£istrācijas numuru piešÄ·ir 5 dienu laikā, praksÄ“ tas notiek 1 (vienas) dienas laikā, jo šeit ierÄ“dņi ir ieinteresÄ“ti, lai uzņēmÄ“ji strādātu. 

Latvijā šis process ir laikietilpÄ«gs un ļoti birokrātiski absurds. Tie, kas ir dibinājuši savus uzņēmumus, zina, par ko es domāju, par pÄ“diņām nosaukumos un lielo burtu nevietā, ieskaitot.

„Morzes ābece” vai kā pašam sev palÄ«dzÄ“t?

Latvijā vairākkārtÄ«gi lÅ«dzām dažādu institÅ«ciju pārstāvjus restorāna tapšanas laikā sniegt konsultācijas, lai pÄ“c iespÄ“jas visu izdarÄ«tu atbilstoši spÄ“kā esošajām prasÄ«bām. Atteikumi, sakot: atveriet, mÄ“s pÄ“c tam aiziesim un paskatÄ«simies, pārbaudÄ«sim, vai esat pareizi iztulkojuši to, kas rakstÄ«ts n-tajos noteikumos, prasÄ«bās un visādos citādos dokumentos.

Ko dara uzņēmÄ“js? Tie, kuriem mazāk naudas, paši mÄ“Ä£ina izburties cauri "morzes ābecei", kuriem vairāk - algo konsultantus.

Gala iznākums bÅ«s diezgan lÄ«dzÄ«gs. VienmÄ“r atradÄ«s, par ko piekasÄ«ties (ar lielāku vai mazāku pamatojumu), bÅ«s jāuzklausa dažādas kritiskas piezÄ«mes (ar katru nākamo pārbaudi jau zini, ka labāk "turÄ“t muti", piekrÄ«toši māt ar galvu, radot ierÄ“dnim sajÅ«tu, ka viņš 200% zina labāk). DiskutÄ“t ir aizliegts, jo no tā visticamāk bÅ«s atkarÄ«gs, vai jÅ«s tikai pabrÄ«dinās, ka slikti ievÄ“rojat kādu no noteikumiem, vai uzliks reālu naudas sodu.

Ir institÅ«cijas, kas netiešÄ veidā pārbaužu laikā piedāvā izmantot "ārpakalpojumus", tā sacÄ«t, mÄ“s pārzinām visu "morzes ābeci" no sākuma lÄ«dz galam un nekādām problÄ“mām nākotnÄ“ rasties nevajadzÄ“tu.

Pastāv nenormāls birokrātijas slogs, uz ko parazitÄ“ ierÄ“dņi, kuriem pašiem vai pastarpināti ir uzņēmumi, kas nodrošina vajadzÄ«gās jomas sakārtošanu par naudu.

Vai tas ir normāli?

Igaunijā, jau zinot, kā bija Latvijā, domāju - nu tik būs... Nezinu, pagājis gads, varbūt vēl nav sācies? Bet varbūt arī nav, kam sākties, jo sistēma darbojas citādāk?

Manas bažas šeit, ne savā valstÄ«, bija krietni lielākas, taču rezultāts negaidÄ«ts. Bija un ir iespÄ“jams sazināties ar atbildÄ«gajām institÅ«cijām un konsultÄ“ties pa telefonu, elektroniski vai tikties klātienÄ“ un noskaidrot atbildes uz esošajiem jautājumiem, un darboties mierÄ«gi.

Laipni lūdzam!

PÄ“dÄ“jā pusgada laikā Latvijas uzņēmumā pabijuši pilnÄ«gi visi kontroles dienesti - un ierodas ar apbrÄ«nojamu precizitāti, katram dienestam savs intervāls apciemojumiem.

MÄ“s jau jokojam, ka vienÄ«gie, kas vÄ“l nav bijuši, ir DzÄ«vnieku aizsardzÄ«bas biedrÄ«ba. Nu laikam tādēļ, ka biedrÄ«ba :)

Igaunijā - ne čiku, ne grabu. Neviens.

Merry Christmas vai Valsts valodas dienests

Esmu latviete, esmu lepna par to, jo mÅ«su nav daudz. Jā, piekrÄ«tu, ka latviešu valodai ir jādominÄ“ komunikācijā, taču, atvainojiet, manuprāt, visam ir savas robežas.

MÅ«su uzņēmumā ieradās valodas inspektors, tika sastādÄ«ts protokols, izteikts brÄ«dinājums un uzlikts par pienākumu novākt sekojošus uzrakstus:

- uz durvīm PUSH un PULL

- uz logiem MERRY CHRISTMAS!

Bonusā - jāuzklausa komentārs, ka konkrÄ“tā persona katru dienu staigā pa šo ielu un visu redz, kas notiek. Nu pilnÄ«gi kā bÄ“rnÄ«bā, kad tÄ“tis vai mamma aizrādot, pakrata pirkstu - nu, nu, nu... - nedari blēņas, es tāpat visu uzzināšu.

Uzraksti PUSH un PULL nepamanÄ«ti bija noturÄ“jušies 3 gadus, lÄ«dz beidzot tos atrada.:(

Saviem ārzemju draugiem un kolÄ“Ä£iem vienmÄ“r esmu stāstÄ«jusi, cik forši, ka esam mazas tautas pārstāvji, jo zinām nu vÄ“l vismaz vienu, divas, pat trÄ«s svešvalodas. Ar šiem diviem vārdiem un Merry Christmas acÄ«mredzot ir problÄ“mas.

Manuprāt, nevajadzētu absolūti visām normām, kas kādreiz uzrakstītas, pieiet ar tik lielu burta kalpību. Inspektori, zināt, kas ir fleksibilitāte?

Ja es vēlētos pasveicināt Rīgas tūristus, izvietojot restorāna skatlogos uzrakstu "Labdien!" dažādās valodās, nu, kādās 30, pieņemsim, tad tas dizainiski, manuprāt, izskatītos briesmīgi un smieklīgi, jo 51% no skatloga aizņemtu uzraksts "LABDIEN!" un 49% man būtu jāiekļauj visu pārējo valodu sveicieni.

Nu, manuprāt, absurdi.

Igaunijā par vēlējumu skatlogā "MERRY CHRISTMAS!" gan ārzemnieki, gan vietējie restorāna apmeklētāji ļoti priecājās, uzraksti PUSH un PULL stāv vēl joprojām.

Jūs jautāsiet, varbūt igauņiem vienaldzīga sava valoda vai nav Valsts valodas dienests? Nebūt ne.

No šÄ« dienesta Igaunijā saņēmu vÄ“stuli ar aizrādÄ«jumu par vienas normas neievÄ“rošanu. Sazinoties telefoniski, izskaidroju specifiku, vienojāmies par kompromisu, veicām papildinājumus, nobildÄ“jām rezultātu un elektroniski nosÅ«tÄ«jām dienestam apstiprinājuma bildi, kas esam izpildÄ«juši to, par ko vienojāmies.

Do You speak English?

Ja jau sāku par valodu, tad nedaudz paturpināšu citā aspektā.

Tā kā nerunāju igauniski, tad visās Igaunijas valsts institÅ«cijās ar mani komunicÄ“ angļu vai krievu valodās. ŠÄdu institÅ«ciju ir bijis pietiekami, lai pārliecinātos par ierÄ“dņu valodas prasmÄ“m un sajÅ«tu, ka ir pilnÄ«gi normāli komunicÄ“t vÄ“l kādā citā valodā, izņemot igauņu. Nav radies nekādu barjeru, nav bijis nepieciešamÄ«bas izmantot tulka pakalpojumus komunikācijā.

Pats par sevi saprotams, ka Latvijā ar ierÄ“dniecÄ«bu komunicÄ“ju latviešu valodā. Interesanti bÅ«tu uzzināt, kā ir ārzemniekiem.

Esi gatavs? Vienmēr gatavs!

Retoriski jautājumi par komunikācijas veidu. KāpÄ“c Igaunijā 99% gadÄ«jumu komunikācija notiek elektroniski? Ja bÅ«s nepieciešama tikšanās, tad tiks nolikts tikšanās laiks, minÄ“ts iemesls, norādÄ«ts, kādus dokumentus nepieciešams sagatavot.

KāpÄ“c Latvijā 99% gadÄ«jumu, kad ierÄ“dņi vÄ“las tikties, kontrolÄ“t, pārbaudÄ«t, viņi ierodas un mums ir jābÅ«t gataviem nekavÄ“joties atbildÄ“t uz jautājumiem, uzrādÄ«t dokumentus, atcelt visas savas iepriekš plānotās darÄ«šanas utt.?

Un šÄ« prakse man vienmÄ“r ir likusies dÄ«vaina. Nu vai tiešÄm Latvijā uzņēmÄ“jus uzskata par tik stulbiem, slinkiem, nevīžīgiem un vÄ“l nezin kādiem, lai "darbotos pÄ“c standartiem" tikai brīžos, kad notiek pārbaudes?

Atbildiet man, lÅ«dzu, kāds valsts sektora pārstāvis, kas bÅ«tiski mainÄ«tos, ja ierÄ“dņi pieteiktu savas vizÄ«tes 3 vai 5 darba dienas iepriekš?

Es jums atbildÄ“šu kā uzņēmÄ“ja, kas mainÄ«tos man. Es ieplānotu JÅ«su vizÄ«ti, noteikti personÄ«gi mÄ“Ä£inātu bÅ«t klāt un sagatavotu bez steigas dokumentāciju, kuru vÄ“laties redzÄ“t vai pārbaudÄ«t. Un šÄdas tikšanās bÅ«tu daudz produktÄ«vākas, konstruktÄ«vākas un aizņemtu mazāk laika.

ŠobrÄ«d mÄ“s esam nevienlÄ«dzÄ«gās pozÄ«cijās. IerÄ“dņi zina par to, ka tiekas ar mums, jo viņi taču ierodas, bet mÄ“s to uzzinām tikai tad, kad viņi ir ienāk pa durvÄ«m uz tikšanos, kura mums nav ieplānota.

Nu gluži kā padomju laikos pionieriem, kuriem vienmēr bija jābūt gataviem, tā jābūt arī mums!

Vai tev ir fiskālo čeku krātuve?

Pirmo reizi ar fiskālā čeka neesamÄ«bas varbÅ«tÄ«bas teoriju es saskāros, pirms vÄ“rām vaļā restorānu Latvijā. Kases sistÄ“mu bijām iegādājušies no Eiropas kompānijas, kas uzstāda speciālas sistÄ“mas restorāniem. MÄ“s ilgi viņiem nevarÄ“jām izskaidrot, kas ir fiskālais čeks. Toreiz vÄ“l ļoti nobrÄ«nÄ«jos, kā tad tā? Uzstāda sistÄ“mas dažādās valstÄ«s un nezina neko par fiskālo čeku?

Otro reizi es paliku mēma uz brīdi un pat mēģināju igauņiem paskaidrot, ka viņi kaut ko nesaprot. Izrādās, ka nesapratu es. Igaunijā neeksistē fiskālais čeks.

Man nav jākrāj milzu papÄ«ru kalni, lai kaut kādā brÄ«dÄ« Valsts ieņēmumu dienestam pierādÄ«tu, ka es neesmu zaglis. Igaunija uzticas tam, cik lielu apgrozÄ«jumu uzņēmums uzrāda katru mÄ“nesi. Pietiek ar apgrozÄ«juma uzskaiti vienkāršÄ formātā.

Latvijā man šÄda fiskālo čeku krātuve ir! Nemaz nerunājot par to, ka ir dokumenti, kas jākrāj no 5 lÄ«dz pat 10 gadiem! Starp citu, lai bÅ«tu, kur novietot visus dokumentus, kas jāuzglabā, šogad noÄ«rÄ“jām papildu telpu. Nu, par saviem lÄ«dzekļiem, protams!

Mēs un jūs

Parunāsim par Valsts ieņēmumu dienestu. (Nedaudz ironijas - tik lielas celtnes un autoparka Tallinā nav nevienā vietā, pat lidosta ir mazāka.)

Salīdzinājumam. VID 2014.gadā strādāja aptuveni 4100 darbinieki Latvijā, Igaunijas Nodokļu un muitas departamentā uz 2013.gada 1.martu bija 1545 darbinieki.

BÅ«tu interesanti salÄ«dzināt uzņēmumu skaitu, kas darbojas abās valstÄ«s, ieņemtos nodokļus un citus datus, kas ļautu mums izdarÄ«t secinājumus un salÄ«dzināt abu kaimiņvalstu darbÄ«bas efektivitāti šajā sektorā.

Igaunijā uzņēmumu apkalpo grāmatvede ar 20 gadu pieredzi, tāpat arī Latvijā. Bez mūsu uzņēmumiem tiek apkalpoti arī citu sfēru uzņēmumi, līdz ar to kopaina ir reāla.

Šo 20 gadu laikā Igaunijas grāmatveža apkalpotajos uzņēmumos Valsts ieņēmuma dienesta pārstāvji ieradušies 1 (VIENU) reizi. Un, ticiet man, tas nav bijis slinkuma dēļ, sistÄ“ma darbojas citādāk.

Visa komunikācija notiek elektroniski, nepieciešamie dokumenti pārbaudÄ“m tiek iesÅ«tÄ«ti elektroniski. Notiek sadarbÄ«ba, nevis nemitÄ«ga kontrole, pārvietojoties no viena uzņēmuma uz otru, patÄ“rÄ“jot milzÄ«gi daudz lieka laika un lÄ«dz ar to arÄ« resursus.

Īsumā par to, kāda bija mūsu pēdējā saskarsme ar Valsts ieņēmumu dienestu Latvijā.

Divi ierēdņi ierodas uzņēmumā, pieprasa uzrādīt veselu virkni dokumentu, tajā skaitā fiskālos čekus, kas tiek salīdzināti ar kontrolpirkumu čekiem, kas sakrāti ilgākā laika periodā.

Tiek fotografÄ“ti darba grafiki, jo noteikti taču šeit ir jābÅ«t nodarbinātiem nelegāliem darbiniekiem, vai darbavietā atradÄ«sies kāds, kurš nav grafikā, vai vÄ“l velns viņu zina kas! 

Tiek veiktas darbinieku aptaujas - kādas alga, kā izmaksā, cik garas stundas strādā. Mīļā valsts, JÅ«s nekad neesat padomājuši, ka ar šÄdām savām darbÄ«bām jÅ«s mani kā uzņēmuma vadÄ«tāju degradÄ“jat manu darbinieku acÄ«s?

Tātad pēc visas izrādes uzņēmumā, es tieku izsaukta uz VID viņu norādītā laikā. Vai kāds no ierēdņiem kontrolētājiem ir kādreiz padomājis, ka ierēdņiem vajadzētu pielāgoties uzņēmēju iespējām tikties, nevis otrādi.

Lai paņemtu lÄ«dzi visus dokumentus, ko pieprasa VID, nepieciešams lÄ«dzi ņemt vismaz vienu spÄ“cÄ«gu vÄ«rieti, kurš to visu var aizstiept lÄ«dzi norādÄ«tājai vietai.

Tikšanās laikā aptuveni stundu tika salÄ«dzinātas uzņēmumā ienākošÄs pavadzÄ«mes ar darba grafikiem. Vai pavadzÄ«mes ir parakstÄ«jusi persona, kas tajā dienā uzrādÄ«ta darba grafikā kā nodarbināta uzņēmumā.

(PiebildÄ«šu, ka Igaunijā gan paraksti uz pavadzÄ«mÄ“m, gan darba grafiki tiek uzskatÄ«ti par uzņēmuma iekšÄ“jās komunikācijas dokumentiem.)

Ja kādu interesÄ“, kā es jutos šo stundu, tad es varu atbildÄ“t vienā vārdā. PAZEMOTA.

Lieki piebilst, ka neko neatrada, jo mÄ“s savā uzņēmumā Latvijā tÄ“rÄ“jam milzum daudz laika, lai visas šÄ«s absurdās prasÄ«bas ievÄ“rotu.

PAZEMOTA par to, ka man neuzticas, ka urķējas, meklē, atļaujas izteikt komentārus, kurus man pat grūti atkārtot un komentēt.

JÅ«s droši vien atceraties to sajÅ«tu skolā, kad sēžat klasÄ“, kurā ir kapa klusums, jo neviens nevÄ“las bÅ«t izsaukts tikai dēļ kādas neveiklas kustÄ«bas. Klases priekšÄ pie galda sēž neapmierināta skolotāja, pāršÄ·irsta burtnÄ«cas ar tikko izlabotiem kontroldarbiem un izmet pa kādam "viedam" komentāram vai "jociņam". Tur - VIDā - es to sajÅ«tu dabÅ«ju atpakaļ. Atmiņas par skolu :)

Par VID šobrÄ«d droši vien varÄ“tu rakstÄ«t un rakstÄ«t, runāt un runāt. Protams, bez šiem sÄ«kumiem, ir jau vÄ“l arÄ« LIELIE JAUTÄ€JUMI.

Nu un kā tad tā var bÅ«t, ka tie, kas ir šmaukušies par miljoniem, kur it kā pierādÄ«jumi savākti, turpina strādāt... Vai tad to nevar uzskatÄ«t par tirgus kropļošanu?

Vai lielie miljonu parādnieki, kuriem ļauj turpināt darboties, ir vienlīdzīgāki par tiem, kas dara visu iespējamo, lai nomaksātu nodokļus?

Nu un tā, lūk, ir mūsu sistēma. Man līdz galam nesaprotama.

Kāpēc visi grib zināt visu?

Vesela virkne dokumentu, kas mums tiek pieprasÄ«ti uzrādÄ«šanai vispār un uzrādÄ«šanai latviešu valodā, Igaunijā tiek uzskatÄ«ti par iekšÄ“jās komunikācijas dokumentiem. Tie nav jāuzrāda, un nav obligāta prasÄ«ba tiem bÅ«t igauņu valodā.

Tiem ir jābūt darbiniekiem saprotamiem. Respektīvi, var tikt izmantota jebkura valoda, arī japāņu, ja darbinieks saprot.

Ja nesapratÄ«s ierÄ“dnis, viņš uzdos konkrÄ“tu jautājumu par interesÄ“jošo tÄ“mu un saņems atbildi.

Latvijā mums ir jāiztulko absolÅ«ti viss, lai saprastu ierÄ“dnis, receptes un Ä“diena gatavošanas gaitu ieskaitot.

Kāpēc pelnīt Latvijā?

Igaunijā nav peļņas nodokļa. Ir 20% nodoklis, ja kompānijas Ä«pašnieki vÄ“las izņemt dividendes. Ja peļņa paliek uzņēmumā, tiek novirzÄ«ta uzņēmuma vajadzÄ«bām vai attÄ«stÄ«bai, nodoklis nav jāmaksā.

E-...?

E-paraksts ir viennozīmīgi interesanta tēma. Igaunijā viss labi, un viss darbojas visos sektoros. Valsts ir atradusi veidu, kā iedzīvotājiem izmantot rīku, kura izveidē investēti miljoni. Bez e-paraksta Tevis Igaunijā nav.

Kā ir Latvijā? Miljoni ir investēti. Pagaidām čiks vien sanācis. Un tā diemžēl ir noticis ar daudzām lietām.

Šo sarakstu es varÄ“tu turpināt vÄ“l un vÄ“l un vÄ“l. Par absurdām lietām, kas notiek nepārtraukti.

Kad beidzot uzņēmēji ar ierēdņiem Latvijā samainīsies lomām? Kad valsts sāks sadarboties ar uzņēmējiem? Kad ierēdņi aptvers, ka dzīvo no nodokļiem, kurus mēs maksājam? Par maz naudas? Mainiet sistēmu, samaziniet ierēdniecību un, lūdzu, ļaujiet strādāt!

Lūdzu, aizdomājieties.

Kad piegriezÄ«sies pavisam, uzņēmÄ«gi cilvÄ“ki sev nodarbošanos atradÄ«s arÄ« ārzemÄ“s, ko pierāda kaut vai mans piemÄ“rs. Bet ko darÄ«s tie, kuru dēļ viss šis cirks uzņēmis apgriezienus? Vai nebÅ«s tā, ka cirks aizbrauks un klauni paliks?

Diemžēl mÅ«su ierÄ“dniecÄ«ba pati ir panākusi situāciju, ka mÄ“s atrodamies nepārtrauktā kara stāvoklÄ« divās pretÄ“jās frontÄ“s. To ļoti spilgti raksturoja arÄ« mana pÄ“dÄ“jā vizÄ«te VID-ā. Kad norādÄ«tajā kabinetā mÄ“s (es un uzņēmuma administratore) bijām apsÄ“dušÄs katra savā galda pusÄ“, VID darbiniece ļoti izbrÄ«nÄ«jusies teica… CitÄ“šu: "Kā tad jÅ«s te esat sasÄ“dušÄs? Mums jābÅ«t vienā pusÄ“, jums otrā!" Nu, ko gan vairāk piebilst? Tā arÄ« dzÄ«vojam… Tikai cik ilgi Latvijas uzņēmÄ“ji izturÄ“s šo ņirgāšanos?

VarbÅ«t valstij ir vÄ“rts parÄ“Ä·ināt, cik izmaksā neuzticÄ“šanās Latvijas pilsoņiem, iedzÄ«votājiem un uzņēmÄ“jiem?

Kad darbinieks uzņēmumā ir neapmierināts ar vadÄ«bas stilu, mikroklimatu, atalgojumu, kad viņš sastopas ar mobingu, emocionālu teroru un tamlÄ«dzÄ«gām lietām, viņš maina darbavietu, un mÄ“dz bÅ«t, ka iesÅ«dz darba devÄ“ju tiesā. Saprotami. Paskatieties uz valsti kā uzņēmumu un saņemsiet atbildes, kāpÄ“c cilvÄ“ki aizbrauc no Latvijas, nevÄ“las atgriezties, kāpÄ“c uzņēmumu darbÄ«bas tiek pārnestas uz citām valstÄ«m, kāpÄ“c RÄ«gā tik daudz automašÄ«nu ar citu valstu numuru zÄ«mÄ“m un vÄ“l, un vÄ“l, un vÄ“l...

Kādā no reizÄ“m, kad devos no Tallinas uz RÄ«gu, mani uz robežas apturÄ“ja Latvijas robežkontrole. Jā, šad un tad tā tur ir, šad un tad aptur automašÄ«nas ar ārvalstu numuriem un, jā, braucu ar auto, kuram ir Igaunijas reÄ£istrācijas zÄ«mes. PÄ“c dokumentu uzrādÄ«šanas saņēmu jautājumu, kas mani uz mirkli apstulbināja: "KāpÄ“c braucat ar Igaunijā reÄ£istrÄ“tu mašÄ«nu?" Es pat nezinu, vai to drÄ«kst jautāt vai ne, vai tas bija formāli vai nÄ“, taču momentāli galvā iešÄvās atbilde: "Tādēļ, ka lÄ“tāk." Labi, ka noklusÄ“ju šo atbildes daļu, diez vai mani saprastu.

Neviens jau nav perfekts, un, visticamākais, likumi ir izdomāti, lai tos pārkāptu, dzÄ«ve bez tiem droši vien nebÅ«tu tik interesanta un pietrÅ«ktu adrenalÄ«na, taču bÅ«tu jauki, ja mÄ“s varÄ“tu dzÄ«vot un strādāt veselā saprāta robežās. Un es nedomāju, ka tas ir par daudz prasÄ«ts.

Es mīlu savu zemi, un man ir žēl noskatīties, kā mēs izpostām to, kas mums vēl ir palicis. Un daudz jau nekā vairs nav. Lūdzu, attopieties, politiķi, ierēdņi un visi tie, kas tajā pusē!

Novērtē šo rakstu:

0
0