Iesaki rakstu:

Ne vienmÄ“r iestādes vadÄ«tājs ir patiesi tas, kurš vada un valda iestādi. PiemÄ“ram, Uzņēmumu reÄ£istrā (UR) izskatās, ka patiesais valdÄ«tājs ir nevis galvenā valsts notāre Guna Paidere, bet gan viņas vietnieks Sandis Karelis. Viņš vietnieka amatā atrodas kopš 2011. gada un galvenā valsts notāra pienākumu izpildÄ«tāja statusā lemj arÄ« jautājumus par uzņēmumiem ar daudzmiljonu aktÄ«viem.

Pirms aptuveni gada aizsākās diskusijas par grozÄ«jumiem UR likumā, kuri paredzÄ“ja, no vienas puses, bezmaksas pieeju Uzņēmumu reÄ£istra vairākiem atlasÄ«tiem datiem, no otras puses, padarÄ«ja faktiski neiespÄ“jamu tÅ«lÄ«tÄ“ju informācijas iegÅ«šanu. Diskusijas skāra arÄ« jautājumus par daudzajiem publiski izskanÄ“jušajiem strÄ«dÄ«gajiem UR lÄ“mumiem atteikt vai apturÄ“t uzņēmumu dalÄ«bnieku vai akcionāru sapulču lÄ“mumu reÄ£istrāciju un UR lÄ“mumiem saistÄ«bā ar informācijas izsniegšanu vai tās neizsniegšanu. Par UR darba stilu presÄ“ parādÄ«jās vairākas iestādei neglaimojošas publikācijas.

Šie un citi apsvÄ“rumi mudināja NeatkarÄ«go iedziļināties UR darbÄ«bā, šÄ«s iestādes lÄ“mumu pieņemšanas procedÅ«rā, meklÄ“t to, kurš patiesÄ«bā ir galvenais iestādes politikas veidotājs un lÄ“mumu pieņēmÄ“js. PÄ“tÄ«jumu NeatkarÄ«gā veica, pamatojoties uz publiski pieejamiem dokumentiem, kā arÄ« anonÄ«mi uzklausot uzņēmÄ“jus un UR darbÄ«bas lietpratÄ“jus.

Normatīvajos aktos vietnieks svarīgāks

ValdÄ«bā apstiprinātais UR nolikums nosaka, ka iestādes darbu vada UR galvenais valsts notārs, kura kandidatÅ«ru apstiprina Ministru kabinetā un amatā ieceļ tieslietu ministrs. PašreizÄ“jo galvenās valsts notāres G. Paideres kandidatÅ«ru 2013. gada jÅ«lijā valdÄ«bā izvirzÄ«ja un amatā apstiprināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns. Nolikumā galvenā valsts notāra funkcijas aprakstÄ«tas ļoti konspektÄ«vi ‒ "veic Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktās tiešÄs pārvaldes iestādes vadÄ«tāja funkcijas", "veido Uzņēmumu reÄ£istra iekšÄ“jo organizatorisko struktÅ«ru" un "nodrošina (UR) darbÄ«bas tiesiskumu".

Patiesā subordinācija iestādē kļūst saprotamāka, izpētot UR mājaslapā publiskoto struktūras shēmu un UR reglamentu.

ShÄ“mā redzams, ka galvenā valsts notāra pakļautÄ«bā atrodas viņa palÄ«gs, UR Funkciju izpildes departaments, zem kura atrodas visi reÄ£ionālo nodaļu darbinieki, kā arÄ« AttÄ«stÄ«bas departaments, finanšu un saimniecÄ«bas nodaļa, personāla nodaļa, sabiedrisko attiecÄ«bu speciālists, eksperts kvalitātes vadÄ«bas jomā un eksperts juridisko personu izmantošanas noziedzÄ«giem nolÅ«kiem novÄ“ršanas jomā ‒ kopā 157 darbinieki.

Galvenajam valsts notāram ir tikai viens vietnieks. Taču tieši šÄ« vietnieka pakļautÄ«bā atrodas juridiskā nodaļa un kontroles nodaļa ‒ kopā 21 cilvÄ“ks.

No shēmas izriet ‒ galvenajam valsts notāram jāuzrauga 157 darbinieki, kamēr vietniekam tikai 21.

UR reglaments atklāj citu ainu. Tur teikts, ka galvenā valsts notāra vietnieks "dod uzdevumus un priekšlikumus tā tiešÄ pakļautÄ«bā esošo struktÅ«rvienÄ«bu vadÄ«tājiem, savas kompetences ietvaros dod uzdevumus un priekšlikumus Funkciju izpildes departamenta vadÄ«tājam, kā arÄ« veic Funkciju izpildes departamenta metodisko vadÄ«bu". Jāpiemin, ka Funkciju izpildes departaments ir tieši tas, kas lemj par iesniegtajiem dokumentiem. Tātad, lai gan reglaments paredz, ka Funkciju izpildes departaments ir galvenā valsts notāra pakļautÄ«bā, patiesÄ«bā no reglamenta var secināt, ka to vada un tam uzdevumus dod vietnieks.

Tā kā UR nav, piemÄ“ram, lielveikals, kura galvenā funkcija ir tirdzniecÄ«ba un uzskaite, bet gan iestāde, kura nodarbojas ar juridisko dokumentu pārbaudi un juridisku aktu izdošanu, tad galvenā funkcija šai iestādÄ“ ir juridiska funkcija. Tas nozÄ«mÄ“, ka galvenās iestādes smadzenes ir Juridiskais departaments, kurš atrodas tieši vietnieka pakļautÄ«bā.

UR reglamenta 13.3. punkts nosaka, ka valsts galvenā notāra vietnieks "veido un Ä«steno reÄ£istra politiku juridiskajos jautājumos, kā arÄ« nodrošina iekšÄ“jās kontroles sistÄ“mu izveidi un darbÄ«bu šajā jomā".

No iepriekš minÄ“tā izriet, ka galvenā valsts notāra vietnieks nav tikai priekšnieks iestādes smadzenÄ“m, bet uzrauga iestādes smadzeņu radÄ«tā produkta Ä«stenošanu. Kopš 2011. gada galvenā valsts notāra vietnieka amatā atrodas pirms tam UR juridiskās nodaļas vadÄ«tāja amatā strādājušais S. Karelis.

Dzīvē kā reglamentā

Pārlapojot pÄ“dÄ“jo gadu strÄ«dÄ«gos un dažkārt pat skandalozos UR lÄ“mumus, iezÄ«mÄ“jas kāda Ä«patnÄ«ba. ŠÄdus lÄ“mumus par tās vai citas kompānijas dalÄ«bnieku vai akcionāru sapulču protokolu reÄ£istrÄ“šanu vai nereÄ£istrÄ“šanu pieņēmis tieši S. Karelis un nevis vietnieka, bet gan galvenā valsts notāra pienākumu izpildÄ«tāja statusā. No likuma viedokļa, protams, tas nav pārkāpums. Maz kas dzÄ«vÄ“ jādara galvenajam valsts notāram - gan komandÄ“jumos jādodas, gan apslimt gadās.

Tā, piemÄ“ram, 2019. gadā S. Karelis galvenā valsts notāra pienākumu izpildÄ«tāja statusā izskatÄ«jis SIA "Ventrans RÄ«ga" pārstāvja iesniegumu atcelt UR 2019. gada 4. janvāra lÄ“mumu izbeigt SIA darbÄ«bu un ierakstÄ«t komercreÄ£istrā ziņas par SIA "Ventrans RÄ«ga" darbÄ«bas izbeigšanu un izmaiņām amatpersonu sastāvā. SIA “Ventrans RÄ«ga” nodarbojas ar akciju sabiedrÄ«bas "Latvijas naftas tranzÄ«ts" akciju pārvaldÄ«šanu. "Latvijas naftas tranzÄ«ts" likvidācijas gadÄ«jumā "Ventrans RÄ«ga" pienāktos likvidācijas kvota ‒ aptuveni 12 miljoni eiro.

PÄ“rn S. Karelis lÄ“mis par SIA "Olmafarm" mirušÄ dalÄ«bnieka atstātā mantojuma lÄ«dzmantinieču iesniegumu. Šo lÄ“mumu skandalozitāte presÄ“ jau vairākkārt aprakstÄ«ta, un zinātāji tieši S. Kareli min kā bezkompromisu tiesiskuma nodrošinātāju "Olainfarm" jautājumos.

PÄ“rn S. Karelis skatÄ«jis arÄ« citu "Olainfarm" akcionāru Igaunijas kompānijas OÜ "Olfim", vÄ“l divu privāto akcionāru, kā arÄ« "Olainfarm" bijušÄ padomes locekļa iesniegumus, kuros tiek lÅ«gts atcelt UR iepriekš pieņemtos lÄ“mums, kas saglabā mazākuma akcionāram pārvaldes tiesÄ«bas "Olainfarm".

Šogad S. Karelis galvenā valsts notāra pienākumu izpildÄ«tāja statusā lÄ“ma reÄ£istrācijas jautājumus saistÄ«bā ar afgāņu izcelsmes uzņēmÄ“ja Mohammada Gulami pārvaldÄ«tās VecrÄ«gas viesnÄ«cas Ä«pašnieku komercÄ·Ä«las reÄ£istrāciju.

Respektablie izpalīgi

AtsevišÄ·os, arÄ« publiski izskanÄ“jušos UR lÄ“mumos rodamas atsauces uz UR konsultatÄ«vo padomi un tās skatÄ«jumu uz strÄ«dÄ«go reÄ£istrÄ“šanas jautājumu. G. Paidere publikācijā žurnālā "Jurista Vārds" pÄ“rnā gada decembrÄ« neslÄ“pj, ka konsultatÄ«vā padome tiek iesaistÄ«ta tieši sarežģītu lietu izskatÄ«šanā. "ReÄ£istram bija jāizpilda Apvienotās Karalistes Augstākās tiesas departamenta komerctiesas rÄ«kojums piemÄ“rot arestu Aivara Lemberga kā PLG (patiesā labuma guvÄ“ja) tiesÄ«bām tā sauktajā ventspilnieku lietā, bet juristu domas dalÄ«jās, vai reÄ£istrs šÄdu arestu vispār var reÄ£istrÄ“t un, ja ‒ jā, tad kā tas ietekmÄ“ visas citas iespÄ“jamās darbÄ«bas kapitālsabiedrÄ«bā. Ekspertu argumenti reÄ£istram palÄ«dzÄ“ja saprast, kā juridiski korekti izpildÄ«t tiesas uzdevumu," skaidro G. Paidere. Viņa piemin arÄ« "Olainfarm" lietu par lÄ«dzmantinieku vairākuma tiesÄ«bām un lietas saistÄ«bā ar parakstu viltošanu (iespÄ“jams, domāta VecrÄ«gas viesnÄ«cas Ä«pašnieku komercÄ·Ä«las lieta). "Varu teikt, ka padome ir piemÄ“rots formāts plašas pārstāvniecÄ«bas iesaistei, ja tāda nepieciešama konkrÄ“tā jautājuma risināšanā," publikācijā norāda G. Paidere.

Jāpiebilst, ka konsultatīvās padomes atzinumi UR vadībai nav obligāti.

PiemÄ“ram, pÄ“dÄ“jās publiski pieejamās konsultatÄ«vās padomes sÄ“des protokolā redzams, ka sÄ“dÄ“ dalÄ«bnieka statusā piedalās respektabli juristi ‒ pazÄ«stami civiltiesÄ«bu un krimināltiesÄ«bu eksperti kā zvÄ“rināts advokāts Jānis Kārkliņš, Latvijas Juristu biedrÄ«bas priekšsÄ“dÄ“tājs Aivars Borovkovs, bijušais valsts galvenais notārs Ringolds Balodis, Latvijas Krimināllietu advokātu biedrÄ«bas pārstāvis Aldis Alliks. UR pārstāvÄ“jusi G. Paidere un S. Karelis. Kā eksperti sÄ“dÄ“ pieaicināti trÄ«s Tieslietu ministrijas pārstāvji un Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes Civiltiesisko zinātņu katedras docents Erlens Kalniņš.

Lai arÄ« protokolā norādÄ«ts, ka sÄ“di vada G. Paidere, redzams, ka galvenais runātājs un UR interešu paudÄ“js bijis iestādes faktiskais vadÄ«tājs S. Karelis. SÄ“di protokolÄ“jis S. Kareļa pakļautÄ«bā esošÄs UR juridiskās nodaļas jurists. Atgriežoties pie "Olmafarm", šis jautājums konsultatÄ«vajā padomÄ“ skatÄ«ts pat divreiz, un konsultatÄ«vās padomes secinājumiem sekojis UR ar saviem lÄ“mumiem. Taču jau šogad Augstākā tiesa spriedumā norādÄ«jusi, ka UR un Kareļa organizÄ“tā konsultatÄ«vā padome likumu piemÄ“rojusi nepareizi.

Karjera vienā iestādē

S. Kareļa amatpersonas deklarācija liecina, ka viņš darbu UR sācis 2001. gada martā vecākā referenta statusā. 2004. gadā kļuvis par nodaļas vadÄ«tāju, bet 2007. gadā viņam uzticÄ“ts darbs UR iepirkumu komisijā. Kopš 2011. gada lÄ«dz pat šim brÄ«dim strādā galvenā valsts notāra vietnieka amatā. Cita starpā, KNAB savās rekomendācijās korupcijas risku novÄ“ršanai ir norādÄ«jis uz vadošu amatpersonu rotāciju kā vienu no ieteikumiem korupcijas samazināšanai iestādÄ“s. UR vadÄ«tāji ir mainÄ«jušies diezgan bieži, taču S. Karelis nav nedz rotÄ“ts, nedz kļuvis par Ä£enerāli, bet stabili ieņem atslÄ“gas pozÄ«ciju UR. 2017. gada vasarā kandidÄ“jis Iecavas novada domes vÄ“lÄ“šanās no Latvijas ReÄ£ionu apvienÄ«bas saraksta. Ticis ievÄ“lÄ“ts un lÄ«dz šim brÄ«dim ir Iecavas domes deputāts.

Pārpublicēts no neatkariga.lv