Iesaki rakstu:

Latvijas Onkologu Ä·Ä«mijterapeitu asociācija pauž dziļu neizpratni par Latvijas TelevÄ«zijas nule aizsāktā multimediālā projekta "Diagnoze – vÄ“zis" pirmajiem raidÄ«jumiem un publikācijām. GaidÄ«jām argumentos, ekspertu, pacientu un ārstu viedokļos balstÄ«tu onkoloÄ£ijas nozares problÄ“mu analÄ«zi, taču redzam subjektÄ«vu, virspusÄ“ju, emocionālu skatÄ«jumu uz pacientu un ārstu attiecÄ«bām.

Tas nodara sliktāko, kas var bÅ«t, – mazina pacientu un ārstu savstarpÄ“jo uzticÄ“šanos, vājinot jau tā visa veida resursu trÅ«kuma mocÄ«to onkoloÄ£ijas nozari. Tā vietā, lai veltÄ«tu visus spÄ“kus pacientu ārstÄ“šanai, vairāki onkologi šajās dienās apsver domu par atlÅ«guma iesniegšanu. OnkoloÄ£ijas nozare var zaudÄ“t vairākus labus augstas raudzes profesionāļus, onkologus Ä·Ä«mijterapeitus, kas ir ļoti slikta ziņa daudziem simtiem vēža pacientu visā Latvijā.

Laikā, kad onkoloÄ£ijas jomā jau šodien strādā par trešdaļu mazāk speciālistu, nekā bÅ«tu vajadzÄ«gs, lai nodrošinātu pacientu pilnvÄ“rtÄ«gu aprÅ«pi, atļaušos apgalvot, ka pat pāris mediÄ·u aiziešana no nozares ir absolÅ«ti katastrofāla situācija.

Esmu ārste, onkoloÄ£e Ä·Ä«mijterapeite ar vairāk nekā 25 gadu pieredzi. Katru dienu es un mani kolÄ“Ä£i redzam savu pacientu fiziskas un psihoemocionālas ciešanas, ko izraisa diagnoze - vÄ“zis. Tā joprojām ir slimÄ«ba ar augstu mirstÄ«bu. TāpÄ“c sāpÄ«gas emocijas - rÅ«gtums, dusmas, aizvainojums u.c., ir neizbÄ“gama ārstniecÄ«bas procesa daļa.

Kā jebkurā profesijā arÄ« onkoloÄ£ijā diemžēl nevaram izslÄ“gt atsevišÄ·us gadÄ«jumus, kad starp ārstu un pacientu raisās nesaprašanās, pat konflikts. Tas noteikti nebÅ«tu pieļaujams nekādos apstākļos, jo apgrÅ«tina ārstÄ“šanu, pasliktina rezultātus, rada negācijas, tÄ“rÄ“ ārstu, pacienta, viņu tuvinieku emocionālos resursus. Onkologu Ä·Ä«mijterapeitu asociācija pilnÄ«bā atbalsta viedokli, ka ikviens šÄds gadÄ«jums bÅ«tu jāskata individuāli, uzklausot visu iesaistÄ«to pušu viedokļus, analizÄ“jot nesaskaņu cÄ“loņus.

No onkologiem vēža pacientu ārstÄ“šanā tiek gaidÄ«ta visaugstākā profesionalitāte. NedrÄ«kstam kļūdÄ«ties, jo cena ir pacienta dzÄ«vÄ«ba. Bet vai žurnālistam ir tiesÄ«bas bÅ«t neprofesionālam, vienu viedokli un atsevišÄ·as epizodes vispārinot un attiecinot uz visiem nozarÄ“ strādājošajiem?

Vai nepārbaudÄ«tu faktu, patiesi slimu onkoloÄ£isku pacientu, sāpinātu tuvinieku emocijas ir pamatojums, lai ārstus publiski pazemotu un pacientiem liegtu iespÄ“ju uzticÄ“ties un paļauties? MÅ«su, pacientu un ārstu attiecÄ«bas šÄdi indÄ“jot, tās var kļūt ļaundabÄ«gākas par vÄ“zi.

Katru dienu redzu, kā ārsti, medicÄ«nas māsas un aprÅ«pes personāls dara savu darbu uz izsÄ«kšanas robežas. No darba onkoloÄ£ijā masveidā aizplÅ«st jaunie ārsti, medmāsas. Daudzo darbu vidÅ« diendienā pÄ“c iespÄ“jas cenšamies palÄ«dzÄ“t pacientiem, kas garo valsts noteikto rindu dēļ nevar gaidÄ«t uz ārstÄ“šanu ne dienu – tāpÄ“c bieži mÄ“Ä£inām pieņemt vairāk pacientu vienā darba dienā, nekā paredzÄ“ts. Tās ir cilvÄ“cÄ«gas rÅ«pes, atbalsts, papildu darba stundas, ko neskaitām, jo citādāk strādāt daudzi no mums nespÄ“j.

Diemžēl šÄdos spriedzes, stresa apstākļos daudzi mediÄ·i darbā izdeg. Šajā situācijā pārmest atsevišÄ·us gadÄ«jumus, kad, pÄ“c pacientu domām, nav bijusi pietiekami veiksmÄ«ga komunikācija ar ārstu, ir nevÄ“lÄ“šanās pÄ“c bÅ«tÄ«bas analizÄ“t notiekošo.

OnkoloÄ£ijas jomas finansÄ“jums Latvijā ir viens no zemākajiem Eiropā. TāpÄ“c mÅ«su valstÄ« pacientiem vēža ārstÄ“šanas iespÄ“jas ir daudz ierobežotākas nekā vairumā Eiropas valstu – sākot no savlaicÄ«gas diagnostikas, ārstÄ“šanas ar mÅ«sdienÄ«giem medikamentiem, palÄ«dzÄ«bas atkārtota vēža gadÄ«jumā, rehabilitācijas, psiholoÄ£iskā atbalsta, kā arÄ« cieņpilnas paliatÄ«vās aprÅ«pes slimÄ«bas beigu posmā.

Visi minÄ“tie aprÅ«pes posmi Latvijā ir nepilnÄ«gi un nespÄ“j nodrošināt sistÄ“misku, visaptverošu palÄ«dzÄ«bu. TāpÄ“c onkologiem Ä·Ä«mijterapeitiem, kas onkoloÄ£ijas pacientu ārstÄ“šanā iznes lielāko smagumu, bieži nākas bÅ«t par sistÄ“mas glābÄ“jiem: sniegt psiholoÄ£isko atbalstu uz nāvi slimajiem, meklÄ“t iespÄ“jas efektÄ«vāku zāļu pieejai klÄ«nisko pÄ“tÄ«jumu ietvaros, ja valsts zāles neapmaksā, rast iespÄ“jas apiet rindas pacienta virzÄ«šanai sistÄ“mā u.c.

Dižgars Rainis ir viedi teicis: "Ar netÄ«riem lÄ«dzekļiem nevar panākt tÄ«ru mÄ“rÄ·i: mÄ“rÄ·is pats top netÄ«rs. Kad netÄ«ru Å«deni tÄ«rā traukā lej, tad ir trauks top netÄ«rs.” Ar to vÄ“los aicināt žurnālistus nokaitÄ“tajā situācijā savā darbā izvÄ“lÄ“ties metodes, kas nerada kaitÄ“jumu onkoloÄ£ijas jomai, pacientiem, ārstiem, visai sabiedrÄ«bai.

Daudz vairāk par smagi slimu vēža pacientu nesaskaņu izgaismošanu ar ārstiem onkoloÄ£ijas nozarei šodien palÄ«dzÄ“tu jomas problÄ“mu analÄ«ze. KopÄ«giem spÄ“kiem ir jāmeklÄ“ risinājumus onkoloÄ£ijas nozares sistemātiskai sakārtošanai no pašiem pamatiem visos lÄ«meņos.

Latvija ir valsts, kura attÄ«stās. Progress visās jomās, arÄ« medicÄ«nā un onkoloÄ£ijā, ir nenovÄ“ršams. Taču ir nepieciešams drosmÄ«gs politisks lÄ“mums, lai medicÄ«na ieņemtu savu Ä«sto vietu sabiedrÄ«bā un valsts ekonomikā, apliecinot patiesas rÅ«pes par savas valsts iedzÄ«votājiem.

* asoc.profesore, Latvijas Onkologu Ä·Ä«mijterapeitu asociācijas valdes priekšsÄ“dÄ“tāja