Iesaki rakstu:

Laiku pa laikam sociologi noskaidro Latvijas iedzÄ«votāju uzticÄ“šanos valsts institÅ«cijām – prezidentam, parlamentam, valdÄ«bai, armijai, drošÄ«bas iestādÄ“m, policijai, sabiedriskajām organizācijām, partijām, bankām, tiesai, prokuratÅ«rai, medijiem. Tā, protams, ir sava veida sociālā lirika. SocioloÄ£iskās izpÄ“tes rezultātus nosaka jÅ«tas, emocijas, dvÄ“seles pārdzÄ«vojumi. Tas ir subjektÄ«vās reakcijas materiāls. Tas iegÅ«ts, dzÄ«vÄ“ nonākot tiešÄ saskarÄ“ ar valsts iestādÄ“m un to amatpersonām, kā arÄ« skatoties TV ziņas par valsts ierÄ“dņu darbÄ«bu. IedzÄ«votāju aptaujās valsts institÅ«cijas figurÄ“ liriski, bet nevis ir iesaiņotas prāta racionalitātÄ“ un faktu pragmatismā.

Taču cita ceļa nav. Tas ir perspektÄ«vs veids kā iegÅ«t priekšstatu par iedzÄ«votāju izturÄ“šanos pret valsts institÅ«cijām. Turklāt socioloÄ£iskajās aptaujās iegÅ«stam vairāk vai mazāk ticamus pieturas punktus ne tikai par sabiedrÄ«bas uzticÄ“šanos, bet arÄ« pārliecināmies par valsts institÅ«ciju funkciju izpratni iedzÄ«votāju kontingentā. RespektÄ«vi, pārliecināmies, kāds ir iedzÄ«votāju politiskās apziņas lÄ«menis - priekšstats par valstiskumu, sociāli politisko sfÄ“ru un savu personisko lomu valsts pastāvÄ“šanā.

2020.gada 23.janvārÄ« “NRA.LV” tika ievietota šÄda informācija: “Latvijas iedzÄ«votāji visvairāk uzticas Nacionālajiem bruņotajiem spÄ“kiem (NBS) un Valsts prezidentam, savukārt vismazāk uzticas Saeimai, liecina Latvijas Nacionālās aizsardzÄ«bas akadÄ“mijas DrošÄ«bas un stratÄ“Ä£iskās pÄ“tniecÄ«bas centra pÄ“tÄ«jums.”

Tātad pašlaik Latvijas iedzÄ«votāji vismazāk uzticas Saeimai, bet visvairāk uzticas armijai (NBS) un Valsts prezidentam (konkrÄ“ti – “nācijas tÄ“vam”/”nācijas debilajam tÄ“vam”). Neiedziļinoties jautājumā par tādas attieksmes pamatotÄ«bu vai nepamatotÄ«bu, drÄ«kstam formulÄ“t objektÄ«vu secinājumu. Tiekamies ar principā amizantu (Ä«stenÄ«bā odiozu - atbaidošu, nevÄ“lamu, pretÄ«gu) pieeju. NeuzticÄ“šanās Saeimai ir latviešu politiskās apziņas milzÄ«gs paradokss/idiotisms/tumsonÄ«ba/neattÄ«stÄ«ba u.tml.

NeuzticÄ“šanās Saeimai liecina, ka latvieši neuzticas paši sev! Latvieši netic savai politiskajai gribai un politiskajai izvÄ“lei. Latvieši netic tautas iespÄ“jai dzÄ«vot saskaņā ar prātu un sirdi.

Tas ir amizanti! Saeimu ievÄ“l latvieši - viņu elektorāts. Saeima faktiski ir valsts institÅ«ts, kuru latvieši var praktiski visvairāk ietekmÄ“t sev par labu, izvÄ“loties uzticamus "tautas kalpus". Citus valsts institÅ«tus latvieši praktiski nevar tik pamatÄ«gi ietekmÄ“t. Tajā skaitā Valsts prezidentu un armiju nevar praktiski ietekmÄ“t.

Atkārtoju – tas ir amizanti! Latvieši visvairāk uzticas Valsts prezidentam un armijai; proti, tam, ko nevar tieši ietekmÄ“t. Valsts prezidentu ievÄ“l Saeima. Par “nācijas tÄ“vu”/”nācijas debilo tÄ“vu” nobalsoja tikai 61 deputāts. Savukārt  norises armijā ir valsts noslÄ“pums. Tam tā ir jābÅ«t. Par armijas dzÄ«vi latvieši neko nezina. Mediji vÄ“sta tikai par noziedzÄ«bu armijā. Vai tad latvieši var ietekmÄ“t lūžņu iepirkšanu armijai? Vai latvieši nezina, ka armijā pastāv organizÄ“tā noziedzÄ«ba tāpat kā tā pastāv jebkurā citā valsts institÅ«cijā? Kā var uzticÄ“ties noziedzniekiem?

Tā, piemÄ“ram, 2020.gada 26.janvārÄ«  internetā bija kārtÄ“jā prieka vÄ“sts: “Militārā policija (MP) veiksmÄ«gas lÄ«dzšinÄ“jās izmeklÄ“šanas gaitā atguvusi daļu no Nacionālo bruņoto spÄ“ku (NBS) materiāltehniskajiem lÄ«dzekļiem, kuru piesavināšanās tiek izmeklÄ“ta kādā kriminālprocesā.[..] 2018.gada 31.augustā sāktajā kriminālprocesā izmeklÄ“šana notiek par dienesta stāvokļa ļaunprātÄ«gu izmantošanu, kas izraisÄ«jusi smagas sekas, jo organizÄ“ta grupa (!?) piesavinājusies NBS bruņojumu un ekipÄ“jumu lielā apmÄ“rā (!?). Tāpat notiek izmeklÄ“šana par ilgstošu (!?) militāro šaujamieroču munÄ«cijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecÄ«gas atļaujas, kas izdarÄ«ta organizÄ“tā grupā (!?), kā arÄ« par noziedzÄ«gi iegÅ«tu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu lielā apmÄ“rā (!?).”

Latvieši neuzticas Saeimai. Taču Saeima drÄ«kstÄ“tu lepoties ar latviešu vislielāko uzticÄ«bu. TeorÄ“tiski (juridiski) tāda iespÄ“ja pastāv. Latviešu maksimālo uzticÄ«bu parlamentam garantÄ“ konstitÅ«cija – LR Satversme. Ar galvu izmantojot konstitÅ«cijas normas, Saeima varÄ“tu bÅ«t latviešu tautas vismīļākā valsts institÅ«cija.

Saeimas vÄ“lÄ“šanas regulÄ“ speciāls likums. Tajā ir nosacÄ«ta “tautas kalpu” izvÄ“les kārtÄ«ba: “9. pants. (1) Kandidātu sarakstu var iesniegt: 1) likumā noteiktajā kārtÄ«bā reÄ£istrÄ“ta politiskā partija, kura dibināta ne vÄ“lāk kā vienu gadu pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām un kurā ir ne mazāk kā 500 biedru;

2) likumā noteiktajā kārtÄ«bā reÄ£istrÄ“ta politisko partiju apvienÄ«ba, ja visas politisko partiju apvienÄ«bā ietilpstošÄs politiskās partijas dibinātas ne vÄ“lāk kā vienu gadu pirms Saeimas vÄ“lÄ“šanām un ja politisko partiju apvienÄ«bā kopā ir ne mazāk kā 500 biedri”.

Nevienam nav aizliegts uzdot divus strikti pamatotus jautājumus: 1) Kas latviešiem traucÄ“ dibināt tādu politisko partiju, kura Saeimas vÄ“lÄ“šanām spÄ“tu pieteikt 100 godÄ«gus, gudrus un valsts lietās kompetentus kandidātus? 2) Kas latviešu elektorātam traucÄ“ simtprocentÄ«gi balsot par dotajiem 100 godÄ«gajiem, gudrajiem un valsts lietās kompetentajiem kandidātiem, lai Bruņinieku namā strādātu vienÄ«gi tautas interesÄ“m kalpojoši cilvÄ“ki?”

Atrunas par traucÄ“šanu bÅ«s  visdažādākās. Vistuvāk patiesÄ«bai piekļūs tie cilvÄ“ki, kuri visu izskaidros ar latviešu mentalitātes kritisko specifiku un politiskās apziņas niecÄ«bu. Savukārt vistālāk no patiesÄ«bas bÅ«s tie cilvÄ“ki, kuri visu izskaidros ar “okupācijas” sekām, Krievijas iejaukšanos, Putina diktatoriskumu, nevÄ“loties paškritiski atzÄ«t neattÄ«stÄ«bas, degradācijas un deÄ£enerācijas dziļumu.