Menu
Pilnā versija

Vadzis

Leonards Inkins · 22.07.2020. · Komentāri (0)

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kā saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lÅ«zt»? Vai tā, ka ir nepieciešamas pārmaiņas, ka/ja turpmāk neizdosies noturÄ“t paklausÄ«bā, ka varai laiks veikt reformas, lai varÄ“tu turpināt valdÄ«t?

Dot vergam brīvību konkrētā dzīves vai vēstures posmā ir izdevīgāk nekā ķert, sodīt, uzraudzīt un piespiest strādāt. Iedod brīvību un izbaudi, kā atbrīvotais apjuks. Brīvlaistam vergam dzīve bez rīkojumiem, cikos celties, ko ēst, kur ēst, cikos iet gulēt un uz kāda matrača gulēt, par ko balsot, pārvērtīsies par elli.

Viņš vÄ“lÄ“sies uzsmÄ“Ä·Ä“t, iedzert, gribÄ“s lepnu auto un labus dzÄ«ves apstākļus, gribÄ“s tetovÄ“jumu, gribÄ“s «atpÅ«sties» tālās zemÄ“s un vÄ“l ko citu. Viņš vÄ“lÄ“sies, bet nespÄ“s savas iegribas realizÄ“t, jo nepratÄ«s, nebÅ«s vÄ“lmju Ä«stenošanai nepieciešamā naudas daudzuma un nezinās, kā to izdarÄ«t.

Tā tiek veidots izdevÄ«gs brÄ«dis ļaut izsalkušajam strādāt, lai viņš varÄ“tu nopelnÄ«t cigaretÄ“m, alkoholam, tetovÄ“jumam, «atpÅ«tai» (nez kur viņš tā piekusa). Darba ņēmÄ“js nomierinās, jo nu vairs nav apjukuma un neziņas. Ir stabilitāte un drošÄ«ba par rÄ«tdienu. Pat mazbÄ“rnu nākotne ir drošÄka. CilvÄ“ks ir drošs, ka arÄ« rÄ«t viņš spÄ“s nopirkt cigaretes, aliņu, varÄ“s atļauties «atpÅ«sties» un citu.

Verdzība ir atcelta... Lai dzīvo demokrātija, tautvaldība un citi modernās verdzības, kā arī naudas varas paveidi!

Māte Gūgle!

PÄ“c šÄ« ne visai liriskā ievada – par ko piezemÄ“tāku Krievijas notikumu aizsegā. Krievijas Tālie Austrumi ir sacÄ“lušies. Habarovskas gubernators aizturÄ“ts un ievietots kādā no Maskavas cietumiem. Neiztirzāšu, ko aizturÄ“ja, kāpÄ“c, par ko un citus apstākļus. Divdesmit pirmajā gadsimtā nav grÅ«tÄ«bu par to uzzināt un noskaidrot. Ja galÄ«gi nekas neizdodas, tad sauciet palÄ«gā māti GÅ«gli.

Divas trešdaļas Habarovskas apgabala vÄ“lÄ“tāju ievÄ“lÄ“ja gubernatoru, kas viņiem ļoti patika, galvenokārt – tā rÄ«cÄ«bas dēļ. Un, ko tu iedomājies, kaut kāda tur Maskavas vara šo apsÅ«dz smagos noziegumos – slepkavÄ«bās, kuras veiktas pirms piecpadsmit gadiem.

CilvÄ“ki kā sarunājuši iziet ielās, nepiesakot, nesaskaņojot un nesaņemot atļaujas. PÅ«lim nav vadÄ«bas, nav viegli pamanāma galvenā aicinātāja. Visu organizatorisko pusi uzņemas sociālie tÄ«kli, kur cits citam, viens otram, un beigās ir desmitiem tÅ«kstošu protestÄ“tāju un pieprasÄ«tāju mÄ«tiņi un gājieni.

Centrālā vara pat iedomāties nevarÄ“ja, ka kas tāds var notikt, vietÄ“jā vara nespÄ“ja to nekādi apturÄ“t. VienÄ«gi to, ka par šiem notikumiem Maskavas un Habarovskas vietÄ“jie plašsaziņas lÄ«dzekļi klusÄ“ja kā Baikāla Å«deni sadzÄ“rušies un vÄ“l nenorijuši. Tas iedzÄ«votāju neapmierinātÄ«bu uzkurināja vÄ“l vairāk – ak, jÅ«s mÅ«s ignorÄ“jat...

Katrs desmitais

Ar protestu nedēļu pietika, lai vara atjÄ“gtos un sāktu rÄ«koties. Habarovskas virzienā no citiem apgabaliem sāka virzÄ«bu dažāda pussmagā un smagā militārā tehnika. Tehnikai lÄ«dzi devās apkalpojošais personāls (Krievijas Nacionālā gvarde). CerÄ«ba bija nedēļu pÄ“c protestu sākuma «ieviest kārtÄ«bu», bet atkal nekā. Sanāca trÄ«s reizes vairāk protestÄ“tāju nekā pirms nedēļas, kad protesti sākās. Atklāti uzbrukt tik lielam cilvÄ“ku skaitam vara neuzdrošinājās.

Habarovskā dzÄ«vo aptuveni sešsimt tÅ«kstošu cilvÄ“ku, protesta mÄ«tiņos un gājienā piedalÄ«jās simt tÅ«kstošu. Varai rokas ir par Ä«sām, un gvarde pārāk mazskaitlÄ«ga. Krievijas vara arÄ« zina, ka jebkura agresÄ«va uzdrÄ«kstÄ“šanās izklÄ«dināt protestÄ“tājus tikai pielies eļļu ugunÄ« un šÄ« sÄ“rga var pārmesties arÄ« uz citiem Krievijas apgabaliem. Protesti var kļūt nekontrolÄ“jami.

Protesta akciju dalÄ«bnieki nav skaidri definÄ“juši, ko vÄ“las panākt. Pirmajā protesta mÄ«tiņā un gājienā skanÄ“ja dažādas prasÄ«bas, to skaitā gan – Putins zaglis, gan – Krieviju bez Putina, gan – es un mÄ“s arÄ« esam Furgals (arestÄ“tais Habarovskas gubernators), gan – pieprasām, lai gubernatoru tiesātu atklātā tiesā Habarovskā. GrÅ«ti bija saprast, vai stihiskie protesti ir pret Putinu vai par Furgalu. PÅ«lis skandÄ“ja visu, kas bija sakrājies un ko gribÄ“jās pateikt gan par Krievijas varu, gan pašu Krieviju, gan Maskavas koloniālo attieksmi pret Krievijas nomaļajiem apgabaliem.

Izredzes

Laikam ejot, protestu dalÄ«bnieki aizvien vairāk par to savā starpā sāka diskutÄ“t. Neiztika arÄ« bez asumiem, apspriežot šo svarÄ«go jautājumu – vai ar Krieviju viss ir kārtÄ«bā un ir tikai daži trÅ«kumi un kļūdas, kas jānovÄ“rš, vai arÄ« pie visa vainÄ«ga valsts vara un, kamÄ“r nemainÄ«s varu lokāli, neko neizdosies panākt?

Vieni saprātÄ«gi argumentÄ“ja, ka Krievijā nekas nenotiek bez V. Putina ziņas, tātad notikušajā un notiekošajā ir vainojams V. Putins. Otri, tam iebilstot, apgalvo – Putins ir tālu, viņš var daudz ko nezināt, un mÄ“s nespÄ“sim mainÄ«t Krieviju. Mums jākoncentrÄ“jas uz savām problÄ“mām, – ja norobežosimies no tiem, kuri ir pret V. Putinu, tad Maskavas vara pret mums nevÄ“rsÄ«sies, bet, ņemot vÄ“rā milzÄ«go protestÄ“tāju skaitu, ieklausÄ«sies mÅ«su iebildumos, un mums, šÄdi rÄ«kojoties, ir lielākas izredzes panākt savu, nekā vÄ“ršoties pret Krievijas varu kopumā.

Daudzi no mums Latvijā jau lÄ«dzÄ«gu viedokļu sadursmi ir piedzÄ«vojuši. Vismaz mani vienaudži noteikti.

Laikā, kad vadzis bija pilns, augšas vairs nevarÄ“ja, bet apakšas izmantoja izdevÄ«bu un atļāvās negribÄ“t; bija tādi, kuri uzskatÄ«ja, ka ļaunuma sakne ir padomju režīmā, kuru saucām par krievu varu.

Protams, bija arÄ« tādi, kuri apgalvoja, ka mazā Latvija nespÄ“j mainÄ«t vareno padomju valsti. Nenoskaņosim pret mums Kremli, viņiem ir liela armija, čeka un citi savaldÄ«šanas un ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļi. Nenorobežosimies, tieši otrādi, piedalÄ«simies padomju procesos, piedalÄ«simies PSRS Augstākās padomes vÄ“lÄ“šanās, sÅ«tÄ«sim turp mÅ«su labākos kolaborantus, komunistus un citus padomju lÄ«dzskrÄ“jÄ“jus. Viņi tur mums izlÅ«gsies...

VÄ“lÄ“jām, viņi brauca, kāpa tribÄ«nÄ“ un birdināja asaru, piesaucot Molotovu un RÄ«bentropu. Izveidojām tautas kustÄ«bu pārbÅ«vei, kur vadošÄ loma bija komunistiskajai partijai, un mīļi to nosaucām par Latvijas Tautas fronti, bet atpalikušos padomju militāristus un neapÄ·Ä“rÄ«gos komunistus ievietojām Internacionālajā frontÄ“. Nu komunistiskajai partijai bija divas mīļas rokas, ar kurām mÅ«s skaut un ievirzÄ«t.

Bailes

Runā, ka vÄ“sture mÄ“dz atkārtoties. Pašlaik Krievijas Austrumos notiek lÄ«dzÄ«gi procesi. Kāds ir otrās grupas galvenais cÄ“lonis, iemesls un noklusÄ“tais arguments? Bailes! Tieši bailes ir tās, kuras liek cilvÄ“kiem melot citiem un sev. CilvÄ“ki baidās no sekām.

Lielākā daļa no Habarovskas nemierniekiem apzinās, ka, nemainot Krievijas varu Krievijā, nevar mainīt neko. Nemainot PSRS varu un iekārtu, arī mēs Latvijā neko nespējām mainīt.

Mums notika kaut kas pa vidu, bet, kā beigsies viņiem, to neprognozÄ“šu, jo nezinu. Bieži ir arÄ« tā, ka cilvÄ“ks domā, bet Dievs dara.

Habarovskas apgabals lielākoties sastāv no dažādu ieslodzÄ«to un izsÅ«tÄ«to grupu pÄ“ctečiem. Tie ir cilvÄ“ki, kuri ir daudz izcietuši un zina, cik bÄ«stami ir stāties pretÄ« valsts varai.

ArÄ« latvieši to zina, un tāpÄ“c, kad vara pateica, ka tagad drÄ«kst, – tie sanesa pilnu krastmalu ar karogiem.

Bailes nerada kustÄ«bu, tieši otrādi, bailes rada stinguma krampjus un apgrÅ«tina spÄ“ju pārvietoties. ArÄ« vara zina, ka vairums no protestÄ“tājiem baidās un, ja tiem piedāvāt miermÄ«lÄ«gāku un drošÄku ceļu, tie ar prieku atsauksies. Tā notika Latvijā, un tā notiek Krievijā. Vara ar savu ietekmes aÄ£entu palÄ«dzÄ«bu pamet idejas, kā protestÄ“t tā, lai galÄ«gi nesadusmotu varu. Šo Latvijā varat vÄ“rot ne tikai iepriekš minÄ“tajos astoņdesmitajos, bet arÄ« šodien.

CilvÄ“ks meklÄ“, lai vilks bÅ«tu paÄ“dis un kaza dzÄ«va. Vara prot piedāvāt šÄdus risinājumus, tāpÄ“c visi risinājumi rada tikai izmaiņu šÄ·ietamÄ«bu.

Skaits

No kā vara baidās? Uz šo atbilde ir vienkārša. No tā, ka varu zaudÄ“s. BrÄ«dÄ«, kad ielu protestos iziet vismaz pieci procenti iedzÄ«votāju, oficiālajai varai vairs nav reālas varas. Vara tai brÄ«dÄ« ir protestÄ“tāji, vismaz tik ilgi, kamÄ“r tie protestÄ“ un to ir pietiekami daudz. Tikko to nav pietiekami daudz, vara atgÅ«stas un represÄ“ protestÄ“tājus. Tā bÅ«s arÄ« Krievijā.

Lai cilvÄ“ku kļūtu mazāk, protestÄ“tāji ir jāsašÄ·eļ. Veikli jāuzsver, ka tie, kuri izkliedz saukļus pret Maskavu un V. Putinu, ir provokatori, tie provocÄ“ Maskavu iejaukties un apspiest, pat represÄ“t. Un paši bÅ«sim vainÄ«gi, jo raustÄ«jām zvÄ“ru aiz Å«sām...

Un sākas provokatoru meklÄ“šana un padzÄ«šana, tad pamet jaunu ideju, un atkal kāds tiek padzÄ«ts. Tad panāk, ka kāds aiziet pats, un vara var rÄ«koties. Atlikušos apcietina, notiesā, un citiem ir mācÄ«ba, un tiek izdarÄ«ti secinājumi. Turpmāk vairs nekādu protestu nebÅ«s.

LÄ«dzÄ«gi vara darbojas arÄ« Latvijā. 16. martā, citos datumos un citās jomās.  Sāk šÄ·irot, kuram kāds karogs, kuram kāda forma, kurš no kādas organizācijas – un lieta darÄ«ta. Kurš ir nacionālists un kurš ir nacists, turklāt vÄ“l iešÄ·iro tajos, kuri ir pozitÄ«vie nacionālisti. VÄ“lamais tiek panākts,– BrÄ«vÄ«bas pieminekli var iežogot, un izveidotajā rezervātā aplÅ«košanai ielaiž dažus aborigÄ“nus...

Secinājumi

Protestētāju spēks nav to pamatotās prasībās, pareizi veidotās reportāžās vai publikācijās. Pat ne protestu vadoņu personībās. Spēks ir tikai skaitam. Ja protestētāju ir daudz, ar tiem rēķinās, tiem piekāpjas, ar tiem runā. Ja maz, tad tos aiztur, represē un citādi atvēsina.

Ja protestētāji to nesaprot vai apzināti samazina savu skaitu, tas ir, padzen tos, kuri domā, runā un ģērbjas citādi, tad viņi paliek vienīgie un pareizie, bet vieni un varai nekaitīgi.

Latvijā tādu piemēru, kas to ilustrē, ir gana. Jau trīsdesmit gadus tā notiek, un secinājumu nav. Pārdomātas rīcības, kura izriet no secinājumiem, nav. Nav ne tikai rīcības, nav pat mēģinājumu to ņemt vērā.

Vai šÄds rezultāts ir tikai varas ietekmes aÄ£entu darbÄ«bas rezultāts? Ietekmes aÄ£enti ir, un tie darbojas, bet bieži viņu piepÅ«le nav nepieciešama. Protestu vadÄ«tāji un protestos iesaistÄ«tie paši labprātÄ«gi samazina savu skaitu, lai nekļūtu ietekmÄ«gi. Skan neloÄ£iski, bet politiskās partijas mÄ“dz apzināti nepalielināt savu deputātu skaitu gan Saeimā, gan pašvaldÄ«bās, jo tad partijas vadÄ«bai bÅ«s grÅ«tāk bÅ«t vienÄ«gajiem un pareizajiem. Tad bÅ«s darbÄ«bā jākonkurÄ“ ar saviem partijas biedriem, tad bÅ«s jālasa grāmatas, jāmācās, jāatzÄ«st kļūdas un jāaug pašam, vedot lÄ«dzi savus partijas biedrus un atbalstÄ«tājus augšup.

Tie, kuriem ir paveicies piekļūt pie kādu procesu grožiem, steidz nostiprināties un iekārtoties. Ja spÄ“j mazināt konkurenci, kas viņiem personiski nav vÄ“lama, tad mazina. Štrunts, ka uz idejas un pārliecÄ«bas rÄ“Ä·ina. Viņi ir iekļuvuši, aiz viņiem tramvaja durvis ir aizvÄ“rušÄs. SvarÄ«gi ir pamanÄ«ties, labi ieÄ·erties krÄ“slos, lai caurvÄ“jš tos neizpÅ«š laukā, kad tramvaja durvis atkal atvÄ“rsies.

SvarÄ«gi ir saņemties un pastumt savu ego malā, izvirzot priekšplānā latviešu vajadzÄ«bas, latviskuma ideoloÄ£iju, un pulcināt, nevis atraidÄ«t latviešus, kuri vÄ“las to pašu rezultātu, kaut arÄ« saskata citus ejamos ceļus, lai sasniegtu vÄ“lamo. Runājot PlÅ«doņa vārdiem:

«Viens ritums darba gaitās,

Kaut veidi dažādi;

Ik latvietis nu skaitās

Par tautas locekli...»

Piedodiet, ja mana loģika bija nesaprotama un mans humors nelika smaidīt.

Novērtē šo rakstu:

0
0