Vadzis
Leonards Inkins · 22.07.2020. · Komentāri (0)KÄ saprast teicienu un pat apgalvojumu – «Kad vadzis ir pilns, tas lÅ«zt»? Vai tÄ, ka ir nepieciešamas pÄrmaiņas, ka/ja turpmÄk neizdosies noturÄ“t paklausÄ«bÄ, ka varai laiks veikt reformas, lai varÄ“tu turpinÄt valdÄ«t?
Dot vergam brÄ«vÄ«bu konkrÄ“tÄ dzÄ«ves vai vÄ“stures posmÄ ir izdevÄ«gÄk nekÄ Ä·ert, sodÄ«t, uzraudzÄ«t un piespiest strÄdÄt. Iedod brÄ«vÄ«bu un izbaudi, kÄ atbrÄ«votais apjuks. BrÄ«vlaistam vergam dzÄ«ve bez rÄ«kojumiem, cikos celties, ko Ä“st, kur Ä“st, cikos iet gulÄ“t un uz kÄda matraÄa gulÄ“t, par ko balsot, pÄrvÄ“rtÄ«sies par elli.
Viņš vÄ“lÄ“sies uzsmÄ“Ä·Ä“t, iedzert, gribÄ“s lepnu auto un labus dzÄ«ves apstÄkļus, gribÄ“s tetovÄ“jumu, gribÄ“s «atpÅ«sties» tÄlÄs zemÄ“s un vÄ“l ko citu. Viņš vÄ“lÄ“sies, bet nespÄ“s savas iegribas realizÄ“t, jo nepratÄ«s, nebÅ«s vÄ“lmju Ä«stenošanai nepieciešamÄ naudas daudzuma un nezinÄs, kÄ to izdarÄ«t.
TÄ tiek veidots izdevÄ«gs brÄ«dis ļaut izsalkušajam strÄdÄt, lai viņš varÄ“tu nopelnÄ«t cigaretÄ“m, alkoholam, tetovÄ“jumam, «atpÅ«tai» (nez kur viņš tÄ piekusa). Darba ņēmÄ“js nomierinÄs, jo nu vairs nav apjukuma un neziņas. Ir stabilitÄte un drošÄ«ba par rÄ«tdienu. Pat mazbÄ“rnu nÄkotne ir drošÄka. CilvÄ“ks ir drošs, ka arÄ« rÄ«t viņš spÄ“s nopirkt cigaretes, aliņu, varÄ“s atļauties «atpÅ«sties» un citu.
VerdzÄ«ba ir atcelta... Lai dzÄ«vo demokrÄtija, tautvaldÄ«ba un citi modernÄs verdzÄ«bas, kÄ arÄ« naudas varas paveidi!
MÄte GÅ«gle!
PÄ“c šÄ« ne visai liriskÄ ievada – par ko piezemÄ“tÄku Krievijas notikumu aizsegÄ. Krievijas TÄlie Austrumi ir sacÄ“lušies. Habarovskas gubernators aizturÄ“ts un ievietots kÄdÄ no Maskavas cietumiem. NeiztirzÄšu, ko aizturÄ“ja, kÄpÄ“c, par ko un citus apstÄkļus. Divdesmit pirmajÄ gadsimtÄ nav grÅ«tÄ«bu par to uzzinÄt un noskaidrot. Ja galÄ«gi nekas neizdodas, tad sauciet palÄ«gÄ mÄti GÅ«gli.
Divas trešdaļas Habarovskas apgabala vÄ“lÄ“tÄju ievÄ“lÄ“ja gubernatoru, kas viņiem ļoti patika, galvenokÄrt – tÄ rÄ«cÄ«bas dēļ. Un, ko tu iedomÄjies, kaut kÄda tur Maskavas vara šo apsÅ«dz smagos noziegumos – slepkavÄ«bÄs, kuras veiktas pirms piecpadsmit gadiem.
CilvÄ“ki kÄ sarunÄjuši iziet ielÄs, nepiesakot, nesaskaņojot un nesaņemot atļaujas. PÅ«lim nav vadÄ«bas, nav viegli pamanÄma galvenÄ aicinÄtÄja. Visu organizatorisko pusi uzņemas sociÄlie tÄ«kli, kur cits citam, viens otram, un beigÄs ir desmitiem tÅ«kstošu protestÄ“tÄju un pieprasÄ«tÄju mÄ«tiņi un gÄjieni.
CentrÄlÄ vara pat iedomÄties nevarÄ“ja, ka kas tÄds var notikt, vietÄ“jÄ vara nespÄ“ja to nekÄdi apturÄ“t. VienÄ«gi to, ka par šiem notikumiem Maskavas un Habarovskas vietÄ“jie plašsaziņas lÄ«dzekļi klusÄ“ja kÄ BaikÄla Å«deni sadzÄ“rušies un vÄ“l nenorijuši. Tas iedzÄ«votÄju neapmierinÄtÄ«bu uzkurinÄja vÄ“l vairÄk – ak, jÅ«s mÅ«s ignorÄ“jat...
Katrs desmitais
Ar protestu nedēļu pietika, lai vara atjÄ“gtos un sÄktu rÄ«koties. Habarovskas virzienÄ no citiem apgabaliem sÄka virzÄ«bu dažÄda pussmagÄ un smagÄ militÄrÄ tehnika. Tehnikai lÄ«dzi devÄs apkalpojošais personÄls (Krievijas NacionÄlÄ gvarde). CerÄ«ba bija nedēļu pÄ“c protestu sÄkuma «ieviest kÄrtÄ«bu», bet atkal nekÄ. SanÄca trÄ«s reizes vairÄk protestÄ“tÄju nekÄ pirms nedēļas, kad protesti sÄkÄs. AtklÄti uzbrukt tik lielam cilvÄ“ku skaitam vara neuzdrošinÄjÄs.
HabarovskÄ dzÄ«vo aptuveni sešsimt tÅ«kstošu cilvÄ“ku, protesta mÄ«tiņos un gÄjienÄ piedalÄ«jÄs simt tÅ«kstošu. Varai rokas ir par Ä«sÄm, un gvarde pÄrÄk mazskaitlÄ«ga. Krievijas vara arÄ« zina, ka jebkura agresÄ«va uzdrÄ«kstÄ“šanÄs izklÄ«dinÄt protestÄ“tÄjus tikai pielies eļļu ugunÄ« un šÄ« sÄ“rga var pÄrmesties arÄ« uz citiem Krievijas apgabaliem. Protesti var kļūt nekontrolÄ“jami.
Protesta akciju dalÄ«bnieki nav skaidri definÄ“juši, ko vÄ“las panÄkt. PirmajÄ protesta mÄ«tiÅ†Ä un gÄjienÄ skanÄ“ja dažÄdas prasÄ«bas, to skaitÄ gan – Putins zaglis, gan – Krieviju bez Putina, gan – es un mÄ“s arÄ« esam Furgals (arestÄ“tais Habarovskas gubernators), gan – pieprasÄm, lai gubernatoru tiesÄtu atklÄtÄ tiesÄ HabarovskÄ. GrÅ«ti bija saprast, vai stihiskie protesti ir pret Putinu vai par Furgalu. PÅ«lis skandÄ“ja visu, kas bija sakrÄjies un ko gribÄ“jÄs pateikt gan par Krievijas varu, gan pašu Krieviju, gan Maskavas koloniÄlo attieksmi pret Krievijas nomaļajiem apgabaliem.
Izredzes
Laikam ejot, protestu dalÄ«bnieki aizvien vairÄk par to savÄ starpÄ sÄka diskutÄ“t. Neiztika arÄ« bez asumiem, apspriežot šo svarÄ«go jautÄjumu – vai ar Krieviju viss ir kÄrtÄ«bÄ un ir tikai daži trÅ«kumi un kļūdas, kas jÄnovÄ“rš, vai arÄ« pie visa vainÄ«ga valsts vara un, kamÄ“r nemainÄ«s varu lokÄli, neko neizdosies panÄkt?
Vieni saprÄtÄ«gi argumentÄ“ja, ka KrievijÄ nekas nenotiek bez V. Putina ziņas, tÄtad notikušajÄ un notiekošajÄ ir vainojams V. Putins. Otri, tam iebilstot, apgalvo – Putins ir tÄlu, viņš var daudz ko nezinÄt, un mÄ“s nespÄ“sim mainÄ«t Krieviju. Mums jÄkoncentrÄ“jas uz savÄm problÄ“mÄm, – ja norobežosimies no tiem, kuri ir pret V. Putinu, tad Maskavas vara pret mums nevÄ“rsÄ«sies, bet, ņemot vÄ“rÄ milzÄ«go protestÄ“tÄju skaitu, ieklausÄ«sies mÅ«su iebildumos, un mums, šÄdi rÄ«kojoties, ir lielÄkas izredzes panÄkt savu, nekÄ vÄ“ršoties pret Krievijas varu kopumÄ.
Daudzi no mums LatvijÄ jau lÄ«dzÄ«gu viedokļu sadursmi ir piedzÄ«vojuši. Vismaz mani vienaudži noteikti.
LaikÄ, kad vadzis bija pilns, augšas vairs nevarÄ“ja, bet apakšas izmantoja izdevÄ«bu un atļÄvÄs negribÄ“t; bija tÄdi, kuri uzskatÄ«ja, ka ļaunuma sakne ir padomju režīmÄ, kuru saucÄm par krievu varu.
Protams, bija arÄ« tÄdi, kuri apgalvoja, ka mazÄ Latvija nespÄ“j mainÄ«t vareno padomju valsti. Nenoskaņosim pret mums Kremli, viņiem ir liela armija, Äeka un citi savaldÄ«šanas un ietekmÄ“šanas lÄ«dzekļi. Nenorobežosimies, tieši otrÄdi, piedalÄ«simies padomju procesos, piedalÄ«simies PSRS AugstÄkÄs padomes vÄ“lÄ“šanÄs, sÅ«tÄ«sim turp mÅ«su labÄkos kolaborantus, komunistus un citus padomju lÄ«dzskrÄ“jÄ“jus. Viņi tur mums izlÅ«gsies...
VÄ“lÄ“jÄm, viņi brauca, kÄpa tribÄ«nÄ“ un birdinÄja asaru, piesaucot Molotovu un RÄ«bentropu. IzveidojÄm tautas kustÄ«bu pÄrbÅ«vei, kur vadošÄ loma bija komunistiskajai partijai, un mīļi to nosaucÄm par Latvijas Tautas fronti, bet atpalikušos padomju militÄristus un neapÄ·Ä“rÄ«gos komunistus ievietojÄm InternacionÄlajÄ frontÄ“. Nu komunistiskajai partijai bija divas mīļas rokas, ar kurÄm mÅ«s skaut un ievirzÄ«t.
Bailes
RunÄ, ka vÄ“sture mÄ“dz atkÄrtoties. Pašlaik Krievijas Austrumos notiek lÄ«dzÄ«gi procesi. KÄds ir otrÄs grupas galvenais cÄ“lonis, iemesls un noklusÄ“tais arguments? Bailes! Tieši bailes ir tÄs, kuras liek cilvÄ“kiem melot citiem un sev. CilvÄ“ki baidÄs no sekÄm.
LielÄkÄ daļa no Habarovskas nemierniekiem apzinÄs, ka, nemainot Krievijas varu KrievijÄ, nevar mainÄ«t neko. Nemainot PSRS varu un iekÄrtu, arÄ« mÄ“s LatvijÄ neko nespÄ“jÄm mainÄ«t.
Mums notika kaut kas pa vidu, bet, kÄ beigsies viņiem, to neprognozÄ“šu, jo nezinu. Bieži ir arÄ« tÄ, ka cilvÄ“ks domÄ, bet Dievs dara.
Habarovskas apgabals lielÄkoties sastÄv no dažÄdu ieslodzÄ«to un izsÅ«tÄ«to grupu pÄ“cteÄiem. Tie ir cilvÄ“ki, kuri ir daudz izcietuši un zina, cik bÄ«stami ir stÄties pretÄ« valsts varai.
ArÄ« latvieši to zina, un tÄpÄ“c, kad vara pateica, ka tagad drÄ«kst, – tie sanesa pilnu krastmalu ar karogiem.
Bailes nerada kustÄ«bu, tieši otrÄdi, bailes rada stinguma krampjus un apgrÅ«tina spÄ“ju pÄrvietoties. ArÄ« vara zina, ka vairums no protestÄ“tÄjiem baidÄs un, ja tiem piedÄvÄt miermÄ«lÄ«gÄku un drošÄku ceļu, tie ar prieku atsauksies. TÄ notika LatvijÄ, un tÄ notiek KrievijÄ. Vara ar savu ietekmes aÄ£entu palÄ«dzÄ«bu pamet idejas, kÄ protestÄ“t tÄ, lai galÄ«gi nesadusmotu varu. Šo LatvijÄ varat vÄ“rot ne tikai iepriekš minÄ“tajos astoņdesmitajos, bet arÄ« šodien.
CilvÄ“ks meklÄ“, lai vilks bÅ«tu paÄ“dis un kaza dzÄ«va. Vara prot piedÄvÄt šÄdus risinÄjumus, tÄpÄ“c visi risinÄjumi rada tikai izmaiņu šÄ·ietamÄ«bu.
Skaits
No kÄ vara baidÄs? Uz šo atbilde ir vienkÄrša. No tÄ, ka varu zaudÄ“s. BrÄ«dÄ«, kad ielu protestos iziet vismaz pieci procenti iedzÄ«votÄju, oficiÄlajai varai vairs nav reÄlas varas. Vara tai brÄ«dÄ« ir protestÄ“tÄji, vismaz tik ilgi, kamÄ“r tie protestÄ“ un to ir pietiekami daudz. Tikko to nav pietiekami daudz, vara atgÅ«stas un represÄ“ protestÄ“tÄjus. TÄ bÅ«s arÄ« KrievijÄ.
Lai cilvÄ“ku kļūtu mazÄk, protestÄ“tÄji ir jÄsašÄ·eļ. Veikli jÄuzsver, ka tie, kuri izkliedz saukļus pret Maskavu un V. Putinu, ir provokatori, tie provocÄ“ Maskavu iejaukties un apspiest, pat represÄ“t. Un paši bÅ«sim vainÄ«gi, jo raustÄ«jÄm zvÄ“ru aiz Å«sÄm...
Un sÄkas provokatoru meklÄ“šana un padzÄ«šana, tad pamet jaunu ideju, un atkal kÄds tiek padzÄ«ts. Tad panÄk, ka kÄds aiziet pats, un vara var rÄ«koties. Atlikušos apcietina, notiesÄ, un citiem ir mÄcÄ«ba, un tiek izdarÄ«ti secinÄjumi. TurpmÄk vairs nekÄdu protestu nebÅ«s.
LÄ«dzÄ«gi vara darbojas arÄ« LatvijÄ. 16. martÄ, citos datumos un citÄs jomÄs. SÄk šÄ·irot, kuram kÄds karogs, kuram kÄda forma, kurš no kÄdas organizÄcijas – un lieta darÄ«ta. Kurš ir nacionÄlists un kurš ir nacists, turklÄt vÄ“l iešÄ·iro tajos, kuri ir pozitÄ«vie nacionÄlisti. VÄ“lamais tiek panÄkts,– BrÄ«vÄ«bas pieminekli var iežogot, un izveidotajÄ rezervÄtÄ aplÅ«košanai ielaiž dažus aborigÄ“nus...
SecinÄjumi
ProtestÄ“tÄju spÄ“ks nav to pamatotÄs prasÄ«bÄs, pareizi veidotÄs reportÄžÄs vai publikÄcijÄs. Pat ne protestu vadoņu personÄ«bÄs. SpÄ“ks ir tikai skaitam. Ja protestÄ“tÄju ir daudz, ar tiem rÄ“Ä·inÄs, tiem piekÄpjas, ar tiem runÄ. Ja maz, tad tos aiztur, represÄ“ un citÄdi atvÄ“sina.
Ja protestÄ“tÄji to nesaprot vai apzinÄti samazina savu skaitu, tas ir, padzen tos, kuri domÄ, runÄ un ģērbjas citÄdi, tad viņi paliek vienÄ«gie un pareizie, bet vieni un varai nekaitÄ«gi.
LatvijÄ tÄdu piemÄ“ru, kas to ilustrÄ“, ir gana. Jau trÄ«sdesmit gadus tÄ notiek, un secinÄjumu nav. PÄrdomÄtas rÄ«cÄ«bas, kura izriet no secinÄjumiem, nav. Nav ne tikai rÄ«cÄ«bas, nav pat mÄ“Ä£inÄjumu to ņemt vÄ“rÄ.
Vai šÄds rezultÄts ir tikai varas ietekmes aÄ£entu darbÄ«bas rezultÄts? Ietekmes aÄ£enti ir, un tie darbojas, bet bieži viņu piepÅ«le nav nepieciešama. Protestu vadÄ«tÄji un protestos iesaistÄ«tie paši labprÄtÄ«gi samazina savu skaitu, lai nekļūtu ietekmÄ«gi. Skan neloÄ£iski, bet politiskÄs partijas mÄ“dz apzinÄti nepalielinÄt savu deputÄtu skaitu gan SaeimÄ, gan pašvaldÄ«bÄs, jo tad partijas vadÄ«bai bÅ«s grÅ«tÄk bÅ«t vienÄ«gajiem un pareizajiem. Tad bÅ«s darbÄ«bÄ jÄkonkurÄ“ ar saviem partijas biedriem, tad bÅ«s jÄlasa grÄmatas, jÄmÄcÄs, jÄatzÄ«st kļūdas un jÄaug pašam, vedot lÄ«dzi savus partijas biedrus un atbalstÄ«tÄjus augšup.
Tie, kuriem ir paveicies piekļūt pie kÄdu procesu grožiem, steidz nostiprinÄties un iekÄrtoties. Ja spÄ“j mazinÄt konkurenci, kas viņiem personiski nav vÄ“lama, tad mazina. Štrunts, ka uz idejas un pÄrliecÄ«bas rÄ“Ä·ina. Viņi ir iekļuvuši, aiz viņiem tramvaja durvis ir aizvÄ“rušÄs. SvarÄ«gi ir pamanÄ«ties, labi ieÄ·erties krÄ“slos, lai caurvÄ“jš tos neizpÅ«š laukÄ, kad tramvaja durvis atkal atvÄ“rsies.
SvarÄ«gi ir saņemties un pastumt savu ego malÄ, izvirzot priekšplÄnÄ latviešu vajadzÄ«bas, latviskuma ideoloÄ£iju, un pulcinÄt, nevis atraidÄ«t latviešus, kuri vÄ“las to pašu rezultÄtu, kaut arÄ« saskata citus ejamos ceļus, lai sasniegtu vÄ“lamo. RunÄjot PlÅ«doņa vÄrdiem:
«Viens ritums darba gaitÄs,
Kaut veidi dažÄdi;
Ik latvietis nu skaitÄs
Par tautas locekli...»
Piedodiet, ja mana loģika bija nesaprotama un mans humors nelika smaidīt.