Iesaki rakstu:

Man šÄ·iet, šobrÄ«d pāragri rakstÄ«t Atmodas laika vÄ“sturi - tagad ir Ä«stais brÄ«dis objektÄ«vi izvÄ“rtÄ“t 1934.- 1949. vÄ“stures posmu Latvijā. Lai nerastos pārpratumi, gribÄ“tu paust savu pārliecÄ«bu – šobrÄ«d Egils Levits neapšaubāmi ir par galvas tiesu pārākais Valsts prezidenta amata kandidāts, un es aicinātu Saeimas deputātus ievÄ“lÄ“t tieši viņu. 

Kopš 1. maija, kad Eiropas SavienÄ«bas Tiesas tiesnesis Egils Levits Pilsoņu kongresa 25 gadu svinÄ«gajā sÄ“dÄ“ paziņoja: „Pilsoņu Kongresa koncepcija ir starptautiski tiesiski, valststiesiski loÄ£iska, legāla un pareiza”, dzÄ«voju zināmā trauksmes stāvoklÄ«, jo lÄ«dz tam brÄ«dim lÄ«dzÄ«gi kā Daini Īvānu un Sandru Kalnieti uzskatÄ«ju Levitu drÄ«zāk par Pilsoņu kongresa noliedzÄ“ju. Man šÄ·iet, kļūstot par Valsts prezidentu, Levits bÅ«tu vienÄ«gais, kurš šobrÄ«d spÄ“tu saliedÄ“t valstsnāciju un izbeigt 25 gadus ilgušÄs domstarpÄ«bas Latvijas pilsoņu vidÅ«.

Dainis Īvāns 1995. gadā* un Sandra Kalniete 2000. gadā** savos memuāros min, pārliecÄ«bu, ka Pilsoņu Kongress esot bijis VDK inspirÄ“ts. Kā viens no Pilsoņu Kongresa organizÄ“tājiem skaidri atceros vairuma LTF valdes locekļu neslÄ“pto naidu pret Pilsoņu Kongresu. Dainim Īvānam šis naids bija tik liels, ka atmiņu grāmatā „GadÄ«juma karakalps” ievietotajā Atmodas laiku notikumu hronikā viņš nav pieminÄ“jis pat Pilsoņu Kongresa 1. sesiju***.

Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresu neizdomājām mÄ“s – koncepciju, kā okupÄ“tā teritorijā tiesiski atjaunot valstis, radÄ«ja Igaunijas disidenti, un mÄ“s ar Eināru Cilinski un Danu Titavu šo ideju tikai atvedām no Tallinas un likām priekšÄ LNNK Padomei, kura to savā 1989. gada 19. marta sÄ“dÄ“ 1:1 akceptÄ“ja, un darbs pie pilsoņu reÄ£istrācijas sākās. LÄ«dz pat 1990. gada 4. maijam Latvijas Republikas pilsoņi soli pa solim, mats matā, gāja kopā ar Igaunijas pilsoņiem – ievÄ“lot Pilsoņu Kongresus un Augstākās padomes, tikai mÅ«su Augstākā padome atšÄ·irÄ«bā no Igaunijas Augstākās padomes nepasludināja padomju varu par nelikumÄ«gu kopš tās ieviešanas brīža un 4. maijā pašpasludinājās par likumÄ«gu parlamentu.

Kopš 1. maija mani nomoka jautājums, kādēļ pirms 25 gadiem Pilsoņu Kongresa delegāts Egils Levits neapmeklÄ“ja nevienu Pilsoņu Kongresa sÄ“di, bet pieslÄ“jās Tautas frontei un palÄ«dzÄ“ja Augstākai padomei rakstÄ«t NeatkarÄ«bas deklarāciju. BÅ«tÄ«bā  trimdas autoritāte rādÄ«ja paraugu tiem 19 Pilsoņu Kongresa delegātiem, kuri bija ievÄ“lÄ“ti arÄ« Augstākajā padomÄ“. Kādēļ 1990. gadā Egils Levits negāja pie Augstākās padomes un neteica: Pilsoņu Kongresa koncepcija ir starptautiski tiesiski, valststiesiski loÄ£iska, legāla un pareiza?!

AtgriezÄ«simies 1988. gadā, kad Egils Levits bija 33 gadus jauns, tieši tikpat jauns un patriotisks kā šobrÄ«d Raivis Dzintars. Tieši tāpat kā šobrÄ«d Saeimā Raivis toreiz Egils trimdas organizāciju vadÄ«bā nespÄ“lÄ“ja nekādu vijoli. ArÄ« toreiz netrÅ«ka „Rudās Lapsas” ne trimdas, ne padomju pusÄ“. Toreiz Egils darbojās tikai Ilzes Cipules pārstāvÄ“tā Eiropas jauno latviešu juristu grupā.

Ar Egilu iepazinos 1989. gadā, Vispasaules latviešu jauniešu kongresā Somijā, Haiko muižā (8.VLJK), kurā mÄ“s kopā ar Aivaru Jakoviču, Raitu Valteru, Eināru Repši, Valtu un Danu Titaviem bijām deleģēti kā LNNK pārstāvji.  LNNK II (ārkārtÄ“jais) kongress 1989. gada 28. maijā bija pieņēmis rezolÅ«ciju „Par Latvijas republikas Pilsoņu Kongresu”, kurā bija noteikts: „LNNK pilnÄ«bā atbalsta iniciatÄ«vu par pilsoņu komiteju veidošanu ar mÄ“rÄ·i sasaukt Latvijas pilsoņu kongresu kā Latvijas tiesisko pārstāvniecÄ«bu”, un mÅ«su galvenais uzdevums bija panākt 8.VLJK atbalstu Pilsoņu Kongresam, savukārt Egils kopā ar Ilzi Cipuli un citiem jaunajiem juristiem strādāja pie Memoranda pret Molotova – RÄ«bentropa paktu un, cik novÄ“roju, daudz neiesaistÄ«jās politiskās diskusijās.

KopÄ“ji mums izdevās  savu uzdevumu izpildÄ«t -  kongress pieņēma RezolÅ«ciju: „8. VLJK atzÄ«st, ka tikai Latvijas Republikas pilsoņi ir tiesÄ«gi lemt Latvijas Republikas likteni, atbalsta Latvijā notiekošo Latvijas Republikas pilsoņu reÄ£istrāciju un pilsoņu komiteju veidošanos, aicina trimdas organizācijas un Latvijas Republikas diplomātiskos pārstāvjus, vienojoties ar Latvijas pilsoņu komiteju pagaidu sakaru centru, veikt nepieciešamos pasākumus Latvijas Republikas pilsoņu kopuma apzināšanā”,  un akceptÄ“ts tika arÄ« Memorands pret Molotova – RÄ«bentropa paktu.

Neliela atkāpe

Ierodoties 8.VLJK, mÄ“s bijām pārsteigti – no aptuveni no 250 delegātiem  nepilns simts bija no Latvijas – viss tā laika komjaunatnes zieds – Baidekalns, Markots, visa Labvakar! komanda, PÄ“teris Bankovskis un vÄ“l Dainis Īvāns turklāt. Lai nokļūtu ārzemÄ“s, tolaik bija nepieciešams izsaukums, kuru sarÅ«pÄ“šanu no tautiešiem Zviedrijā organizÄ“ja Linda Freimane no kongresa rÄ«cÄ«bas komitejas. MÅ«s izsauca Māra Strautmane no Stokholmas, un mÄ“s kopā ar Raitu Valteru nonÄ«kām dažas dienas Ä»eņingradā, kamÄ“r dabÅ«jām vÄ«zas Somijas vÄ“stniecÄ«bā. 

Nesen man sanāca saruna ar kādu radošÄs inteliÄ£ences pārstāvi, kurš arÄ« toreiz bija 8.VLJK. Izrādās, viņam un daudziem citiem uz 8.VLJK braukt piedāvāts Tautas frontÄ“,  braukšanu organizÄ“jusi Elita Veidemane, nekas neesot bijis jāmaksā, tikai pÄ“c pasÄ“m, turklāt zilajām PSRS dienesta pasÄ“m, bijis jāiet pakaļ pašiem uz StÅ«ra māju. Tā ar VDK izsniegtajām PSRS dienesta pasÄ“m 8.VLJK apmeklÄ“ja žurnāla AVOTS redakcija - Guntars Godiņš, Normunds Naumanis, SarmÄ«te Māliņa, Vilnis BÄ«riņš, Andris Krieviņš no Skolotāju AvÄ«zes, Dace Smildziņa no Teātra VÄ“stneša un kā dÅ«mu aizsegs, noteikti vÄ“l citi. 

ŠÄ« atkāpe noderÄ“s vÄ“sturniekiem, pÄ“tot šo sarežģīto vÄ“stures posmu, jo dÅ«mu aizsegā Rudās Lapsas jau tad rÄ«koja „Zoodārza procedÅ«ras”. ParalÄ“li kongresa oficiālajai programmai notika slepenas sarunas, uz kurām no LNNK delegācijas tika aicināts tikai Einārs Repše, kurš par spriesto klusÄ“ja, bet, kā noprotams no Eināra Repšes turpmākās rÄ«cÄ«bas, jau tad Pilsoņu kongress tika, vÄ“l nedzimis, apbÄ“rÄ“ts slepenā „Zoodārza procedÅ«rā”. 

Kā lasāms Jāņa Riteņa 1999. gada memuāros****: „No Haiko manāmi apgarots atbrauca Gunārs Meierovics, kas steidzās nodot ziņu, ka Somijā vienojies ar LTF priekšsÄ“di Daini Īvānu un Ä€rlietu daļas vadÄ«tāju EdvÄ«nu InkÄ“nu, lai LTF  internacionālais birojs  un mÅ«su PBLA birojs MinsterÄ“ sāktu regulāru un intensÄ«vu sadarbÄ«bu. Uzzināju arÄ«, ka LTF Ä€rlietu birojā tai laikā darbojās EdvÄ«ns InkÄ“ns, Jānis  Freimanis, Mavriks Vulfsons, Jānis Jurkāns un SarmÄ«te Ä’lerte. Nu viņi visi bija kļuvuši par maniem kolÄ“Ä£iem, ar kuriem tagad jāorganizÄ“ kopÄ“ji projekti Latvijas starptautiskai atzÄ«šanai un valstiskā statusa nostiprināšanai.”

Tiktāl PBLA Informācijas biroja vadÄ«tājs Ritenis.  Bet nekas par šÄdu „Zoodārza procedÅ«ru”  nebija 8.VLJK dienas kārtÄ«bā un publiskajā apspriešanā.  Kā laikrakstā LiteratÅ«ra un Māksla 1989. gada 5. augustā raksta PÄ“teris Bankovskis: "Komanda strādāja kādai nākotnes "nenoskārstai vaj'dzÄ«bai"."***** VÄ“sturniekiem bÅ«tu jānoskaidro, vai trimdas „Rudās Lapsas” jau tad zināja faktu, ka LTF Ä€rlietu birojs atrodas VDK konspiratÄ«vajā dzÄ«voklÄ« un cik delegātu ar PSRS zilajām, VDK izsniegtajām dienesta pasÄ“m no Latvijas ieradās 8. VLJK nodrošināt plānotai „Zoodārza procedÅ«rai” dÅ«mu aizsegu. 

Šeit derÄ“tu iepazÄ«ties ar PBLA valdes locekļa, ASV Gaisa spÄ“ku virsnieka Andra KadeÄ£a arhÄ«vu, jo savos 2011. gadā iznākušajos memuāros viņš piemin kontaktus ar VDK izlÅ«košanas daļas priekšnieku Robertu Anspaku jau 1988. gadā******, bet visu informāciju par 8. VLJK vÄ“sturnieki var atrast pie Ä¢irta ZÄ“gnera MārupÄ“.

Neskatoties uz 8. VLJK „Zoodārza procedÅ«ras” nolemtÄ«bu, mums tomÄ“r izdevās veiksmÄ«gi noorganizÄ“t Pilsoņu Kongresa vÄ“lÄ“šanas  un pirmo sesiju, uz kuru PBLA tā arÄ« nedeleģēja trimdas Latvijas pilsoņiem rezervÄ“tos 30 delegātus.

TagadÄ“jai paaudzei grÅ«ti izprast tā laika iespÄ“jas izplatÄ«t informāciju. Modernākā ierÄ«ce, ar kuru varÄ“ja nosÅ«tÄ«t rakstÄ«tu tekstu, bija faksa aparāts, turklāt bieži vien stundām bija jāgaida tālsarunas savienojums. PastāvÄ“ja vienošanās ar PBLA par Pilsoņu Kongresa informācijas sÅ«tÄ«šanu uz PBLA Informācijas biroju MinsterÄ“ tālākai izplatÄ«šanai. SÅ«tÄ«jām, bet nosÅ«tÄ«tā informācija nenonāca ārvalstu presÄ“, pie trimdas tautiešiem un ārvalstu valdÄ«bām. Nojautām ko nelabu un Latvijas komitejā pieņēmām lÄ“mumu veidot savu informācijas aÄ£entÅ«ru.

Laikraksts BrÄ«vā Latvija 1990. gada 20. augustā rakstÄ«ja par 11. un 12.augusta Minsteres Latviešu centrā sanākušo Latviešu centrālo padomi Vācijā, kura ievÄ“lÄ“ja Andri KadeÄ£i par Latvijas centrālas komitejas (jeb valdes) priekšsÄ“di un Arturu Cipuli par vicepriekšsÄ“di. Tās darbā piedalÄ«jās arÄ« PBLA priekšsÄ“dis Gunārs Meierovics.  Šeit tika lemts par Latvijas Komitejas pilnvarotā Paula Kļaviņa centieniem iekārtot Latvijas Komitejas informācijas aÄ£entÅ«ru Bonnā un lÅ«gumu pÄ“c finansiālas palÄ«dzÄ«bas no trimdas organizācijām Vācijā. Tuvāku informāciju par Latvijas Pilsoņu kongresa 2. sesiju sniedza prezidija vicepriekšsÄ“dis Dr. Andris ZemÄ«tis, kas uzsvÄ“ra, ka kongress un tāpat Latvijas Komiteja (LK) pārstāv arÄ« latviešus Rietumos.  Atbildot Jurim Sinkam par to, vai LCK paredz atbalstÄ«t Paula Kļaviņa lÅ«gumu,  KadeÄ£is teica, ka to pārrunās LCK politiskās stratÄ“Ä£ijas darba grupa. VÄ“lāk LCP locekļi pieņēma ar 16 balsÄ«m par, 2 pret un 2 atturoties Egila Levita rezolÅ«ciju "pašreizÄ“jos apstākļos" Latvijas Komitejas informācijas aÄ£entÅ«ru neatbalstÄ«t. Domas stipri dalÄ«jās. Vairākuma viedoklis bija tāds, ka LK informācijas aÄ£entÅ«ra bÅ«tu nevajadzÄ«gs paralÄ“lisms. Imants Balodis, Maija un Juris Sinka aicināja neatņemt Latvijas Komitejai iespÄ“ju izteikt savu viedokli Rietumos*******.

Pieņemu, tolaik EgÄ«ls Levits vÄ“l nebija politiskais stratÄ“Ä£is, bet šo, manuprāt, Pilsoņu Kongresam bÅ«tisko „Rudo Lapsu” lÄ“mumu kā algots darbinieks tikai noformulÄ“ja. ŠÄ« epizode vÄ“sturniekiem, pÄ“tot Pilsoņu Kongresu, bÅ«tu nopietni jāņem vÄ“rā. 

Tikai 1990. gada 3. septembrÄ« Laikraksts BrÄ«vā Latvija publicÄ“ja izvilkumus no Latvijas komitejas locekļa, filozofa OlÄ£erta EglÄ«ša raksta, ko redakcija saņēma no RÄ«gas ar Paula Kļaviņa starpniecÄ«bu. Šis bija Pilsoņu kongresa  izmisuma  sauciens trimdai, ko atļaušos Jums citÄ“t:

„MÅ«su tautiešiem brÄ«vajā pasaulÄ“ bÅ«tu skaidri jāsaprot un jāizšÄ·ir, ka Latvijā šodien par neatkarÄ«bu cÄ«nās divi ļoti atšÄ·irÄ«gi spÄ“ki — prokomÅ«nistiskais spārns (kurš dominÄ“ Tautas frontÄ“ un Augstākajā PadomÄ“) un antikomÅ«nistiskais, jeb demokrātiskais, spārns (kurš dominÄ“ Pilsoņu kongresā un Latvijas Komitejā). AtšÄ·irÄ«bas starp abiem šiem virzieniem ir bÅ«tiskas un nav tik viegli pārvarāmas.

Šai situācijā "Rietumlatvijai", ja tā patiešÄm grib veicināt "Austrumlatvijas" atdzimšanu, vajadzÄ“tu labi padomāt, kuram neatkarÄ«bas kustÄ«bas spārnam sniegt savu palÄ«dzÄ«bu. Pagaidām palÄ«dzÄ«bu saņem gandrÄ«z tikai "gaišais" prokomÅ«nistiskais spārns. Radikālākie spÄ“ki netiek Ä«paši atbalstÄ«ti.

MÅ«suprāt, tas nav taisnÄ«gi un Latvijas atbrÄ«vošanos vienÄ«gi kavÄ“. Pieņemot, ka daudziem tautiešiem ir grÅ«ti izšÄ·irties, kam sniegt palÄ«dzÄ«gu roku, mÄ“s gribÄ“tu aicināt palÄ«dzÄ“t abiem politiskajiem virzieniem, jo sevišÄ·i — ar informācijas izplatÄ«šanas lÄ«dzekļiem. Tas radÄ«tu priekšnoteikumus brÄ«vam "ideju tirgum" Latvijā, un, lÄ«dz ar to — arÄ« patiesai demokrātijai un brÄ«vā tirgus ekonomikai, šajā ideju tirgÅ« tad arÄ« izkristalizÄ“tos patiesÄ«ba, kā jau tas demokrātiskā sabiedrÄ«bā mÄ“dz bÅ«t.

Tad arÄ« latviešu tauta varÄ“tu pati visu izvÄ“rtÄ“t un izšÄ·irties, kuriem polÄ«tiskajiem lÄ«deriem sekot — vai vakardienas kompartijas sekretāriem un "sarkanajiem baroniem" (kā tas pagaidām notiek Rumānijā, Bulgārija un Latvijā), vai arÄ« vakardienas disidentiem un politieslodzÄ«tajiem (ka tas ir ÄŒechoslovakijā un Polijā).

Pagaidām mÄ“s vÄ“l esam ļoti tālu no tādas brÄ«vas ideju sacensÄ«bas — arÄ« šajā jomā mums vÄ“l ir "sociālistiskais" jeb "regulÄ“tais" tirgus, kurā dominÄ“ bijušÄs kompartijas nomenklatÅ«ras idejas gluži tāpat kā ekonomikā dominÄ“ nomenklatÅ«ras, jeb tā sauktais "visas tautas" Ä«pašums.

Kas bÅ«tu darāms, ja mÅ«su tautieši "Rietumlatvijā" bÅ«tu gatavi vismaz daļēji palÄ«dzÄ“t pretkomÅ«nistiskajam, demokrātiskajam spārnam Latvijā ar informācijas techniku un citādi?

MÅ«suprāt, pirmais nepieciešamais solis bÅ«tu pastāvÄ«gi strādājoša Latvijas Komitejas ārzemju biroja izveide Latvijai tuvā Rietumu valstÄ«, teiksim, Vācijā. Latvijas Komiteja jau ir pilnvarojusi uzsākt informācijas biroja veidošanu Bonnā Pilsoņu kongresa delegātam Paulam Kļaviņam, šis birojs varÄ“tu veikt gan lÄ«dzekļu un vajadzÄ«bu saskaņošanu, gan arÄ« nodrošināt intensÄ«vu informācijas apmaiņu.
Latvijas pretkomÅ«nistiskajā neatkarÄ«bas kustÄ«bas spārnā, kas grupÄ“jas ap Latvijas Komiteju, ir pietiekoši daudz kvalificÄ“tu speciālistu tautsaimniecÄ«ba, politikā, tieslietās, kultÅ«ras jautājumos utt., ka arÄ« spÄ“jÄ«gu žurnālistu un publicistu.
Kāds varbÅ«t iebildÄ«s, ka to jau visu dara PBLA sadarbÄ«ba ar LTF un Latvijas Augstāko Padomi. Dara jau gan un, droši vien, visai veiksmÄ«gi, taču monopols ir monopols — vienalga kāda joma un ne jau mums jums jāskaidro, cik svarÄ«ga ir konkurence.”********. Tiktāl filozofs un tulkotājs OlÄ£erts EglÄ«tis, kurš tagad dzÄ«vo trimdā.

1990.gada novembrÄ« kopā ar Visvaldi Brinkmani devāmies uz Minsteri, kur, apmeklÄ“jot PBLA Informācijas biroju, tikāmies ar biroja vadÄ«tāju Jāni Riteni, kurš mÅ«s sagaidÄ«ja ar vaicājumu: „Kā tad klājas mÅ«su valdÄ«bai un parlamentam!?” , ar to domājot Augstāko padomi un Godmaņa valdÄ«bu. Sapratu, ka nav jÄ“gas ielaisties tālākā diskusijā. MÄ“Ä£inājām ko darÄ«t Pilsoņu Kongresa lietas labā 17.novembra diskusijā ar trimdiniekiem MinsterÄ“, 25.novembrÄ« Hamburgā,  1. decembrÄ« pārrunas ar PBLA priekšsÄ“di Meierovicu  MinhenÄ“ un 6.decembrÄ« preses konference Bonnā ar Vācijas preses pārstāvjiem.  Galvenais secinājums bija trimdas tautiešu un Vācijas preses pārstāvju totāla neinformÄ“tÄ«ba par Pilsoņu Kongresu. 

1994. gadā strādāju Saeimas izmeklÄ“šanas komisijā. PiedalÄ«jos tā laika PBLA Informācijas biroja vadÄ«tāja Jāņa Riteņa paskaidrojumu uzklausÄ«šanā. Saņēmām atbildi, ka  PBLA Informācijas birojā par lÄ“tu naudu pieteicies strādāt kāds Juris Lorencs, kurš, kā pārbaudot  izrādÄ«jās,  tālāk sÅ«tÄ«jis no Augstākās padomes saņemto informāciju, bet Pilsoņu Kongresa gatavoto "licis šÅ«plādÄ“" un pat izplatÄ«jis dezinformāciju par PK.  Kā teicis Ä»eņins – taktikā varas sagrābšanai visbÅ«tiskākais ir sagrābt pastu un telegrāfu. 

ZÄ«mÄ«gi, ka vÄ“lāk, 1992. gadā piepildÄ«jās PÄ“tera Bankovska 1989. gadā Haiko kongresa izdevumā Vāks iecerÄ“tā trimdas un Latvijas koalÄ«cija - PBLA un reformkomunistiem kopÄ“ji  izveidojot partiju Latvijas Ceļš, kur Juris Lorencs kļuva par tās Ä£enerālsekretāru un PÄ“teris Bankovskis par runu rakstÄ«tāju, bet Egilu Levitu „Rudās Lapsas” ielika par Ministru prezidenta biedru, kur viņš pabija tikai gadu un, šÄ·iet [no pÄ“dÄ“jā laika intervijām], sapratis notiekošo, devās atpakaļ trimdā.

Ir pagājuši 25 gadi. Tagad par pielaidÄ“m 4. maija valsts noslÄ“pumiem lemj tā laika varoņu bÄ“rni. Es neesmu tāds optimists kā Egils Levits, man šÄ·iet, „Zoodārza procedÅ«ra” joprojām pastāv un 3. jÅ«nija vakarā Egils Levits dosies atkal trimdā. CerÄ«bā, ka maldos, paldies par uzmanÄ«bu!

* uzruna vēsturniekiem Zinātniskajā konferencē "LATVIJAS REPUBLIKAS PILSOŅU KONGRESAM 25" 2015. gada 29. maijā Latvijas Kara muzejā.

* Dainis Īvāns. Gadījuma karakalps. Rīga. Vieda. 1995. 251lpp.

** Sandra Kalniete. Es lauzu Tu lauzi Mēs lauzām Viņi lūza. Rīga. Apgāds Jumava. 2000. 179lpp.

*** 381lpp.

**** Jānis Ritenis. Diplomātiskā cīņa par Latvijas republikas suverenitātes atjaunošanu. Fonds Latvijas VÄ“sture. 1999. 65lpp.

*****  http://ej.uz/ppo6

****** Andris Kadeģis. Izrakteņi. Dienas grāmata. 2011. 263.lpp.

******* http://ej.uz/d66k

******** http://ej.uz/jy2g

Attēlā - Haiko 1989. jūlijā. No kreisās: Egils Levits, Andris Teikmanis, Ilze Cipule, Imants Gross