Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Kāds jautās – vai šim jautājumam ir kāda tieša saistÄ«ba ar 6. oktobrÄ« paredzÄ“tajām Saeimas vÄ“lÄ“šanām Latvijā? Jā, ir. VistiešÄkā saistÄ«ba. Šoreiz, iespÄ“jams, Ä«paši daudzi savu izvÄ“li izdarÄ«s akla naida vai dziļa aizvainojuma vadÄ«ti.

Abas ir cilvÄ“cÄ«gas emocijas, un nevar noliegt, ka aizvainojumam un šaubām pašreizÄ“jā vara ir devusi gana daudz iemeslu. TomÄ“r gudri cilvÄ“ki zina, ka naids un aizvainojums ir slikti padomdevÄ“ji. VÄ“sturÄ“ zinām piemÄ“rus, kad tā tika izraisÄ«tas milzÄ«gas katastrofas.

1933. gadā Vācijā cilvÄ“ki, aizvainojuma, akla naida un masÄ«vas propagandas apdullināti, 43,9% balsu atdeva radikālajiem populistiem – nacistu partijai. PretÄ“ji bieži apgalvotajam, tie nebija visi vācieši, bet nacistiem ar to pietika, lai sagrābtu varu, atņemtu pilsoņiem brÄ«vÄ«bu un beigās izraisÄ«tu globālu katastrofu. Bet visa pamatā tam tomÄ“r bija lielas daļas vÄ“lÄ“tāju akls naids un aizvainojums, kas nomāca veselo saprātu. Un pazudināja to.

Vai tam tiešÄm ir kāda saistÄ«ba ar gaidāmajām Saeimas vÄ“lÄ“šanām? Protams, nevar apgalvot, ka situācija ir identiska – Latvija nav gluži 30. gadu Vācija. TomÄ“r situācija nenoliedzami ir sarežģīta, un pat tie, kuri netic vulgāriem populistiem, mokās ar šaubām par labāko izvÄ“li.

Daļa ir tik apmulsuši, ka var vispār nepiedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanās, kas Latvijas ap­stākļos bÅ«s tieši tas, ko vÄ“las demokrātijas ienaidnieki – ne velti Putina režīmam draudzÄ«gie mediji ir gadiem ilgi kultivÄ“juši domu par Latviju kā neizdevušos valsti. Apātijas un vilšanās lÄ«menis ir nepieredzÄ“ti augsts, un ir pamats domāt, ka šÄds noskaņojums ir apzināti veicināts.

Ko šajā situācijā iesākt, kā izdarÄ«t gudru un atbildÄ«gu izvÄ“li? Ir dažas pārbaudÄ«tas receptes, kas sevi pierādÄ«jušas attÄ«stÄ«tās, gudrās valstÄ«s, piemÄ“ram, Somijā. Viņi nekad nav sirguši ar lieku sentimentu un kritikas trÅ«kumu pret saviem politiÄ·iem. Tas gan nekādi nenozÄ«mÄ“, ka viņi pat domās sāk šaubÄ«ties par savu valsti. Tāpat tas nenozÄ«mÄ“, ka somi nespÄ“j atšÄ·irt graudus no pelavām. Viņi vienkārši saprot, ka izvÄ“le jāizdara ar aukstu un racionālu prātu, neļaujoties pārkarsÄ“tām emocijām.

Tieši šo pašu recepti derÄ“tu ielāgot vÄ“lÄ“tājiem Latvijā. Vispirms ir jākonstatÄ“, ka, tāpat kā neviens nav redzÄ“jis Sniega cilvÄ“ku, tāpat dabā neeksistÄ“ ideāli cilvÄ“ki, Ä«paši jau politiÄ·i. Neviens normāls cilvÄ“ks savu dzÄ«vi nav uzrakstÄ«jis tÄ«rrakstā, katram ir bijušas savas kļūdas, katram ir savas nepilnÄ«bas. Tas vienādi attiecas uz politikas veterāniem un tiem, kuri sevi lepni dÄ“vÄ“ par „jaunajām sejām”.

Uz deputātu kandidātiem ir jāspÄ“j skatÄ«ties ilgtermiņā – vai pieredze, paveiktais sabiedrÄ«bas labā kopumā ir vairāk, nekā trÅ«kumi, kļūdas vai kādas apšaubāmas biogrāfijas epizodes. Jājautā – vai viņš ir vai nav spÄ“jÄ«gs palÄ«dzÄ“t valstij attÄ«stÄ«ties virzienā, kas bÅ«tu izšÄ·iroši svarÄ«gi? Kādi ir bijuši viņa iepriekšÄ“jie panākumi?

Ir politiÄ·i, kuri, iespÄ“jams, neuzrunā tÄ«ri cilvÄ“cÄ«gi, un arÄ« pasaules redzÄ“jums atšÄ·iras, bet kopumā viņu paveiktais ir bijis daudz vÄ“rtÄ«gāks nekā cilvÄ“cÄ«gi simpātiskāka, bet citādi neizdarÄ«ga politiÄ·a veikums.

LÄ«dzÄ«gi ir ar politiskajām partijām – neviena nav un nebÅ«s ideāla. Katrā atradÄ«sies kāds politiÄ·is, kuru labāk redzam ejam, nekā nākam. Bet tieši tāpÄ“c vÄ“lÄ“šanu biļetenos ir paredzÄ“ta iespÄ“ja ar „plusu” vai „mÄ«nusu” vÄ“rtÄ“t katru konkrÄ“to politiÄ·i. Tieši tāpat jāskatās, cik partija kopumā ir spÄ“jÄ«ga vai nespÄ“jÄ«ga palÄ«dzÄ“t valstij attÄ«stÄ«ties mums visiem svarÄ«gos virzienos? Pat ja tai ir bijušas nepatÄ«kamas kļūdas un šaubÄ«gas izvÄ“les.

JāspÄ“j izvÄ“rtÄ“t, cik konkrÄ“tā partija ir spÄ“jÄ«ga apzināt savas kļūdas, un vÄ“lÄ“tājam jāspÄ“j izvÄ“rtÄ“t partijas labo un slikto darbu bilance. Ja pirmo ir vairāk nekā otro, tad šÄ«s partijas izvÄ“le ir apdomāšanas vÄ“rta. Jo atceramies – ideāli cilvÄ“ki, politiÄ·i, partijas dabā neeksistÄ“.

Un te mÄ“s nonākam pie pašas svarÄ«gākās receptes atbildÄ«ga balsojuma izvÄ“lÄ“. Vispirms jāatceras, ka nav stāsts par izvÄ“li starp mazāko un lielāko ļaunumu. PolitiÄ·i ir tādi paši cilvÄ“ki kā visi pārÄ“jie un visā visumā ļaunu nevienam apzināti nevÄ“l.

Izņēmumi ir, kad kāds atsevišÄ·s politiÄ·is ir nonācis parlamentā personÄ«gas atriebÄ«bas kāres vadÄ«ts vai pat kāda partija izveidota, lai pildÄ«tu citas valsts uzdevumu – šÄ·elt un kÅ«dÄ«t Latvijas sabiedrÄ«bu. Bet tie drÄ«zāk ir izņēmumi, un vÄ“lÄ“tājiem ir jādara viss, lai šÄdas partijas vai politiÄ·i netiktu pielaisti varas tuvumā.

Tad kāda varÄ“tu bÅ«t Ä«stā recepte, lai pieņemtu iespÄ“jami atbilstošÄku lÄ“mumu, kurai partijai uzticÄ“t savu balsi? Vispirms vajadzÄ“tu sākt ar to, ka atbildam paši sev – kas mums personÄ«gi, tuviniekiem, valstij kopumā ir vissvarÄ«gākais? DefinÄ“t – svarÄ«gākos uzdevumus, mÄ“rÄ·us, – savu personÄ«go Latvijas nākotnes redzÄ“jumu. Tas nav tik sarežģīti, kā izklausās. Lielie kopÄ“jie, tā dÄ“vÄ“tie VirsmÄ“rÄ·i ir zināmi. Tie bÅ«tu:

– Latviešu un Latvijas kā valsts ilgtspÄ“ja. Lai Latvijas valstÄ« arÄ« nākotnÄ“ sekmÄ«gi varÄ“tu attÄ«stÄ«ties un nākamajām paaudzÄ“m tiktu nodota latviešu valoda, kultÅ«ra, tradÄ«cijas. Latvija ir vienÄ«gā valsts pasaulÄ“, kur to var pilnvÄ“rtÄ«gi darÄ«t, un tā ir mÅ«su atbildÄ«ba ne tikai nākamo paaudžu priekšÄ, bet arÄ« domājot par Eiropas unikālās identitātes sargāšanu – latviešu valoda pieder pie Eiropas civilizācijas unikālā mantojuma. Par šo uzdevumu domājot, mums ir jālÅ«kojas uz politiÄ·iem, kuri konsekventi un atbildÄ«gi ir strādājuši un aizstāvÄ“juši demogrāfijas jautājumus. Latvija joprojām atpaliek no atbildÄ«gāko ES valstu attieksmes par atbalstu Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem. Bet labā ziņa ir tā, ka pÄ“dÄ“jos gados ir panākts nozÄ«mÄ«gs progress uz labo pusi. Joprojām nepietiekami, bet nozÄ«mÄ«gi ir pieaudzis atbalsts likumdošanā, valsts budžetā un kopÄ“jā attieksmÄ“. Tas ir devis rezultātus – Latvijā šobrÄ«d ir kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas vislielākais daudzbÄ“rnu Ä£imeņu skaits, vidÄ“jais bÄ“rnu skaits Ä£imenÄ“ šobrÄ«d ir virs vidÄ“jā ES lÄ«meņa. Labā ziņa ir tā, ka ir zināmi politiÄ·i, kuriem šis jautājums ir bijis principiāli svarÄ«gs, un viņi to ir pierādÄ«juši darbos un arÄ« politiskās cīņās.

– Latvija kā izglÄ«totu bÄ“rnu, nākamo paaudžu zeme. IzglÄ«tÄ«ba nenoliedzami ir viens no vissvarÄ«gākajiem mÄ“rÄ·iem ilgtspÄ“jÄ«gas, gudras valsts attÄ«stÄ«bai. ArÄ« šajā ziņā ir panākts skaļi neizziņots, bet ievÄ“rojams progress. Pirms kāda laika diezgan liels pārsteigums izrādÄ«jās fakts, ka Igaunija ļoti prestižajā starptautiskajā PISA pÄ“tÄ«jumā (Programme for Individual Student Assessment) ierindojās starp TOP 3 pasaules valstÄ«m ar visizglÄ«totākajiem bÄ“rniem pasaulÄ“. Igaunijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma izrādÄ«jās konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga ar tādām valstÄ«m kā Somija un Dienvidkoreja. ŠÄ« ārkārtÄ«gi nozÄ«mÄ«gā sasnieguma pamatā bija pirms 7-8 gadiem veiktā izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas reforma. Kā reiz teica bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri: „Vislabākais ieguldÄ«jums nevienlÄ«dzÄ«bas mazināšanā ir investÄ«cijas izglÄ«tÄ«bā.” Protams, igauņi neizgudroja divriteni no jauna – viņi veiksmÄ«gi pārņēma un adaptÄ“ja Somijas, Īrijas un citu valstu labākos piemÄ“rus. Un tas ir devis rezultātus. ŠobrÄ«d Latvijā konkrÄ“ti politiÄ·i, konkrÄ“ta partija ir panākusi, ka ir izstrādāta ļoti lÄ«dzÄ«ga izglÄ«tÄ«bas reformas programma „Skola 2030“. Tā ir lÄ«dzÄ«ga Igaunijas reformai – arÄ« Latvijas gadÄ«jumā tā balstās ZiemeļvalstÄ«s un tai pašÄ Igaunijā pārbaudÄ«tajos risinājumos. ŠobrÄ«d programmai vÄ“l pietrÅ«kst pilnÄ«ga politiskā atbalsta, bet ir izdarÄ«ts ļoti daudz, lai mÅ«su bÄ“rniem bÅ«tu iespÄ“jams tikt pie pasaulÄ“, iespÄ“jams, vislabākā izglÄ«tÄ«bas modeļa. Šis darbs ir veiksmÄ«gi uzsākts, un ir politiÄ·i, kuri gatavi par to cÄ«nÄ«ties.

– Latvijas aizsardzÄ«ba. Tas nav noslÄ“pums, ka Latvijas aizsardzÄ«ba lÄ«dz 2014. gadam nebija nopietna. PretÄ“ji NATO sabiedrotajiem solÄ«tajam Latvija aizsardzÄ«bas vajadzÄ«bām tÄ“rÄ“ja nepilnu 1% no IKP. InfrastruktÅ«ra sabiedroto spÄ“ku uzņemšanai bija nesakārtota un sistÄ“miski neskaidra. Pat elementāru kazarmu pietrÅ«ka. Kopš 2014. gada situācija ir bÅ«tiski mainÄ«jusies – aizsardzÄ«bas budžets ir pieaudzis lÄ«dz nepieciešamajiem 2%, veiktas nozÄ«mÄ«gas investÄ«cijas aizsardzÄ«bas infrastruktÅ«rā, bÅ«tiski uzlabojies atbalsts Zemessardzei. Un mÄ“s redzam politiÄ·us, kuri pÄ“dÄ“jos gados šajā ziņā ir daudz paveikuši un gatavi šo darbu turpināt.

– SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«ba, integrācija. Viena no smagākajām, no padomju laikiem mantotajām problÄ“mām ir sabiedrÄ«bas sašÄ·eltÄ«ba. Galvenā un nozÄ«mÄ«gākā plaisa ir valodu jautājums. PSRS okupācijas laikā latviešu valodu neprata teju 80% cittautiešu. Pamata iemesls tam bija pilnÄ«gi segregÄ“ta sabiedrÄ«ba, kas sākās jau ar skolu. Krievu valodā runājošie mācÄ«jās krievu skolās, kur latviešu valoda tika mācÄ«ta ļoti formāli. Rezultātā izveidojās unikāli sašÄ·elta sabiedrÄ«ba – divas tautas dzÄ«voja viena otrai blakus, bet katra uz savas planÄ“tas. Ä»oti dabiski, ka latvieši nespÄ“ja cienÄ«t cilvÄ“kus, kuri teju vai visu mūžu nodzÄ«vojuši Latvijā un tā arÄ« nav spÄ“juši iemācÄ«ties latviešu valodu. Savukārt lielākai krievu daļai latviešu valodu jau pieaugušÄ vecumā iemācÄ«ties bija ļoti grÅ«ti, jo krievu valodas izplatÄ«ba sadzÄ«vÄ“ bija pašpietiekama. Valodas apguvi neveicināja arÄ« Krievijai draudzÄ«gi politiÄ·i, kuriem izdevÄ«gāk bija saglabāt sašÄ·eltu sabiedrÄ«bu. ŠÄ« tÄ“ma ir atsevišÄ·a raksta vÄ“rta, bet skaidrs viens – valodu sašÄ·eltÄ«ba Latvijā ir teju vai Gordija mezgla cienÄ«ga problÄ“ma. To varÄ“ja tikai un vienÄ«gi pārcirst – izlÄ“mÄ«gi pārejot uz izglÄ«tÄ«bu vienā – valsts valodā. Jo visi iepriekšÄ“jie mÄ“Ä£inājumi uzlabot krievu jauniešu latviešu valodas zināšanas bija izrādÄ«jušies nesekmÄ«gi. SašÄ·eltÄ«bas atbalstÄ«tāji ir publiski melojuši, ka krievu skolu absolventi latviešu valodu zinot labi. PatiesÄ«bā oficiālā statistika apliecina pretÄ“jo. Izrādās, ka vÄ“l 2016. gadā vismaz 23% no krievu skolu beidzÄ“jiem latviešu valodu nezināja labā lÄ«menÄ«. Teju ceturtā daļa šo jauniešu valsts valodu pārvaldÄ«ja sliktā lÄ«menÄ«, kas faktiski aptumšoja viņu pilnvÄ“rtÄ«gas attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas dzimtajā zemÄ“. To vajadzÄ“ja mainÄ«t. Valsts valodas vispārÄ“ja prasme ir izšÄ·iroša atslÄ“ga sabiedrÄ«bas vienotÄ«bai. Tikai tā mÄ“s viens otru varam saprast, sadzirdÄ“t un sarunāties. Tas ir vienÄ«gais ceļš, kā nozÄ«mÄ«ga Latvijas sabiedrÄ«bas daļa var izrauties no Kremļa propagandas smadzeņu skalošanas tÄ«mekļiem.

Visbeidzot – viens no vissvarÄ«gākajiem Latvijas sekmÄ«gas attÄ«stÄ«bas un stabilitātes virsuzdevumiem – nosargāt mÅ«su integrāciju Eiropas civilizācijas kopÄ“jā telpā. To garantÄ“ Latvijas atrašanās Eiropas SavienÄ«bā un NATO. PašreizÄ“jās varas partijas to nodrošina konsekventi un nešaubÄ«gi. Latvija gadsimtiem ilgi ir bijusi daļa no Eiropas civilizācijas, tās kultÅ«ras telpas. Katra nonākšana Krievijas ietekmes orbÄ«tā ir nesusi postu un katastrofas. PašreizÄ“jie Kremļa saimnieki nenogurstoši cenšas mÅ«s tur atkal ievilkt. Latvijai ir ārkārtÄ«gi uzmanÄ«gi jālÅ«kojas, lai politisko varu neiegÅ«st politikāņi, kuri vārdos sludina „Eiropas vÄ“rtÄ«bas”, bet patiesÄ«bā pie pirmās iespÄ“jas iegrÅ«dÄ«s Latviju Maskavas apskāvienos ar visām no tā izrietošajām sekām.

Ejot balsot šÄ« gada Saeimas vÄ“lÄ“šanās, pilsonim uzmanÄ«gi jāizvÄ“rtÄ“ Latvijas politiskā ainava – kuras partijas strādā šiem eksistenciāli svarÄ«gajiem virsuzdevumiem, un kuras to vÄ“las satricināt. Partijas un politiÄ·us var un vajag kritizÄ“t. TomÄ“r ir racionāli un ar skaidru prātu jāizvÄ“rtÄ“ uzticÄ«ba un mÄ“rÄ·tiecÄ«ba galvenajiem uzdevumiem. Tāpat jāskatās uz populisma un tā dÄ“vÄ“to „jauno spÄ“ku“ patiesajiem mÄ“rÄ·iem.

Gatavojoties vÄ“lÄ“šanām ir jābÅ«t ārkārtÄ«gi uzmanÄ«giem, ļoti atbildÄ«giem, izdarot savu izvÄ“li. Lai gan valdošÄs partijas ir pelnÄ«jušas kritiku par daudz ko – un daudziem iedzÄ«votājiem ir pamats bÅ«t aizvainotiem un sagaidÄ«t labāku darbu – tomÄ“r vÄ“si un racionāli jāizvÄ“rtÄ“, kuri politiskie spÄ“ki ar darbiem ir apliecinājuši uzticÄ«bu nākotnes virsuzdevumiem, un kuri šajā ziņā ir, maigi izsakoties, apšaubāmi.

Latvijas simtgades Saeimai ir jābÅ«t ar garantiju Latvijas nākotnei, nevis jāļauj satricināt pamatus tiem, kuri to jau sen alkst. 6. oktobra vÄ“lÄ“šanas bÅ«s ļoti nozÄ«mÄ«ga robežšÄ·irtne, kuru mums jāpārkāpj atbildÄ«gi un tālredzÄ«gi, par spÄ«ti propagandas un šÄ·eltnieku radÄ«tajam troksnim un jezgai.

Pārpublicēts no http://jaunagaita.net

Novērtē šo rakstu:

0
0