Vai akls naids un aizvainojums vÄ“lÄ“Å¡anÄs var pazudinÄt valsti? Var
Otto Ozols · 01.09.2018. · Komentāri (0)KÄds jautÄs – vai šim jautÄjumam ir kÄda tieša saistÄ«ba ar 6. oktobrÄ« paredzÄ“tajÄm Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm LatvijÄ? JÄ, ir. VistiešÄkÄ saistÄ«ba. Šoreiz, iespÄ“jams, Ä«paši daudzi savu izvÄ“li izdarÄ«s akla naida vai dziļa aizvainojuma vadÄ«ti.
Abas ir cilvÄ“cÄ«gas emocijas, un nevar noliegt, ka aizvainojumam un šaubÄm pašreizÄ“jÄ vara ir devusi gana daudz iemeslu. TomÄ“r gudri cilvÄ“ki zina, ka naids un aizvainojums ir slikti padomdevÄ“ji. VÄ“sturÄ“ zinÄm piemÄ“rus, kad tÄ tika izraisÄ«tas milzÄ«gas katastrofas.
1933. gadÄ VÄcijÄ cilvÄ“ki, aizvainojuma, akla naida un masÄ«vas propagandas apdullinÄti, 43,9% balsu atdeva radikÄlajiem populistiem – nacistu partijai. PretÄ“ji bieži apgalvotajam, tie nebija visi vÄcieši, bet nacistiem ar to pietika, lai sagrÄbtu varu, atņemtu pilsoņiem brÄ«vÄ«bu un beigÄs izraisÄ«tu globÄlu katastrofu. Bet visa pamatÄ tam tomÄ“r bija lielas daļas vÄ“lÄ“tÄju akls naids un aizvainojums, kas nomÄca veselo saprÄtu. Un pazudinÄja to.
Vai tam tiešÄm ir kÄda saistÄ«ba ar gaidÄmajÄm Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm? Protams, nevar apgalvot, ka situÄcija ir identiska – Latvija nav gluži 30. gadu VÄcija. TomÄ“r situÄcija nenoliedzami ir sarežģīta, un pat tie, kuri netic vulgÄriem populistiem, mokÄs ar šaubÄm par labÄko izvÄ“li.
Daļa ir tik apmulsuši, ka var vispÄr nepiedalÄ«ties vÄ“lÄ“šanÄs, kas Latvijas apstÄkļos bÅ«s tieši tas, ko vÄ“las demokrÄtijas ienaidnieki – ne velti Putina režīmam draudzÄ«gie mediji ir gadiem ilgi kultivÄ“juši domu par Latviju kÄ neizdevušos valsti. ApÄtijas un vilšanÄs lÄ«menis ir nepieredzÄ“ti augsts, un ir pamats domÄt, ka šÄds noskaņojums ir apzinÄti veicinÄts.
Ko šajÄ situÄcijÄ iesÄkt, kÄ izdarÄ«t gudru un atbildÄ«gu izvÄ“li? Ir dažas pÄrbaudÄ«tas receptes, kas sevi pierÄdÄ«jušas attÄ«stÄ«tÄs, gudrÄs valstÄ«s, piemÄ“ram, SomijÄ. Viņi nekad nav sirguši ar lieku sentimentu un kritikas trÅ«kumu pret saviem politiÄ·iem. Tas gan nekÄdi nenozÄ«mÄ“, ka viņi pat domÄs sÄk šaubÄ«ties par savu valsti. TÄpat tas nenozÄ«mÄ“, ka somi nespÄ“j atšÄ·irt graudus no pelavÄm. Viņi vienkÄrši saprot, ka izvÄ“le jÄizdara ar aukstu un racionÄlu prÄtu, neļaujoties pÄrkarsÄ“tÄm emocijÄm.
Tieši šo pašu recepti derÄ“tu ielÄgot vÄ“lÄ“tÄjiem LatvijÄ. Vispirms ir jÄkonstatÄ“, ka, tÄpat kÄ neviens nav redzÄ“jis Sniega cilvÄ“ku, tÄpat dabÄ neeksistÄ“ ideÄli cilvÄ“ki, Ä«paši jau politiÄ·i. Neviens normÄls cilvÄ“ks savu dzÄ«vi nav uzrakstÄ«jis tÄ«rrakstÄ, katram ir bijušas savas kļūdas, katram ir savas nepilnÄ«bas. Tas vienÄdi attiecas uz politikas veterÄniem un tiem, kuri sevi lepni dÄ“vÄ“ par „jaunajÄm sejÄm”.
Uz deputÄtu kandidÄtiem ir jÄspÄ“j skatÄ«ties ilgtermiÅ†Ä – vai pieredze, paveiktais sabiedrÄ«bas labÄ kopumÄ ir vairÄk, nekÄ trÅ«kumi, kļūdas vai kÄdas apšaubÄmas biogrÄfijas epizodes. JÄjautÄ – vai viņš ir vai nav spÄ“jÄ«gs palÄ«dzÄ“t valstij attÄ«stÄ«ties virzienÄ, kas bÅ«tu izšÄ·iroši svarÄ«gi? KÄdi ir bijuši viņa iepriekšÄ“jie panÄkumi?
Ir politiÄ·i, kuri, iespÄ“jams, neuzrunÄ tÄ«ri cilvÄ“cÄ«gi, un arÄ« pasaules redzÄ“jums atšÄ·iras, bet kopumÄ viņu paveiktais ir bijis daudz vÄ“rtÄ«gÄks nekÄ cilvÄ“cÄ«gi simpÄtiskÄka, bet citÄdi neizdarÄ«ga politiÄ·a veikums.
LÄ«dzÄ«gi ir ar politiskajÄm partijÄm – neviena nav un nebÅ«s ideÄla. KatrÄ atradÄ«sies kÄds politiÄ·is, kuru labÄk redzam ejam, nekÄ nÄkam. Bet tieši tÄpÄ“c vÄ“lÄ“šanu biļetenos ir paredzÄ“ta iespÄ“ja ar „plusu” vai „mÄ«nusu” vÄ“rtÄ“t katru konkrÄ“to politiÄ·i. Tieši tÄpat jÄskatÄs, cik partija kopumÄ ir spÄ“jÄ«ga vai nespÄ“jÄ«ga palÄ«dzÄ“t valstij attÄ«stÄ«ties mums visiem svarÄ«gos virzienos? Pat ja tai ir bijušas nepatÄ«kamas kļūdas un šaubÄ«gas izvÄ“les.
JÄspÄ“j izvÄ“rtÄ“t, cik konkrÄ“tÄ partija ir spÄ“jÄ«ga apzinÄt savas kļūdas, un vÄ“lÄ“tÄjam jÄspÄ“j izvÄ“rtÄ“t partijas labo un slikto darbu bilance. Ja pirmo ir vairÄk nekÄ otro, tad šÄ«s partijas izvÄ“le ir apdomÄšanas vÄ“rta. Jo atceramies – ideÄli cilvÄ“ki, politiÄ·i, partijas dabÄ neeksistÄ“.
Un te mÄ“s nonÄkam pie pašas svarÄ«gÄkÄs receptes atbildÄ«ga balsojuma izvÄ“lÄ“. Vispirms jÄatceras, ka nav stÄsts par izvÄ“li starp mazÄko un lielÄko ļaunumu. PolitiÄ·i ir tÄdi paši cilvÄ“ki kÄ visi pÄrÄ“jie un visÄ visumÄ Ä¼aunu nevienam apzinÄti nevÄ“l.
Izņēmumi ir, kad kÄds atsevišÄ·s politiÄ·is ir nonÄcis parlamentÄ personÄ«gas atriebÄ«bas kÄres vadÄ«ts vai pat kÄda partija izveidota, lai pildÄ«tu citas valsts uzdevumu – šÄ·elt un kÅ«dÄ«t Latvijas sabiedrÄ«bu. Bet tie drÄ«zÄk ir izņēmumi, un vÄ“lÄ“tÄjiem ir jÄdara viss, lai šÄdas partijas vai politiÄ·i netiktu pielaisti varas tuvumÄ.
Tad kÄda varÄ“tu bÅ«t Ä«stÄ recepte, lai pieņemtu iespÄ“jami atbilstošÄku lÄ“mumu, kurai partijai uzticÄ“t savu balsi? Vispirms vajadzÄ“tu sÄkt ar to, ka atbildam paši sev – kas mums personÄ«gi, tuviniekiem, valstij kopumÄ ir vissvarÄ«gÄkais? DefinÄ“t – svarÄ«gÄkos uzdevumus, mÄ“rÄ·us, – savu personÄ«go Latvijas nÄkotnes redzÄ“jumu. Tas nav tik sarežģīti, kÄ izklausÄs. Lielie kopÄ“jie, tÄ dÄ“vÄ“tie VirsmÄ“rÄ·i ir zinÄmi. Tie bÅ«tu:
– Latviešu un Latvijas kÄ valsts ilgtspÄ“ja. Lai Latvijas valstÄ« arÄ« nÄkotnÄ“ sekmÄ«gi varÄ“tu attÄ«stÄ«ties un nÄkamajÄm paaudzÄ“m tiktu nodota latviešu valoda, kultÅ«ra, tradÄ«cijas. Latvija ir vienÄ«gÄ valsts pasaulÄ“, kur to var pilnvÄ“rtÄ«gi darÄ«t, un tÄ ir mÅ«su atbildÄ«ba ne tikai nÄkamo paaudžu priekšÄ, bet arÄ« domÄjot par Eiropas unikÄlÄs identitÄtes sargÄšanu – latviešu valoda pieder pie Eiropas civilizÄcijas unikÄlÄ mantojuma. Par šo uzdevumu domÄjot, mums ir jÄlÅ«kojas uz politiÄ·iem, kuri konsekventi un atbildÄ«gi ir strÄdÄjuši un aizstÄvÄ“juši demogrÄfijas jautÄjumus. Latvija joprojÄm atpaliek no atbildÄ«gÄko ES valstu attieksmes par atbalstu Ä£imenÄ“m ar bÄ“rniem. Bet labÄ ziņa ir tÄ, ka pÄ“dÄ“jos gados ir panÄkts nozÄ«mÄ«gs progress uz labo pusi. JoprojÄm nepietiekami, bet nozÄ«mÄ«gi ir pieaudzis atbalsts likumdošanÄ, valsts budžetÄ un kopÄ“jÄ attieksmÄ“. Tas ir devis rezultÄtus – LatvijÄ šobrÄ«d ir kopš neatkarÄ«bas atjaunošanas vislielÄkais daudzbÄ“rnu Ä£imeņu skaits, vidÄ“jais bÄ“rnu skaits Ä£imenÄ“ šobrÄ«d ir virs vidÄ“jÄ ES lÄ«meņa. LabÄ ziņa ir tÄ, ka ir zinÄmi politiÄ·i, kuriem šis jautÄjums ir bijis principiÄli svarÄ«gs, un viņi to ir pierÄdÄ«juši darbos un arÄ« politiskÄs cīņÄs.
– Latvija kÄ izglÄ«totu bÄ“rnu, nÄkamo paaudžu zeme. IzglÄ«tÄ«ba nenoliedzami ir viens no vissvarÄ«gÄkajiem mÄ“rÄ·iem ilgtspÄ“jÄ«gas, gudras valsts attÄ«stÄ«bai. ArÄ« šajÄ ziÅ†Ä ir panÄkts skaļi neizziņots, bet ievÄ“rojams progress. Pirms kÄda laika diezgan liels pÄrsteigums izrÄdÄ«jÄs fakts, ka Igaunija ļoti prestižajÄ starptautiskajÄ PISA pÄ“tÄ«jumÄ (Programme for Individual Student Assessment) ierindojÄs starp TOP 3 pasaules valstÄ«m ar visizglÄ«totÄkajiem bÄ“rniem pasaulÄ“. Igaunijas izglÄ«tÄ«bas sistÄ“ma izrÄdÄ«jÄs konkurÄ“tspÄ“jÄ«ga ar tÄdÄm valstÄ«m kÄ Somija un Dienvidkoreja. ŠÄ« ÄrkÄrtÄ«gi nozÄ«mÄ«gÄ sasnieguma pamatÄ bija pirms 7-8 gadiem veiktÄ izglÄ«tÄ«bas sistÄ“mas reforma. KÄ reiz teica bijušais Igaunijas prezidents Lennarts Meri: „VislabÄkais ieguldÄ«jums nevienlÄ«dzÄ«bas mazinÄšanÄ ir investÄ«cijas izglÄ«tÄ«bÄ.” Protams, igauņi neizgudroja divriteni no jauna – viņi veiksmÄ«gi pÄrņēma un adaptÄ“ja Somijas, Īrijas un citu valstu labÄkos piemÄ“rus. Un tas ir devis rezultÄtus. ŠobrÄ«d LatvijÄ konkrÄ“ti politiÄ·i, konkrÄ“ta partija ir panÄkusi, ka ir izstrÄdÄta ļoti lÄ«dzÄ«ga izglÄ«tÄ«bas reformas programma „Skola 2030“. TÄ ir lÄ«dzÄ«ga Igaunijas reformai – arÄ« Latvijas gadÄ«jumÄ tÄ balstÄs ZiemeļvalstÄ«s un tai pašÄ IgaunijÄ pÄrbaudÄ«tajos risinÄjumos. ŠobrÄ«d programmai vÄ“l pietrÅ«kst pilnÄ«ga politiskÄ atbalsta, bet ir izdarÄ«ts ļoti daudz, lai mÅ«su bÄ“rniem bÅ«tu iespÄ“jams tikt pie pasaulÄ“, iespÄ“jams, vislabÄkÄ izglÄ«tÄ«bas modeļa. Šis darbs ir veiksmÄ«gi uzsÄkts, un ir politiÄ·i, kuri gatavi par to cÄ«nÄ«ties.
– Latvijas aizsardzÄ«ba. Tas nav noslÄ“pums, ka Latvijas aizsardzÄ«ba lÄ«dz 2014. gadam nebija nopietna. PretÄ“ji NATO sabiedrotajiem solÄ«tajam Latvija aizsardzÄ«bas vajadzÄ«bÄm tÄ“rÄ“ja nepilnu 1% no IKP. InfrastruktÅ«ra sabiedroto spÄ“ku uzņemšanai bija nesakÄrtota un sistÄ“miski neskaidra. Pat elementÄru kazarmu pietrÅ«ka. Kopš 2014. gada situÄcija ir bÅ«tiski mainÄ«jusies – aizsardzÄ«bas budžets ir pieaudzis lÄ«dz nepieciešamajiem 2%, veiktas nozÄ«mÄ«gas investÄ«cijas aizsardzÄ«bas infrastruktÅ«rÄ, bÅ«tiski uzlabojies atbalsts Zemessardzei. Un mÄ“s redzam politiÄ·us, kuri pÄ“dÄ“jos gados šajÄ ziÅ†Ä ir daudz paveikuši un gatavi šo darbu turpinÄt.
– SabiedrÄ«bas saliedÄ“tÄ«ba, integrÄcija. Viena no smagÄkajÄm, no padomju laikiem mantotajÄm problÄ“mÄm ir sabiedrÄ«bas sašÄ·eltÄ«ba. GalvenÄ un nozÄ«mÄ«gÄkÄ plaisa ir valodu jautÄjums. PSRS okupÄcijas laikÄ latviešu valodu neprata teju 80% cittautiešu. Pamata iemesls tam bija pilnÄ«gi segregÄ“ta sabiedrÄ«ba, kas sÄkÄs jau ar skolu. Krievu valodÄ runÄjošie mÄcÄ«jÄs krievu skolÄs, kur latviešu valoda tika mÄcÄ«ta ļoti formÄli. RezultÄtÄ izveidojÄs unikÄli sašÄ·elta sabiedrÄ«ba – divas tautas dzÄ«voja viena otrai blakus, bet katra uz savas planÄ“tas. Ä»oti dabiski, ka latvieši nespÄ“ja cienÄ«t cilvÄ“kus, kuri teju vai visu mūžu nodzÄ«vojuši LatvijÄ un tÄ arÄ« nav spÄ“juši iemÄcÄ«ties latviešu valodu. SavukÄrt lielÄkai krievu daļai latviešu valodu jau pieaugušÄ vecumÄ iemÄcÄ«ties bija ļoti grÅ«ti, jo krievu valodas izplatÄ«ba sadzÄ«vÄ“ bija pašpietiekama. Valodas apguvi neveicinÄja arÄ« Krievijai draudzÄ«gi politiÄ·i, kuriem izdevÄ«gÄk bija saglabÄt sašÄ·eltu sabiedrÄ«bu. ŠÄ« tÄ“ma ir atsevišÄ·a raksta vÄ“rta, bet skaidrs viens – valodu sašÄ·eltÄ«ba LatvijÄ ir teju vai Gordija mezgla cienÄ«ga problÄ“ma. To varÄ“ja tikai un vienÄ«gi pÄrcirst – izlÄ“mÄ«gi pÄrejot uz izglÄ«tÄ«bu vienÄ – valsts valodÄ. Jo visi iepriekšÄ“jie mÄ“Ä£inÄjumi uzlabot krievu jauniešu latviešu valodas zinÄšanas bija izrÄdÄ«jušies nesekmÄ«gi. SašÄ·eltÄ«bas atbalstÄ«tÄji ir publiski melojuši, ka krievu skolu absolventi latviešu valodu zinot labi. PatiesÄ«bÄ oficiÄlÄ statistika apliecina pretÄ“jo. IzrÄdÄs, ka vÄ“l 2016. gadÄ vismaz 23% no krievu skolu beidzÄ“jiem latviešu valodu nezinÄja labÄ lÄ«menÄ«. Teju ceturtÄ daļa šo jauniešu valsts valodu pÄrvaldÄ«ja sliktÄ lÄ«menÄ«, kas faktiski aptumšoja viņu pilnvÄ“rtÄ«gas attÄ«stÄ«bas iespÄ“jas dzimtajÄ zemÄ“. To vajadzÄ“ja mainÄ«t. Valsts valodas vispÄrÄ“ja prasme ir izšÄ·iroša atslÄ“ga sabiedrÄ«bas vienotÄ«bai. Tikai tÄ mÄ“s viens otru varam saprast, sadzirdÄ“t un sarunÄties. Tas ir vienÄ«gais ceļš, kÄ nozÄ«mÄ«ga Latvijas sabiedrÄ«bas daļa var izrauties no Kremļa propagandas smadzeņu skalošanas tÄ«mekļiem.
Visbeidzot – viens no vissvarÄ«gÄkajiem Latvijas sekmÄ«gas attÄ«stÄ«bas un stabilitÄtes virsuzdevumiem – nosargÄt mÅ«su integrÄciju Eiropas civilizÄcijas kopÄ“jÄ telpÄ. To garantÄ“ Latvijas atrašanÄs Eiropas SavienÄ«bÄ un NATO. PašreizÄ“jÄs varas partijas to nodrošina konsekventi un nešaubÄ«gi. Latvija gadsimtiem ilgi ir bijusi daļa no Eiropas civilizÄcijas, tÄs kultÅ«ras telpas. Katra nonÄkšana Krievijas ietekmes orbÄ«tÄ ir nesusi postu un katastrofas. PašreizÄ“jie Kremļa saimnieki nenogurstoši cenšas mÅ«s tur atkal ievilkt. Latvijai ir ÄrkÄrtÄ«gi uzmanÄ«gi jÄlÅ«kojas, lai politisko varu neiegÅ«st politikÄņi, kuri vÄrdos sludina „Eiropas vÄ“rtÄ«bas”, bet patiesÄ«bÄ pie pirmÄs iespÄ“jas iegrÅ«dÄ«s Latviju Maskavas apskÄvienos ar visÄm no tÄ izrietošajÄm sekÄm.
Ejot balsot šÄ« gada Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs, pilsonim uzmanÄ«gi jÄizvÄ“rtÄ“ Latvijas politiskÄ ainava – kuras partijas strÄdÄ šiem eksistenciÄli svarÄ«gajiem virsuzdevumiem, un kuras to vÄ“las satricinÄt. Partijas un politiÄ·us var un vajag kritizÄ“t. TomÄ“r ir racionÄli un ar skaidru prÄtu jÄizvÄ“rtÄ“ uzticÄ«ba un mÄ“rÄ·tiecÄ«ba galvenajiem uzdevumiem. TÄpat jÄskatÄs uz populisma un tÄ dÄ“vÄ“to „jauno spÄ“ku“ patiesajiem mÄ“rÄ·iem.
Gatavojoties vÄ“lÄ“šanÄm ir jÄbÅ«t ÄrkÄrtÄ«gi uzmanÄ«giem, ļoti atbildÄ«giem, izdarot savu izvÄ“li. Lai gan valdošÄs partijas ir pelnÄ«jušas kritiku par daudz ko – un daudziem iedzÄ«votÄjiem ir pamats bÅ«t aizvainotiem un sagaidÄ«t labÄku darbu – tomÄ“r vÄ“si un racionÄli jÄizvÄ“rtÄ“, kuri politiskie spÄ“ki ar darbiem ir apliecinÄjuši uzticÄ«bu nÄkotnes virsuzdevumiem, un kuri šajÄ ziÅ†Ä ir, maigi izsakoties, apšaubÄmi.
Latvijas simtgades Saeimai ir jÄbÅ«t ar garantiju Latvijas nÄkotnei, nevis jÄļauj satricinÄt pamatus tiem, kuri to jau sen alkst. 6. oktobra vÄ“lÄ“šanas bÅ«s ļoti nozÄ«mÄ«ga robežšÄ·irtne, kuru mums jÄpÄrkÄpj atbildÄ«gi un tÄlredzÄ«gi, par spÄ«ti propagandas un šÄ·eltnieku radÄ«tajam troksnim un jezgai.
PÄrpublicÄ“ts no http://jaunagaita.net