Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

UzkrÄ«toši izmisÄ«gi un tai pašÄ laikā neprasmÄ«gi tiek veiktas darbÄ«bas, lai glābtu patÄ“riņa ekonomiku veidojošo biznesu.

Resursu daudzums uz planÄ“tas ir ierobežots. CilvÄ“ku skaits palielinās paraboliski (mans un tikai mans viedoklis – cilvÄ“ku uz planÄ“tas ir par daudz). VÄ“lme dzÄ«vot skaisti, ko dod tehnoloÄ£ijas un patÄ“riņa biznesa straujā izaugsme, pāriet no mazākumu veidojošÄs elites uz neierobežoto patÄ“riņu kredÄ«tu izveidoto vidusšÄ·iru.

Cik ilgi, un kur ir robeža? Manā skatÄ«jumā robeža ir sasniegta. Vai nu mÄ“s dažās desmitgadÄ“s iztÄ“rÄ“jam pasaules resursus un mirstam, vai apstājamies. Resursu patÄ“riņš pārsniedz zemeslodes iespÄ“ju tos dabÄ«gi atjaunot.

Skatoties uz notiekošo, ir jautājums: vai šÄ« histÄ“riskā cilvÄ“ku it kā glābšana no pandÄ“mijas ir dabiski stihisks process vai iepriekš pārdomāti izplānots, radÄ«ts, ieviests un vadÄ«ts? Vai patÄ“riņa ekonomikas ierobežošana ir cilvÄ“ka izplānota rÄ«cÄ«ba, vai arÄ« zemeslode pati šÄdi cÄ«nās pret savu parazÄ«tu – cilvÄ“ku?

Lasot mÄ“Ä£inu kontrolÄ“ti iepazÄ«ties ar visiem viedokļiem, arÄ« ar tiem, kuri man šÄ·iet nepieņemami. Jau kādu laiku atpakaļ es notiekošajos procesos saskatÄ«ju cīņu starp ierÄ“dniecÄ«bu un biznesu. Jau pirms covida ierÄ“dniecÄ«ba sāka diktÄ“t noteikumus biznesam, kas nebija iedomājams pāris desmitgades atpakaļ.

Ja vÄ“l pāris desmit gadus atpakaļ bizness ar savu naudu varÄ“ja ietekmÄ“t vÄ“lÄ“šanu rezultātus, tad pašlaik ierÄ“dniecÄ«ba ar populistiskiem saukļiem un noregulÄ“to lÄ«dzekļu piesaisti no budžeta (padomju locekļu atalgojumi, partiju finansÄ“jums no budžeta un citas naudas pumpÄ“šanas shÄ“mas) ietekmÄ“ sev par labu vÄ“lÄ“šanu rezultātus.

Jau pirms covida mÄ“Ä£ināju atbildÄ“t, pie kā var novest šÄda ierÄ“dniecÄ«bas uzkundzÄ“šanās. VÄ“sturiski ir vairāki iespÄ“jamie scenāriji - lielā depresija Amerikā vai Hitlera un Staļina fašisms. Covids šai ierÄ“dniecÄ«bas cīņā ar biznesu ir nostājies ierÄ“dniecÄ«bas pusÄ“. Covids ir paātrinājis šo procesu. IerÄ“dniecÄ«ba nu pilnÄ«bā diktÄ“ noteikumus biznesam. Kas bÅ«s tālāk?

Atkāpe: ar bÄ“rniem kādu mÄ“nesi atpakaļ apmeklÄ“jām starptautisko biennāli Andrejsalā. Izstāde apokaliptiska. Ejot ārā no izstādes, uzdevu jautājumu: jÅ«s esat par visa pašreiz „aktuālā” iznÄ«cināšanu vai pret?

Pats es uz šo jautājumu atbildÄ“ju visciniskākajā veidā: es esmu par iznÄ«cināšanu? Ja es iestāšos pret, mani iznÄ«cinās. Ja iestāšos par iznÄ«cÄ«bu un vÄ“l arÄ« ņemšu dalÄ«bu tajā, man ir iespÄ“ja izdzÄ«vot. Vai es gribu redzÄ“t, kas bÅ«s tālāk? Jā, gribu. Vai es gribÄ“šu bÅ«t šÄ«s nākotnes sastāvdaļa?...

Vai beigsies naudas pielÅ«gsmes kults, un kas bÅ«s tas „Dievs”, ko pielÅ«gs nākotnÄ“? PielÅ«gsmes objekta nomaiņas process nav ātrs, var vilkties gadu desmitiem.

Lai gan, kā jau minÄ“ju, cilvÄ“ku daudzums un viņu virzÄ«tā patÄ“riņa filosofija pārsniedz pašreizÄ“jo iespÄ“ju robežu. Pašreiz dzÄ«vojošÄs paaudzes nav redzÄ“jušas un izjutušas karus un ar tiem saistÄ«tās nežēlÄ«bas. ŠausmÄ«gi iedomāties, bet nevajag ignorÄ“t iespÄ“ju - totāls karš, kas var šo nomaiņas procesu atrisināt ātrāk.

Šis bija filosofisks skats tālākā nākotnÄ“. Bet kas bÅ«s rÄ«t, šoziem un nākamvasar? Ko man kā finansistam ieteikt cilvÄ“kiem darÄ«t ar naudu šodien? Kā veidot uzkrājumus Ä£imenei? SÄ“dÄ“t naudā (naudas mijÄ“ju žargons) vai pirkt aktÄ«vus? Ja pirkt, tad kādus? Nekustamo Ä«pašumu, vÄ“rtspapÄ«rus vai mūžīgo vÄ“rtÄ«bu – zeltu?

Skatoties, kā tiek drukāta nauda, naudas vÄ“rtÄ«bai bÅ«tu jākrÄ«t, un, pamatojoties uz šo, turÄ“t naudu bÅ«tu nepareizi. Bet naudas vÄ“rtÄ«ba paradoksāli, bet nekrÄ«t. Ir ieteikumi sÄ“dÄ“t naudā un gaidÄ«t cenu kritumu. Es pieslienos viedoklim, ka pašreiz veikt kādas darbÄ«bas ar naudu nebÅ«tu pareizi. Ja ir nauda, iesaku pietaupÄ«t.

IzvÄ“rtÄ“jot ierobežojumus, kuri tik drÄ«z (atceroties pavasara solÄ«jumus) netiks atcelti, ieguldÄ«t pašreiz ar patÄ“riņu saistÄ«tā biznesā nav perspektÄ«vi. Nodokļu un kredÄ«tu brÄ«vdienu laiks sāk beigties. Vai sāksies bankrotu vilnis?

Mans kā finansista ieteikums – nesteigties ne ar pirkšanu, ne pārdošanu. NoraudzÄ«ties no malas un nepieņemt sasteigtus lÄ“mumus.

Un pats nepatīkamākais ieteikums mazajam biznesam: ja jūs netiekat galā ar naudas plūsmām, nevarat savilkt galus, tad apstājieties. Ja lapsa nonāk slazdā, tā pati sev nograuž ķepu. Cērtiet to roku nost. Ja apstāsieties tagad, būs vieglāk atsākt visu no jauna. Jo ilgāk agonēsiet, jo lielākas problēmas nākotnē būs sākt visu no jauna. Ejiet uz banku, nolieciet mājas (ražotnes) atslēgas viņiem uz galda.

Izlasot šo manu pÄ“dÄ“jo ieteikumu, paziņas, kam parādÄ«ju rakstu, izteica viedokli, ka krÄ«zes situācijā jābÅ«t tolerantiem un jāmÄ“Ä£ina kopÄ«giem spÄ“kiem pārvarÄ“t krÄ«zi. Ir jāspÄ“j paciest dažas neÄ“rtÄ«bas kopÄ“jās nākotnes vārdā.

Komerclikuma pirmā panta otrā daļā ir rakstÄ«ts: (2) KomercdarbÄ«ba ir atklāta saimnieciskā darbÄ«ba, kuru savā vārdā peļņas gÅ«šanas nolÅ«kā veic komersants. Komersants un sabiedrÄ«ba ar ierÄ“dniecÄ«bas palÄ«dzÄ«bu veido likumus un normatÄ«vo aktu bāzi, kas regulÄ“ naudas plÅ«smas un dod iespÄ“ju gÅ«t likumā ar likumu noteikto peļņu un norÄ“Ä·ināties ar sabiedrÄ«bu nodokļu veidā.

Naudas plÅ«smas un tai skaitā nodokļu politika ir izstrādāta ar nosacÄ«jumu, ka komersants pilda likumu, gÅ«st peļņu un norÄ“Ä·inās ar sabiedrÄ«bu. Ja ir ārkārtas situācija, komersants nespÄ“j pildÄ«t likumu un gÅ«t peļņu. LÄ«dz ar to, nemainot nodokļu politiku un cita veida maksājumu kārtÄ«bu, uzņēmÄ“js cieš zaudÄ“jumus. IerÄ“dniecÄ«bai ir papildus jāsagatavo atbilstošs regulÄ“jums, kas dod iespÄ“ju strādāt un negÅ«t peļņu.

Pašlaik ierÄ“dniecÄ«ba vispirms palielina sev atalgojumu, bet komersantam piedāvā ņemt kredÄ«tu vai atlikt nodokļu maksājumus, kuri tik un tā bÅ«s jānomaksā. Pabalstus piešÄ·ir darbiniekiem, nevis komersantiem. Komersants, nemainot regulÄ“jumu, nespÄ“j pildÄ«t likumu.

Ja bÅ«tu skaidra atbilde, cik ilgi bÅ«s šis neskaidrÄ«bas stāvoklis, uzņēmÄ“js spÄ“tu rÄ“Ä·ināt savas iespÄ“jas izdzÄ«vot. ŠobrÄ«d nav atbildes, cik ilgi. Riskus nevar izrÄ“Ä·ināt. Un, ja riskus rÄ“Ä·ina (ciparus riska aprÄ“Ä·ina formulām ņem, analizÄ“jot vÄ“sturiskos datus), balstoties uz ierÄ“dniecÄ«bas solÄ«jumiem, kas tika doti pavasarÄ«, rezultāts ir bÄ“dÄ«gs. Resursu mazā biznesa izdzÄ«vošanai ar šÄdu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas naudas plÅ«smas regulÄ“jumu visticamāk nepietiks.

Novērtē šo rakstu:

0
0