Vai bizness patÄ“riņam beidz savu uzvaras gÄjienu? Vai mazais bizness spÄ“s izdzÄ«vot?
Hermanis JuzefoviÄs, finansists · 05.11.2020. · Komentāri (0)UzkrÄ«toši izmisÄ«gi un tai pašÄ laikÄ neprasmÄ«gi tiek veiktas darbÄ«bas, lai glÄbtu patÄ“riņa ekonomiku veidojošo biznesu.
Resursu daudzums uz planÄ“tas ir ierobežots. CilvÄ“ku skaits palielinÄs paraboliski (mans un tikai mans viedoklis – cilvÄ“ku uz planÄ“tas ir par daudz). VÄ“lme dzÄ«vot skaisti, ko dod tehnoloÄ£ijas un patÄ“riņa biznesa straujÄ izaugsme, pÄriet no mazÄkumu veidojošÄs elites uz neierobežoto patÄ“riņu kredÄ«tu izveidoto vidusšÄ·iru.
Cik ilgi, un kur ir robeža? ManÄ skatÄ«jumÄ robeža ir sasniegta. Vai nu mÄ“s dažÄs desmitgadÄ“s iztÄ“rÄ“jam pasaules resursus un mirstam, vai apstÄjamies. Resursu patÄ“riņš pÄrsniedz zemeslodes iespÄ“ju tos dabÄ«gi atjaunot.
Skatoties uz notiekošo, ir jautÄjums: vai šÄ« histÄ“riskÄ cilvÄ“ku it kÄ glÄbšana no pandÄ“mijas ir dabiski stihisks process vai iepriekš pÄrdomÄti izplÄnots, radÄ«ts, ieviests un vadÄ«ts? Vai patÄ“riņa ekonomikas ierobežošana ir cilvÄ“ka izplÄnota rÄ«cÄ«ba, vai arÄ« zemeslode pati šÄdi cÄ«nÄs pret savu parazÄ«tu – cilvÄ“ku?
Lasot mÄ“Ä£inu kontrolÄ“ti iepazÄ«ties ar visiem viedokļiem, arÄ« ar tiem, kuri man šÄ·iet nepieņemami. Jau kÄdu laiku atpakaļ es notiekošajos procesos saskatÄ«ju cīņu starp ierÄ“dniecÄ«bu un biznesu. Jau pirms covida ierÄ“dniecÄ«ba sÄka diktÄ“t noteikumus biznesam, kas nebija iedomÄjams pÄris desmitgades atpakaļ.
Ja vÄ“l pÄris desmit gadus atpakaļ bizness ar savu naudu varÄ“ja ietekmÄ“t vÄ“lÄ“šanu rezultÄtus, tad pašlaik ierÄ“dniecÄ«ba ar populistiskiem saukļiem un noregulÄ“to lÄ«dzekļu piesaisti no budžeta (padomju locekļu atalgojumi, partiju finansÄ“jums no budžeta un citas naudas pumpÄ“šanas shÄ“mas) ietekmÄ“ sev par labu vÄ“lÄ“šanu rezultÄtus.
Jau pirms covida mÄ“Ä£inÄju atbildÄ“t, pie kÄ var novest šÄda ierÄ“dniecÄ«bas uzkundzÄ“šanÄs. VÄ“sturiski ir vairÄki iespÄ“jamie scenÄriji - lielÄ depresija AmerikÄ vai Hitlera un Staļina fašisms. Covids šai ierÄ“dniecÄ«bas cÄ«Å†Ä ar biznesu ir nostÄjies ierÄ“dniecÄ«bas pusÄ“. Covids ir paÄtrinÄjis šo procesu. IerÄ“dniecÄ«ba nu pilnÄ«bÄ diktÄ“ noteikumus biznesam. Kas bÅ«s tÄlÄk?
AtkÄpe: ar bÄ“rniem kÄdu mÄ“nesi atpakaļ apmeklÄ“jÄm starptautisko biennÄli AndrejsalÄ. IzstÄde apokaliptiska. Ejot ÄrÄ no izstÄdes, uzdevu jautÄjumu: jÅ«s esat par visa pašreiz „aktuÄlÄ” iznÄ«cinÄšanu vai pret?
Pats es uz šo jautÄjumu atbildÄ“ju visciniskÄkajÄ veidÄ: es esmu par iznÄ«cinÄšanu? Ja es iestÄšos pret, mani iznÄ«cinÄs. Ja iestÄšos par iznÄ«cÄ«bu un vÄ“l arÄ« ņemšu dalÄ«bu tajÄ, man ir iespÄ“ja izdzÄ«vot. Vai es gribu redzÄ“t, kas bÅ«s tÄlÄk? JÄ, gribu. Vai es gribÄ“šu bÅ«t šÄ«s nÄkotnes sastÄvdaļa?...
Vai beigsies naudas pielÅ«gsmes kults, un kas bÅ«s tas „Dievs”, ko pielÅ«gs nÄkotnÄ“? PielÅ«gsmes objekta nomaiņas process nav Ätrs, var vilkties gadu desmitiem.
Lai gan, kÄ jau minÄ“ju, cilvÄ“ku daudzums un viņu virzÄ«tÄ patÄ“riņa filosofija pÄrsniedz pašreizÄ“jo iespÄ“ju robežu. Pašreiz dzÄ«vojošÄs paaudzes nav redzÄ“jušas un izjutušas karus un ar tiem saistÄ«tÄs nežēlÄ«bas. ŠausmÄ«gi iedomÄties, bet nevajag ignorÄ“t iespÄ“ju - totÄls karš, kas var šo nomaiņas procesu atrisinÄt ÄtrÄk.
Šis bija filosofisks skats tÄlÄkÄ nÄkotnÄ“. Bet kas bÅ«s rÄ«t, šoziem un nÄkamvasar? Ko man kÄ finansistam ieteikt cilvÄ“kiem darÄ«t ar naudu šodien? KÄ veidot uzkrÄjumus Ä£imenei? SÄ“dÄ“t naudÄ (naudas mijÄ“ju žargons) vai pirkt aktÄ«vus? Ja pirkt, tad kÄdus? Nekustamo Ä«pašumu, vÄ“rtspapÄ«rus vai mūžīgo vÄ“rtÄ«bu – zeltu?
Skatoties, kÄ tiek drukÄta nauda, naudas vÄ“rtÄ«bai bÅ«tu jÄkrÄ«t, un, pamatojoties uz šo, turÄ“t naudu bÅ«tu nepareizi. Bet naudas vÄ“rtÄ«ba paradoksÄli, bet nekrÄ«t. Ir ieteikumi sÄ“dÄ“t naudÄ un gaidÄ«t cenu kritumu. Es pieslienos viedoklim, ka pašreiz veikt kÄdas darbÄ«bas ar naudu nebÅ«tu pareizi. Ja ir nauda, iesaku pietaupÄ«t.
IzvÄ“rtÄ“jot ierobežojumus, kuri tik drÄ«z (atceroties pavasara solÄ«jumus) netiks atcelti, ieguldÄ«t pašreiz ar patÄ“riņu saistÄ«tÄ biznesÄ nav perspektÄ«vi. Nodokļu un kredÄ«tu brÄ«vdienu laiks sÄk beigties. Vai sÄksies bankrotu vilnis?
Mans kÄ finansista ieteikums – nesteigties ne ar pirkšanu, ne pÄrdošanu. NoraudzÄ«ties no malas un nepieņemt sasteigtus lÄ“mumus.
Un pats nepatÄ«kamÄkais ieteikums mazajam biznesam: ja jÅ«s netiekat galÄ ar naudas plÅ«smÄm, nevarat savilkt galus, tad apstÄjieties. Ja lapsa nonÄk slazdÄ, tÄ pati sev nograuž Ä·epu. CÄ“rtiet to roku nost. Ja apstÄsieties tagad, bÅ«s vieglÄk atsÄkt visu no jauna. Jo ilgÄk agonÄ“siet, jo lielÄkas problÄ“mas nÄkotnÄ“ bÅ«s sÄkt visu no jauna. Ejiet uz banku, nolieciet mÄjas (ražotnes) atslÄ“gas viņiem uz galda.
Izlasot šo manu pÄ“dÄ“jo ieteikumu, paziņas, kam parÄdÄ«ju rakstu, izteica viedokli, ka krÄ«zes situÄcijÄ jÄbÅ«t tolerantiem un jÄmÄ“Ä£ina kopÄ«giem spÄ“kiem pÄrvarÄ“t krÄ«zi. Ir jÄspÄ“j paciest dažas neÄ“rtÄ«bas kopÄ“jÄs nÄkotnes vÄrdÄ.
Komerclikuma pirmÄ panta otrÄ daÄ¼Ä ir rakstÄ«ts: (2) KomercdarbÄ«ba ir atklÄta saimnieciskÄ darbÄ«ba, kuru savÄ vÄrdÄ peļņas gÅ«šanas nolÅ«kÄ veic komersants. Komersants un sabiedrÄ«ba ar ierÄ“dniecÄ«bas palÄ«dzÄ«bu veido likumus un normatÄ«vo aktu bÄzi, kas regulÄ“ naudas plÅ«smas un dod iespÄ“ju gÅ«t likumÄ ar likumu noteikto peļņu un norÄ“Ä·inÄties ar sabiedrÄ«bu nodokļu veidÄ.
Naudas plÅ«smas un tai skaitÄ nodokļu politika ir izstrÄdÄta ar nosacÄ«jumu, ka komersants pilda likumu, gÅ«st peļņu un norÄ“Ä·inÄs ar sabiedrÄ«bu. Ja ir ÄrkÄrtas situÄcija, komersants nespÄ“j pildÄ«t likumu un gÅ«t peļņu. LÄ«dz ar to, nemainot nodokļu politiku un cita veida maksÄjumu kÄrtÄ«bu, uzņēmÄ“js cieš zaudÄ“jumus. IerÄ“dniecÄ«bai ir papildus jÄsagatavo atbilstošs regulÄ“jums, kas dod iespÄ“ju strÄdÄt un negÅ«t peļņu.
Pašlaik ierÄ“dniecÄ«ba vispirms palielina sev atalgojumu, bet komersantam piedÄvÄ Å†emt kredÄ«tu vai atlikt nodokļu maksÄjumus, kuri tik un tÄ bÅ«s jÄnomaksÄ. Pabalstus piešÄ·ir darbiniekiem, nevis komersantiem. Komersants, nemainot regulÄ“jumu, nespÄ“j pildÄ«t likumu.
Ja bÅ«tu skaidra atbilde, cik ilgi bÅ«s šis neskaidrÄ«bas stÄvoklis, uzņēmÄ“js spÄ“tu rÄ“Ä·inÄt savas iespÄ“jas izdzÄ«vot. ŠobrÄ«d nav atbildes, cik ilgi. Riskus nevar izrÄ“Ä·inÄt. Un, ja riskus rÄ“Ä·ina (ciparus riska aprÄ“Ä·ina formulÄm ņem, analizÄ“jot vÄ“sturiskos datus), balstoties uz ierÄ“dniecÄ«bas solÄ«jumiem, kas tika doti pavasarÄ«, rezultÄts ir bÄ“dÄ«gs. Resursu mazÄ biznesa izdzÄ«vošanai ar šÄdu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas naudas plÅ«smas regulÄ“jumu visticamÄk nepietiks.