Iesaki rakstu:

IespÄ“jams, ka”’ brÄ«nums” notiek vismaz reizi katra cilvÄ“ka dzÄ«vÄ“, jautājums, vai spÄ“j to piefiksÄ“t. Ir novÄ“rots, ka subjekts, kas tikko izÄ·epurojies no nopietnas Ä·ezas, kur, loÄ£iski spriežot, rezultātam vajadzÄ“ja bÅ«t citādam, aizdomājas un izvÄ“rtÄ“ savu dzÄ«vi un vÄ“rtÄ«bas. Bet tas parasti ilgst neilgi, un viss aiziet vecās sliedÄ“s.

Runā, ka Dievs dod cilvÄ“kam pārbaudÄ«jumus tik daudz, cik tas spÄ“j pavilkt. Zināma loÄ£ika tur ir, jo diez vai bÅ«tu labi, ja visi staigātu šai saulÄ“ pastāvÄ«gi laimÄ«gi un pašapmierināti. TomÄ“r jautājums nav viennozÄ«mÄ«gs. GadÄ«jums iz dzÄ«ves. VÄ«rs spÄ“ka gados iet boja muļķīgā negadÄ«jumā (sadeg iesprostots sasistā auto). Māte, kas audzinājusi vienÄ«go dÄ“lu bez tÄ“va, bieži cÄ«nÄ«damās ar trÅ«kumu, apglabā dÄ“lu un pÄ“c divām nedēļām nomirst. Tātad nepavilka. AcÄ«mredzot jautājums jāatstāj kategorijā „cilvÄ“ka prātam neaptverams”.

Šis bija izvilkums no mana raksta par ticÄ«bas un reliÄ£ijas jautājumiem, kas tika publicÄ“ts šajā portālā vairāk nekā septiņus gadus atpakaļ - https://www.pietiek.com/raksti/par_ticibu,_religiju_un_vertibam.

Bet šoreiz ne tik daudz pa to. Kopš 26. februāra kristÄ«gajā pasaulÄ“ ir iestājies Lielais gavÄ“nis, laiks, kad bÅ«tu jāatsakās no izpriecām, jāierobežo Ä“šanas prieki un jānododas pārdomām par mūžīgo, jo, kā zināms, tad tukšÄ dÅ«šÄ domājas labāk. DÄ«vainā kārtā šogad tas sakritis ar “Covid-19” vÄ«rusa izraisÄ«to pandÄ“miju, kas jau prasÄ«jusi vairākus tÅ«kstošus dzÄ«vÄ«bu (salÄ«dzinoši - tā saucamā “spāņu gripa”, kas pasaulÄ“ plosÄ«jās no 1918. lÄ«dz 1920.gadam, prasÄ«ja vairāk nekā 50 miljonus upuru).

Neiedziļinoties jautājumā par to, vai tas ir Dieva sods, brÄ«dinājums vai kosmiskā karma par cilvÄ“ku grÄ“kiem un dabas postÄ«jumiem, vÄ“los paust dažas domas par tā saucamo vÄ“rtÄ«bu skalu, absolÅ«ti nepretendÄ“jot uz to kā “patiesÄ«bu pÄ“dÄ“jā instancÄ“”.

Domājams, ka katra indivÄ«da dzÄ«vÄ“ ir bijuši vairāk vai mazāk skarbi satricinājumi vai, ja vÄ“laties, pārbaudÄ«jumi. Kāds pÄ“c likteņa trieciena dabÅ« sirmu matu šÄ·ipsnu, pārskata savu vÄ“rtÄ«bu skalu un iegÅ«st papildu dzÄ«ves gudrÄ«bu, cits neko nepārskata un uztver to kā neveiksmi, kurā ir vainÄ«gi citi, vÄ“l kāds cits vienkārši uzmet sev cilpu kaklā.

Likteņa sÅ«tÄ«tie pārbaudÄ«jumi var attiekties kā uz atsevišÄ·u indivÄ«du, tā arÄ« uz indivÄ«du grupām vai pat veselām sabiedrÄ«bām. Ja runā par pÄ“dÄ“jām, tad kolÄ«ziju vaininieki, kā likums, ir pašas cilvÄ“ku kopas vai sabiedrÄ«bas. Neiedziļinoties senākā vÄ“sturÄ“, pietiek atcerÄ“ties abus pasaules karus un pierādÄ«jumu piestādÄ«šana šeit nav nepieciešama.

Tāpat ir skaidrs, ka atsevišÄ·i indivÄ«di, lai arÄ« cik liela vara viņu rokās nebÅ«tu, nav spÄ“jÄ«gi “savārÄ«t ziepes” bez attiecÄ«gās sabiedrÄ«bas atbalsta. Otra likumsakarÄ«ba - pÄ“c saņemtiem likteņa sitieniem atsevišÄ·i indivÄ«di vai to kopas pārskata savu pasaules uztveri, tomÄ“r, paiet zināms laiks, un viss ieiet vecajās sliedÄ“s. IndivÄ«da gadÄ«jumā šis laiks var pat bÅ«t pat mazāks par gadu, sabiedrÄ«bām- -desmit un vairāk.

Kas tad varÄ“tu bÅ«t tas, kas traucÄ“ izvairÄ«ties no nopietnām problÄ“mām. BÅ«tÄ«bā tie ir tie paši BÄ«beles baušÄ¼i, kuri konsekventi netiek ievÄ“roti. Var jau apņirgt reliÄ£iju kā tādu, tomÄ“r apstrÄ«dÄ“t šÄ«s desmit lietas nav iespÄ“jams. LÅ«k, pirmais no tiem - “Tev nebÅ«s citus dievus turÄ“t lÄ«dzās man”. Šaurākā nozÄ«mÄ“ tas nozÄ«mÄ“ neradÄ«t sev elkus, kā tas notika Staļina padomijā vai Hitlera Vācijā, un attiecināms arÄ« uz šodienas Krieviju, savukārt plašÄkā nozÄ«mÄ“ to var attiecināt uz tādiem “elkiem” kā mantrausÄ«ba, godkāre un varaskāre, par ko arÄ« vÄ“los parunāt konkrÄ“tāk.

Manā skatÄ«jumā šÄ«s pÄ“dÄ“jās trÄ«s “vÄ“rtÄ«bas” nāk mantojumā no padomijas un izteikti saskatāmas tā saucamajā postpadomju telpā, tai skaitā arÄ« Latvijā, bet it Ä«paši Krievijā, kas sevi pasludinājusi par mantinieci PSRS - greizo spoguļu karaļvalsti, kur gaļas izcirtÄ“js sociālajā piramÄ«dā atradās vairākas pakāpes augstāk par inženieri, bet piramÄ«das augšgalā bija iekārtojies partijas funkcionārs, kurš radÄ«ja pievienoto vÄ“rtÄ«bu tikai ar mÄ«nusa zÄ«mi. Principā tas modelis ar čomu bÅ«šanām, blatiem un kukuļdošanu lielākā vai mazākā mÄ“rā ir pārnests uz šodienu postpadomju valstÄ«s, pielāgojot to kapitālismam, tā teikt, “kapitālisms priekš savÄ“jiem”, un ar brÄ«vo tirgus ekonomiku šeit nav ne mazākā sakara.

Kāds pateiks - atkal jau kārtejais rusofobiskais raksts. Vispār jau nebÅ«tu to Krieviju tā izcÄ“lis, lai jau vārās savā sulā, ja vien tur valdošÄ kliÄ·e necenstos uzspiest savu “vÄ“rtÄ«bu skalu” pārÄ“jai pasaulei, uzpÄ“rkot un korumpÄ“jot, kur vien tas iespÄ“jams. Pateikšu vÄ“l vairāk – nebÅ«tu iebildumu sadarboties ar šo valsti, ja no šÄ«s sadarbÄ«bas varÄ“tu iegÅ«t ko vÄ“rtÄ«gu, un nav runa par dabas resursiem, kuru nozÄ«me ekonomikā pamazām izzudÄ«s, bet gan par tādām lietām kā modernas tehnoloÄ£ijas un efektÄ«va valsts pārvalde, ko ņemt par piemÄ“ru. Sorry, bet tuvākā nākotnÄ“ tur neko tādu nesaskatu.

Turpinot tÄ“mu par vÄ“rtÄ«bu skalu greizo spoguļu karaļvalstÄ«, daži piemÄ“ri. Krievijas valsts uzņēmuma Rosņeftj vadÄ«tājs un Putina “cīņu biedrs” vÄ“l kopš PÄ“terburgas laikiem Igors Sečins ir iegādājies 5 stāvu (!) dzÄ«vokli prestižā Maskavas rajonā. Vai kāds var man paskaidrot, kādā velna pÄ“c vienai Ä£imenei ir vajadzÄ«gs dzÄ«voklis piecos lÄ«meņos - https://youtu.be/Rl7i79_UyU4

Jāpiebilst, kas tas tālu nav vienÄ«gais šÄ« “topmenedžera” Ä«pašums. Vārdu “topmenedžeris” ieliku pÄ“diņās, jo neko izcilu šis kungs savā amatā nav paveicis, drÄ«zāk gan otrādi, ja piemin naftas karu ar SaÅ«da Arābiju, kura konsekvences Krievijas ekonomikai var izrādÄ«ties visai bÄ“dÄ«gas, ja atceramies naftas cenu krituma izraisÄ«to defoltu PSRS ar sekojošu šÄ«s valsts sabrukumu.

VÄ“l viens spožs piemÄ“rs. Bijušais atslÄ“dznieks un Putina miesassargs, bet tagadÄ“jais Krievijas Nacionālās gvardes vadÄ«tājs Viktors Zolotovs - https://youtu.be/kdhauZIebdw

Labi. Liksim mierā Krieviju. LÅ«k piemÄ“rs no šejienes ikdienas - jau pirmajās klasÄ“s sÄ«cis, kurš nevar palielÄ«ties ar planšetdatoru vai krutu viedtālruni, pārÄ“jo klasesbiedru vidÅ« tiek uzskatÄ«ts par nepilnvÄ“rtÄ«gu un izstumto. Bļin, vecāki, kādu piemÄ“ru JÅ«s rādāt!

VÄ“l viena lieta, ko gribu pieminÄ“t. Tā ir komercializācija visās dzÄ«ves sfÄ“rās. Kaut kā nav dzirdÄ“ts, ka pÄ“dÄ“jo 30 gadu laikā ir radÄ«ti kādi šedevri mākslas jomā, kā tas bija, piemÄ“ram, rokmÅ«zikā pagājušajā gadsimta 60. un 70. gados. Nu nevar radÄ«t kaut ko vÄ“rtÄ«gu un paliekošu, ja pirmajā vietā ir peļņa, bet ne radošums.

Apkopojot šeit uzrakstÄ«to, kādi var bÅ«t secinājumi? AcÄ«mredzot visas iepriekšÄ“jas kolÄ«zijas senākā un ne tik senā cilvÄ“ces vÄ“sturÄ“ nav bijušas pietiekamas, lai ļaudis nāktu pie prāta. VarbÅ«t vajag kaut ko šerpāku, piemÄ“ram, kodolbumbošanu, par ko tā tÄ«k runāt Kremļa saimniekam (Putina atklāsme - “mÄ“s nonāksim paradÄ«zÄ“, bet viņi nosprāgs”).

Žēl tikai, ka “nosprāgs” tie, kas to vismazāk pelnÄ«juši, savukārt, tie, kas pelnÄ«juši, pavilks savu dzÄ«vi vÄ“l kādu laiku Altaja kalnu bunkurā vai lÄ«dzÄ«gā vietā - https://youtu.be/0X5wVDCbiMs