Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

30. martā šajā portāla bija publicÄ“ts mans raksts ar identisku nosaukumu. Rakstā pieminÄ“ju to, ka Krievijā valdošÄ kliÄ·e, kas faktiski ir kleptokrātiska struktÅ«ra, kurā valsts vara ir saplÅ«dusi ar oligarhisko kapitālu, uzspiež savu “vÄ“rtÄ«bu skalu” pārÄ“jai pasaulei, uzpÄ“rkot un korumpÄ“jot, kur vien tas iespÄ“jams. Lai tas neizliktos pÄ“c tukšvārdÄ«bas, kas dotu iespÄ“ju kremļa apmaksātiem troļļiem un vietÄ“jiem Latvijas valsts nÄ«dÄ“jiem Ä·engāties, sniegšu konkrÄ“tus piemÄ“rus.

Iesākumā par bankām hronoloÄ£iskā secÄ«bā. Banka Baltija, Olimpija, Parex, Krājbanka, Trasta komercbanka, ABLV, PNB banka - informāciju par šo banku darbÄ«bu un to Ä«pašniekiem (gandrÄ«z neviena latviska uzvārda) var viegli atrast tÄ«meklÄ«, bet tos, kas šÄ«s bankas piesedza LV, tik viegli atrast nebÅ«s, tāpÄ“c dažos vārdos. “Bankas Baltija” darbÄ«bas laikā banku kontroli veica Latvijas Banka (LB), kuras vadÄ«tājs tolaik bija Repše un vietnieks RimšÄ“vičs.

Var pieņemt, ka Repše finanšu lietās bija apaļš idiots un nevarÄ“ja saprast, ka depozÄ«tu izmaksa ar 90% likmi gadā ir naturāla afÄ“ra, bet to nevarÄ“tu teikt par pārÄ“jiem LB klerkiem ar RimšÄ“viču priekšgalā. Ka vÄ“lāk paši izteicās, tad esot bijis politisks spiediens. Droši vien bija ne tikai politisks spiediens, bet vÄ“l kaut kas bÅ«tiskāks, jo ne jau par skaistām Laventa acÄ«m izlikās, neko nemanot.

Labi atceros laiku, kad BB burbulis plÄ«sa, un toreizÄ“jā premjera Māra Gaiļa TV uzrunu ar apgalvojumu, ka neviens noguldÄ«tājs nezaudÄ“s ne santÄ«ma. Pašam arÄ« bija depozÄ«ts, un to viņš atguva pilnÄ«bā, ko nevar teikt par citiem.

Tagad par Parex. Godmanis un it Ä«paši LB vadÄ«tājs RimšÄ“vičs bija tie, kas ar putām uz lÅ«pām iestājās par bankas glābšanu, iepludinot tur gandrÄ«z miljardu latu no nodokļu maksātāju naudas, vienlaicÄ«gi neuzliekot aizliegumu veikt pārskaitÄ«jumus, tā dodot iespÄ“ju naudai nekontrolÄ“ti aizplÅ«st Austrumu virzienā, kas ļāva Karginam ar Krasovicki izvairÄ«ties no nopietnām nepatikšanām, kā kādreiz tas notika ar bankas Olimpija vadÄ«tāju Ä»evu KrÄ“meru, kas tika nošauts.

Turklāt ļāva ne vien izvairÄ«ties no nepatikšanām, bet turpināt dzÄ«vot ar ierasto vÄ“rienu. Atceros to preses konferenci ar Krasovicki, kas zelÄ“ja košÄ¼eni ar cinisku smÄ«nu uz lÅ«pām, it kā teikdams visiem - ko jÅ«s te sprÄ“gājat, par visu sen ir nomaksāts. Skat. - https://lv.wikipedia.org/wiki/Parex_banka. Neskatoties uz visu to, Saeima RimšÄ“viču apstiprināja uz nākošo termiņu LB vadÄ«tāja amatā. PÄ“c tam sekoja afÄ“ra ar Trasta komercbanku un šoreiz ar RimšÄ“viču jau aizdomās turamā statusā. Notiesāts gan nav, bet cik daudz ir tādu, kas LV ir dabÅ«jušu reālu cietumsodu lietās, kur figurÄ“ summas 500 tÅ«kst. un vairāk?

Par ABLV. Informācija par to, ka šÄ« banka darbojas ar Krievijas naudu, jau virmoja medijos krietnu laiku, pirms tika uzsākts bankas likvidācijas process, un arÄ« šoreiz Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) izlikās, neko neredzot, un sarosÄ«jās tikai tad, kad bremzÄ“t vairs nebija iespÄ“jams ASV spiediena rezultātā.

Par PNB banku. Likvidācijas process uzsākts pÄ“rnajā septembrÄ«. Lielākais akcionārs - Lielbritānija dzÄ«vojošais Krievijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs. “Grigorijam Guseļņikovam nopÄ“rkot PNB banku, tai tika pievienota Krievijas Vjatka banka. Tās sliktie kredÄ«ti tika pārnesti uz PNB banku, un tad abas bankas atkal tika atdalÄ«tas. "Vjatka banka aizgāja prom, bet šie "neperformÄ“jošie" kredÄ«ti palika šeit," – tā ir bankas maksātnespÄ“jas administratora V.Krastiņa sniegtā informācija.

Savukārt Guseļņikovs vÄ“l 2017.gadā ir iesniedzis prasÄ«bu pret Latvijas valsti starptautiskajā investÄ«ciju strÄ«du izskatÄ«šanas centrā (ICSID), kurā tiek apgalvots, ka "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprātÄ«gi izmantojot savu dienesta stāvokli, lai FKTK neizdarÄ«tu spiedienu pret banku. PÄ“c Guseļņikova publiski paustā, prasÄ«bā minÄ“tā amatpersona ir korupcijā aizdomās turÄ“tais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs RimšÄ“vičs, kurš gadiem ilgi esot izspiedis kukuļus no viņam piederošÄs kredÄ«tiestādes.

VÄ“l viens piemÄ“rs, šoreiz ne par bankām. Aigars KalvÄ«tis - tāds Latvijas mÄ“roga Gerhards ŠrÄ“ders. Prominents ŠÄ·Ä“les partijas. biedrs un premjers no 2004. lÄ«dz 2007. gadam. 2009.gadā tikās ar Putinu neformālās vakariņās. "GrÅ«ti pateikt, ko Krievijas premjers ar KalvÄ«ša pabarošanu gribÄ“jis pateikt Krievijas tautai, bet, iespÄ“jams, to pašu, ko latviešiem, proti, to, ka Kremlis par beigta Ä“zeļa ausÄ«m un brÄ«vpusdienām pie lielās siles var nopirkt jebkuru mÅ«su pašreizÄ“jās politiskās elites Ä“zeli,” - citāts no Daiņa Īvāna teiktā šai sakarā.

DrÄ«z vien pÄ“c tam KalvÄ«tis tiek Latvijas balzama padomes priekšsÄ“dÄ“taja amatā. ŠÄ« uzņēmuma Ä«pašnieks ir Krievijas oligarhs Jurijs Šeflers. JāpiezÄ«mÄ“, ka KalvÄ«tis nebija vienÄ«gais no bijušÄm atbildÄ«gām LV amatpersonām, kas tur piepelnÄ«jās un vÄ“l piepelnās. Viens no tiem - bijušais finanšu policijas izlÅ«košanas daļas operatÄ«vās nodaļas vadÄ«tājs Maksims Bogdanovs, kas tolaik tika apsÅ«dzÄ“ts par valsts noslÄ“puma izpaušanu un pazemināts amatā. Savukārt Šeflera personÄ«gā apsarga un šofera pienākumus veic pazÄ«stamā LV politiÄ·a Parādnieka brālis.

2015.gada augusta KalvÄ«tis jau ir stratÄ“Ä£iski svarÄ«ga izņēmuma AS Latvijas gāze valdes priekšsÄ“dÄ“tājs. JāpiezÄ«mÄ“, ka LG lielākais akciju Ä«pašnieks ir Krievijas valsts uzņēmums Gazprom (34% akciju), savukārt vienÄ«gais akcionārs no Latvijas ir SIA Itera Latvija (16%), kur valdes priekšsÄ“dÄ“tājs ir Jurijs Savickis - bijušais VDK pulkvedis un centrālā VDK kantora „S” daļas darbinieks (spiegu - nelegāļu sagatavošana) - https://youtu.be/L65XtwNpPe0 . Kā izteicās Putins, čekists - tā ir profesija uz mūžu.

VÄ“lreiz atkārtošu to, par ko man ir dzelžaina pārliecÄ«ba, - mantrausÄ«ba, godkāre un varaskāre, trÄ«s postoši dzinuļi, kas mÅ«sdienās ir izteikti saredzami postpadomju telpā. KāpÄ“c tieši postpadomju valstÄ«s? Šis jautājums ir socioloÄ£iski filozofiska pÄ“tÄ«juma cienÄ«gs, un, rodot skaidrojumu tam, iespÄ“jams, varÄ“tu tikt mazinātas šo parādÄ«bu postošÄs sekas.

Tā kā rakstā biju pieskāries tādai nemainÄ«gai vÄ“rtÄ«bai kā BÄ«beles baušÄ¼i, tad pieminÄ“šu vÄ“l vienu no tiem - pÄ“dÄ“jo, bet tāpÄ“c ne mazāk svarÄ«gu - „tev nebÅ«s svešu sievu p…t”. Laikam jau nav jāpierāda to, ka maucÄ«ba, kā likums, noved pie Ä£imeņu iziršanas. Frāze „Ä£imene ir sabiedrÄ«bas pamatšÅ«na” var likties banāla, tomÄ“r zināma gudrÄ«ba tur ir.

IzjÅ«kot Ä£imenei, pirmie, kas cieš, ir bÄ“rni, un, kā to ir pierādÄ«juši psihoterapeiti, bÄ“rnÄ«bā gÅ«tās psiholoÄ£iskās traumas nekur nepazÅ«d, bet var izpausties brieduma gados un dažkārt apkārtÄ“jiem ne visai patÄ«kamā formā. Pavisam nelāgi, ja šÄds bÄ“rnÄ«bā traumÄ“ts indivÄ«ds, kas, sasniedzot brieduma gadus, nav spÄ“jis pārvarÄ“t savus kompleksus, iegÅ«st zināmu varu par citiem sabiedrÄ«bas locekļiem (piemÄ“ru neminÄ“šu Ä“tisku apsvÄ“rumu dēļ).

Kāds pateiks - nu ja, pusmūža vecim viegli runāt, bet, ja tev ir 25 un stāv 24 st./dn., ko tad? AtbildÄ“šu – drāzies, kamÄ“r daikts nepaliek jÄ“ls, ja citādāk nevari, un, kad apniks, tad dibini Ä£imeni, ja lÄ«dz tam laikam nesapÅ«si no HIV vai kāda lÄ«dzÄ«ga draņķa.

Novērtē šo rakstu:

0
0