Vai cilvÄ“cei ir nepiecieÅ¡ami globÄli satricinÄjumi (turpinÄjums)
Ex-seržants · 02.04.2020. · Komentāri (0)30. martÄ šajÄ portÄla bija publicÄ“ts mans raksts ar identisku nosaukumu. RakstÄ pieminÄ“ju to, ka KrievijÄ valdošÄ kliÄ·e, kas faktiski ir kleptokrÄtiska struktÅ«ra, kurÄ valsts vara ir saplÅ«dusi ar oligarhisko kapitÄlu, uzspiež savu “vÄ“rtÄ«bu skalu” pÄrÄ“jai pasaulei, uzpÄ“rkot un korumpÄ“jot, kur vien tas iespÄ“jams. Lai tas neizliktos pÄ“c tukšvÄrdÄ«bas, kas dotu iespÄ“ju kremļa apmaksÄtiem troļļiem un vietÄ“jiem Latvijas valsts nÄ«dÄ“jiem Ä·engÄties, sniegšu konkrÄ“tus piemÄ“rus.
IesÄkumÄ par bankÄm hronoloÄ£iskÄ secÄ«bÄ. Banka Baltija, Olimpija, Parex, KrÄjbanka, Trasta komercbanka, ABLV, PNB banka - informÄciju par šo banku darbÄ«bu un to Ä«pašniekiem (gandrÄ«z neviena latviska uzvÄrda) var viegli atrast tÄ«meklÄ«, bet tos, kas šÄ«s bankas piesedza LV, tik viegli atrast nebÅ«s, tÄpÄ“c dažos vÄrdos. “Bankas Baltija” darbÄ«bas laikÄ banku kontroli veica Latvijas Banka (LB), kuras vadÄ«tÄjs tolaik bija Repše un vietnieks RimšÄ“viÄs.
Var pieņemt, ka Repše finanšu lietÄs bija apaļš idiots un nevarÄ“ja saprast, ka depozÄ«tu izmaksa ar 90% likmi gadÄ ir naturÄla afÄ“ra, bet to nevarÄ“tu teikt par pÄrÄ“jiem LB klerkiem ar RimšÄ“viÄu priekšgalÄ. Ka vÄ“lÄk paši izteicÄs, tad esot bijis politisks spiediens. Droši vien bija ne tikai politisks spiediens, bet vÄ“l kaut kas bÅ«tiskÄks, jo ne jau par skaistÄm Laventa acÄ«m izlikÄs, neko nemanot.
Labi atceros laiku, kad BB burbulis plÄ«sa, un toreizÄ“jÄ premjera MÄra Gaiļa TV uzrunu ar apgalvojumu, ka neviens noguldÄ«tÄjs nezaudÄ“s ne santÄ«ma. Pašam arÄ« bija depozÄ«ts, un to viņš atguva pilnÄ«bÄ, ko nevar teikt par citiem.
Tagad par Parex. Godmanis un it Ä«paši LB vadÄ«tÄjs RimšÄ“viÄs bija tie, kas ar putÄm uz lÅ«pÄm iestÄjÄs par bankas glÄbšanu, iepludinot tur gandrÄ«z miljardu latu no nodokļu maksÄtÄju naudas, vienlaicÄ«gi neuzliekot aizliegumu veikt pÄrskaitÄ«jumus, tÄ dodot iespÄ“ju naudai nekontrolÄ“ti aizplÅ«st Austrumu virzienÄ, kas ļÄva Karginam ar Krasovicki izvairÄ«ties no nopietnÄm nepatikšanÄm, kÄ kÄdreiz tas notika ar bankas Olimpija vadÄ«tÄju Ä»evu KrÄ“meru, kas tika nošauts.
TurklÄt ļÄva ne vien izvairÄ«ties no nepatikšanÄm, bet turpinÄt dzÄ«vot ar ierasto vÄ“rienu. Atceros to preses konferenci ar Krasovicki, kas zelÄ“ja košÄ¼eni ar cinisku smÄ«nu uz lÅ«pÄm, it kÄ teikdams visiem - ko jÅ«s te sprÄ“gÄjat, par visu sen ir nomaksÄts. Skat. - https://lv.wikipedia.org/wiki/Parex_banka. Neskatoties uz visu to, Saeima RimšÄ“viÄu apstiprinÄja uz nÄkošo termiņu LB vadÄ«tÄja amatÄ. PÄ“c tam sekoja afÄ“ra ar Trasta komercbanku un šoreiz ar RimšÄ“viÄu jau aizdomÄs turamÄ statusÄ. NotiesÄts gan nav, bet cik daudz ir tÄdu, kas LV ir dabÅ«jušu reÄlu cietumsodu lietÄs, kur figurÄ“ summas 500 tÅ«kst. un vairÄk?
Par ABLV. InformÄcija par to, ka šÄ« banka darbojas ar Krievijas naudu, jau virmoja medijos krietnu laiku, pirms tika uzsÄkts bankas likvidÄcijas process, un arÄ« šoreiz Finanšu un kapitÄla tirgus komisija (FKTK) izlikÄs, neko neredzot, un sarosÄ«jÄs tikai tad, kad bremzÄ“t vairs nebija iespÄ“jams ASV spiediena rezultÄtÄ.
Par PNB banku. LikvidÄcijas process uzsÄkts pÄ“rnajÄ septembrÄ«. LielÄkais akcionÄrs - LielbritÄnija dzÄ«vojošais Krievijas pilsonis Grigorijs Guseļņikovs. “Grigorijam Guseļņikovam nopÄ“rkot PNB banku, tai tika pievienota Krievijas Vjatka banka. TÄs sliktie kredÄ«ti tika pÄrnesti uz PNB banku, un tad abas bankas atkal tika atdalÄ«tas. "Vjatka banka aizgÄja prom, bet šie "neperformÄ“jošie" kredÄ«ti palika šeit," – tÄ ir bankas maksÄtnespÄ“jas administratora V.Krastiņa sniegtÄ informÄcija.
SavukÄrt Guseļņikovs vÄ“l 2017.gadÄ ir iesniedzis prasÄ«bu pret Latvijas valsti starptautiskajÄ investÄ«ciju strÄ«du izskatÄ«šanas centrÄ (ICSID), kurÄ tiek apgalvots, ka "augsta ranga Latvijas amatpersona" esot centusies izspiest no bankas kukuļus, ļaunprÄtÄ«gi izmantojot savu dienesta stÄvokli, lai FKTK neizdarÄ«tu spiedienu pret banku. PÄ“c Guseļņikova publiski paustÄ, prasÄ«bÄ minÄ“tÄ amatpersona ir korupcijÄ aizdomÄs turÄ“tais Latvijas Bankas prezidents IlmÄrs RimšÄ“viÄs, kurš gadiem ilgi esot izspiedis kukuļus no viņam piederošÄs kredÄ«tiestÄdes.
VÄ“l viens piemÄ“rs, šoreiz ne par bankÄm. Aigars KalvÄ«tis - tÄds Latvijas mÄ“roga Gerhards ŠrÄ“ders. Prominents ŠÄ·Ä“les partijas. biedrs un premjers no 2004. lÄ«dz 2007. gadam. 2009.gadÄ tikÄs ar Putinu neformÄlÄs vakariņÄs. "GrÅ«ti pateikt, ko Krievijas premjers ar KalvÄ«ša pabarošanu gribÄ“jis pateikt Krievijas tautai, bet, iespÄ“jams, to pašu, ko latviešiem, proti, to, ka Kremlis par beigta Ä“zeļa ausÄ«m un brÄ«vpusdienÄm pie lielÄs siles var nopirkt jebkuru mÅ«su pašreizÄ“jÄs politiskÄs elites Ä“zeli,” - citÄts no Daiņa ĪvÄna teiktÄ šai sakarÄ.
DrÄ«z vien pÄ“c tam KalvÄ«tis tiek Latvijas balzama padomes priekšsÄ“dÄ“taja amatÄ. ŠÄ« uzņēmuma Ä«pašnieks ir Krievijas oligarhs Jurijs Šeflers. JÄpiezÄ«mÄ“, ka KalvÄ«tis nebija vienÄ«gais no bijušÄm atbildÄ«gÄm LV amatpersonÄm, kas tur piepelnÄ«jÄs un vÄ“l piepelnÄs. Viens no tiem - bijušais finanšu policijas izlÅ«košanas daļas operatÄ«vÄs nodaļas vadÄ«tÄjs Maksims Bogdanovs, kas tolaik tika apsÅ«dzÄ“ts par valsts noslÄ“puma izpaušanu un pazeminÄts amatÄ. SavukÄrt Šeflera personÄ«gÄ apsarga un šofera pienÄkumus veic pazÄ«stamÄ LV politiÄ·a ParÄdnieka brÄlis.
2015.gada augusta KalvÄ«tis jau ir stratÄ“Ä£iski svarÄ«ga izņēmuma AS Latvijas gÄze valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs. JÄpiezÄ«mÄ“, ka LG lielÄkais akciju Ä«pašnieks ir Krievijas valsts uzņēmums Gazprom (34% akciju), savukÄrt vienÄ«gais akcionÄrs no Latvijas ir SIA Itera Latvija (16%), kur valdes priekšsÄ“dÄ“tÄjs ir Jurijs Savickis - bijušais VDK pulkvedis un centrÄlÄ VDK kantora „S” daļas darbinieks (spiegu - nelegÄļu sagatavošana) - https://youtu.be/L65XtwNpPe0 . KÄ izteicÄs Putins, Äekists - tÄ ir profesija uz mūžu.
VÄ“lreiz atkÄrtošu to, par ko man ir dzelžaina pÄrliecÄ«ba, - mantrausÄ«ba, godkÄre un varaskÄre, trÄ«s postoši dzinuļi, kas mÅ«sdienÄs ir izteikti saredzami postpadomju telpÄ. KÄpÄ“c tieši postpadomju valstÄ«s? Šis jautÄjums ir socioloÄ£iski filozofiska pÄ“tÄ«juma cienÄ«gs, un, rodot skaidrojumu tam, iespÄ“jams, varÄ“tu tikt mazinÄtas šo parÄdÄ«bu postošÄs sekas.
TÄ kÄ rakstÄ biju pieskÄries tÄdai nemainÄ«gai vÄ“rtÄ«bai kÄ BÄ«beles baušÄ¼i, tad pieminÄ“šu vÄ“l vienu no tiem - pÄ“dÄ“jo, bet tÄpÄ“c ne mazÄk svarÄ«gu - „tev nebÅ«s svešu sievu p…t”. Laikam jau nav jÄpierÄda to, ka maucÄ«ba, kÄ likums, noved pie Ä£imeņu iziršanas. FrÄze „Ä£imene ir sabiedrÄ«bas pamatšÅ«na” var likties banÄla, tomÄ“r zinÄma gudrÄ«ba tur ir.
IzjÅ«kot Ä£imenei, pirmie, kas cieš, ir bÄ“rni, un, kÄ to ir pierÄdÄ«juši psihoterapeiti, bÄ“rnÄ«bÄ gÅ«tÄs psiholoÄ£iskÄs traumas nekur nepazÅ«d, bet var izpausties brieduma gados un dažkÄrt apkÄrtÄ“jiem ne visai patÄ«kamÄ formÄ. Pavisam nelÄgi, ja šÄds bÄ“rnÄ«bÄ traumÄ“ts indivÄ«ds, kas, sasniedzot brieduma gadus, nav spÄ“jis pÄrvarÄ“t savus kompleksus, iegÅ«st zinÄmu varu par citiem sabiedrÄ«bas locekļiem (piemÄ“ru neminÄ“šu Ä“tisku apsvÄ“rumu dēļ).
KÄds pateiks - nu ja, pusmūža vecim viegli runÄt, bet, ja tev ir 25 un stÄv