Iesaki rakstu:

Vai dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas likumprojekts nav Latvijas valsts politikas sastāvdaļa atsevišÄ·u grupÄ“jumu interesÄ“s? Mums, dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, tiek piedāvāti divi varianti – “nepārtrauktas šausmas vai šausmÄ«gas beigas”. BiedrÄ«ba “AUSMA” tomÄ“r saskata trešo, juridiski neapstrÄ«damo variantu. Lai teiktais, kas tas izskatās kā demogrāfijas “veicināšanas” likumprojekts, neizskatÄ«tos kā sazvÄ“restÄ«bas teorija, apskatÄ«sim, kādos apstākļos Nacionālās apvienÄ«bas (NA) 12. Saeimas laikā kontrolÄ“tā Tieslietu ministrija sagatavoja un iesniedza Saeimā likumprojektu par zemes izpirkumu zem daudzdzÄ«vokļu mājām un kādas summas ieplānots paņemt no tautas kabatas.

ParÄ“Ä·ini pats sava funkcionāli nepieciešamā zemes gabala (FZNG) pašreizÄ“jo izpirkuma cenu, ja izpirkuma maksai pie kadastrālās vÄ“rtÄ«bas plānots pielikt vÄ“l 18%. Zini, ka FNZG kadastrālo vÄ“rtÄ«bu izrÄ“Ä·inās no zemes Ä«pašnieka kopÄ“jās zemes vÄ“rtÄ«bas (1), kas noteikta no vispārÄ“jās zemes pirkumu tirgus vÄ“rtÄ«bas un kā neapbÅ«vÄ“tai zemei, un bez apgrÅ«tinājuma. Tā jau izskatās kā krāpšanas un netaisnÄ«ga risinājuma pazÄ«me, kā no mÅ«su kabatām ar likumu paņemt fantastiski lielas summas. Turklāt ņem vÄ“rā, ka izpirkumam bÅ«s jāņem bankas aizņēmums kas varÄ“tu bÅ«t ne mazāk kā 6 % mÄ“nesÄ« no atlikušÄs nenomaksātās summas (raksta, ka % gadā, - meli). Tā kā izpirkums bÅ«s ne ātrāk kā 2021.gadā, uz to laiku tiek plānota arÄ« nekustamo Ä«pašumu “jaunā” kadastrālā vÄ“rtÄ«ba. Kas tā tāda - “jaunā”? Neliek šaubÄ«ties, ka viss tiek saskaņots kā pÄ“c shÄ“mas vai kadastrālās vÄ“rtÄ«bas “sakārtošanas”? Jā tā, kādēļ mums nepaskaidro, ko nozÄ«mÄ“ “jaunā” kadastrālā vÄ“rtÄ«ba no 2021.gada?

Nākamais kritÄ“rijs rada vienu no bažām, cik lielu FNZG (2) mājām iemÄ“rÄ«s pašvaldÄ«bu amatpersonas, kurām ar māju privatizācijas likuma 28. pantu, ar attiecÄ«giem MK noteikumiem un pašvaldÄ«bu saistošiem noteikumiem jau ir noteikta neierobežota vara bez formulas, pÄ“c acumÄ“ra noteikt zemes lielumu, jo šie noteikumi paredz vienÄ«gi subjektÄ«vos kritÄ“rijus. Un tev likumprojektā paredz pieņemt lÄ“mumu pirkt zemi zem mājas, nezinot, kāds bÅ«s zemes lielums un kāda kadastrālā vÄ“rtÄ«ba! To tiks atļauts zināt tikai no 2021.gada, kad zemi sāks pārdot un kad bÅ«s gatava ”jaunā” kadastrālā vÄ“rtÄ«ba. Tu pirksi, maksāsi ar pilnu klapi par zemi, kurai nav privātās zemes statusa, jo to lieto ne tikai daudzstāvu mājas iedzÄ«votāji, bet visa sabiedrÄ«ba, tostarp pašvaldÄ«bas komunikācijām, nomnieki utt. Viņu un sabiedrÄ«bas vietā maksāsi tikai tu. Cik tas godÄ«gi izskatās?

Viens variants, kā aprÄ“Ä·ināt piesaistÄ«tā zemes gabala cenu: tagadÄ“jo kadastrālo vÄ“rtÄ«bu izdali uz visu dzÄ«vokļu mājas kvadratÅ«ru un zināsi 1 kv.m. zemes cenu, prātā paturot, ka visi maksājumi pieaugs no 2021.gada. Viena kv.m. summu sareizini ar savu dzÄ«vokļa kvadratÅ«ru un zināsi, cik tu šobrÄ«d bÅ«si „parādā” savas zemes uzpircÄ“jam, bankai, izpÄ“rkot zemi zem mājas, un parÄ“Ä·ini, ar cik lielu peļņu NA ministrs savā likumprojektā un tautas demogrāfijas programmā paredz aplaimot zemes uzpircÄ“jus tagad un pÄ“c 2021.gada.

No biedrÄ«bas "AUSMA" koncepcijas 14 punktiem, kura paredz veiksmÄ«gu, neapstrÄ«damu dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanu, Tieslietu ministrijas nomenklatÅ«ra un lÄ“mÄ“ji Saeimas komisijā, kā varÄ“ja vÄ“rot, baidās kā velns no krusta. JāvÄ“ršas pie sazvÄ“restÄ«bas teorijas – laikam vienotā frontÄ“ pilda kāda grupÄ“juma pasÅ«tÄ«jumu un lÄ“mÄ“jiem atkāpties nav kur?

DzÄ«vokļu Ä«pašnieku iniciatÄ«vas grupas biedrÄ«bas (vairāk nekā 50) un denacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«ba „AUSMA” uzskata, ka likumprojekts “Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums” konceptuāli ir juridiski nekorekts, netaisnÄ«gs PÄ’C BŪTĪBAS, FIKTĪVS, TAS NEATBILST TIESISKAS VALSTS PRINCIPIEM, JÄ€ATDOD ATPAKAÄ» Tieslietu ministrijai priekšdarbu izpildÄ«šanai un konceptuāli jauna zemes zem daudzdzÄ«vokļu mājām izpirkuma likumprojekta izstrādei. Uz bardaka un haosa pamata šajā nozarÄ“ nevar taisÄ«t vai pieņemt likumu un krāpt dzÄ«vokļu Ä«pašniekus, piedāvājot pieņemt lÄ“mumu pirkt "kaÄ·i maisā", tādēļ piedāvājam veiksmÄ«ga risinājuma neapstrÄ«damus kritÄ“rijus 14 punktos.

1. Politiski jāizšÄ·iras un jāsecina likumā, ka zemes izpirkuma likums tiek pamatots uz Satversmes 116.panta nosacÄ«jumiem, jo daudzdzÄ«vokļu mājām piesaistÄ«tā dalÄ«tā Ä«pašuma zeme ir publiskās lietošanas zeme.

 2. Zemes izpirkuma realizÄ“šanai jāveic dzÄ«vojamām mājām piesaistÄ«tās zemes pilna visu 3677 dalÄ«tā Ä«pašuma Ä«pašnieku zemes statistiku, lai noskaidrotu šÄ«s sabiedriskās nozÄ«mes lietošanas zemes patieso TIRGUS VÄ’RTĪBU (1) par kādu summu to ieguva; (2) kāda ir šÄ«s zemes kadastrālā vÄ“rtÄ«ba; (3) kādi šai zemei ir apgrÅ«tinājumi - un citus statistiskos datus.

3. Privatizācijas komisijām jāuzliek par pienākumu pabeigt zemes reformu, izstrādājot galÄ«go piesaistāmās zemes gabala zemes robežu plānu, tajos iezÄ«mÄ“jot visus apgrÅ«tinājumus – dzÄ«vojamās mājas, ražojošos objektus, komunikācijas.

4. JÄ€GROZA likums „Nekustamā Ä«pašuma valsts kadastra likums” vai cits likums, lai daudzdzÄ«vokļu māju funkcionāli nepieciešamajiem zemes gabaliem (FNZG) noteiktu JAUNU ZEMES LIETOŠANAS STATUSU - APBŪVÄ’TA ZEME AR DZĪVOJAMÄ€M MÄ€JÄ€M un komunikācijām, kas bÅ«s par pamatu noteikt neapstrÄ«damu, patiesu un jaunu kadastrālo vÄ“rtÄ«bu atbilstoši apgrÅ«tinājumiem.

5. Katram funkcionāli nepieciešamās zemes gabalam (FNZG) pirms lÄ“muma pieņemšanas par zemes pirkšanu jānosaka atsevišÄ·a kadastrālā vÄ“rtÄ«ba atbilstoši apgrÅ«tinājumiem un 27.01.2011. lietā Nr.2010-22-01 Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam.

6. Likumā un MK noteikumos jānosaka MINIMÄ€LAIS funkcionāli nepieciešamais zemes gabala lielums (FNZG) ar FORMULU. Uzskatām, ka likumprojekts “Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums” un dalÄ«tā Ä«pašuma zemes apmÄ“ra noteikšanas normatÄ«vais regulÄ“jums neatbilst ECT sprieduma judikācijas kritÄ“rijiem, satur virkni interešu konflikta pazÄ«mes.

7. Jāizstrādā jauns likums - “DzÄ«vojamo māju likums” dzÄ«vokļu Ä«pašuma un māju pārvaldÄ«šanas likuma vietā, sakārtojot māju pārvaldÄ«šanas attiecÄ«bas un nosakot saprotamu un patiesu dzÄ«vojamās mājas Ä«pašuma statusu.

8. Konceptuāli likumā vai MK noteikumos jānosaka, ka vienas pilsÄ“tas, ciemata robežās zemes lielums un 1 kv. m. kadastrālā vÄ“rtÄ«ba zem visām mājām atbilstoši dzÄ«vojamo telpu kvadratÅ«rai ir vienāda.

9. Likumā un jārealizÄ“ praktiski dzÄ«vojamo māju pārvaldÄ«šanas un apsaimniekošanas subjektu izveidošanas noteikumi.

10. Likumā jāatrisina daudzdzÄ«vokļu dzÄ«vojamās mājās izvietoto nedzÄ«vojamo telpu Ä«pašnieku un/vai nomnieku statuss.

11. Likumprojektā jānosaka mājas FNZG komunikāciju (apgrÅ«tinājumu) zemes lietotāju statuss atbilstoši zemes reformas pilsÄ“tā 12.panta pirmās daļas 3.punkta noteikumiem, ka minÄ“tie objekti, kā arÄ« valstij vai pašvaldÄ«bām piederoši Å«densapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidā vienojoties. … “.

12. Jāizskata privatizēto daudzdzīvokļu māju privatizēto dzīvokļu statuss, kuri nav reģistrēti zemesgrāmatā.

13. Likumprojektā jāatrisina privatizÄ“tajās mājās dzÄ«vojošo ĪRNIEKU statuss, loma un vieta zemes izpirkuma gadÄ«jumā, kas nav risināts.

14. Likumprojektā jāievÄ“ro spÄ“kā esošo likumu prioritātes princips. Nav normāli, ka ir spÄ“kā Civillikuma 1067.p., 1068.p., 1069.p., 2138. panta normas, DzÄ«vokļu Ä«pašuma likuma 16. un 17.pants, likuma par zemes reformu pilsÄ“tās 2., 3. un 12. pants un citi likumi, bet tiek taisÄ«ts pretrunÄ«gs šim tiesÄ«bu normām likums par dalÄ«tā Ä«pašuma zemes izpirkumu.

Daži zemes kadastrālās vÄ“rtÄ“šanas absurdu piemÄ“ri

1)   APGRŪTINÄ€TA ar dzÄ«vojamo māju nomas zeme Tomsona ielā, kadastra Nr. 0100 024 0008, platÄ«ba 9035 m², kadastrālā vÄ“rtÄ«ba Ls 1 017 268 EUR, viena m² cena 112,59 EUR, ja noma 6% - 61036 gadā + PVN 22 % = 1343, gadā kopā peļņa 74464.

2)   APGRŪTINÄ€TA ar dzÄ«vojamo māju zeme Raunas ielā 35, kadastra Nr. 01 000 890 196, platÄ«ba 2813 m², kadastrālā vÄ“rtÄ«ba 1 004 511 EUR, vai viena m² cena 357 par 1 m².

3)   PAŠVALDĪBAS ZEME (nav privatizÄ“ta un nav nomā), kadastra Nr. 01 000 912 20 96, platÄ«ba 1034 m², kadastrālā vÄ“rtÄ«ba bija Ls 19388 vai Ls 18,75 par 1 m², robežojas ar privāto zemi BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ 389. Kadastrālā vÄ“rtÄ«ba 2019, gadā no 19388 samazināta uz 12 960 EUR.

4)   APGRŪTINÄ€TA ar 5 stāvu māju nomas zeme BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ 391/1, kadastra Nr.010 0091 005 0, kadastrālā vÄ“rtÄ«ba uz 2019. gadu – 154319 EUR, platÄ«ba 2863 m², 1 m² cena 53,90 EUR.

5)   PAŠVALDĪBAS ZEME mājai piespiedu kārtā piesaistÄ«tā BrÄ«vÄ«bas gatvei 391/1 zeme BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ 391 A, kadastra Nr. 010 009 100 97, nav privatizÄ“ta un nav nomā, kadastrālā vÄ“rtÄ«ba 14042 EUR, platÄ«ba 556 m², viena m² cena Ls 15,4 EUR.

6)   NEAPBŪVÄ’TA ZEME BrÄ«vÄ«bas gatvÄ“ 385, kadastra Nr. 010 009 100 48, platÄ«ba 906 m², kadastrālā vÄ“rtÄ«ba 26 426 EUR, vai viena m² cena 29 EUR.

7)   APGRŪTINÄ€TA ar dzÄ«vojamo māju nomas zeme GanÄ«bu dambÄ« 13, kadastra Nr. 01000120160, zemes kadastrālā vÄ“rtÄ«ba 207 750 EUR.

8)   PAŠVALDĪBAS ZEME Grostonas ielā 6a, kadastra nr.0100 024 2090. Zeme reÄ£istrÄ“ta uz RÄ«gas pilsÄ“tas vārda, kadastrālā vÄ“rtÄ«ba zemes gabalam ar platÄ«bu 1469 m² ir 101802 LVL, kas ir 69,3 LVL par 1 m².

9)   APGRŪTINÄ€TA ar dzÄ«vojamo māju nomas zeme Tomsona ielā 25 k. 1 - vienai mājai piesaistÄ«ti četru Ä«pašnieku zemes gabali. Diviem gabaliem, ar kadastra numuru 0100 024 2116 vÄ“rtÄ«ba - 64112, otram - nr. 0100 024 2117, kadastrālā vÄ“rtÄ«ba 12 682 EUR.

P.S. Misiņa bibliotÄ“kā ir " Latvijas VÄ“stneša" avÄ«zes, kurās ir nopublicÄ“tas ziņas par zemes izpirkuma maksām uz 1939.gada 15.decembri. Tad zemes izpirkuma maksa bija 0,72 lati par 1 kvm. Tātad zemi ieguva par santÄ«miem, bet grib uzlikt ar likumu izpirkt, pārdot šo faktiski valsts dāvanu par simtiem reižu augstāku cenu – viens likums, viena taisnÄ«ba visiem?

Vienas mājas zemes izpirkuma aptuvenā cena

Izpirkuma maksas aprÄ“Ä·ins vienai 4 - stāvu mājai ar 44 dzÄ«vokļiem, kuras FNZG uz šo brÄ«di ir 2110 kv.m., un kadastrālā vÄ“rtÄ«ba 73551 EUR (divu māju zemes kadastrālā vÄ“rtÄ«ba 162000). ŠÄ«m mājām pÄ“c minÄ“tā privatizācijas likuma 28.panta draud papildus zemes gabala pievienošana, kas pašlaik “karājas” gaisā - neder apbÅ«vei.

Kā jau teikts, kadastrālo vÄ“rtÄ«bu 73551 dalot uz 44 dzÄ«vokļu skaitu, vidÄ“ji vienam dzÄ«voklim izpirkuma cena ir 1671 EUR un uzcenojuma 18 % ir 300 EUR, kas jau ir 1971 EUR. Pievienojam klāt bankas procentus, pieņemot, ka tie ir 6 procenti mÄ“nesÄ« no atlikušÄs nenomaksātās summas, kas ir 118 EUR. Zemes izmaksa dzÄ«voklim vidÄ“ji bÅ«s 1671 + 300 + 118 = 2089 EUR. Ir arÄ« cits viena kvadrātmetra zemes aprÄ“Ä·ina variants dalot FNZG kadastrālo vÄ“rtÄ«bu uz visu mājas dzÄ«vokļu kvadratÅ«ru, pieskaitot 18 % no kopÄ“jās summas un bankas procentus un nosakām, cik kopā mājai izmaksās visa zeme.

Piebilde: Šajā mājā sveša privātpersona no zemes mantinieka 2005.gadā šo zemi iegÅ«st dāvinājumā, un tās kadastrālā vÄ“rtÄ«ba bija 17 830 Ls.

2010.gadā kadastrālās vÄ“rtÄ«ba jau sakāpināta uz 128 008 Ls (tagad 162 000 EUR), kuru kāda firma no “apdāvinātā“ nopirka pa daļām ar trÄ«s dienu starpÄ«bu. Par pirmo daļu samaksāja 5620 Ls, bet par otro - par 1671 Ls vai kopā par 7385 Ls. Un jÅ«s, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, kā vergiem, paredz maksāt “jaunās” kadastrālās vÄ“rtÄ«bas summu! Dāsna mums Tieslietu ministrija! Kam par labu?

Pajautāsim Tieslietu ministrijai vai Valsts zemes dienestam (VZD), kura te ir šÄ«s zemes tirgus vÄ“rtÄ«ba – septiņdesmit trÄ«s tÅ«kstoši (73 000) vai septiņi (7) tÅ«kstoši?

Un ar kādām tiesÄ«bām Tieslietu ministrija plāno apkrāpt šÄ«s mājas un visu citu māju dzÄ«vokļu Ä«pašniekus, atbalstot ar likumu tik krasu spekulāciju un netaisnÄ«bu, kad izpirkuma cena vienai dzÄ«vojamai mājai kā augstākā varÄ“tu bÅ«t septiņi tÅ«kstoši vienam dzÄ«voklim vai 3,5 EUR par 1 kv.m. plus šis nelaimÄ«gais 18 % uzcenojums, kas bÅ«tu 7385 +516 EUR vai kopā 7901 EUR? Bet atsevišÄ·os gadÄ«jumos šo summu, ap 7000 EUR, TM likumprojektā plāno izspiest no viena dzÄ«vokļa. Tā bÅ«s interešu sabalansÄ“šana? Netici, parÄ“Ä·ini.

 2015.gada šo minÄ“to zemi jau pÄ“rk cita firma (par cik, ziņu nav, jāmeklÄ“ zemesgrāmatā) ar FNZG kadastrālo vÄ“rtÄ«bu 73551,48 EUR.

Priecājieties un steidzÄ«gi pÄ“c NA tieslietu ministra sagatavotā un uz Saeimu nosÅ«tÄ«tā likumprojekta izpÄ“rciet zemi, kura 1938.gadā tika iegÅ«ta par 0,72 santÄ«mi par 1 kv.m vai 2010.gadā pārpirkta 1 m² par 3,5 EUR, bet plāno, lai vergi, kā rāda piemÄ“ri, izpÄ“rk zemi par ap 400 reizes augstāku cenu - 1 kv.m. cena vietām sasniedz ap 350 EUR.

Tātad atrodam, kādā veidā vistaisnÄ«gākās, vislatviskākās, demogrāfijas partijas ministrs atrod vistaisnÄ«gāko risinājumu – kam? Kas Jums, Rasnača k-gs, ieteica vai pasÅ«tÄ«ja gatavot likumprojektu ar "šausmÄ«gām” beigām, kas attiecas uz 330 000 cilvÄ“kiem vai ap 110 000 dzÄ«vokļu Ä«pašnieku?

Pamatjautājumi Tieslietu ministrijai

Jautājumu, izejot no mÅ«su koncepcijas, varÄ“tu bÅ«t daudz, bet Ä«sāk tie ir šÄdi:

1) LÅ«dzu, kur ir jÅ«su prezentācija, koncepcija, ko apspriest, jo saruna, kā tas notika 11.marta Saeimas Valsts un pašvaldÄ«bu komisijas organizÄ“tājā konferencÄ“ visas dienas garumā, uzskatāma par tukšu nodarbošanos, nekāds risinājums netika atrasts, noslÄ“guma dokuments netika sastādÄ«ts?    

2) Kur ir zemes Ä«pašnieku zemes pirkuma cenas analÄ«ze salÄ«dzinājumā ar šÄ«s zemes kadastrālo vÄ“rtÄ«bu?

3) Kā jÅ«s Tieslietu ministrijā paredzat realizÄ“t "taisnÄ«guma principu", ja nav analÄ«zes datu, kas varÄ“tu bÅ«t kā viens no galvenajiem pamatojumiem apstrÄ«dÄ“t likumu Satversmes tiesā, jo no piemÄ“riem zināms, ka zemi Ä«pašnieki ieguva par cenu kas ir desmitiem reižu zemāka, bet valsts ar likumu gatavojas atbalstÄ«t spekulatÄ«vu, netaisnÄ«gu darÄ«jumu? 

4) Kā jÅ«s pamatosiet zemes cenu starpÄ«bu attiecÄ«bā no tās izvietojuma, ja visām mājām zemes lietošanas funkcionālā nozÄ«me ir vienāda - PUBLISKAS ZEMES PIEEJAMĪBAS statuss, kam risinājums jāmeklÄ“ Satversmes 116.panta kārtÄ«bā?      

5) Vai jums, TM, tas neliekas aplami, lai Saeima pieņem likumu, kad nav noteikta un nav zināma galÄ«gā pirkuma priekšmeta - izpÄ“rkamās zemes lielums un tās galÄ«gā vÄ“rtÄ«ba, izejot no apgrÅ«tinājumiem? Palasiet Civillikuma sadaļu par pirkuma lÄ«gumu un pirkuma priekšmetu.

6) Uz kāda pamata balstÄ«ti jÅ«su aprÄ“Ä·ini, izmaksu prezentācija, ka izpÄ“rkamā summa varÄ“tu bÅ«t ap 300 - 800 EUR, ja jÅ«su rÄ«cÄ«bā nav minÄ“tā pamatojuma – zemes lieluma un cenas? Vai tā nav krāpšanas pazÄ«me, tautas mānÄ«šana?                      

7) Vai jums ir sabiedrisko organizāciju iesniegumu, priekšlikumu apkopojums un kurus no tiem jÅ«s pieņemat un ja noraidiet, kāda jÅ«su motivācija? VarbÅ«t jÅ«s tāpat kā pÄ“c dalÄ«tā Ä«pašuma likumprojekta sagatavošanas pasludināšanas paziņosiet, ka no sabiedrÄ«bas pārstāvjiem neviens priekšlikums netika iesniegts?

Daži tautas demogrāfijas veicināšanas programmas “sÄ«kumi”

ZEMES ĪPAŠNIEKI 1938.GADÄ€ zemi ieguva no valsts, pašvaldÄ«bas par simbolisku cenu un liela daļa to pašu nesamaksāja valstij, jo Latviju pārsteidza okupācija.

 PārÄ“jie iedzÄ«votāji bija BEZZEMNIEKI - zeme Ä«pašumā nepiederÄ“ja un 50 okupācijas gados zemi Ä«pašumā nevarÄ“ja iegÅ«t, proti, kā ZEMES ĪPAŠNIEKI, tā BEZZEMNIEKI bija lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi BEZTIESISKI attiecÄ«bā uz zemes Ä«pašumiem.

 Likumu “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsÄ“tās” lādÄ“to komunistu Augstākā Padome “nesaprotamu” apstākļu dēļ pieņēma taisnÄ«gu risinājumu, lasi: 3. panta 1.daļa - Zemes reformas uzdevumi ir:

 “VEIDOT TIESISKU PAMATU zemes attiecÄ«bu regulÄ“šanā un ZEMES ĪPAŠNIEKU UN LIETOTÄ€JU TIESĪBU AIZSARDZĪBÄ€ UN PIENÄ€KUMU IEVÄ’ROŠANÄ€”, kas atbilst arÄ« Civillikuma 3.panta nosacÄ«jumiem par likumu spÄ“kā esamÄ«bu. Šo likumu parakstÄ«ja Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsÄ“dÄ“tājs A. GORBUNOVS un Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS RÄ«gā 1991. gada 20. novembrÄ«

Un ko nacionālie karognesÄ“ji Tieslietu ministrijas personā ieplānojuši paņemt no nabadzÄ«gākās tautas daļas? Nav šaubu, ierobežotu tautas daļu, kuru ir “tikai” (?) ap 330 000 cilvÄ“ki vai 110 000 dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, paredz ieviest jaunu obligātā iepirkuma komponenti (OIK nr.2).

Kā izskatās, Tieslietu ministrijai nav saistoša tiesiskuma atjaunošana, ko noteica Augstākā Padome - “ievÄ“rot visu reformas dalÄ«bnieku tiesÄ«bas”, kad šo tiesiskumu savulaik varas iestāžu nomenklatÅ«ra samÄ«dÄ«ja zem kājām, tas ir, zemes Ä«pašumu zem daudzdzÄ«vokļu mājām realizÄ“ja nevis pÄ“c minÄ“tiem zemes reformas principiem, bet aizvietoja ar denacionalizācijas principiem, proti, ar dzÄ«vojamo māju bÅ«vÄ“m aizņemto zemi atdeva un sacÄ“la naidu starp divām grupām – zemes mantiniekiem un dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem un šÄ«s anomālijas turpina nostiprināt likumprojektā par zemes izpirkumu, ja neteikt - pÄ“c čekistu metodÄ“m – “jo sliktāk, jo labāk” vai lai bÅ«tu pamats ņirgt – “ko gribÄ“jāt, to dabÅ«jāt”. Gan pÄ“c VZD ziņām zināms, ka zemes Ä«pašumu mantinieku esot jau tikai 10 %, visus pārÄ“jos 90 % mantotos zemes Ä«pašumus ir uzpirkuši tautā sauktie “zemes baroni”. Kuri sÅ«ktās nu portālos – vai, vai vai, kāda nelaime, mums komunisti grib atņemt vectÄ“vu mantoto Ä«pašumu!

 Nav šaubu, mantrausÄ«ba sabojā cilvÄ“ka psiholoÄ£iju tik tālu, ka vairs nav ārstÄ“jama, pušu sarunas, ka jāmeklÄ“ kompromiss, ir nevietā un tās nevienu pusi nepārliecina. Šeit risinājums jāatrod valstij, kā jau minÄ“ju - pÄ“c taisnÄ«guma principa. Šo zemi var atsavināt ar likumu, Ä«pašniekiem izmaksājot valsts noteikto taisnÄ«gu atlÄ«dzÄ«bu.

Protams, pirms tam iemÄ“rot piesaistāmo zemi, izgatavojot jaunu zemes robežu plānu ar apgrÅ«tinājumiem un nosakot tās patieso kadastrālo vÄ“rtÄ«bu, kas atbilst pirkuma cenai vai tirgus cenai, kuru izrÄ“Ä·ina no visu dalÄ«to Ä«pašumu pirkuma cenām, ko nevar jaukt kopā ar brÄ«vas apbÅ«ves zemes cenu. Te ir tas neapstrÄ«damais kompromiss, taisnÄ«gums, balanss un tiesiskums. Liksim malā demagoÄ£iju par abu pušu tiesÄ«bu sabalansÄ“šanu, kas ved vienÄ«gi uz strupceļu.

Ir zināms, ka slavenais MaksātnespÄ“jas administrācijas advokāts Normunds Šlitke esot pasludinājis zemes izpirkuma devÄ«zi – “labāk šausmÄ«gas beigas nekā nebeidzamas šausmas”. Patiesi, kā var lÄ“st, dalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas likumprojekts paredz “šausmÄ«gas “beigas”. Kā to pieņems un vÄ“rtÄ“s dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, nav grÅ«ti prognozÄ“t – likumprojekts caurmÄ“rā izgāzÄ«sies.

Te nu ir sludinātais "kompromiss" un abu pušu interešu “sabalansÄ“tÄ«ba”. Jāsaka atklāti, TM un Saeimas lÄ“mÄ“ji, beidziet piesmiet simtus tÅ«kstošus tautas ar valstisku spekulāciju, turklāt tā ir sabiedriska statusa zeme un šajā risinājumā ir piemÄ“rojams Satversmes 116.pants, kas arÄ« ir patiess kompromiss. PārpircÄ“ji visu to zināja un saprata, pārpirka zemi, vai visos gadÄ«jumos apejot dzÄ«vokļu Ä«pašnieku pirmpirkuma tiesÄ«bas, kas bija noteiktas ar likumu. Valsts un pašvaldÄ«bu iestādes to zināja un neuzraudzÄ«ja, zemesgrāmatas reÄ£istrÄ“ja pirkumus, nepieprasot pirmpirkuma atteikuma apliecinājuma dokumentu. Tagad dzirdam izteikumus – kādēļ jÅ«s tolaik nepirkāt zemi par 1 EUR? Cīņa par “lielo kumosu” gÅ«t pasakainu peļņu no nabadzÄ«gākās tautas daļas ir sakāpināta ar likumprojektā iestrādāto vienas puses – zemes uzpircÄ“ju tiesÄ«bu sargāšanu, cerot, ka dezorganizÄ“tie dzÄ«vokļu Ä«pašnieki nespÄ“s pretoties vai apstrÄ«dÄ“t savu tiesiskumu.

 Bet… te iederÄ“tos arÄ« cits izteiciens, ka “tiesiskumu vieniem tiek plānots pārvÄ“rst par tiesiskuma bendi citiem” **.

** Saistīto rakstu saites:

https://www.pietiek.com/raksti/ka_izbeigt_zemes_un_majas_dalito_ipasumu/komentari

https://www.pietiek.com/raksti/vai_likumprojekts_300_000_cilveku_nav_sausmigas_beigas

https://www.pietiek.com/raksti/krizdami_klupdami_juridiskas_fineses,_ieredni_turpina_aizstavet_zemes_baronu_intereses

https://pietiek.com/raksti/likumprojekts_piespiedu_dalita_ipasuma_privatizetajas_daudzdzivoklu_majas_izbeigsanas_likums_ir_aplams_pec_butibas,_neatbilst_likumu_izstrades_principiem_un_

https://www.tm.gov.lv/lv/aktualitates/tm-informacija-presei/esi-aktivs-uz-izsaki-savu-viedokli-par-tm-priekslikumiem-reformet-piespiedu-nomas-regulejumu

https://www.la.lv/netaisniga-piespiedu-noma

https://www.la.lv/tm-joprojam-nav-sapratusi-ka-piespiedu-nomas-attiecibas-nav-un-nevar-but- līdzsvara

https://lvportals.lv/skaidrojumi/287182-pirmpirkuma-tiesibas-kad-tas-japiedava-2017

https://www.delfi.lv/news/versijas/vilis-seleckis-kad-tiesiskums-parversas-par-tiesiskuma-bendi.d?id=50869275