Iesaki rakstu:

Gadiem ilgās nedienas ap JÅ«rmalas, Talsu, Tukuma, Kandavas, Engures u.c. pašvaldÄ«bām kopÄ«gi piederošo atkritumu savākšanas uzņēmumu un poligonu PiejÅ«ra, kur valdÄ«jis nesaimnieciskums, krimināllieta, sodi, priekšnieku maiņa, ugunsgrÄ“ks utt., liek jautāt: bet vai te speciāli netiek vests lÄ«dz kliņķim uzņēmums, kas savos novados ir faktiski monopolists?

PÄ“c JÅ«rmalas domes atteikšanās ieguldÄ«t papildu naudu atkritumu apsaimniekošanas sabiedrÄ«bas PiejÅ«ra pamatkapitālā varam secināt, ka uzņēmuma vadÄ«tājam Ä’rikam Zaporožecam neizdosies izÄ·epuroties un ka tiek radÄ«ti labvÄ“lÄ«gi priekšnoteikumi, lai ar atkritumu nozares miljonāriem saistÄ«ti uzņēmumi tuvākajā laikā pārņemtu atkritumu apsaimniekošanu deviņu pašvaldÄ«bu teritorijā, kad tās bÅ«s apjÄ“gušas savu nespÄ“ju pārvaldÄ«t šo biznesa jomu.

PastāvÄ«gais pagaidu valdes priekšsÄ“dÄ“tājs

 

PašvaldÄ«bām kopÄ«gi piederošÄ uzņēmuma PiejÅ«ra glābšanai 2019. gada pavasarÄ« kā pagaidu valdes priekšsÄ“dÄ“tājs piesaistÄ«ts rÅ«dÄ«ts atkritumu jomas biznesmenis, vides maÄ£istrs Ä’riks Zaporožecs. Viņu uz Tukumu, kur atrodas PiejÅ«ras šÄ·irošanas placis, atvedis un pārÄ“jām akcionāru pašvaldÄ«bām priekšÄ stādÄ«jis JÅ«rmalas domes deputāts, “zaļzemnieks” Jānis Lediņš, kuram pašam pagātnÄ“ ir neveiksmÄ«gs bizness atkritumu jomā.

Lediņš neslÄ“pj, ka toreiz galvojis par Zaporožecu kā godavÄ«ru. “Vienkārši es viņu pazinu no veciem laikiem, tādēļ es viņam piedāvāju, viņš piekrita apskatÄ«ties, viņam tas likās interesanti, viņš — cik es zinu — ir strādājis Hoetikā, gan Vides servisā, vÄ“l visur un viņš šo jomu pārzina. ŠobrÄ«d mÄ“s gaidām, ko Zaporožeca kungs šÄ« mÄ“neša laikā bÅ«s izanalizÄ“jis un ko viņš mums piedāvās. ŠobrÄ«d es nevaru pateikt, vai ar naudu bÅ«s jāpalÄ«dz, Ä«stenÄ«bā tas uzstādÄ«jums bija tāds: maksimāli izdarÄ«t tā, lai novadu domei nevienam nav jāiejaucas ar saviem lÄ«dzekļiem.”

“Un jÅ«s tur redzat tādu iespÄ“ju?” Lediņš atbild: “Jā.”

Lediņu un Ä’riku Zaporožecu vieno politiskas intereses: 2014. gada Saeimas vÄ“lÄ“šanās Zaporožecs startÄ“ja no Zaļo zemnieku savienÄ«bas saraksta, taču parlamentā netika. 2017. gadā tikpat neveiksmÄ«gi viņam beidzās mÄ“Ä£inājums iekļūt Jelgavas domÄ“. Zaporožecs par PiejÅ«ras (un savu) nākotni ir optimistisks. Lai gan pašvaldÄ«bu vadÄ«tāji apgalvoja, ka viņš esot pagaidu vadÄ«tājs un uz valdi bÅ«šot konkurss, Zaporožecs ir pārliecināts, ka uzņēmumu savedÄ«s kārtÄ«bā un nostrādās tajā piecus gadus.

Neuzskata sevi par pagaidu vadītāju

 

Ä’riks Zaporožecs, SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrÄ«ba PiejÅ«ra direktors, tiek vaicāts: kāda ir interese par salÄ«dzinoši mazu atalgojumu uz trÄ«s mÄ“nešiem te nākt strādāt?

“Kas teica, ka uz trÄ«s mÄ“nešiem? Nav tāds termiņš pagaidu valdes priekšsÄ“dÄ“tājam. Bija akcionāru lÄ“mums, tas varbÅ«t izskanÄ“ja kā pagaidu risinājums vai kā, bet man lÄ“mums ir pieņemts tāds, ka ir noslÄ“gts darba lÄ«gums uz pieciem gadiem, un, ja es nebÅ«šu zaglis, krāpnieks un afÄ“rists, tad principā nav nekāda pamata ar mani pārtraukt lÄ«gumu ātrāk par pieciem gadiem.”

Krāpies ar atkritumu apjomu

Valsts vides dienests, pārbaudot AAS PiejÅ«ra dokumentus un faktisko atbilstÄ«bu atkritumu poligonā, pieÄ·Ä“ris Zaporožecu, ka tas manipulÄ“jis ar apjomiem un palicis parādā prāvas summas nenomaksātā dabas resursu nodoklÄ«, par ko uzņēmumam piemÄ“rots uzrÄ“Ä·ins. Tas ar pusmiljona zaudÄ“jumiem vÄ“l vairāk pasliktinājis šaubÄ«go PiejÅ«ras finanšu situāciju, tāpÄ“c Kandavas un JÅ«rmalas pašvaldÄ«bas patlaban atteikušÄs iesaistÄ«ties glābšanas plānā.

No JÅ«rmalas domes PiejÅ«ra lÅ«gusi vairāk nekā 777 000 eiro. Å…emot vÄ“rā, ka pilsÄ“tas dome jau pÄ“rn lÄ“ma nodot pārdošanai (privatizācijai) PiejÅ«ras daļas, dome secināja, ka uzņēmuma valdes sagatavotie pamatkapitāla palielināšanas noteikumi nav uzskatāmi par lietderÄ«giem, jo ieguldÄ«t JÅ«rmalas pašvaldÄ«bas finanšu resursus nav racionāli un ekonomiski pamatoti. Vienlaikus JÅ«rmalas dome piekrita pamatkapitāla palielināšanai, ja to darÄ«s pārÄ“jās pašvaldÄ«bas — lÄ«dzÄ«pašnieces.

JÅ«rmalas domes sÄ“des protokols arÄ« mums parāda, ka pašlaik kapitāldaļu atsavināšanai nav saņemta Swedbankas piekrišana. Zināms, ka uz JÅ«rmalai piederošÄm PiejÅ«ras kapitāldaļām pieteikušÄs Talsu, Tukuma un Dundagas novada domes, taču ne vienbalsÄ«gi. PiemÄ“ram, Tukuma novada domes sÄ“des protokols liecina, ka pret bijis vicemÄ“rs Agris Zvaigzneskalns (Zaļā partija). Viņš uzskata, ka sākumā ir jāveic kapitālsabiedrÄ«bas izvÄ“rtÄ“jums, turklāt saistÄ«bā ar uzņēmumu ir sākti divi kriminālprocesi. Domniece Daiga Reča (patlaban bezpartejiska) gan oponÄ“ja, ka pašvaldÄ«ba nevar ļaut uzņēmumam bankrotÄ“t: ja tas notiks, tad banka vÄ“rsÄ«sies pret pašvaldÄ«bu kā pret galvotāju ar mÄ“rÄ·i piedzÄ«t naudu.

Krimināllieta par kaitējumu - 4 miljoni eiro

Valsts policija izmeklÄ“šanā secinājusi, ka SIA Atkritumu apsaimniekošanas sabiedrÄ«ba PiejÅ«ra radÄ«jusi bÅ«tisku kaitÄ“jumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesÄ“m vairāk nekā četru miljonu eiro apmÄ“rā.

SeptembrÄ« Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvaldes amatpersonas sadarbÄ«bā ar Valsts vides dienestu un SpecializÄ“to vairāku nozaru prokuratÅ«ru pabeidza izmeklÄ“šanu lietā par atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumiem un izvairÄ«šanos no dabas resursu nodokļa nomaksas, informÄ“ Valsts policijā.

Policija norāda, ka atkritumu apsaimniekošanas sabiedrÄ«ba laikā no 2019. gada 1. janvāra lÄ«dz 2020. gada 31. martam, pārkāpjot atkritumu apsaimniekošanas noteikumus, radÄ«ja bÅ«tisku kaitÄ“jumu dabai un Latvijas saimnieciskajām interesÄ“m 4 05 6788 eiro apmÄ“rā un izvairÄ«jās no dabas resursu nodokļa nomaksas 971 822 eiro apmÄ“rā.

Policija informÄ“ja, ka kriminālprocesā četrām personām ir piemÄ“rots aizdomās turÄ“tās personas statuss un piemÄ“roti ar brÄ«vÄ«bas atņemšanu nesaistÄ«ti drošÄ«bas lÄ«dzekļi. Policija neatklāj, kāda ir šo personu saistÄ«ba ar atkritumu apsaimniekotāju — darbinieki, vadÄ«tāji vai vÄ“l kas. Tagad prokuratÅ«rai bÅ«s jāizlemj, vai uzrādÄ«t apsÅ«dzÄ«bu, informÄ“ja policijā.

PiejÅ«ra pieder deviņām pašvaldÄ«bām — JÅ«rmalai, Talsiem, Tukumam, Kandavai, Engurei, MÄ“rsragam, Rojai, Dundagai un Jaunpilj. 2019. gadā tā izkļuvusi no zaudÄ“jumiem, apgrozÄ«jums pieaudzis par 28% lÄ«dz 3,57 miljoniem eiro, taču tas ir lÄ«dz brÄ«dim, kad uzlikti sodi.

2020. gada martā Valsts ugunsdzÄ“sÄ«bas un glābšanas dienests diennakti dzÄ“sa degošus atkritumus PiejÅ«ras atkritumu pārkraušanas, šÄ·irošanas stacijas teritorijā Dienvidu ielā 1, Tukumā. Kopumā angārā dega atkritumi 2000 kvadrātmetru platÄ«bā angārā un zem klajas debess. VÄ“lāk augustā Valsts vides dienests presei paziņoja: izmantojot tiešsaistes videonovÄ“rošanas kameru ierakstus, VVD izdevies pārliecināties, ka ugunsgrÄ“ka skartā PiejÅ«ra noglabāšanai nodevusi vairāk atkritumus, nekā apgalvojusi, mÄ“Ä£inot izvairÄ«ties dabas resursu nodokļa nomaksas.

ArÄ« iepriekšÄ“jā valde regulāri blÄ“dÄ«jusies

2019. gadā PiejÅ«ras valde (priekšsÄ“dÄ“tāja Indra Rassone, kā arÄ« valdes locekļi Ä€boltiņš un BÄ“rziņš) zaudÄ“ja pašvaldÄ«bu uzticÄ«bu un tika atsaukti pilnā sastāvā. PašvaldÄ«bu kapitāldaļu turÄ“tāju pārstāvji iepriekš norādÄ«ja, ka uzņēmumā “ir konstatÄ“juši faktus, kas norāda uz sabiedrÄ«bas valdes nesaimniecisku un, iespÄ“jams, prettiesisku rÄ«cÄ«bu, neapzinātu vai apzinātu bezdarbÄ«bu un iespÄ“jamiem normatÄ«vo aktu pārkāpumiem”. Audita laikā tika konstatÄ“tas bÅ«tiskas nepilnÄ«bas grāmatvedÄ«bas uzskaitÄ“, iepirkumu veikšanā un lÄ«gumu slÄ“gšanā: lÄ«gumu sadalÄ«šana un Publisko iepirkumu likuma normu pārkāpšana, trÅ«kumi budžeta un naudas plÅ«smas plānošanā un uzraudzÄ«bā, dažādos vadÄ«bas procesos un nozÄ«mÄ«gu lÄ“mumu pieņemšanā.

LÄ«dz ar to var modelÄ“t šÄdu scenāriju: pašvaldÄ«bu kopÄ«gi izveidotajam atkritumu apsaimniekotājam atklājas arvien jaunas un jaunas nepilnÄ«bas, nejÄ“dzÄ«bas, nesaimnieciskums un pat atklātas blÄ“dÄ«bas, tiek uzlikti sodi, banka satraukusies par savas aizdotās naudas atgÅ«stamÄ«bu, sākas vainÄ«go tiesāšana utt. Savukārt tajā brÄ«dÄ«, kad uzņēmuma vÄ“rtÄ«ba tādā veidā kļuvusi jau negatÄ«va, tad no nelaimÄ«gajām pašvaldÄ«bām to par sviestmaizi nopÄ“rk kāds bārdains “privātais investors”, kas var atļauties nosegt iepriekšÄ“jos zaudÄ“jumus, ja iegÅ«s teju vai atkritumu saimniecÄ«bas monopolu pusÄ“ no Kurzemes un vÄ“l JÅ«rmalā.