Iesaki rakstu:

1991. gadā, de facto atjaunojoties Latvijas neatkarÄ«bai, lauksaimniecÄ«bas politika netika veidota, kā pieklātos normālai, demokrātiskai valstij mÅ«su klimatiskajos apstākļos, un joprojām gan Latvijas laukos, gan ZemkopÄ«bas ministrijā dominÄ“ padomju kolhoznieku saprāts –  kaut ko industriāli ražot un eksportÄ“t (piemÄ“ram, piena produktus uz Krieviju). AtšÄ·irÄ«bā no LPSR laikiem veikalu tukšos plauktus aizstājis brÄ«vā tirgus imports, jo paši sev pārtiku saražot Latvijā nespÄ“jam.

2013. gadā zemkopÄ«bas ministre Laimdota Straujuma (VienotÄ«ba) strikti paziņoja, ka Latvijas lauku attÄ«stÄ«bas plānā 2014.-2020. bÅ«s tikai viena prioritāte – lielfermu piena lopkopÄ«ba. Turklāt vÄ“l šovasar CÄ“sÄ«s, sarunu festivālā „Lampa” tagadÄ“jā Saeimas IlgtspÄ“jÄ«gas attÄ«stÄ«bas komisijas priekšsÄ“dÄ“tāja Straujuma savu 2013. gada rÄ«cÄ«bu atzina par pareizu un piena lielražošanu par perspektÄ«vu.

ŠÄda valdÄ«bas noteikta plāna apstākļos ir saprotami un loÄ£iski zemkopÄ«bas ministra Jāņa DÅ«klava (ZZS) centieni uzturÄ“t sakarus ar Krievijas amatpersonām, jo šeit nav alternatÄ«vas. Katrā ziņā šÄda zemkopÄ«bas ministra darÄ«šana ir saprotamāka un loÄ£iskāka par centieniem Latvijā industriāli saražotus  piena produktus otrā pasaules malā masveidā iebarot Ä·Ä«niešiem.

Protams, alternatÄ«va ir, bet tad koalÄ«cijas partneriem nevajadzÄ“tu publiski zākāt DÅ«klavu par godÄ«gi pildÄ«tu darbu lauksaimnieku labā, bet saprast – esošÄ lauksaimniecÄ«bas politika Latvijā ir klajā pretrunā Eiropas kopÄ“jai lauksaimniecÄ«bas politikai un šobrÄ«d apdraud Latvijas drošÄ«bu* krietni vairāk nekā Latvijas krievi. KoalÄ«cijai jāmaina Lauku attÄ«stÄ«bas plāns vai arÄ« nespÄ“jÄ«bā jāatkāpjas, dodot iespÄ“ju esošo, uz Krievijas tirgu orientÄ“to lauksaimniecÄ«bas politiku turpināt uzturÄ“t ZZS un Saskaņai.

Uzziņai: 2015. gadā ZemkopÄ«bas ministrijas izdevumi bija 509 798 737 eiro, tai skaitā atbalsts lauksaimniekiem - 436 314 795 eiro.  

* http://www.irlv.lv/blogi/politika/vai-no-lielveikaliem-atkarigu-naciju-var-glabt-nato