Iesaki rakstu:

Saskaņā ar publiski pieejamu informāciju britu premjers Boriss Džonsons savā vizÄ«tes laika Kijivā šÄ« gada 9. aprÄ«lÄ« piedāvāja Volodimiram Zelenskim izveidot jaunu militāru un ekonomisku aliansi kā alternatÄ«vu ES, kur tiktu iekļautas tās valstis, kas nav apmierinātas ar atsevišÄ·u Eiropas valstu samierniecisko nostāju Krievijas agresijas pret Ukrainu kontekstā. Šajā aliansÄ“ bez Ukrainas tiktu piedāvāta dalÄ«ba tādām valstÄ«m kā Polija un Baltijas valstis.

Pati par sevi ideja nav jauna. ArÄ« Ex-seržants savos komentāros un rakstos šajā portālā par to ir runājis. Viens no pÄ“dÄ“jiem, kur tas tika minÄ“ts, bija mans raksts zem nosaukuma “MÄ“s iesim lÄ«dz galam”, kas tika publicÄ“ts 29.martā. LÅ«k, izvikums no tā:

Iestāšanās NATO Ukrainai nav jābÅ«t panacejai. Kā ironiski ir izteikušies daži apskatnieki, tad pÄ“c Krievijas mÄ“rÄ·u realizācijas Ukrainā un vÄ“ršanās pret Baltijas valstÄ«m lielākā daļa no NATO dalÄ«bvalstÄ«m pasludinās savu neitralitāti. Ukrainai primārais uzdevums ir atgÅ«t teritorijas, kā tas bija uz 23. februāri, un, kā tas jau bija pateikts iepriekš, tam nepieciešama gaisa telpas kontrole un smagā bruņutehnika. Ja Rietumi vilcināsies, tad tie var nonākt pie iepriekš minÄ“tās situācijas. Nākošais solis Ukrainai - militāras savienÄ«bas izveidošana ar valstÄ«m, kurām ir lÄ«dzÄ«gs apdraudÄ“jums, - Polija, Baltijas valstis, ÄŒehija, Slovākija, Moldova, Bulgārija. Å…emot vÄ“rā kaujas pieredzi ar skaitliski pārāku un labi bruņotu pretinieku, Ukrainas pienesums šÄdā savienÄ«bā varÄ“tu bÅ«t nozÄ«mÄ«gs.

Pilns raksta teksts ir atrodams šeit:

https://pietiek.com/raksti/mes_iesim_lidz_galam/

Šeit gan jāpiebilst, ka raksta autors bija domājis šo savienÄ«bu nevis kā alternatÄ«vu ES un NATO, bet kā tÄ«ri militāru savienÄ«bu un kā papildinājumu NATO, integrÄ“jot to NATO sistÄ“mā, par ko bÅ«s runa vÄ“lāk. Kas attiecas uz alternatÄ«vas meklÄ“šanu ES, tad baltiešiem bÅ«tu jāatceras senā gudrÄ«ba - nekod rokā, kas Tevi baro.

Apzinoties to, kā tā nevar stāties pretÄ« ne militāri, ne ekonomiski vienotai ES un NATO, Krievija visus šos gadus ir mÄ“Ä£inājusi graut šo vienotÄ«bu, gan veicinot enerģētisko atkarÄ«bu, gan apgrozot savu “netÄ«ro” naudu rietumvalstu ekonomikā, gan laiku pa laikam iedarbinot savu aÄ£entÅ«ru, gan banāli korumpÄ“jot. Un daļēji tas ir izdevies.

Labs piemÄ“rs tam ir Brexit. BÅ«sim godÄ«gi, tam iemesls bija nevis Briseles birokrātija, bet gan britu vÄ“lÄ“tāju spiediens sakarā ar nekontrolÄ“to imigrantu pieplÅ«dumu no Austrumeiropas valstÄ«m, vienlaicÄ«gi piestrādājot Kremļa ietekmes aÄ£entiem. JāpiezÄ«mÄ“, ka Lielbritānija un it Ä«paši tās finanšu sistÄ“ma lÄ«dz šim bija Ä«paši labvÄ“lÄ«ga attiecÄ«bā uz Krievijas “netÄ«ro” naudu un tās atmazgātājiem. Kremlim pietuvinātie oligarhi jutās tÄ«ri omulÄ«gi Londonā un citās britu pilsÄ“tās.

PÄ“c Krievijas iebrukuma Ukrainā dažāda ranga rietumvalstu ierÄ“dņi runā par to, ka šÄ« agresija ir vienojusi rietumvalstis tā kā nekad agrāk. Bet kā tad ir patiesÄ«bā? LÅ«k, fakti.

Eiropas Komisijas vadÄ«tāja Urzula fon der Leiena Davosas forumā runā par to, ka Krievijas agresijai jābeidzas ar agresorvalsts stratÄ“Ä£isku sakāvi, atkārtojot to, ko iepriekš paziņoja ASV aizsardzÄ«bas ministrs Loids Ostins. Tajā pašÄ laikā tādas valstis kā Francija, Vācija un Itālija runā par to, ka nav pieļaujama Krievijas pazemošana (?!) un nepieciešams nekavÄ“joties sākt sarunas ar kara noziedznieku Putinu. Saskaņā ar itāļu laikrakstā La Repubblica publicÄ“to materiālu Itālijas valdÄ«ba ir izstrādājusi miera plānu Ukrainai, kas ietver četrus etapus:

- KaradarbÄ«bas pārtraukšana;

- Ä€tra Ukrainas uzņemšana ES, tās atteikšanās no dalÄ«bas NATO un neitrāla statusa pasludināšana;

- Vienošanās ar Krieviju par Donbasa un Krimas teritorijām;

- DaudzpusÄ“jas starpvalstu vienošanās noslÄ“gšana turpmāku iespÄ“jamo konfliktu novÄ“ršanai Eiropā.

Plāns esot iesniegts ANO ģenerālsekretāram.

Par pirmo punktu. LÄ«dz brÄ«dim, kamÄ“r Krievijai bÅ«s kaut vismazākās izredzes gÅ«t panākumus kaujas laukā, nekāda uguns pārtraukšana netiks veikta, vai arÄ« tas tiks piedāvāts uz Ukrainai nepieņemamiem nosacÄ«jumiem.

Par otro punktu. To, ka Ukrainai “nespÄ«d “uzņemšana ES tuvāko desmit gadu laikā, jau ir paudis Makrons. AttiecÄ«bā uz Ukrainas uzņemšanu NATO šeit var bÅ«t alternatÄ«va, un par to bÅ«s runa vÄ“lāk. Par neitralitāti un citu valstu garantijām savu viedokli biju paudis jau iepriekš pieminÄ“tajā rakstā. LÅ«k, vÄ“l viens izvilkums no tā:

Ja runā par neitralitāti un trešo valstu garantijām, tad uzskatu, ka šÄda statusa noteikšana Ukraina bÅ«tu stratÄ“Ä£iska kļūda.

Pirmkārt, kā rāda pieredze, tad trešÄs puses garantijas ne vienmÄ“r ir akmenÄ« iecirstas un 100% drošas.

Otrkārt, Ukraina nav Šveice vai Zviedrija, kurām nav sauszemes robežas ar potenciālo agresoru.

Treškārt, kā atkal rāda pieredze, Kremlis, ja tam bÅ«s tas nepieciešams, uzspļaus lÄ«gumiem un saistÄ«bām.

Ceturtkārt, Kremļa žurka ne reizi vien publiski ir apliecinājusi, ka nekad neatteiksies no mÄ“rÄ·a pakļaut Ukrainu savai ietekmei, un par to šaubām nevajadzÄ“tu bÅ«t.

Trešais punkts - vienošanās ar Krieviju par Donbasa un Krimas teritorijām. Nu šeit bÅ«tu jājautā - kungi, jÅ«s domājat ar’, pirms rakstāt?  Agresorvalsts, kas savulaik bija garantÄ“jusi kaimiņvalsts teritorijas neaizskaramÄ«bu, bez acÄ«mredzama iemesla okupÄ“ 20% no šis valsts teritorijas, un tagad tiek piedāvāts agresora upurim apspriest ar agresoru šo teritoriju statusu.

No augstāk minÄ“ta rodas pamatots iespaids, ka Ukrainas jautājumā tā saucamajos “KolektÄ«vajos Rietumos” valda divas pieejas - viena samiernieciskā, ko pārstāv kontinentālās Eiropas lielvaras Francija, Vācija un Itālija, otra, saukšu to par reālistisko, ko pauž briti un ASV.

Ja runa par Franciju, tad tās politikas stÅ«rakmens visā pÄ“ckara periodā bija vÄ“lme spÄ“lÄ“t galveno lomu Eiropā, pretnostatot sevi ASV. Frančiem derÄ“tu atcerÄ“ties, ka, lielā mÄ“rā pateicoties tam, ka ASV iesaistÄ«jās Otrajā pasaules karā, Francijas vÄ«riešiem nenācās spodrināt zābakus vācu oficieriem, bet Francijas sievietÄ“m apkalpot šos oficierus ParÄ«zes bordeļos. TāpÄ“c arÄ« šodien Francija sevi lepni var pieskaitÄ«t pie karā uzvarÄ“jušÄm sabiedroto valstÄ«m.

Bet varÄ“ja bÅ«t vÄ“l ļaunāk. Nedaudz pārfrāzÄ“jot veco klaunu Žirinovski, - krievu marodieri un slepkavas mazgātu savus kirzas zābakus Atlantijas okeāna Å«deņos. Ja runa par Vāciju, tad šÄ« valsts tik tālu bija “denacificÄ“jusies”, ka tagad ciešÄs ekonomiskās saites ar Kremļa noziedzÄ«go režīmu tai izraisa pamatÄ«gas galvas sāpes.

Pastāv uzskats, ka iepriekš pieminÄ“tajām Eiropas lielvarām ir bažas par to, ka Ukraina var izveidoties par jaunu politisku un militāru spÄ“ku Eiropā, pastumjot šÄ«s valstis malā, tāpÄ“c nebÅ«tu vÄ“lama Ukrainas nostiprināšanās.

Un tagad par drošÄ«bas garantijām. Jebkurš projekts, vai tas bÅ«tu uzņēmÄ“jdarbÄ«bas jomā vai politikā, balstās uz dalÄ«bnieku interešu kopÄ«bu. Ja šÄ« kopÄ«ba zÅ«d, tad projekts ir lemts neveiksmei. Šis princips bÅ«tu jāievÄ“ro, arÄ« veidojot militāri politiskas savienÄ«bas. Turklāt dalÄ«ba vienā savienÄ«bā vai aliansÄ“ neizslÄ“dz dalÄ«bas iespÄ“ju kāda citā ar nosacÄ«jumu, ja galvenie mÄ“rÄ·i un uzdevumi nav pretrunā. PiemÄ“rs tam - ASV, Lielbritānijas un Austrālijas Indijas-Klusā okeāna stratÄ“Ä£iskas partnerÄ«bas izveide kā pretspars Ķīnas dominancei šajā reÄ£ionā.

Šis pats princips ļauj izveidot aizsardzÄ«bas aliansi valstÄ«m, kas jÅ«t apdraudÄ“jumu no Krievijas puses, un pirmām kārtām tās ir bijušÄs PSRS Austrumu bloka valstis, Baltijas republikas un tagad arÄ« Ukraina, kurām kopÄ“ja robeža ar potenciālo agresoru. VÄ“l vairāk, jaunā bloka aizsardzÄ«bas plāni var tikt integrÄ“ti NATO aizsardzÄ«bas plānos, turklāt formāli atsevišÄ·as valstis neskaitÄ«tos NATO dalÄ«bvalstis. JāpiezÄ«mÄ“, ka šÄdas jaunas alianses izveide neprasÄ«tu ievÄ“rojamus papildu finanšu lÄ«dzekļus, jo balstÄ«tos uz dalÄ«bvalstu esošo militāro potenciālu. KopÄ«gās mācÄ«bās bÅ«tu jāatstrādā sadarbÄ«ba ar NATO.

Nobeigumā vÄ“los aizskart vÄ“l vienu jautājumu ne gluži par tÄ“mu, un šis jautājums adresÄ“ts Latvijas tieslietu ministram Jānis Bordānam. Bordāna kungs, vai nebÅ«tu laiks veikt atbilstošus pasākumus, lai panāktu ASV sankciju ieviešanu pret formālo piektās kolonnas lÄ«deri Latvijā un vienlaicÄ«gi Eiropas Parlamenta deputāti Tatjanu Ždanoku? Lemberga gadÄ«jumā Jums tas izdevās. VarbÅ«t ir vÄ“rts novirzÄ«t savu kÅ«pošo enerÄ£iju šajā virzienā tā vietā, lai cÄ«nÄ«tos ar pieminekļiem, kas arÄ« neapšaubāmi ir ļoti svarÄ«gi. Veiksmes gadÄ«jumā papildu balsis JÅ«su partijai ir garantÄ“tas.

* Literārs pseidonīms