Iesaki rakstu:

Referendums (tā klasiskajā izpratnÄ“) valsts mÄ“rogā teorÄ“tiski ir iespÄ“jams, bet praktiski 99,9% nav Ä«stenojams. KāpÄ“c? IedzÄ«votāju pilsoniskās pasivitātes un papildu nosacÄ«jumu dēļ (lai rosinātu referendumu iniciatÄ«vas grupai pašu spÄ“kiem ir jāsavāc vismaz 155 00 notariāli apliecinātu un apmaksātu parakstu).

PÄ“dÄ“jo gadu pilsoniskās aktivitātes referendumu jautājumos ir parādÄ«jušas, ka šÄdu nevienaldzÄ«gu un aktÄ«vu cilvÄ“ku valstÄ« ir tikai daži tÅ«kstoši vai pat simti. CilvÄ“ki pārsvarā ir kÅ«tri, paši neiet pie notāriem un neveic šo savu parakstu apmaksu. Tas nozÄ«mÄ“, ka rosināt jebkura veida referendumu bÅ«tu pa spÄ“kam tikai finansiāli ļoti stiprai organizācijai, kura organizÄ“tu parakstu vākšanas kampaņas, apmaksātu aktÄ«vistu darbu, telpas, reklāmas presÄ“, radio un TV, notāru pakalpojumus utt. Tie ir miljoni.

VÄ“l viens svarÄ«gs moments – ja nāktos tiesāties, tad Augstākā tiesa (AT) varÄ“tu noraidÄ«t šÄdu iniciatÄ«vu, pamatojoties uz to, ka tautai nav tiesÄ«bu lemt imigrācijas jautājumus. JÅ«s neticat, ka tas tā var notikt? Tā jau ir noticis ar biedrÄ«bas „Latvija par latu” iniciatÄ«vu eiro ieviešanas priekšvakarā.

AT tiesnesis Guļāns ar saviem kolÄ“Ä£iem nosprieda, ka tauta nedrÄ«kst rosināt referendumus par maksāšanas lÄ«dzekli valstÄ«, jo šÄdus referendumus neparedz Satversme. Tas nozÄ«mÄ“jot, ka iepriekš esot jāmaina Satversme. (Izziņai – Satversmes 73.pants nosaka jomas, kuras nav nododamas tautas nobalsošanai. Tas nozÄ«mÄ“, ka par pārÄ“jiem jautājumiem tauta var lemt pati tiešÄs demokrātijas iniciatÄ«vās.) TomÄ“r tiesnešiem ir cita likuma izpratne, un ir 0% garantiju, ka referendums varÄ“tu notikt, ja pat izdotos savākt šos 155.000 parakstus. AT spriedumi nav pārsÅ«dzami.

Kāda ir izeja? Ir uzsākta pilsoniska iniciatÄ«va „STOP masu imigrācijai” http://stopimigracija.lv/, imigrācijas jautājumus lemjot uz vietas – pašvaldÄ«bās. Lai gan referendumi pašvaldÄ«bu lÄ«menÄ« pašlaik nav iespÄ“jami (likumprojekts jau gadiem ir „iestrÄ“dzis” varas koridoros), tomÄ“r ir iespÄ“jama jautājuma publiska apspriešana un tai sekojoša rakstveida gribas izteikšana, kas aktivitāšu beigu fāzÄ“ tiek ieprotokolÄ“ta. ŠÄ« iedzÄ«votāju gribas izpausme tad arÄ« kļūst saistoša konkrÄ“tai pašvaldÄ«bai („Par pašvaldÄ«bām” 3.pants) – iedzÄ«votāji paši lemj par savā teritorijā notiekošo. Ko es gribÄ“tu atgādināt politiÄ·iem?

PašvaldÄ«bu vadÄ«tājiem jāatceras, ka viņus ir ievÄ“lÄ“juši pašu cilvÄ“ki, nevis bÄ“gļi no citām valstÄ«m. Jāatceras, ka pirmā vietā ir savu cilvÄ“ku intereses un šÄ«s intereses ir jāievÄ“ro. Jāatceras arÄ«, ka pÄ“c gada ir pašvaldÄ«bu vÄ“lÄ“šanas… PolitiÄ·iem, kuri pārstāv Latviju ārzemÄ“s, bÅ«tu laba iespÄ“ja novelt atbildÄ«bu uz Latvijas iedzÄ«votājiem par pašu neapdomÄ«gi dotajiem solÄ«jumiem BriselÄ“ vai kaut kur citur. Jo mÄ“s visi dzÄ«vojam demokrātiskā Eiropā, vai ne? Vai Junkeram, Briselei vai vÄ“l kādam bÅ«tu iebildumi pret demokrātijas izpausmÄ“m Latvijā? Domāju, ka ne!

* pilsonisku aktivitāšu „STOP masu imigrācijai” iniciators