Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Valsts uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valsts vārdā parakstÄ«jis lÄ«gumu par Ķekavas apvedceļa bÅ«vniekiem pirms tiesas sprieduma, vai šÄdu lÄ«gumu vispār drÄ«kstÄ“s slÄ“gt.

LÄ«guma slÄ“gšanas steigu diktÄ“ nauda, ko lÄ«gums sola. LÄ«gums noslÄ“gts par ceļa bÅ«vi un uzturÄ“šanu 20 gadu garumā kopā par 250 132 500 eiro, neierÄ“Ä·inot pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli, ko valsts maksās pati sev. Valsts tādÄ“jādi uzņēmusies parādu, ko dzÄ“sÄ«šot 20 gadu laikā pÄ“c ceļa bÅ«ves pabeigšanas ar 12 528 513 eiro maksājumiem ik gadus, atkal neieskaitot pievienotās vÄ“rtÄ«bas nodokli.

ŠÄdi valsts maksājumi nav uzņēmÄ“ju tÄ«rā peļņa, jo 17,5 kilometrus gara ceļa izbÅ«ve (14,4 kilometri jauna ceļa un 3,1 kilometrs jau esoša ceļa pārbÅ«ves) un uzturÄ“šana neizbÄ“gami kaut ko maksā. TomÄ“r arÄ« atlikusÄ« summa pietiekama, lai ignorÄ“tu tiesu un tos apstākļus, kuru dēļ tiesa pieņēmusi izskatÄ«šanai sÅ«dzÄ«bu par LVC rÄ«kotā konkursa rezultātiem.

DarÄ«juma summas izteiktas eiro pašreizÄ“jā vÄ“rtÄ«bā, ko tagad strauji samazina inflācija, kas bÅ«vniecÄ«bā izpaužas Ä«paši spÄ“cÄ«gi. Ja ceļu bÅ«vÄ“s, tad pašreizÄ“jos apstākļos lÄ«guma izmaksas viegli var pāršauties pāri miljardam eiro. Uz jebkuru bÅ«vobjektu tagad attiecas tas, ko aÄ£entÅ«rai LETA 29. jÅ«lijā teicis “Skonto bÅ«ve” valdes loceklis Juris PÄ“tersons, “ka par tādām cenām, kā tagad konkursi ir vinnÄ“ti, neko uzbÅ«vÄ“t Ä«sti nevarÄ“s. ProblÄ“ma bÅ«s jārisina”.

ŠÄ«s bÅ«vsezonas laikā tÄ“rauda stiegrojumam cenas un zāģmateriālu cenas dubultojušÄs, un vairāk vai mazāk izmaksas kāpušas visās pozÄ«cijās. Nacionālās bibliotÄ“kas bÅ«vniecÄ«bas laikā daudz pieticÄ«gāka inflācija mijās ar deflāciju, bet bÅ«vnieki un valsts tik un tā turpina tiesāties par to, kura puse kurai nesamaksājusi vai pārmaksājusi atbilstoši dažādiem rādÄ«tājiem, kādos izsaka inflāciju.

Apvedceļa gadÄ«jumā ieguvÄ“jiem no bÅ«vniecÄ«bas ir jo sevišÄ·i svarÄ«gi bÅ«vdarbus sākt lÄ«dz gadu mijai, pÄ“c kuras tiks sarÄ“Ä·ināti šogad piedzÄ«votie sadārdzinājumi un secināts, ka nolÄ«gtajām cenām ar reālajām cenām saistÄ«bas vairs nav nekādas. Tas draud ar projektu vÄ“tÄ«šanu un nesākto projektu atlikšanu (dažiem atlikšanu uz mūžīgiem laikiem), ko katra projekta bÄ«dÄ«tāji cenšas nepieļaut par jebkuru cenu. Ķekavas apvedceļa gadÄ«jumā šÄ« cena ir risks samaksāt miljonos eiro izsakāmu summu, protams, no valsts kabatas kā kompensāciju tai pusei, kas cietusi no prettiesiski slÄ“gta lÄ«guma ar citiem ceļa bÅ«ves konkursa dalÄ«bniekiem.

ŠobrÄ«d nauda apsolÄ«ta speciāli konkrÄ“tā projekta izpildei izveidotam uzņēmumam “Ķekava ABT”. PÄ“c ieguldÄ«tā kapitāla galvenais tur skaitās Luksemburgā reÄ£istrÄ“ts investÄ«ciju fonds TIIC, jo ceļa bÅ«vei jānotiek par investora naudu. Latvijas valsts sāks apmaksāt tikai jau gatavu ceļu. Tādā gadÄ«jumā ceļu faktisko bÅ«vÄ“tāju nozÄ«me ir mazāka vai pavisam maza.

AritmÄ“tiski tas izteikts tā, ka 80% ieguldÄ«juma dodot TIIC, bet pa 10% - Latvijā labi zināmie ceļu bÅ«ves uzņēmumi “ACB” un “Binders”. TIIC dÄ“vÄ“šana par investÄ«ciju fondu nenozÄ«mÄ“, ka tam pietiek naudas kaut vai Ķekavas apvedceļa uzbÅ«vÄ“šanai. ĪstenÄ«bā te darÄ«šana ar finanšu starpniekiem, kas pratuši sarunāt aizdevumu ceļu bÅ«vniekiem.

TiklÄ«dz 16. jÅ«lijā tika parakstÄ«ts ceļa bÅ«ves pasÅ«tÄ«juma lÄ«gums, nomināli Skandināvijas un arÄ« Baltijas valstÄ«m piederošÄ Ziemeļu InvestÄ«ciju banka izsÅ«tÄ«ja paziņojumu par 61,1 miljona eiro aizdošanu “Ķekavai ABT”. Ziemeļu InvestÄ«ciju banka norādÄ«ja arÄ« uz Eiropas InvestÄ«ciju bankas piedalÄ«šanos projekta finansÄ“šanā.

KonkrÄ“ti Ķekavas apvedceļa bÅ«vdarbiem nepieciešamās aizdevÄ“ju un darÄ«jumu starpnieku rindas sakārtošana ir prasÄ«jusi gadus piecus, bet Latvijas valsts vÄ“lÄ“šanās veikt pasÅ«tÄ«jumus ar atliktiem maksājumiem ir tikpat veca kā valsts.

Budžeta deficÄ«ti bija parasta lieta Latvijai gan pirms, gan pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas. Kopš pagājušÄ gadsimta 90. gadiem vismaz Eiropas valstÄ«m jārÄ“Ä·inās ar aizdevÄ“ju prasÄ«bām ierobežot budžetu deficÄ«tu, tāpÄ“c tika attÄ«stÄ«tas shÄ“mas, kā aizņēmumus budžetā neuzrādÄ«t. ŠÄdu shÄ“mu kopÄ«gais apzÄ«mÄ“jums ir publiskā un privātā partnerÄ«ba (PPP), kam daudz dažādu variantu.

Latvijai šÄ« shÄ“ma ir devusi Dienvidu tiltu RÄ«gā, kas savas dārdzÄ«bas dēļ izpelnÄ«jies arÄ« Zelta tilta palamu. LÄ«dzÄ«gi kādreizÄ“jais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers gatavojās finansÄ“t ceļu posma RÄ«ga – SÄ“nÄ«te rekonstrukciju. PÄ“c tam reāli veiktā ceļa atjaunošana šajā posmā parādÄ«ja, ka darbus iespÄ“jams veikt reizes desmit lÄ“tāk, nekā tika plānots, bet, jā, – veikt gadus desmit vÄ“lāk.

Kad Latvija 2008. gadā nonāca uz bankrota sliekšÅ†a un bija spiesta atdot valsts finanšu pārraudzÄ«bu kreditoriem, tie uzgāja gan realizÄ“to, gan nerealizÄ“to PPP projektu un aizliedza Latvijai turpmāk ar kaut ko tādu nodarboties. TāpÄ“c veselus desmit gadus nācās runāt ne tikai par kāda konkrÄ“ta objekta finansÄ“šanu PPP režīmā, bet par Latvijas atgriešanos starp valstÄ«m, kurās PPP nav naudas zagšanas sinonÄ«ms. Tiesāšanās tomÄ“r signalizÄ“, ka nekāda bÅ«tiska tikumu maiņa Latvijas valsts pārvaldes aparātā nav notikusi.

Ja ir tiesāšanās, tad ir arÄ« vismaz viens izbrāķēts pretendents uz Ķekavas apvedceļa bÅ«vi. Sākumā interesentu un pretendentu bija vairāk, bet fināla cīņa notika starp “Ķekavu ABT” un principā lÄ«dzÄ«gi uzbÅ«vÄ“tu apvienÄ«bu no spāņu “Cointer Concesiones Sociedad Limitada” (CCS) un vietÄ“jās ceļu bÅ«ves firmas “Igate”.

Situācija mainÄ«jās brÄ«dÄ«, kad 2019. gada 17. septembrÄ« Iekšlietu ministrijas IekšÄ“jās drošÄ«bas birojs rÄ«koja teatrālas represijas ne tikai pret “Igates”, bet arÄ« Valsts robežsardzes vadÄ«tājiem, jo it kā brāķis esot robežsardzes pasÅ«tÄ«tie un “Igates” bÅ«vÄ“tie stiprinājumi uz valsts austrumu robežas. PÄ“c diviem pilnÄ«ga klusuma gadiem šÄ« lieta aktualizÄ“jusies ne sakarā ar izmeklÄ“tāju panākumiem, bet sakarā robežpārkāpÄ“ju masas parādÄ«šanos Baltkrievijā.

Divu gadu laikā varÄ“ja tikai minÄ“t, kāpÄ“c toreizÄ“jais tracis tika celts. VarbÅ«t robežbÅ«ves aizskāra kontrabandistu, bet varbÅ«t uz Ķekavas apvedceļu konkurÄ“jošos firmu un konkrÄ“to labuma guvÄ“ju intereses.

AttiecÄ«bā uz Ķekavas apvedceļu sekas bija tādas, ka “Igate” pārkvalificÄ“jās no konkursa dalÄ«bnieces apvienÄ«bā ar CCS par CCS darbu izpildÄ«tāju. Tas tika darÄ«ts ar mÄ“rÄ·i, lai “Igates” reputācijas problÄ“mas netraucÄ“tu CCS meklÄ“t naudu Ķekavas projektam. Par to CCS informÄ“ja LVC, kas nelikās ne zinis par statusu, kādā arÄ« “Igates” darbinieki turpināja piedalÄ«ties konkursa procedÅ«rā paredzÄ“tajās sarunās starp pasÅ«tÄ«tāju un pretendentiem. Rezultātā gan CCS piedāvājums sadārdzinājās par aptuveni 60 miljoniem eiro.

Kad sarunas beidzās ar LVC lÄ“mumu par labu “Ķekavai ABT”, sÅ«dzÄ«bu par šo lÄ“mumu Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojam iesniedza tikai CCS. Tad gan atklājās, kāda bijusi jÄ“ga panākt it kā tikai kosmÄ“tiskas izmaiņas konkursa dokumentu noformÄ“jumā. IUB zibenÄ«gi izlÄ“ma sÅ«dzÄ«bu pÄ“c bÅ«tÄ«bas neizskatÄ«t, jo tas esot pret likumu un konkursa noteikumiem, ka konkursa rezultātus apstrÄ«došÄ puse nav identiska ar konkursā startÄ“jušo pusi.

“Procesuālie jautājumi attiecÄ«bā uz iesniegumu izskatÄ«šanu vienmÄ“r ir primārie,” deklarÄ“ja IUB vadÄ«tāja vietniece Evija Mugina AdministratÄ«vajā rajona tiesā, kad tur tika izskatÄ«ta CCS sÅ«dzÄ«ba ne vairs par LVC, bet IUB lÄ“mumu.

ŠÄ gada 2021. gada 3. jÅ«nijā notika tiesas sÄ“de, kurā tiesnese Arita Zariņa pieņēma lÄ“mumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas izskatÄ«t nevis IUB, bet LVC lÄ“mumu, t.i., uzklausÄ«t CCS pārstāvju pretenzijas. Advokāts Jānis Spilve norādÄ«ja uz LVC konkursa komisijas atrašanos interešu konfliktā, kā maigi apzÄ«mÄ“t situāciju, kurā lÄ“mums par labu “Ķekava ABT” pieņemts atbilstoši ieteikumiem, ko snieguši “ACB”un “Bindera” algoti cilvÄ“ki. Ar to domāti pilnÄ«gi legāli maksājumi firmām, kas gan konsultÄ“jušas LVC, gan konsultÄ“jušas un auditÄ“jušas “ACB”, “Binderu” un “Ķekava ABI”.

Visus šos darbus vadÄ«jis Roberts StuÄ£is. Uzņēmumu reÄ£istrs glabā datus, ka viņš bijis patiesā labuma guvÄ“js auditorfirmā “Deloitte Latvia”, par kuru lÄ«dz prasÄ«tājiem nonākušas tādas ziņas, ka LVC par konsultācijām Ķekavas apvedceļa bÅ«vnieka izvÄ“lÄ“ samaksājuši tuvu vienam miljonam eiro. Šis pats R. StuÄ£is ir bijis patiesā labuma guvÄ“js arÄ« “Deloitte Latvia” meitasfirmā “Deloitte Audits”, kas atbilstoši firmas nosaukumam veicis darbÄ«bas “ACB” un “Binderā”, t.i. perfekti zinājis,, ko LVC prasÄ«t no konkursa dalÄ«bniekiem, lai viņa auditÄ“tās firmas prasÄ«bām atbilstu. No “Deloitte” sistÄ“mas R. StuÄ£is izstājies pirms gada.

R. StuÄ£is kopā ar savulaik bankas “Citadele” pārdošanas darÄ«jumos manÄ«to Valdi Siksni ir lÄ«dzÄ«pašnieki firmai “Callidus Capital”, kuras nosaukums figurÄ“ “Ķekavas ABT” 16. jÅ«lija paziņojumā par veiksmÄ«gi noslÄ“gto lÄ«gumu ar LVC. “Callidus Capital” paziņojumā godāts par konsorcija finanšu padomnieku.

LVC apgalvo, ka nekādi pārmetumi uz to neattiecoties. Uzņēmuma preses pārstāve Anna Kononova pauda, ka “interešu konflikts var attiekties uz tām personām, kas ir iepirkumu komisijas locekļi vai iepirkumu dokumentācijas sagatavotāji,” bet R. StuÄ£is “nekad nav piedalÄ«jies nekādā projekta dokumentācijas sagatavošanā un nav bijusi iesaistÄ«ta konsultāciju sniegšanā LVC.” Kā jau tas pieņems šÄdas atbildÄ“s, tā tÅ«lÄ«t pat arÄ« beidzas ar norādÄ«jumu, ka “ņemot vÄ“rā tiesvedÄ«bu, vairāk komentārus par šo faktu LVC nevar sniegt”. Toties slÄ“gt lÄ«gumu atbilstoši tiesas izskatÄ«šanā esošam LVC lÄ“mumam LVC var gan.

Tiesa A. Zariņas personā ir apņēmusies pārbaudÄ«t, kā Ä«sti tapis LVC 2020. gada 13. augusta lÄ“mums par labu “Ķekavai ABT”. Tātad – ir vai nav R. StuÄ£is savā vai viņam piederošo firmu darbinieku personā piedalÄ«jies projekta dokumentācijas sagatavošanā un konsultāciju sniegšanā LVC, ja citÄ“jam A. Kononovas formulÄ“jumus. Proti, “lai objektÄ«vi noskaidrotu apstākļus šajā lietā, tiesai ir nepieciešami LVC iepirkuma komisijas 2019. gada 15. oktobra tikšanās protokola un 2019.protokola un 2019. gada 17.gada 17. decembra protokola Nr. 54 audioieraksti,” teikts tiesas lÄ“mumā pÄ“c 3. jÅ«nija tiesas sÄ“des.

LÄ«dz ar to tiesa bija noteikusi LVC termiņu šo materiālu iesniegšanai tiesā. LVC tiesas lÄ“mumu izpildÄ«jis, un to izskatÄ«šana nākamajā tiesas sÄ“dÄ“ noteikta 14. septembrÄ«, kad, iespÄ“jams, kļūs skaidrs, vai nav notikusi atkal jauna afÄ“ra.

Novērtē šo rakstu:

0
0