Vai jauna afÄ“ra? “Zelta tilta†galÄ bÅ«vÄ“s zelta ceļu ap Ķekavu
Uldis Suharevskis · 09.09.2021. · Komentāri (0)Valsts uzņēmums “Latvijas Valsts ceļi” (LVC) valsts vÄrdÄ parakstÄ«jis lÄ«gumu par Ķekavas apvedceļa bÅ«vniekiem pirms tiesas sprieduma, vai šÄdu lÄ«gumu vispÄr drÄ«kstÄ“s slÄ“gt.
LÄ«guma slÄ“gšanas steigu diktÄ“ nauda, ko lÄ«gums sola. LÄ«gums noslÄ“gts par ceļa bÅ«vi un uzturÄ“šanu 20 gadu garumÄ kopÄ par 250 132 500 eiro, neierÄ“Ä·inot pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas nodokli, ko valsts maksÄs pati sev. Valsts tÄdÄ“jÄdi uzņēmusies parÄdu, ko dzÄ“sÄ«šot 20 gadu laikÄ pÄ“c ceļa bÅ«ves pabeigšanas ar 12 528 513 eiro maksÄjumiem ik gadus, atkal neieskaitot pievienotÄs vÄ“rtÄ«bas nodokli.
ŠÄdi valsts maksÄjumi nav uzņēmÄ“ju tÄ«rÄ peļņa, jo 17,5 kilometrus gara ceļa izbÅ«ve (14,4 kilometri jauna ceļa un 3,1 kilometrs jau esoša ceļa pÄrbÅ«ves) un uzturÄ“šana neizbÄ“gami kaut ko maksÄ. TomÄ“r arÄ« atlikusÄ« summa pietiekama, lai ignorÄ“tu tiesu un tos apstÄkļus, kuru dēļ tiesa pieņēmusi izskatÄ«šanai sÅ«dzÄ«bu par LVC rÄ«kotÄ konkursa rezultÄtiem.
DarÄ«juma summas izteiktas eiro pašreizÄ“jÄ vÄ“rtÄ«bÄ, ko tagad strauji samazina inflÄcija, kas bÅ«vniecÄ«bÄ izpaužas Ä«paši spÄ“cÄ«gi. Ja ceļu bÅ«vÄ“s, tad pašreizÄ“jos apstÄkļos lÄ«guma izmaksas viegli var pÄršauties pÄri miljardam eiro. Uz jebkuru bÅ«vobjektu tagad attiecas tas, ko aÄ£entÅ«rai LETA 29. jÅ«lijÄ teicis “Skonto bÅ«ve” valdes loceklis Juris PÄ“tersons, “ka par tÄdÄm cenÄm, kÄ tagad konkursi ir vinnÄ“ti, neko uzbÅ«vÄ“t Ä«sti nevarÄ“s. ProblÄ“ma bÅ«s jÄrisina”.
ŠÄ«s bÅ«vsezonas laikÄ tÄ“rauda stiegrojumam cenas un zÄÄ£materiÄlu cenas dubultojušÄs, un vairÄk vai mazÄk izmaksas kÄpušas visÄs pozÄ«cijÄs. NacionÄlÄs bibliotÄ“kas bÅ«vniecÄ«bas laikÄ daudz pieticÄ«gÄka inflÄcija mijÄs ar deflÄciju, bet bÅ«vnieki un valsts tik un tÄ turpina tiesÄties par to, kura puse kurai nesamaksÄjusi vai pÄrmaksÄjusi atbilstoši dažÄdiem rÄdÄ«tÄjiem, kÄdos izsaka inflÄciju.
Apvedceļa gadÄ«jumÄ ieguvÄ“jiem no bÅ«vniecÄ«bas ir jo sevišÄ·i svarÄ«gi bÅ«vdarbus sÄkt lÄ«dz gadu mijai, pÄ“c kuras tiks sarÄ“Ä·inÄti šogad piedzÄ«votie sadÄrdzinÄjumi un secinÄts, ka nolÄ«gtajÄm cenÄm ar reÄlajÄm cenÄm saistÄ«bas vairs nav nekÄdas. Tas draud ar projektu vÄ“tÄ«šanu un nesÄkto projektu atlikšanu (dažiem atlikšanu uz mūžīgiem laikiem), ko katra projekta bÄ«dÄ«tÄji cenšas nepieļaut par jebkuru cenu. Ķekavas apvedceļa gadÄ«jumÄ šÄ« cena ir risks samaksÄt miljonos eiro izsakÄmu summu, protams, no valsts kabatas kÄ kompensÄciju tai pusei, kas cietusi no prettiesiski slÄ“gta lÄ«guma ar citiem ceļa bÅ«ves konkursa dalÄ«bniekiem.
ŠobrÄ«d nauda apsolÄ«ta speciÄli konkrÄ“tÄ projekta izpildei izveidotam uzņēmumam “Ķekava ABT”. PÄ“c ieguldÄ«tÄ kapitÄla galvenais tur skaitÄs LuksemburgÄ reÄ£istrÄ“ts investÄ«ciju fonds TIIC, jo ceļa bÅ«vei jÄnotiek par investora naudu. Latvijas valsts sÄks apmaksÄt tikai jau gatavu ceļu. TÄdÄ gadÄ«jumÄ ceļu faktisko bÅ«vÄ“tÄju nozÄ«me ir mazÄka vai pavisam maza.
AritmÄ“tiski tas izteikts tÄ, ka 80% ieguldÄ«juma dodot TIIC, bet pa 10% - LatvijÄ labi zinÄmie ceļu bÅ«ves uzņēmumi “ACB” un “Binders”. TIIC dÄ“vÄ“šana par investÄ«ciju fondu nenozÄ«mÄ“, ka tam pietiek naudas kaut vai Ķekavas apvedceļa uzbÅ«vÄ“šanai. ĪstenÄ«bÄ te darÄ«šana ar finanšu starpniekiem, kas pratuši sarunÄt aizdevumu ceļu bÅ«vniekiem.
TiklÄ«dz 16. jÅ«lijÄ tika parakstÄ«ts ceļa bÅ«ves pasÅ«tÄ«juma lÄ«gums, nominÄli SkandinÄvijas un arÄ« Baltijas valstÄ«m piederošÄ Ziemeļu InvestÄ«ciju banka izsÅ«tÄ«ja paziņojumu par 61,1 miljona eiro aizdošanu “Ķekavai ABT”. Ziemeļu InvestÄ«ciju banka norÄdÄ«ja arÄ« uz Eiropas InvestÄ«ciju bankas piedalÄ«šanos projekta finansÄ“šanÄ.
KonkrÄ“ti Ķekavas apvedceļa bÅ«vdarbiem nepieciešamÄs aizdevÄ“ju un darÄ«jumu starpnieku rindas sakÄrtošana ir prasÄ«jusi gadus piecus, bet Latvijas valsts vÄ“lÄ“šanÄs veikt pasÅ«tÄ«jumus ar atliktiem maksÄjumiem ir tikpat veca kÄ valsts.
Budžeta deficÄ«ti bija parasta lieta Latvijai gan pirms, gan pÄ“c neatkarÄ«bas atjaunošanas. Kopš pagÄjušÄ gadsimta 90. gadiem vismaz Eiropas valstÄ«m jÄrÄ“Ä·inÄs ar aizdevÄ“ju prasÄ«bÄm ierobežot budžetu deficÄ«tu, tÄpÄ“c tika attÄ«stÄ«tas shÄ“mas, kÄ aizņēmumus budžetÄ neuzrÄdÄ«t. ŠÄdu shÄ“mu kopÄ«gais apzÄ«mÄ“jums ir publiskÄ un privÄtÄ partnerÄ«ba (PPP), kam daudz dažÄdu variantu.
Latvijai šÄ« shÄ“ma ir devusi Dienvidu tiltu RÄ«gÄ, kas savas dÄrdzÄ«bas dēļ izpelnÄ«jies arÄ« Zelta tilta palamu. LÄ«dzÄ«gi kÄdreizÄ“jais satiksmes ministrs AinÄrs Šlesers gatavojÄs finansÄ“t ceļu posma RÄ«ga – SÄ“nÄ«te rekonstrukciju. PÄ“c tam reÄli veiktÄ ceļa atjaunošana šajÄ posmÄ parÄdÄ«ja, ka darbus iespÄ“jams veikt reizes desmit lÄ“tÄk, nekÄ tika plÄnots, bet, jÄ, – veikt gadus desmit vÄ“lÄk.
Kad Latvija 2008. gadÄ nonÄca uz bankrota sliekšÅ†a un bija spiesta atdot valsts finanšu pÄrraudzÄ«bu kreditoriem, tie uzgÄja gan realizÄ“to, gan nerealizÄ“to PPP projektu un aizliedza Latvijai turpmÄk ar kaut ko tÄdu nodarboties. TÄpÄ“c veselus desmit gadus nÄcÄs runÄt ne tikai par kÄda konkrÄ“ta objekta finansÄ“šanu PPP režīmÄ, bet par Latvijas atgriešanos starp valstÄ«m, kurÄs PPP nav naudas zagšanas sinonÄ«ms. TiesÄšanÄs tomÄ“r signalizÄ“, ka nekÄda bÅ«tiska tikumu maiņa Latvijas valsts pÄrvaldes aparÄtÄ nav notikusi.
Ja ir tiesÄšanÄs, tad ir arÄ« vismaz viens izbrÄÄ·Ä“ts pretendents uz Ķekavas apvedceļa bÅ«vi. SÄkumÄ interesentu un pretendentu bija vairÄk, bet finÄla cīņa notika starp “Ķekavu ABT” un principÄ lÄ«dzÄ«gi uzbÅ«vÄ“tu apvienÄ«bu no spÄņu “Cointer Concesiones Sociedad Limitada” (CCS) un vietÄ“jÄs ceļu bÅ«ves firmas “Igate”.
SituÄcija mainÄ«jÄs brÄ«dÄ«, kad 2019. gada 17. septembrÄ« Iekšlietu ministrijas IekšÄ“jÄs drošÄ«bas birojs rÄ«koja teatrÄlas represijas ne tikai pret “Igates”, bet arÄ« Valsts robežsardzes vadÄ«tÄjiem, jo it kÄ brÄÄ·is esot robežsardzes pasÅ«tÄ«tie un “Igates” bÅ«vÄ“tie stiprinÄjumi uz valsts austrumu robežas. PÄ“c diviem pilnÄ«ga klusuma gadiem šÄ« lieta aktualizÄ“jusies ne sakarÄ ar izmeklÄ“tÄju panÄkumiem, bet sakarÄ robežpÄrkÄpÄ“ju masas parÄdÄ«šanos BaltkrievijÄ.
Divu gadu laikÄ varÄ“ja tikai minÄ“t, kÄpÄ“c toreizÄ“jais tracis tika celts. VarbÅ«t robežbÅ«ves aizskÄra kontrabandistu, bet varbÅ«t uz Ķekavas apvedceļu konkurÄ“jošos firmu un konkrÄ“to labuma guvÄ“ju intereses.
AttiecÄ«bÄ uz Ķekavas apvedceļu sekas bija tÄdas, ka “Igate” pÄrkvalificÄ“jÄs no konkursa dalÄ«bnieces apvienÄ«bÄ ar CCS par CCS darbu izpildÄ«tÄju. Tas tika darÄ«ts ar mÄ“rÄ·i, lai “Igates” reputÄcijas problÄ“mas netraucÄ“tu CCS meklÄ“t naudu Ķekavas projektam. Par to CCS informÄ“ja LVC, kas nelikÄs ne zinis par statusu, kÄdÄ arÄ« “Igates” darbinieki turpinÄja piedalÄ«ties konkursa procedÅ«rÄ paredzÄ“tajÄs sarunÄs starp pasÅ«tÄ«tÄju un pretendentiem. RezultÄtÄ gan CCS piedÄvÄjums sadÄrdzinÄjÄs par aptuveni 60 miljoniem eiro.
Kad sarunas beidzÄs ar LVC lÄ“mumu par labu “Ķekavai ABT”, sÅ«dzÄ«bu par šo lÄ“mumu Iepirkumu uzraudzÄ«bas birojam iesniedza tikai CCS. Tad gan atklÄjÄs, kÄda bijusi jÄ“ga panÄkt it kÄ tikai kosmÄ“tiskas izmaiņas konkursa dokumentu noformÄ“jumÄ. IUB zibenÄ«gi izlÄ“ma sÅ«dzÄ«bu pÄ“c bÅ«tÄ«bas neizskatÄ«t, jo tas esot pret likumu un konkursa noteikumiem, ka konkursa rezultÄtus apstrÄ«došÄ puse nav identiska ar konkursÄ startÄ“jušo pusi.
“ProcesuÄlie jautÄjumi attiecÄ«bÄ uz iesniegumu izskatÄ«šanu vienmÄ“r ir primÄrie,” deklarÄ“ja IUB vadÄ«tÄja vietniece Evija Mugina AdministratÄ«vajÄ rajona tiesÄ, kad tur tika izskatÄ«ta CCS sÅ«dzÄ«ba ne vairs par LVC, bet IUB lÄ“mumu.
ŠÄ gada 2021. gada 3. jÅ«nijÄ notika tiesas sÄ“de, kurÄ tiesnese Arita Zariņa pieņēma lÄ“mumu pÄ“c bÅ«tÄ«bas izskatÄ«t nevis IUB, bet LVC lÄ“mumu, t.i., uzklausÄ«t CCS pÄrstÄvju pretenzijas. AdvokÄts JÄnis Spilve norÄdÄ«ja uz LVC konkursa komisijas atrašanos interešu konfliktÄ, kÄ maigi apzÄ«mÄ“t situÄciju, kurÄ lÄ“mums par labu “Ķekava ABT” pieņemts atbilstoši ieteikumiem, ko snieguši “ACB”un “Bindera” algoti cilvÄ“ki. Ar to domÄti pilnÄ«gi legÄli maksÄjumi firmÄm, kas gan konsultÄ“jušas LVC, gan konsultÄ“jušas un auditÄ“jušas “ACB”, “Binderu” un “Ķekava ABI”.
Visus šos darbus vadÄ«jis Roberts StuÄ£is. Uzņēmumu reÄ£istrs glabÄ datus, ka viņš bijis patiesÄ labuma guvÄ“js auditorfirmÄ “Deloitte Latvia”, par kuru lÄ«dz prasÄ«tÄjiem nonÄkušas tÄdas ziņas, ka LVC par konsultÄcijÄm Ķekavas apvedceļa bÅ«vnieka izvÄ“lÄ“ samaksÄjuši tuvu vienam miljonam eiro. Šis pats R. StuÄ£is ir bijis patiesÄ labuma guvÄ“js arÄ« “Deloitte Latvia” meitasfirmÄ “Deloitte Audits”, kas atbilstoši firmas nosaukumam veicis darbÄ«bas “ACB” un “BinderÄ”, t.i. perfekti zinÄjis,, ko LVC prasÄ«t no konkursa dalÄ«bniekiem, lai viņa auditÄ“tÄs firmas prasÄ«bÄm atbilstu. No “Deloitte” sistÄ“mas R. StuÄ£is izstÄjies pirms gada.
R. StuÄ£is kopÄ ar savulaik bankas “Citadele” pÄrdošanas darÄ«jumos manÄ«to Valdi Siksni ir lÄ«dzÄ«pašnieki firmai “Callidus Capital”, kuras nosaukums figurÄ“ “Ķekavas ABT” 16. jÅ«lija paziņojumÄ par veiksmÄ«gi noslÄ“gto lÄ«gumu ar LVC. “Callidus Capital” paziņojumÄ godÄts par konsorcija finanšu padomnieku.
LVC apgalvo, ka nekÄdi pÄrmetumi uz to neattiecoties. Uzņēmuma preses pÄrstÄve Anna Kononova pauda, ka “interešu konflikts var attiekties uz tÄm personÄm, kas ir iepirkumu komisijas locekļi vai iepirkumu dokumentÄcijas sagatavotÄji,” bet R. StuÄ£is “nekad nav piedalÄ«jies nekÄdÄ projekta dokumentÄcijas sagatavošanÄ un nav bijusi iesaistÄ«ta konsultÄciju sniegšanÄ LVC.” KÄ jau tas pieņems šÄdas atbildÄ“s, tÄ tÅ«lÄ«t pat arÄ« beidzas ar norÄdÄ«jumu, ka “ņemot vÄ“rÄ tiesvedÄ«bu, vairÄk komentÄrus par šo faktu LVC nevar sniegt”. Toties slÄ“gt lÄ«gumu atbilstoši tiesas izskatÄ«šanÄ esošam LVC lÄ“mumam LVC var gan.
Tiesa A. Zariņas personÄ ir apņēmusies pÄrbaudÄ«t, kÄ Ä«sti tapis LVC 2020. gada 13. augusta lÄ“mums par labu “Ķekavai ABT”. TÄtad – ir vai nav R. StuÄ£is savÄ vai viņam piederošo firmu darbinieku personÄ piedalÄ«jies projekta dokumentÄcijas sagatavošanÄ un konsultÄciju sniegšanÄ LVC, ja citÄ“jam A. Kononovas formulÄ“jumus. Proti, “lai objektÄ«vi noskaidrotu apstÄkļus šajÄ lietÄ, tiesai ir nepieciešami LVC iepirkuma komisijas 2019. gada 15. oktobra tikšanÄs protokola un 2019.protokola un 2019. gada 17.gada 17. decembra protokola Nr. 54 audioieraksti,” teikts tiesas lÄ“mumÄ pÄ“c 3. jÅ«nija tiesas sÄ“des.
LÄ«dz ar to tiesa bija noteikusi LVC termiņu šo materiÄlu iesniegšanai tiesÄ. LVC tiesas lÄ“mumu izpildÄ«jis, un to izskatÄ«šana nÄkamajÄ tiesas sÄ“dÄ“ noteikta 14. septembrÄ«, kad, iespÄ“jams, kļūs skaidrs, vai nav notikusi atkal jauna afÄ“ra.