Iesaki rakstu:

Kas latvietim ir lauku Ä«pašums? Tā ir saikne ar Latvijas zemi, saikne ar dzimtas tradÄ«cijām, tā ir dzÄ«vesvieta, kur veselÄ«gā vidÄ“ izaudzināt savus bÄ“rnus. Zeme ir ienākumu avots un nodrošinājums nezināmajai nākotnei, zeme vienmÄ“r dos izdzÄ«vošanai nepieciešamo iztikas mazumiņu un ļaus pārdzÄ«vot grÅ«tus laikus – ekonomiskās krÄ«zes, karus, ekoloÄ£iskas katastrofas.

BrÄ«vvalsts laikā, lai izveidotu sociāli stabilu sabiedrÄ«bu, centās Ä«pašumus vienmÄ“rÄ«gi sadalÄ«t visiem Latvijas pavalstniekiem - katram savs kaktiņš, katram savs stÅ«rÄ«tis zemes. Toreiz izprata, ka valsti veido stipras Ä£imenes, bet Ä£imenes ekonomiskais pamats ir savs Ä«pašums. Lauku zeme bieži vien arÄ« šodien ir vÄ“rtÄ«gākais, kas Ä£imenei pieder.

Pašlaik vienmÄ“rÄ«gs Ä«pašumu sadalÄ«jums veicinātu pilsoņu piesaisti savai valstij, tādÄ“jādi samazinot izbraukšanu no Latvijas. Īpašnieks nevar aizbraukt peļņā uz ārzemÄ“m, jo jāpielabo vÄ“tras bojātais jumts, jāpļauj zāle, jānojauc bebru bÅ«vÄ“tie dambji, no meža jāizvāc kritušie koki.

Mazo Ä«pašnieku darbÄ«ba

Zemnieka gÄ“ns ir visos latviešos, arÄ« pilsÄ“tniekos. Daudziem zeme ir mantota un atgÅ«ta denacionalizācijas laikā, citi to iegādājušies vÄ“lāk. Zeme pieder arÄ« lauku ciematu un mazpilsÄ“tu iedzÄ«votājiem. Šie Ä«pašnieki lauku sÄ“tās pavada atvaļinājumu un cer tur pavadÄ«t arÄ« mūža nogali, atstājot Ä«pašumu mantojumā nākamajām paaudzÄ“m.

Pateicoties nelielajiem zemes Ä«pašniekiem, liela daļa Latvijas zemes nav nonākusi ārzemnieku vai nepilsoņu Ä«pašumā, Ä“kas paglābtas no sagrÅ«šanas un zeme no aizaugšanas. Dažs turÄ«gāks pilsÄ“tnieks visus brÄ«vos lÄ«dzekļus ieguldÄ«jis lauksaimniecÄ«bas un dārza tehnikas iegādÄ“, kā arÄ« Ä“ku rekonstrukcijā, cits saimnieko pieticÄ«gāk, lielu daļu sava laika veltot trÄ«sdesmitgadÄ«ga traktora remontam. Īpašuma uzturÄ“šanai un apsaimniekošanai tiek veltÄ«ts viss brÄ«vais laiks un ieguldÄ«ti visi lÄ«dzekļi. Savus izdevumus prasa arÄ« nekustamā Ä«pašuma nodoklis un transports.

Nelielo Ä«pašumu apsaimniekošanai neatmaksājas iegādāties augstražīgu un dārgu tehniku. Pagastos, kur nenotiek aktÄ«va lauksaimnieciskā darbÄ«ba, nevienam nav vajadzÄ«gas pļavas siena ieguvei - vietÄ“jiem lopkopjiem pietiek ar savām pļavām. Sludinājumos daudzi piedāvā pļavas siena savākšanai bez maksas.

Nelielo saimniecÄ«bu mežu platÄ«ba dažkārt ir lielāka par to lauksaimnieciskās zemes platÄ«bu. Šie meži, ja neskaita meža ekonomiskās vÄ“rtÄ«bas uzlabošanas projektus, kas ietver arÄ« jaunaudžu kopšanu, ir ārpus ZemkopÄ«bas ministrijas uzmanÄ«bas loka, bet tā varÄ“tu bÅ«t iespÄ“ja Krievijas gāzi aizstāt ar vietÄ“jo kurināmo - malku un šÄ·eldu. Bez meža piekabes, vinčas, baļķu satvÄ“rÄ“ja, lentzāģa, malkas zāģētāja-skaldÄ«tāja saimniecÄ«bas Ä«pašniekam ar savām rokām jāpārcilā un jāpārstrādā simtiem tonnu kokmateriālu.

Bez savas tehnikas ir gandrÄ«z neiespÄ“jami saskaņot mežstrādnieku darbu, izvedÄ“jtraktora darbu, zemes sasaluma laiku, kailsalu, pavasara šÄ·Ä«doni, kad slÄ“dz pagasta ceļus un laiku, kad kokmateriāliem labākās cenas. Atbalstu tehnikas iegādei var saņemt saimniecÄ«bas, kuras var pierādÄ«t, ka ir ražojušas iepriekšÄ“jā gadā. Veidojas apburtais loks - nevar ražot, jo nav tehnikas, bet tehniku nevar iegādāties, jo nav ražots iepriekšÄ“jā gadā. ZemkopÄ«bas ministriju neinteresÄ“, ka saimniecÄ«bā mežu ir vairāk nekā lauksaimniecÄ«bas zemes un meža kopšanas darbi paveikti likumdošanā noteiktajos termiņos.

Lai Ä«pašnieku zemes varÄ“tu iesaistÄ«t lauksaimnieciskajā ražošanā, risinājums varÄ“tu bÅ«t zemes Ä«pašnieku kooperācija, bet ZemkopÄ«bas ministrijai nav programmu tās attÄ«stÄ«bai. Tās nospraustais mÄ“rÄ·is ir lauku saimniecÄ«bu skaita samazināšana, attÄ«stot vidÄ“jās un lielās saimniecÄ«bas. VÄ“l bÅ«dama ZemkopÄ«bas ministres amatā, Laimdota Straujuma paredzÄ“ja, ka 2030. gadā lauku saimniecÄ«bu skaits bÅ«s divreiz mazāks.

Pašlaik nelielie Ä«pašnieki nav apvienoti sabiedriskajās organizācijās, viņu viedokli neuzklausa. Medijos un diskusijās izskan tikai ražojošo lauksaimnieku viedoklis. Ražojošie lauksaimnieki un ZemkopÄ«bas ministrijas darbinieki nelielos Ä«pašniekus dÄ“vÄ“ par "dÄ«vāna zemniekiem" - tādiem, kuri sēž uz dÄ«vāna un, neko nedarot, saņem naudu.

Tiek izplatÄ«ti mÄ«ti, ka "dÄ«vāna zemnieki" bez pÅ«lÄ“m iegÅ«st maksājumus, "tikai nopļaujot" zāli. Bet "tikai nopļaušana" ietver arÄ« krÅ«mu izciršanu pļavās, kuri tur saauguši pÄ“c kolhozu sabrukuma, akmeņu novākšanu un meža tehnikas atstāto vagu lÄ«dzināšanu. Katru gadu jānolÄ«dzina svaigie mežacÅ«ku rakumi, jāapzāģē krÅ«mi, kuri no mežmalām pamazām ieaug pļavās, un jāizvāc pļavās vÄ“ja sagāztie koki. Manu piecpadsmit pļavu ar 23,3 ha kopplatÄ«bu perimetrs pÄ“c Lauku atbalsta dienesta (LAD) mÄ“rÄ«jumu datiem ir desmit (!) kilometri. Un tad var Ä·erties pie nelÄ«dzenās, akmeņainās, ciņainās, celmainās pļavās salauztās pļaujmašÄ«nas un nolietotā traktora remonta, lai tos sagatavotu pļaujas darbiem.

LAD noteikumu izmaiņas

Lauku Ä«pašumu denacionalizācijas gaitā daudzi Ä«pašnieki savu zemi tā arÄ« neatguva, jo to privatizÄ“ja Breša zemnieki vai "labticÄ«gie ieguvÄ“ji". Ja Ä«pašnieki atguva zemi, tad bez lauksaimniecÄ«bas tehnikas, lopiem un bieži vien arÄ« bez Ä“kām. NespÄ“dami zemi apsaimniekot, daudzi to pārdeva ārzemniekiem vai vietÄ“jiem lielsaimniekiem, bet pacietÄ«gākie sagaidÄ«ja 2004.gadu, kad kā negaidÄ«tu dāvanu sāka saņemt lauku atbalsta maksājumus. No 2011.gada LAD maksāja mazāk labvÄ“lÄ«go apvidu (MLA) maksājumus, ja saimniecÄ«bā bija vismaz viena bišu saime uz trÄ«s hektāriem.

Daudzi atbalsta saņēmÄ“ji iegādājās bišu saimes, bet 2012. gadā, pārkāpjot tiesiskās paļāvÄ«bas principu, MLA atbalsta saņemšanai LAD jau prasÄ«ja 1,5 saimes uz hektāru - četrarpus reizes vairāk nekā iepriekšÄ“jā gadā, nedodot pārejas periodu bišu saimju skaita palielināšanai. Gadu vÄ“lāk biškopji par savām pļavām MLA atbalstu vairs nesaņēma vispār.

Lai arÄ« bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gi visā Latvijā ir vairs tikai mazāk kā viens procents no visiem zālājiem, ar šo gadu LAD pieprasa nevis tikai zāles nopļaušanu un sasmalcināšanu, bet arÄ« tās sapresÄ“šanu ruļļos. VÄ“l, protams, jāveic vālošana un ruļļu aizvešana. Darba apjoms ir palielināts trÄ«skārši, bet lauku atbalsta maksājumi par to samazināti. VarbÅ«t varÄ“tu piekrist biologu prasÄ«bai novākt zāli bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«go zālāju platÄ«bās, bet kāds varÄ“tu bÅ«t pamatojums prasÄ«bai novākt zāli arÄ« parastajās pļavās, turklāt atkal bez pārejas perioda prasÄ«bu ieviešanā?

LAD vairs nemaksā Natura 2000 atbalstu par pļavām, kurš pagājušogad bija 44 eur/ha. Šogad atbalsts par bioloÄ£iskās daudzveidÄ«bas uzturÄ“šanu zālājos samazināts no 123 eur/ha uz 55 eur/ha, jo tiek mainÄ«ta zālāju klasifikācija - notiek pāreja no BVZ (BioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gais zālājs) uz klasifikāciju atbilstoši ES nozÄ«mes biotopu ražības klasÄ“m ar atbalsta samazinājumu vÄ“l nepārvÄ“rtÄ“tajiem zālājiem. Ir solÄ«ts, ka Dabas aizsardzÄ«bas pārvalde pārvÄ“rtÄ“s esošos BVZ zālājus lÄ«dz... 2020. gadam (!).

Tie, kuri vÄ“las, var privāti algot ekspertu, bet tā atzinumu LAD sola ņemt vÄ“rā tikai, sākot no 2016. gada. TādÄ“jādi šogad ir radÄ«ta finansÄ“juma bedre BVZ apsaimniekotājiem. Zāles savākšanai ir vajadzÄ«gs papildfinansÄ“jums, turklāt, lai to uzsāktu, jāiegādājas tehnika - ruļļu prese, kas piemÄ“rota darbam gan mitrās pļavās, gan stāvu pauguru nogāzÄ“s, un vālotājs, abu kopÄ“jā viszemākā cena lietotai tehnikai varÄ“tu bÅ«t aptuveni 5000 eiro, bet jaunai - aptuveni 10 000 eiro. ZemkopÄ«bas ministrija tam neparedz nekādu atbalstu.

Pļaušana kā pakalpojums maksā vismaz 50 eiro/ha, savākšana ruļļos - vÄ“l aptuveni tikpat, un tam jāpierÄ“Ä·ina arÄ« vālošana un ruļļu aizvākšana. Pakalpojuma izmaksas krietni pārsniegtu vienotā platÄ«bu maksājuma 58 eiro/ha un zaļināšanas maksājuma 34 eiro/ha kopsummu.

Dažos pagastos lielsaimnieki pat atsakās sniegt maksas pakalpojumus siena novākšanā draugiem un kaimiņiem, to pamatojot ar savstarpÄ“ju norunu, kuru nedrÄ«kstot pārkāpt.

Siena ruļļi pagasta ražojošajiem lauksaimniekiem nav vajadzÄ«gi. ArÄ« pagasta lauku konsultanti nezina, kam tos varÄ“tu piedāvāt. Kur tos ruļļus likt - purvā, mežā, grāvÄ«? VarbÅ«t aizvest uz RÄ«gu kā dāvanu zemkopÄ«bas ministram?

Ja nav lÄ«dzekļu siena sagatavošanas tehnikas iegādei, varbÅ«t nepieteikt platÄ«bas atbalsta maksājumu saņemšanai? Jau iepriekš neapstrādātai lauksaimniecÄ«bas zemei bija noteikta 1,5% liela nekustamā Ä«pašuma nodokļa papildlikme. Pa to laiku medijos jau valda lauksaimniecÄ«bas zemju sakopšanas psihoze, un Ministru kabinets 7. jÅ«lijā izdarÄ«jis grozÄ«jumus AdministratÄ«vo pārkāpumu kodeksā, nosakot, ka sods par lauksaimniecÄ«bas zemes neapstrādāšanu bÅ«s no 180 lÄ«dz 1080 eiro.

Ko darÄ«t zemes Ä«pašniekiem? Par to valdÄ«ba jau ir parÅ«pÄ“jusies. Mazos zemes Ä«pašniekus ar atplestām rokām gaida jaundibinātais Zemes fonds. Tikai nedomājiet, ka Zemes fonda mÄ“rÄ·is tāpat kā Latvijas brÄ«vvalsts laikā ir nodrošināt bezzemniekus ar zemi. Tā mÄ“rÄ·is ir atpirkt labu lauksaimniecisko zemi (sliktu nepiedāvāt!) no Latvijas pilsoņiem, lai to koncentrÄ“tu lielās platÄ«bās un pievienotu ražojošajām saimniecÄ«bām, iespÄ“jams, ka arÄ« ārzemniekiem piederošÄm.

No 2014. gada 1.novembra stājās spÄ“kā izmaiņas likumā "Par zemes privatizāciju lauku apvidos", kas tika pieņemtas ar 2014.gada 3.jÅ«lija grozÄ«jumiem. Jaunie likuma grozÄ«jumi bÅ«tiski izmaina kārtÄ«bu, kādā turpmāk varÄ“s iegādāties lauksaimniecÄ«bas zemes. It kā pret ārzemju zemes pircÄ“jiem vÄ“rstais likums vislielākos šÄ·Ä“ršÄ¼us liek tieši Latvijas pamatiedzÄ«votājiem, kuri gribÄ“tu iegādāties savu pirmo zemes Ä«pašumu - lauku sÄ“tu kopā ar lauku zemi. LÅ«k ko raksta kāds komentÄ“tājs pie Latvijas AvÄ«zes raksta "Latvijas Zemes fonds sāk darbu" šÄ« gada 26. jÅ«nijā:

"ŠÄ« jaunā kārtÄ«ba faktiski iznÄ«cinās viensÄ“tas kā Ä£imenes dzÄ«vesvietu, kuras vÄ“l saglabājušÄs pÄ“c padomju laiku politikas visus pārcelt dzÄ«vot uz ciematiem. PiemÄ“rs: cilvÄ“kam pieder 13 ha liela lauku viensÄ“ta (kadastrālā vÄ“rtÄ«ba neliela), vairāk nekā 3 ha aizņem mežs, vÄ“l pagalms un zeme zem Ä“kām, lauksaimniecÄ«bas zeme paliek 9 ha - tātad mazāk par 10, it kā varÄ“tu pārdot jebkuram! Bet nekā, nedrÄ«kst! Jo kopÄ“jā platÄ«ba ir 13 ha. Tur ir lauku māja ar saimniecÄ«bas Ä“kām, pirtiņa, dÄ«Ä·is, ābeļdārzs, ogu krÅ«mi, skaista ainava, arÄ« nedaudz meža, lai bÅ«tu sava malka. Ir labs ceļš, netālu no ciemata. Tā bÅ«tu ideāla dzÄ«vesvieta Ä£imenei, kura grib pārcelties uz laukiem. Lieko LIZ viņi sākumā varÄ“tu iznomāt. Taču nekā - Ä£imene šo Ä«pašumu pirkt nedrÄ«kst! To var nopirkt tikai lauksaimnieks (lielsaimnieks), kurš mājas un visu pārÄ“jo nošÄ·Å«rÄ“s, vai arÄ« zemes fonds. Skaistā ainava viņus neinteresÄ“, vajadzÄ«ga tikai zeme kā ražošanas lÄ«dzeklis, un senās mājas traucÄ“ intensÄ«vajai lauksaimniecÄ«bai (lielajiem traktoriem un zemes indÄ“šanai ar Ä·Ä«miju). Latvijas lauki izskatÄ«sies kā Ukrainas stepe - plašums lÄ«dz apvārsnim... ŠÄ« jaunā kārtÄ«ba ir lielsaimnieku lobÄ“ta un neizdevÄ«ga pašreizÄ“jiem lauku sÄ“tu un zemes Ä«pašniekiem, jo krasi samazina pircÄ“ju loku, lÄ«dz ar to krasi samazinās Ä«pašumu cenas. Tā ir neizdevÄ«ga arÄ« Ä£imenÄ“m, kuras vÄ“lÄ“tos pārcelties dzÄ«vot uz laukiem."

MinÄ“tie piemÄ“ri liecina, ka Latvijā tiek pārkāpta ANO PamatiedzÄ«votāju tiesÄ«bu deklarācija, kuras ievadā tiek paustas rÅ«pes par to, ka pamatiedzÄ«votāji vÄ“stures gaitā ir cietuši daudzas netaisnÄ«bas inter alia (cita starpā) kolonizācijas un tām piederošo zemju, teritoriju un resursu atņemšanas rezultātā, kā dēļ šie iedzÄ«votāji nav varÄ“juši Ä«stenot savas tiesÄ«bas uz attÄ«stÄ«bu saskaņā ar savām vajadzÄ«bām un interesÄ“m. Teiktais pilnā mÄ“rā attiecināms uz Latviju, kuras pamatiedzÄ«votāji cietuši okupācijas, kolonizācijas, deportāciju, Ä«pašuma konfiskācijas un piespiedu kolektivizācijas dēļ.

Deklarācijas 26.panta 2.daļa nosaka: "PamatiedzÄ«votājiem ir tiesÄ«bas savā Ä«pašumā turÄ“t, izmantot, attÄ«stÄ«t un kontrolÄ“t zemes, teritorijas, kas tiem pieder tradicionālu Ä«pašumtiesÄ«bu dēļ vai ko tie tradicionāli apdzÄ«vojuši vai izmantojuši vai citādi ieguvuši."

Pamatojoties uz šo ANO deklarāciju, aicinu Latvijas likumdošanā likvidÄ“t jebkādus ierobežojumus un diskriminÄ“jošas normas, tajā skaitā nodokļu, nodevu, soda naudu veidā, jebkuram Latvijas pamatiedzÄ«votājam iegādāties un turÄ“t savā Ä«pašumā zemes Ä«pašumu lauku apvidÅ«, kurš pÄ“c sava lieluma atbilst tradicionālai Latvijas lauku saimniecÄ«bai. ArÄ« LAD jāatceļ diskriminÄ“jošie nosacÄ«jumi.

Lauku apdzÄ«votÄ«ba un lauku saimniecÄ«bu skaits katru gadu samazinās. Jaunajā Latvijas lauku attÄ«stÄ«bas programmā (2014-2020) varam izlasÄ«t par klimata pārmaiņu mazināšanu un CO2 piesaistes pasākumiem, bet tajā ir pārāk maz pasākumu, ar kuriem varÄ“tu laukiem piesaistÄ«t cilvÄ“kus. ZemkopÄ«bas ministrija paļaujas, ka ekonomiskā attÄ«stÄ«ba pati par sevi piesaistÄ«s cilvÄ“kus. Ar algu var piesaistÄ«t Ä«slaicÄ«gi, bet vislabākā un ilglaicÄ«gākā piesaiste ir savs Ä£imenes Ä«pašums laukos. Pašlaik ZemkopÄ«bas ministrijas uzmanÄ«ba ir pievÄ“rsta ražojošo lauksaimnieku interesÄ“m, bet tā dÄ“vÄ“tie neražojošie zemes Ä«pašnieki ir pilnÄ«gi ārpus tās uzmanÄ«bas.

Neražojošais zemnieks nav nekas pastāvÄ«gs un nemainÄ«gs. Par tādu var kļūt laucinieks, kurš atrod darbu pilsÄ“tā. Ražojoša lauksaimnieka dÄ“ls, kurš brÄ«vdienas pavada vecāku saimniecÄ«bā, rekonstruÄ“jot dzÄ«vojamo māju, arÄ« ir neražojošais zemnieks, bet varbÅ«t ar laiku turpinās vecāku darbu. Savukārt pilsÄ“tnieks, kurš pļauj pļavas un strādā savā mežā, aizejot pensijā, var kļūt par ražojošu lauksaimnieku. AtšÄ·irÄ«bā no Lielbritānijas Latvijas ZemkopÄ«bas ministrijai ir programmas gados jauno lauksaimnieku (young farmers) atbalstam, bet nav paredzÄ“ts atbalsts jebkura vecuma lauksaimniekiem iesācÄ“jiem (new farmers).

Pašlaik ar saukli par zemes sakopšanu tiek lobÄ“tas ražojošo lauksaimnieku intereses - kurš gan nevÄ“las kļūt vÄ“l lielāks un varenāks, šoreiz gan negodÄ«gā veidā izmantojot valsts institÅ«cijas. Latvijas lauksaimniecÄ«ba ES lÄ«menÄ« ir cietusi sakāvi cīņā par lauku atbalsta maksājumiem, kuri bÅ«tu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi vecajām ES dalÄ«bvalstÄ«m, un Krievijas noieta tirgus sašaurināšanās dēļ ražojošie lauksaimnieki ir Ä·Ä“rušies pie šÄ·iru cīņas pret citiem zemes Ä«pašniekiem, bet ZemkopÄ«bas ministrija, kurai vajadzÄ“tu uzņemties atbildÄ«bu par lauku attÄ«stÄ«bu plašÄkā nozÄ«mÄ“, ir kļuvusi par lielsaimnieku interešu lobÄ“tāju.

ZemkopÄ«bas ministrijai Latvijas Lauku attÄ«stÄ«bas programmā (2014 - 2020) jānosaka nelielo zemes Ä«pašnieku loma lauku attÄ«stÄ«bā, jāparedz atbalsta pasākumi un jāintegrÄ“ tie lauksaimnieciskajā ražošanā, neatsavinot tiem piederošo zemi ar piespiedu administratÄ«viem pasākumiem.

Nelielo zemes Ä«pašumu iekļaušana lauksaimnieciskajā ražošanā jāveic, atbalstot kooperāciju, kopÄ«gi izmantojot zemi, ražošanas Ä“kas, tehniku, gatavojot lopbarÄ«bu, sadarbojoties mežu izmantošanā. VarÄ“tu arÄ« lÄ«dzÄ«gi kā Somijā zemes Ä«pašniekiem piešÄ·irt papildatvaļinājumus ražas novākšanai.

ArÄ« valsts mÄ“roga plānošanas dokumentos (LAP) jānosaka, ko mÄ“s sagaidām no lauku attÄ«stÄ«bas - vai tikai piena litrus, graudu tonnas un gaļas kilogramus eksportam uz Krieviju un Ķīnu vai veselÄ«gu, sakoptu un apdzÄ«votu vidi, kurā iespÄ“jama tautas atražošana un attÄ«stÄ«ba. SaprātÄ«gi izmantot zemi kā ražošanas resursu ir mÅ«su pienākums, tomÄ“r maldÄ«gi bÅ«tu iedomāties, ka vien tikai ar tÅ«kstošiem gadus seno lauksaimniecÄ«bas nozari spÄ“sim kā lÄ«dzÄ«gi nostāties blakus industriāli attÄ«stÄ«tajām kosmosa un militāro tehnoloÄ£iju lielvalstÄ«m.

Visā Latvijā pļavās vÄ“l joprojām stāv nevienam nevajadzÄ«gi siena ruļļi. Sludinājumos tos piedāvā par ceturtdaļcenu vai atdāvina par velti. UzņēmÄ«gi cilvÄ“ki, kuriem ir tehnika un šÄ·Å«Å†i glabāšanai, tos savāc no visa pagasta. BÅ«tu bijis pilnÄ«gi pietiekami, ja pirmajā gadā sienu savāktu tikai no bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gajām pļavām, bet vÄ“lāk, palielinot lauksaimniecÄ«bas dzÄ«vnieku skaitu vai uzstādot apkures krāsnis ruļļu sadedzināšanai, vāktu sienu no visām pļavām. Nepārdomāta, voluntāri pieņemta lÄ“muma dēļ ir izšÄ·iesti lÄ«dzekļi, saražojot nevienam nevajadzÄ«gu mantu.

Ja arÄ« jÅ«s piekrÄ«tat, ka pašreizÄ“jā Latvijas lauku politika ir kļūdaina un nav pieļaujams ZemkopÄ«bas ministrijas piecgadu plānu dēļ padzÄ«t no savas zemes Ä«pašniekus, kuru dzimtas tur saimnieko varbÅ«t pat jau ilgāk nekā divsimt gadu, aicinu rakstÄ«t uz [email protected], lai kopÄ«gi apsvÄ“rtu protesta akcijas rÄ«košanu.