“Vai jaunÄ kÄrtÄ«ba iznÄ«cinÄs Latvijas viensÄ“tas kÄ Ä£imenes dzÄ«vesvietu?†- ko saka ZemkopÄ«bas ministrija
PIETIEK · 12.10.2015. · Komentāri (12)PÄ“c vairÄkÄm dienÄm esam saņēmuši ZemkopÄ«bas ministrijas komentÄru Pietiek 5. oktobrÄ« publicÄ“tajam, plašu lasÄ«tÄju ievÄ“rÄ«bu guvušajam Zigurda StrÄ«Ä·a rakstam “Vai jaunÄ kÄrtÄ«ba iznÄ«cinÄs Latvijas viensÄ“tas kÄ Ä£imenes dzÄ«vesvietu?” - tik izteiksmÄ«gu, ka publicÄ“jam to pilnÄ apmÄ“rÄ, bez saÄ«sinÄjumiem un labojumiem:
"LauksaimniecÄ«bas galvenais uzdevums ir nodrošinÄt sabiedrÄ«bu ar pÄrtiku. TÄdēļ ikvienas lauksaimniecÄ«bas platÄ«bas primÄrais uzdevums ir lauksaimnieciskÄs produkcijas ražošana, izmantojot ilgtspÄ“jÄ«gas ražošanas metodes.
Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernÄkai, samazinÄs lauksaimniecÄ«bÄ nodarbinÄto skaits. Šis process ietekmÄ“ apdzÄ«votÄ«bu lauku teritorijÄ, tÄpÄ“c lauksaimniecÄ«bas nozarei ir svarÄ«ga loma arÄ« apdzÄ«votÄ«bas saglabÄšanÄ laukos. Tieši mazÄs un Ä£imenes saimniecÄ«bas spÄ“j salÄ«dzinoši Ätri pielÄgoties izmaiņÄm tirgÅ«, dažÄdot savu saimniecisko darbÄ«bu, nodrošinÄt savu Ä£imeni un saimniekot, izmantojot metodes, kas ir saudzÄ“jošas videi.
TÄdēļ, lai nodrošinÄtu pÄrtikas ražošanu, uzlabotu lauksaimniecÄ«bas un mežsaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“ju, kÄ arÄ« saglabÄtu lauku teritorijas apdzÄ«votÄ«bu, tiek sniegts atbalsts lauksaimnieciskÄs produkcijas ražotÄjiem gan ES, gan Latvijas valsts lÄ«menÄ«.
Lauksaimnieku un mežsaimnieku atbalsta avoti un veidi ir vairÄki. Ir gan tiešie atbalsta maksÄjumi, gan atbalsts atklÄtu konkursu veidÄ kÄ lÄ«dzfinansÄ“jums no Eiropas LauksaimniecÄ«bas fonda lauku attÄ«stÄ«bai (ELFLA), ko LatvijÄ Ä«steno, realizÄ“jot Lauku attÄ«stÄ«bas programmu 2014.-2020. gadam (LAP). LAP paredz atbalstu arÄ« lauku teritoriju attÄ«stÄ«bai un vÄ“l dažÄda veida atbalstu, tajÄ skaitÄ atbalstu ražotÄju grupÄm (ražotÄju kooperÄcijai) un atbalstu par sakoptiem zÄlÄjiem.
LAP 2014.-2020. gadam ir sagatavota, to apspriežot ar Latvijas lauksaimnieku nevalstiskajÄm organizÄcijÄm, kurÄs darbojas gan lielie, gan vidÄ“jie, gan mazie zemnieki, jaunie zemnieki, bioloÄ£iskie lauksaimnieki u.c.
JaunÄ LAP 2014.-2020. gadam dod iespÄ“ju sÄkt vairÄku Latvijas lauksaimniekiem un lauku iedzÄ«votÄjiem nozÄ«mÄ«gu atbalsta pasÄkumu Ä«stenošanu gan šajÄ, gan turpmÄkajos gados Latvijai LAP 2014.-2020. gadam ir pieejams 1,531 miljarda eiro liels finansÄ“jums, kas ir par 11 procentiem vairÄk nekÄ iepriekšÄ“jÄ plÄnošanas periodÄ.
Galvenie LAP mÄ“rÄ·i ir ieguldÄ«jumi un investÄ«cijas, kas tiks virzÄ«tas tÄ, lai palielinÄtu ekonomiski aktÄ«vo un uz tirgu orientÄ“to saimniecÄ«bu skaitu, atbalstu novirzot lauku saimniecÄ«bu konkurÄ“tspÄ“jas palielinÄšanai, kÄ arÄ« veicinot kooperÄcijas attÄ«stÄ«bu lauksaimniecÄ«bÄ un mežsaimniecÄ«bÄ.
JaunajÄ LAP liels uzsvars ir likts uz pasÄkumiem, kas saistÄ«ti ar ekonomiskÄs izaugsmes, vides un klimata mÄ“rÄ·iem, piemÄ“ram, investÄ«cijÄm, atbalstam bioloÄ£iskai lauksaimniecÄ«bai, agrovides pasÄkumiem, zinÄšanu veicinÄšanai un teritorijÄm ar dabas ierobežojumiem.
SalÄ«dzinot ar iepriekšÄ“jo plÄnošanas periodu, LAP 2014.-2020. gadam ir divkÄršots finansÄ“jums LEADER jeb sabiedrÄ«bas virzÄ«tas vietÄ“jÄs attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju sagatavošanai un Ä«stenošanai. Ikviena kooperÄcija sabiedrÄ«bÄ – tajÄ skaitÄ arÄ« lauku iedzÄ«votÄju un mazo meža Ä«pašnieku – ir process, kas ir atkarÄ«gs no pašu šo sabiedrÄ«bas grupu iniciatÄ«vas. Jebkuras sadarbÄ«bas vai kopdarbÄ«bas formas izvÄ“le un atbilstošÄs organizÄcijas izveide ir pašas šÄ«s sabiedrÄ«bas daļas rokÄs.
Neviena valstiska iestÄde, tajÄ skaitÄ ZemkopÄ«bas ministrija, kooperÄciju “no augšas” neveido, tÄ ir pašu iedzÄ«votÄju rÄ«cÄ«ba. TajÄ pašÄ laikÄ ZM ir nodrošinÄjusi virkni pasÄkumu lauksaimnieku un meža Ä«pašnieku kooperÄcijas veicinÄšanai. PiemÄ“ram, š.g., septembra sÄkumÄ valdÄ«ba apstiprinÄja meža un saistÄ«to nozaru attÄ«stÄ«bas pamatnostÄdnes 2015.–2020. gadam, kuru mÄ“rÄ·is ir atzÄ«to meža Ä«pašnieku kooperatÄ«vu apsaimniekoto platÄ«bu pieaugums lÄ«dz 200 000 hektÄriem no pašreizÄ“jiem meža kooperatÄ«vu apsaimniekotajiem 5000 hektÄriem.
Ikvienam Latvijas iedzÄ«votÄjam var bÅ«t Ä«pašums laukos. Bet pilnÄ«gi visÄm darbÄ«bÄm, ko Ä«pašnieks savÄ lauksaimniecÄ«bas zemÄ“ vai meÅ¾Ä dara, nav paredzÄ“ts ES un valsts atbalsts. Ikviens atbalsts ir mÄ“rÄ·Ä“ts kÄdai konkrÄ“tai darbÄ«bai, un ZemkopÄ«bas ministrija rÅ«pju lokÄ primÄrais ir produkcijas ražotÄjs.
Bet ZemkopÄ«bas ministrijai, tÄpat kÄ Vides aizsardzÄ«bas un reÄ£ionÄlÄs attÄ«stÄ«bas ministrijai, ir atbalsta programmas (Natura 2000, LIFE) lauku vides saglabÄšanai, un arÄ« Ekonomikas ministrijai ir atbalsta programmas mazajiem un vidÄ“jiem komersantiem."