Iesaki rakstu:

To viņi rakstÄ«ja pirms 160 gadiem - 1859. gadā. Å…emot vÄ“rā šodienas valdÄ«bas attieksmi pret demogrāfiju, latviešu kā visstraujāk izzÅ«došÄs Eiropas nācijas statusu un konkrÄ“tu politiÄ·u neatlaidÄ«gas pÅ«les sabotÄ“t demogrāfijas atbalsta politiku, tiešÄm izskatās, ka viņu prognoze varÄ“tu izrādÄ«ties pareiza. LÄ«dz paredzÄ“tajiem 200 gadiem atlikuši nosacÄ«ti 40 gadi. Tikai tas nav iepriekšnolemts, tas ir pašreizÄ“jas valdÄ«bas, koalÄ«cijas apzināts lÄ“mums.

TraÄ£iski ironiskā kārtā pÄ“c izglÄ«tÄ«bas valodnieks, patriotiskas latviešu Ä£imenes dÄ“ls Krišjānis Kariņš izrādÄ«jies tās partijas - “VienotÄ«bas” premjers, kura apzināti ved latviešus kā nāciju uz bedri. Tas nav pārspÄ«lÄ“jums, tā tiešÄm ir. Apgalvojums, patiesÄ«bā - apsÅ«dzÄ«ba balstās skaidri redzamā attieksmÄ“ un rÄ«cÄ«bpolitikā. Protams, nav runa tikai par “VienotÄ«bu,” konformistiski klusÄ“tāji ir arÄ« pārÄ“jās vecajās un pašreizÄ“jās varas partijās.

Te būs minētais izdevums un fragments.

“MÅ«su tÄ“vzemes aprakstÄ«šana un daži pielikumi Ä«sumā saņemti. Grāmatiņa priekš skolām un mājām. Ar vienu landkārti.”

 Jelgavā 1859. gads

Izdevumam ir 66 lappuses un ar 200 gadu prognozi latviešiem un lietuviešiem tā arÄ« beidzas - tas ir pÄ“dÄ“jā rindkopā. Tur ir ceturtā nodaļa "Latvieši un Leiši":

“Bet kā tad uz priekšu izdosies ar Latviešu un Leišu tautām un valodām? Vai tās izmirs, jeb vai paliks dzÄ«vas? Tā mÅ«su dienās daudzi prasa, kauču tāda prasÄ«šana ir gluži veltÄ«ga. Jo tik tiešÄm, ka katram cilvÄ“kam ir jāmirst, tik tiešÄm arÄ« mirst ar laiku katra tauta. Cik daudz lielas un maktÄ«gas tautas nav izmirušas pagalam! Bet kad miršanas laiks bÅ«s klāt, to nevar zināt ne pie cilvÄ“ka, ne pie tautas. Šodien liekas tā un tā, dažs ir saslimis uz miršanu, un otrā dienā ir vis pagalam savādi. Kad nu arÄ« neviens nevar skaidri par to lietu ko zināt, tad taču to var droši noteikt, kad mÅ«su un citu tautu bÅ«šanu uzlÅ«kojam, ka pirmajo nākošu 200 gadu starpā Latviešu tauta ne izzudÄ«s vis, un ka tādēļ tiem pienākas liela pateicÄ«ba, kas no sirds pÅ«lÄ“jās Latviešu valodu un literatÅ«ru kopdami. Jo tā visulielāka daļa no Latviešu bÄ“rniem un bÄ“rnu bÄ“rniem lÄ«dz piektu vai desmitu augumu citur jau nevarÄ“s gudrÄ«bas smelties, kā LATVIEŠU grāmatās. Kas tik iespÄ“j, lai mācās arÄ« citas valodas, pavisam vāciski, bet labu mācÄ«bu vajag mÅ«su dienās IT VISIEM tautas bÄ“rniem.”

Ilustrācijai – ekrānšÄviņš: Latvijas Sabiedriskā medija (LSM.lv) raksts angļu valodā - “Latvijai pagājušÄ gadā bija straujākais iedzÄ«votāju samazinājums Eiropas SavienÄ«bā”.