Iesaki rakstu:

„Esmu ar mieru riskÄ“t ar savu politisko karjeru, lai pasaulÄ“ bÅ«t miers, bet es neesmu gatavs riskÄ“t ar pasauli savas politiskās karjeras dēļ.”D. Tramps

Mums pāri nemitÄ«gi gāžas ziņu lavÄ«na un neietekmÄ“ties no tās ir neiespÄ“jami. KamÄ“r iedziļinies un nonāc pie kāda secinājuma, aktualitātes jau ir mainÄ«jušÄs un nespÄ“j likt lietā gÅ«tās atziņas un pamanÄ«tās blÄ“dÄ«bas. Notikumu karuselis griežas tik ātri, ka pat speciālistiem neizdodas ziņu plÅ«smu apgÅ«t un kontrolÄ“t. Rezultāti, notikumi nemitÄ«gi mainās. Divdesmit pirmajā gadsimtā ir grÅ«ti noslÄ“pt informāciju, grÅ«ti kontrolÄ“t informācijas plÅ«smu, jo šodien katrs mobilais tālrunis zibenÄ«gi spÄ“j pārtapt par televÄ«ziju un tālruņa Ä«pašnieks bez speciālas izglÄ«tÄ«bas kļūst par reportieri, liecinieku un ziņas izplatÄ«tāju.

ŠÄdā jÅ«klÄ« ir viegli apmaldÄ«ties, par ar speciālām zināšanām nav iespÄ“jams saglabāt vÄ“su prātu un objektÄ«vi vÄ“rtÄ“t to, ko pats neesi redzÄ“jis un dzirdÄ“jis. Un, pat ja redzÄ“tu un dzirdÄ“tu, ar to vÄ“l ir par maz, lai izdarÄ«tu patiesus secinājumus – kāpÄ“c tā notiek. DarbÄ«bām var bÅ«t dažādi cÄ“loņi un iemesli.

Nedaudz subjektÄ«vi ielÅ«košos notikumos ap Donaldu Trampu.

Daudz tiek stāstÄ«ts un mÄ“Ä£ināts iestāstÄ«t, ka D. Tramps ir haotisks Krievijas kalpÄ«bā esošs uzņēmÄ“js, kurš nez kāpÄ“c kļuvis par ASV prezidentu. Par to, ka viņu tÅ«lÄ«t atstādinās no amata un ka viņš tā Ä«sti nesaprot, ko dara. Brīžiem tā var likties, bet, ja atmet liekvārdÄ«bu un ielÅ«kojas faktos un rezultātos, tad aina veidojas pavisam cita.

Turpinājumā mans redzÄ“jums, kas nav patiesÄ«ba pÄ“dÄ“jā instancÄ“ un ir tikai mana nepieredzÄ“jušÄ prāta auglis. Neesmu politologs vai deputāts, kuri visu par visiem zina un nekļūdās. VarbÅ«t mans redzÄ“jums kādam šÄ·itÄ«s uzmanÄ«bas vÄ“rts un ievÄ“rÄ«bas cienÄ«gs. Kaut, lai pasmietos.

Nesen D. Tramps tikās ar Krievijas prezidentu V. Putinu. Ko viņi runāja, daudzi zÄ«lÄ“, un apgalvo, ka zina, par ko viņu runāja. Es nezÄ«lÄ“šu un neapgalvošu, es nezinu, ko un par ko viņi runāja. Esmu pārliecināts, ka divdesmit pirmajā gadsimtā, lai ar kādu sarunātos nav nepieciešams kāpt lidmašÄ«nā un lidot, lai dažas stundas parunātu. Tehniskie lÄ«dzekļi ir pietiekami attÄ«stÄ«ti, un saruna ir iespÄ“jama no lieliem attālumiem. VienÄ«gais, kad ir nepieciešams runāt aci pret aci, bez lieciniekiem, ir, ja ir kas slÄ“pjams un neizpaužams. Nevis valstÄ«m, bet diviem cilvÄ“kiem ir kas runājams tādā tonÄ« un par tādām lietām, kuras labāk nedokumentÄ“t un pasaulei atstāt nezināmas.

Ko tad D. Tramps, kopš ir ASV prezidents, ir paveicis attiecÄ«bā pret Krieviju? IznÄ«cinājis simtiem Krievijas algotņu SÄ«rijā, precÄ«zi raidot raÄ·etes. ArÄ« daudz kara tehnikas, arÄ« aviācijas.

D. Tramps pārliecināja Filipīnas un Vjetnamu iepirkt kuterus, helikopterus un gāzi nevis Krievijā, bet ASV.

Sunītus, Izraēlu un ASV Apvienoja, lai radītu spiedienu pret Irānu un Krieviju.

Panāca, ka SaÅ«du Arābija palielina naftas ieguvi, lai samazinātu naftas cenu. Sakarā ar strauji augošo ražošanu ASV ir palielinājies pieprasÄ«jums pÄ“c naftas un cenas ir izaugušas, kas ir izdevÄ«gi Krievijai.

D. Tramps izdara spiedienu uz Vāciju, lai tā atteiktos no Krievijas gāzes un to iegādātos ASV. ASV jau piegādā gāzi Polijai un akmeņogles Ukrainai. Eiropas SavienÄ«ba piekrita iepirkt gāzi ASV, lai mazinātu atkarÄ«bu no Krievijas. PašreizÄ“ja ASV valdÄ«ba piegādā bruņojumu Ukrainai, kuru nedeva Baraks Obama.

D. Tramps izvieto ASV karaspēka daļas valstīs, kuras robežojas ar Krieviju, NATO ietvaros.

Pieņēma vairākas ekonomiskas sankcijas pret Krieviju un grasās ieviest jaunas.

Jā, viņš ir paziņojis, ka pilnÄ«bā neuzticas ASV izlÅ«kdienestiem. Un pamatoti. Jo Dž. Bušs noticÄ“ja un, balstoties uz nepatiesu informāciju, izraisÄ«ja karu Irākā, kas lielā mÄ“rā veicināja bÄ“gļu problÄ“mu un daudzus nogalināja. IzraisÄ«ja badu Irākā.

Daudz ir dzirdēts, ka D. Tramps vēlas ieviest muitas nodevas Eiropai. Kā ir patiesībā? Patiesībā 1945. gadā ASV, labu gribot pēckara Eiropai, lai palīdzētu attīstīties un atgūties pēc Otrā pasaules kara, ļāva Eiropas valstīm bez muitas nodevām ievest ASV Eiropā ražoto un audzēto, bet ASV, ievedot Eiropā, maksāja muitu.

Karš sen ir beidzies, un Eiropa nav nabadzÄ«bas un trÅ«kuma vajāta. Un D. Tramps pateica: pietiek. Piedāvāju turpmāk atteikties no muitas mÅ«su starpā vispār.

Eiropa bija šokā un nepiekrita, tad D. Tramps ieviesa Eiropas precÄ“m muitu. Visu šo skandālu rezultātā Eiropas SavienÄ«ba piekrita vienoties par muitas nodevu atcelšanu starp ES un ASV.

D. Tramps uzstāja, lai Ķīnas uzņēmÄ“ji pārstāj zagt ASV tehnoloÄ£ijas. Aplika ar muitu daudzus Ķīnas ražojumus. Atbildot uz to, Ķīna ieviesa muitas nodevu ASV audzÄ“tām sojas pupiņām. LaicÄ«gi iepirka ASV lielus krājumus sojas pupiņu, paziņoja, ka vispār vairs neiepirks pupiņas ASV, bet turpmāk pirks BrazÄ«lijā. D. Tramps parakstÄ«ja lÄ«gumu ar Eiropas SavienÄ«bu, ka sojas pupiņas un citus pārtikas produktus, kurus lÄ«dz šim pirka Ķīna, pirks Eiropa. Ķīnai nekas cits neatliks kā pirkt sojas pupiņas ASV, jo BrazÄ«lija neražo nepieciešamo daudzumu pupiņu.

Minētais ir labi ASV un neizdevīgi Krievijai. Vai lasītājs zina kaut vienu ASV prezidenta rīcību, kura būtu neizdevīga ASV un izdevīga Krievijai?