Iesaki rakstu:

Savulaik vÄ“l jaunā un naivā Latvija sapņoja kļūt par banku paradÄ«zi – “tuvāk par Šveici”. Par banku paradÄ«zi tā netapa, drÄ«zāk – par banku likvidatoru paradÄ«zi. Sekoja sapnis par “tiltu starp Austrumiem un Rietumiem”, kas arÄ« palicis neizsapņots. VÄ«zija par miljoniem RÄ«gas šprotu visā Krievijā palojošajās Latvijas piena upÄ“s pamanÄ«jās izplÄ“nÄ“t ne vienreiz vien, neraugoties uz Latvijas uzņēmumu spÄ«tÄ«go vÄ“lmi pÄ“c katras krÄ«zes tirgÅ« atgriezties no jauna.

PÄ“c 2014.gada Krimas notikumiem Krievija kā sapņu objekts vairs nav modÄ“ – par to ļauts sapņot tikai drudža murgos un arÄ« tad riskÄ“t saņemt vismaz stingro rājienu par “nepiedienÄ«giem sapņiem”. Kādu brÄ«di Latvija paflirtÄ“ja ar Tuvo Austrumu šeihiem - latviešiem taču jāpelna dirhami, kā teica kāds savulaik populārs politiÄ·is. Dirhamu pelnÄ«šana gan noteikti nav visiem pa spÄ“kam – pat Expo paviljonu Dubajā pašu spÄ“kiem uzcelt mums ir izaicinājums, kura kontekstā izstādes pārcelšana par gadu COVID-19 pandÄ“mijas ir tāda kā atkāpšanās ar godu…

Taču krÄ«ze agri vai vÄ“lu beigsies – ko tālāk? Lai iespÄ“ju savu garām nepalaistu, laikus jāplāno, kuram preciniekam post-COVID pasaulÄ“ sÄ“sties kamanās. Jo vairāk – post-COVID pasaulÄ“ ekonomiskās intereses bÅ«s mainÄ«jušÄs, par ko arÄ« šis ekonomista skatÄ«jums.

Ja jau viens liels un tuvs noieta tirgus vairs palicis tikai murgainās atmiņās, šajā pasaulÄ“ vÄ“l atliek divi, tiesa, krietni pretnostatÄ«ti savā bÅ«tÄ«bā – ASV un Ķīna.

ASV smagās COVID situācijas dēļ šobrÄ«d ir aizņemta ar savām problÄ“mām, tuvā nākotnÄ“ bÅ«s nodarbināta ar gaidāmo prezidenta vÄ“lÄ“šanu cīņām, pÄ“c kurām pietiks iekšpolitisko un ekonomisko problÄ“mu. Nez vai Latvijas biznesa intereses tās dienas kārtÄ«bā parādÄ«sies tuvāko gadu laikā. Maz cerÄ«bu sagaidÄ«t kādu kustÄ«bu arÄ« ES un ASV mazliet paplÄ“nÄ“jušÄ tirdzniecÄ«bas lÄ«guma sakarā.

Ķīna savukārt atkal nonākusi pasaules uzmanÄ«bas centrā. Tiesa, nevis ekonomisko sasniegumu un biznesa iespÄ“ju ziņā, bet gan COVID-19 vÄ«rusa dēļ, kas ir izraisÄ«jis globālo pandÄ“miju. Tam eļļu pielej ASV prezidenta D.Trampa nesenā publiskā retorika, vainojot Ķīnu vÄ«rusa izcelsmÄ“ un izplatÄ«šanas neierobežošanā, ko pavada arÄ« paziņojumi par “iespÄ“jamajām sekām” un jaunu tirdzniecÄ«bas tarifu ieviešanas varbÅ«tÄ«bu.[1] [2]

PandÄ“mijas rezultātā cieš visa pasaule, jo tiek ierobežoti sociālie kontakti un globāla cilvÄ“ku un preču kustÄ«ba. Pašlaik pasaulÄ“ pandÄ“mijas ietekme uz globālo tirdzniecÄ«bu ir uzmanÄ«bas centrā, neapejot arÄ« tādu tirdzniecÄ«bas superlielvalsti kā Ķīnu. Diez vai kāds apstrÄ«dÄ“s tÄ“zi, ka pandÄ“mija nopietni ietekmÄ“ starpvalstu ekonomiskās attiecÄ«bas, tostarp - Latvijas un Ķīnas attiecÄ«bas. VÄ«rusa dēļ pārcelts kārtÄ“jais 17+1 samits starp Centrālās un Austrumeiropas valstÄ«m un Ķīnu.

Latvijas sadarbÄ«bas iespÄ“jas biznesa jomā ar Ķīnu, tāpat kā ar jebkuru citu pasaules valsti, veido eksports, imports un investÄ«cijas. 21.gadsimtā ir manāma tendence pasniegt sadarbÄ«bu ar Ķīnu par kaut ko Ä«pašu. Manuprāt, tas ir tāpÄ“c, ka Ķīna strauji attÄ«stās jau pÄ“dÄ“jos 40 gadus, saskaņā ar Starptautiskā ValÅ«tas fonda (SVF) datiem tā rada teju 20% globālā iekšzemes kopprodukta (IKP).[3] Par spÄ«ti COVID-19 krÄ«zes raisÄ«tajai lejupslÄ«dei, SVF prognozes Ķīnas IKP ir labvÄ“lÄ«gas – pat 2020.g. tam prognozÄ“ 1,2% pieaugumu pretstatā pasaulei kopumā prognozÄ“tajam -3,0% IKP samazinājumam (t.sk. -7,5% Eirozonas valstÄ«s, -5,2% Krievijā un -5,9% ASV).

Ķīna ir atraktÄ«vs tirgus ārzemju uzņēmumiem, un Ķīna reāli izaicina pasaulÄ“ ekonomiski dominÄ“jošÄs valstis, kā ASV, Vācija un Japāna. IepriekšminÄ“tā statistika nav tikai šÄ« brÄ«zā prognoze, ko varÄ“tu bÅ«t ietekmÄ“jusi Ķīnas agrāka ieiešana un attiecÄ«gi – iziešana – no pandÄ“mijas radÄ«tās neskaidrÄ«bas. Ķīnas izaugsme ir iespaidÄ«ga – pÄ“c Pasaules bankas (PB) datiem[4], Ķīnas IKP 1979.gadā bija 178 miljardi ASV dolāru, bet 2018.gadā – 13.6 triljoni ASV dolāru. Šajā 40 gadu posmā IKP pieaugums pat viszemākajā punktā nav nokritis zem 3,9%. ArÄ« 2019.g. SVF prognoze Ķīnas izaugsmi 6,1% apmÄ“rā atspoguļo starp visaugstākajām lielāko pasaules ekonomiku kontekstā.

Pirms 40 gadiem Ķīna bija viena no nabadzÄ«gākajām valstÄ«m pasaulÄ“, bet pašlaik tā jau ir otrā lielākā ekonomika pasaulÄ“, atpaliekot tikai no ASV. Izaicinot ASV, kam kā jau izaicinātajam šobrÄ«d katrs cīņas ierocis šÄ·iet pievilcÄ«gs, Ķīna šÄ·iet visai drosmÄ«ga. Bet joprojām ASV ekonomiskais pārākums ir ievÄ“rojams. Pašlaik ASV IKP ir par trešdaļu lielāks nekā Ķīnas IKP.[5]

Ķīnas sasniegumi kopš atvÄ“ršanas politikas sākuma 1970.gadu beigās ir iespaidÄ«gi. Par to liecina gan apbrÄ«nu izraisošie makroekonomiskie valsts attÄ«stÄ«bas dati, gan arÄ« infrastruktÅ«ra un attÄ«stÄ«bas procesi uz vietas Ķīnas provincÄ“s un pilsÄ“tās. PÄ“c PB datiem, Ķīnas IKP no 1978.gada lÄ«dz 2018.gadam vidÄ“ji auga par 9.4% gadā. TÅ«risti, valsts institÅ«ciju vadÄ«tāji un uzņēmÄ“ji, kuri ir apmeklÄ“juši ne tikai Pekinu un Šanhaju, bet arÄ« Ķīnas centrālo daļu un rietumu reÄ£ionu, var redzÄ“t un pārliecināties par ļoti sarežģītu infrastruktÅ«ru, kā ātrgaitas dzelzceļiem, automaÄ£istrālÄ“m, komunālo infrastruktÅ«ru un telekomunikācijām dažādos Ä£eogrāfiskos apstākļos – lÄ«dzenumos, kalnainā apvidÅ«, džungļos un tuksnešos. Ķīniešu uzkrātā pieredze infrastruktÅ«ras attÄ«stÄ«šanā ir fantastiska. Tā var bÅ«t noderÄ«ga arÄ« mums.

Manuprāt, Latvijai un tās uzņēmumiem ir nepieciešama skaidra vÄ«zija savai attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£ijai un tam, kādas tehnoloÄ£ijas tiem nepieciešamas tās nodrošināšanai. Potenciāli inovatÄ«vu tehnoloÄ£iju piegādātāji varÄ“tu bÅ«t uzņēmumi no Ķīnas, taču šÄ·Ä“rslis ir Rietumu pasaulÄ“ esošÄs bažas par Ķīnas ražotāju preču kvalitāti un saikni ar valdÄ«bu. Uzskatu, ka šÄ«s bažas ir pamatotas.

Kā tās kliedÄ“t? Pirmkārt, jāpārskata paradigma, ka Ķīna ir tik vien lÄ“tu izejvielu un ne vienmÄ“r paredzamas kvalitātes preču izcelsmes valsts. LÄ«dz ar Ķīnas ekonomisko izaugsmi un iedzÄ«votāju ienākumu pieaugumu, tās ražošanas izmaksas pastāvÄ«gi pieaug. Lai nodrošinātu konkurÄ“tspÄ“ju, Ķīnas uzņēmÄ“ji arvien lielāku uzmanÄ«bu velta kvalitātes nodrošināšanai. Protams, pirmie savā ikdienā to pamana uzņēmumi, kas iegādājas sev izejvielas, komponentes vai ražošanas iekārtas. PatÄ“rÄ“tājs, kas no Ķīnas tirgotāja par iespÄ“jami lÄ“tāku naudu iegādājies kādu sÄ«kumu interneta platformā ar to vÄ“l Ä«sti nesaskaras.

Otrkārt, mÅ«su uzņēmÄ“jiem jāiepazÄ«st Ķīnas kvalitātes standarti un jāprot tie pareizi interpretÄ“t, lai izvairÄ«tos no kļūdām, kas rodas tirgus atšÄ·irÄ«bu dēļ. Visbeidzot, Ä«stā partnera atrašanai ir jāveltÄ« laiks. Lai izveidotu noturÄ«gas un kvalitātÄ“ balstÄ«tas darÄ«jumu attiecÄ«bas, nav jāpaļaujas uz oportunisma impulsu nezināma partnera izvÄ“lei, bet jāveido regulārus biznesa kontaktus ar uzņēmumiem no Ķīnas. Mani lÄ«dzšinÄ“jie pÄ“tÄ«jumi liecina, ka bÅ«tiskas ir arÄ« zināšanas un izpratne par biznesa iespÄ“jām sadarbÄ«bai ar Ķīnu, jo Ķīnas uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vide ir bÅ«tiski atšÄ·irÄ«ga no uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides Eiropas SavienÄ«bā. Pavadot vairākus gadus Ķīnā, esmu pārliecinājies, ka Rietumeiropas valstÄ«m šÄ« izpratne un pieredze jau ir radusies, bet mums – Latvijai – tās vÄ“l trÅ«kst. Šajā jomā ir biznesa iespÄ“jas biznesa konsultantiem un augstskolām.

VÄ“l viena uzņēmÄ“jdarbÄ«bas iespÄ“ja Latvijas uzņēmumiem ar Ķīnas uzņēmumiem ir Jaunais zÄ«da ceļš jeb Jostas un ceļa iniciatÄ«va. Tās ietvaros Latvija jau piedalās 17+1 sadarbÄ«bas formātā ar Ķīnu jeb Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas sadarbÄ«bas formātā, kas ir Ķīnas pašreizÄ“jā prezidenta ierosinātā Jostas un ceļa iniciatÄ«vas sastāvdaļa. Latvijas prioritātes sadarbÄ«bai ar Ķīnu jau identificÄ“tas. Latvijas Republikas Ä€rlietu ministrijas interneta vietnÄ“ ir minÄ“ts, ka šÄ«s prioritātes ir transports un loÄ£istika, investÄ«cijas infrastruktÅ«ras projektos, tirdzniecÄ«bas un tÅ«risms, studentu un pasniedzÄ“ju apmaiņa. Latvijas uzņēmumiem un citām organizācijām ir jāvienojas par konkrÄ“tiem projektiem, pasÅ«tÄ«jumiem un jāīsteno tie. Jostas un ceļa iniciatÄ«va ļauj biežāk tikties ar Ä·Ä«niešu uzņēmÄ“jiem un universitāšu pārstāvjiem.

Post-COVID pasaule ir izaicinājums katrai valstij, arÄ« Latvijai. Domāju, ka mums tā ir arÄ« iespÄ“ja restartÄ“t ekonomiskās attiecÄ«bas ar Ķīnu, lai sabalansÄ“tu Latvijas tirdzniecÄ«bu ar šo valsti, izveidotu lÄ«dzvÄ“rtÄ«gu piekļuvi Eiropas SavienÄ«bas un Ķīnas tirgiem, kā arÄ« pārskatÄ«tu esošÄs sadarbÄ«bas prioritātes. Tas ir bÅ«tiski, jo Latvijai preču imports no Ķīnas ir trÄ«s reizes lielāks nekā preču eksports uz Ķīnu. Latvijas Republikas Ä€rlietu ministrijas publicÄ“tie dati rāda, ka 2019.gadā Latvijas preču eksports uz Ķīnu bija 158 miljoni EUR, bet preču imports no Ķīnas – 510 miljoni EUR. [6] Turklāt Latvijas pakalpojumu eksports uz Ķīnu 2019.gadā vien palielinājās par 182%, sasniedzot 48 miljonus EUR, bet pakalpojumu imports no Ķīnas palielinājās par 14%, sasniedzot 80 miljonus EUR. ŠÄ·iet, ka Ä·Ä«niešu piedāvātā sadarbÄ«ba reizÄ“m ir pārāk apjomÄ«ga Latvijas uzņēmumiem un atsevišÄ·i sadarbÄ«bas piedāvājumi nav pieņemami Latvijas pusei, jo mums ir vietÄ“jo uzņēmÄ“ju intereses, pie mums strādā arÄ« daudzu citu valstu investori un mÅ«su valstÄ« eksistÄ“ stratÄ“Ä£iskas nozÄ«mes uzņēmumi. Uzskatu, ka šÄda situācija ir normāla un Latvijas pusei ir jāizlemj, kas no Ķīnas uzņēmumu piedāvājuma ir nepieciešams Latvijas ekonomikai.

Esot Ķīnā sajutu, ka biznesa apjomi Latvijā Ķīnas uzņēmumiem izraisa smaidu, bet tas nav viennozÄ«mÄ«gi, jo Ä·Ä«niešiem ir attÄ«stÄ«tas ekonomiskās attiecÄ«bas ar daudzām citām lÄ«dzÄ«ga izmÄ“ra valstÄ«m, piemÄ“ram, Dāniju, Somiju, Baltkrieviju. VÄ“rtÄ«gs fakts pārdomām ir tas, ka 2019.gadā Latvijas investÄ«cijas Ķīnā bija tikai 1 miljons EUR, Ķīnas uzņēmumu investÄ«cijas Latvijā – 54 miljoni EUR. ŠÄdus datus sniedz Latvijas Banka. Å…emot vÄ“rā Ķīnas kapacitāti, to varÄ“tu uzskatÄ«t tikai par prelÅ«diju investÄ«cijām Latvijā. PozitÄ«vi vÄ“rtÄ“ju to, ka Latvijas puse 2016.gadā notikušajā Ķīnas - Centrālās un Austrumeiropas valstu samitā RÄ«gā Ä·Ä«niešiem piedāvāja investÄ“t kādā no 5 projektiem Latvijā, kas ir loÄ£istikas centrs RÄ«gas brÄ«vostā, jauns termināls Ventspils brÄ«vostā, Rail Baltica intermodālais loÄ£istikas centrs SalaspilÄ«, loÄ£istikas centrs RÄ«gas lidostā un stratÄ“Ä£iskā sadarbÄ«ba ar airBaltic. Šie projekti ir apjomÄ«gi un interesanti Ķīnas pusei. Latvijas uzņēmÄ“jiem ir jāturpina iepazÄ«stināt Ä·Ä«niešu uzņēmÄ“jus ar saviem piedāvājumiem un jāuzklausa un jāvÄ“rtÄ“ Ä·Ä«niešu piedāvājumi.

ArÄ« 5G tehnoloÄ£iju ieviešana pašlaik ir karsts kartupelis pasaulÄ“, t.sk. Latvijā. Tā ir dārga tehnoloÄ£ija, kas šobrÄ«d tiek arÄ« politizÄ“ta bez kādiem sabiedrÄ«bai zināmiem pamatotiem argumentiem. Tieši Ķīnas vārds visbiežāk 5G kontekstā pÄ“dÄ“jos mÄ“nešos izskanÄ“jis šÄ«s valsts telekomunikāciju tehnoloÄ£iju ražotāja Huawei sakarā, kas ir viens no uzņēmumiem, kam tiek pārmesta jau minÄ“tā valdÄ«bas ietekme. TomÄ“r piedāvājuma pusÄ“ pasaules tirgÅ« ir trÄ«s lÄ«dzÄ«gi lieli spÄ“lÄ“tāji – katram virs 20% tirgus daļas, vienlaikus snieguma ziņā praktiski visos analÄ«tiÄ·u kritÄ“rijus tieši šÄ«s kompānijas tehnoloÄ£ijas vÄ“rtÄ“tas kā lÄ«deri.[7] IespÄ“jams, jāsāk ar ko mazu un kontrolÄ“jamu – varbÅ«t Latviju? Satiksmes ministrijas stratÄ“Ä£iskais plāns paredz 5G darÄ«t pieejamu lielākajās pilsÄ“tās – 50 000 iedzÄ«votāju teritorijās, kādas mums šobrÄ«d ir četras.[8] Vienlaikus tas šÄ·iet gan relatÄ«vi kontrolÄ“jams apjoms teritorijas un iedzÄ«votāju skaita ziņā, taču no Latvijas viedokļa – arÄ« nozÄ«mÄ«ga infrastruktÅ«ras daļa, kas strauji palielina mÅ«su uzņēmumu tehnoloÄ£isko kapacitāti un iedzÄ«votāju pieeju elektronisko pakalpojumu saņemšanai.

ŠÄdi var darÄ«t arÄ« ar Ä·Ä«niešu piedāvāto 5G risinājumu, kas tādÄ“jādi Latvijas uzņēmumiem radÄ«tu iespÄ“ju pārņemto tehnoloÄ£iju aprobÄ“t un jau tālāk nest Eiropā ar savu pievienoto vÄ“rtÄ«bu. BÅ«tiski, ka šÄ« ir tikai infrastruktÅ«ra, kuras prasmÄ«gas izmantošanas rezultātā Latvijas uzņēmumi var attÄ«stÄ«t savus tehnoloÄ£iskos risinājumus. Post-COVID pasaules bÅ«tiska pazÄ«mÄ“ bÅ«s arvien lielāka tehnoloÄ£iju loma ikdienā – šeit Latvijas uzņēmumiem ir iespÄ“ja iegÅ«t priekšrocÄ«bas sadarbÄ«bā ar Ķīnu, lai sevi nostiprinātu kā “5G lielvalsti”, ko dažādos forumos deklarÄ“juši daudzi – no mobilo sakaru operatoru vadÄ«tājiem lÄ«dz ārlietu ministram. ŠÄ« pat nav uzņēmumu savstarpÄ“ja konkurence, bet valstu konkurence par digitālo lÄ«deru lomām lÄ«dz ar gaidāmo tehnoloÄ£isko izrāvienu. KamÄ“r virkne lielo valstu Ä·Ä“rušÄs pie rÄ«cÄ«bas, radusies sajÅ«ta, ka mÄ“s šobrÄ«d pauzÄ“jam un gaidām to lÄ“mumus, skatoties, ka tik nenošaujam greizi. Jācer, ka pauze neievilksies un Latvija izmantos krÄ«zes iedoto ieelpas brÄ«di, lai iekarotu lÄ«derpozÄ«cijas vismaz ES valstu vidÅ«.

Ķīna ir pretimnākoša sadarbÄ«bai arÄ« zinātnes un augstākās izglÄ«tÄ«bas jomā. AkadÄ“miskais personāls un studenti var doties uz kādu no daudzajām Ķīnas universitātÄ“m, kuras strauji attÄ«stās. ŠÄdā veidā Latvija iegÅ«st speciālistus ar Ä·Ä«niešu valodas un specifiskām nozares zināšanām. AkadÄ“miskais personāls dodas uz Ķīnu, lai strādātu lekciju darbu un veiktu pÄ“tÄ«jumus, kā arÄ« mazinātu kultÅ«ras plaisu starp mÅ«su valstÄ«m. Ķīna Ä«paši veicina tādu zinātnieku piesaisti, kuri strādā angļu valodā augstā lÄ«menÄ« un kuriem ir pierādāma zinātnisko sasniegumu kvalitāte. LÄ«dz ar to akadÄ“miskais personāls var dot savu devumu izpratnes veicināšanā par Ķīnu mÅ«su valstÄ« un apgÅ«t Ķīnā attÄ«stÄ«tās tehnoloÄ£ijas, kuras pÄ“c tam var izplatÄ«t Latvijā.

ŠÄ« raksta sākumā minÄ“ju, ka ar Ķīnu veidojamas attiecÄ«bās tāpat kā ar jebkuru citu pasaules valsti, bet tā noslÄ“gumā tomÄ“r ir jāatzÄ«st, ka Ķīna šobrÄ«d kļūst par valsti, kas izstrādā, tā saucamās “cutting-edge” jeb modernākās tehnoloÄ£ijas daudzās jomās. Pie šÄdām valstÄ«m ir pieskaitāmas arÄ« ASV, Vācija un Japāna. Esmu pārliecināts, ka Ķīnas uzņēmumiem ir unikālas tehnoloÄ£ijas interneta un citu globalizācijas procesu veidošanā un regulÄ“šanā ar milzÄ«gu lietotāju skaitu, tāpÄ“c Ķīna var bÅ«t viena no tehnoloÄ£iju partneriem Latvijas uzņēmumiem.

SadarbÄ«bas iespÄ“jas biznesa jomā ir daudzas, prioritārās jomas un projekti jau ir identificÄ“ti. Bez tam ir izveidota arÄ« politiski labvÄ“lÄ«ga vide ekonomiskajai sadarbÄ«bai. Uzskatu, ka pašlaik darbs ir uzņēmÄ“ju lauciņā radušÄs biznesa iespÄ“jas izmantot. Latvijas uzņēmumiem bÅ«tu jāeksportÄ“ un jāinvestÄ“ aktÄ«vāk Ķīnā. Tam sākums ir meklÄ“jams šÄ«s valsts uzņēmÄ“jdarbÄ«bas vides izpratnÄ“ un apgÅ«šanā. Saprotot šÄ«s vides specifiku un laicÄ«gi izveidojot biznesa sakarus, mÄ“s varam paveikt to, kas citiem vÄ“l priekšÄ. Eiropas TirdzniecÄ«bas Kamera, aptaujājot Eiropas uzņēmumus Ķīnā, noskaidroja, ka Ķīnas tirgus Eiropas uzņēmumiem ir grÅ«tāk pieejams nekā Ķīnas uzņēmumiem - Eiropas tirgus.[9] Liela daļa šÄ«s neizpratnes slÄ“pjas biznesa vides nepārzināšanā – kurš pirmais sāks to izzināt un atklāt, tas bÅ«s ieguvÄ“js. Pat šÄ« brīža izolācijas apstākļos to var sākt plānot, piemÄ“ram, izmantot iespÄ“jas plānot lÄ«dzdalÄ«bu digitālās izstādÄ“s Ķīnā, kā jÅ«nijā paredzÄ“tā "China – CEEC Online Expo 2020", kas fokusÄ“jas uz sadarbÄ«bu 17+1 valstu kopā. Ja izstādes norise ir ierobežota fiziski, uzņēmÄ«gie Ä·Ä«nieši atver to virtuālā pasaulÄ“, turklāt reÄ£istrācija izstādei ir bez maksas.[10] PÄ“c LIAA informācijas tālredzÄ«gi savu dalÄ«bu pieteikušo Latvijas uzņēmumu skaits jau pārsniedzis 40.[11]

Domāju, ka šÄ« brīža krÄ«ze ir iespÄ“ja Latvijai gÅ«t sev nozÄ«mÄ«gu labumu, Ä«paši brÄ«dÄ«, kad lielākās pasaules ekonomikas vÄ“l ir aizņemtas ar pandÄ“mijas jautājumiem un vieglu roku spÄ“lÄ“jas ar pasaules ekonomiku nebÅ«t ne stimulÄ“jošÄm tirdzniecÄ«bas ierobežojumu spÄ“lÄ«tÄ“m. Ķīna šobrÄ«d raugās sākt ekonomikas atkopšanu, kas arÄ« mums tÅ«liņ bÅ«s augstas prioritātes uzdevums. Intereses sakrÄ«t. Atliek jautāt – vai izmantosim šo iespÄ“ju pirms citiem vai atkal pagaidÄ«sim un paskatÄ«simies…

* Dr.oec. Biznesa augstskola Turība docents, Dongbei University of Finance & Economics vieslektors 2016-2018, autors monogrāfijai par Latvijas uzņēmumu iespējām Ķīnā.

---

[1] Tramps redzējis pierādījumus par Covid-19 saistību ar Uhaņas laboratoriju. Delfi.lv (01.05.2020.) https://www.delfi.lv/news/arzemes/tramps-redzejis-pieradijumus-par-covid-19-saistibu-ar-uhanas-laboratoriju.d?id=52105577

[2] Global markets recoil as Trump threatens US-China trade war. The Guardian (01.05.2020.) https://www.theguardian.com/business/2020/may/01/global-markets-donald-trump-us-china-trade-war-coronavirus-covid-19

[3] IMF World Economic Outlook. April, 2020. https://www.imf.org/en/Publications/WEO/Issues/2020/04/14/weo-april-2020

[4] The World Bank. https://data.worldbank.org/indicator/NY.GDP.MKTP.KD.ZG?end=2018&locations=CN&start=1961&view=chart

[5] International Monetary Fund, World Economic Outlook Database, October 2019". IMF.org. International Monetary Fund. 15 October 2019. Retrieved 3 September 2019.

[6] LR Ārlietu ministrija. https://www.mfa.gov.lv/arpolitika/divpusejas-attiecibas/latvijas-un-kinas-tautas-republikas-attiecibas

[7] Strategy Analytics dati no portāla Telecoms.com (https://telecoms.com/496956/huawei-forecast-to-have-narrow-advantage-in-5g-ran-race/ )

[8] InformatÄ«vais ziņojums "Ceļvedis piektās paaudzes (5G) publisko mobilo elektronisko sakaru tÄ«klu ieviešanai Latvijā". IzskatÄ«ts LR MK 18.02.2020.

[9] European Chamber of Commerce in China. https://www.europeanchamber.com.cn/

[10] Pieejama: https://reg.cceecexpo.org/site/exhibitor.html

[11] Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra, 05.05.2020. http://www.liaa.gov.lv/lv/aktualitates/jau-42-latvijas-uznemumi-pieteikusies-digitalajai-izstadei-kina