Iesaki rakstu:

5. oktobrÄ« Pietiek publicÄ“ja manu rakstu „Vai jaunā kārtÄ«ba iznÄ«cinās Latvijas viensÄ“tas kā Ä£imenes dzÄ«vesvietu". Atbildot uz to, ZemkopÄ«bas ministrija 12. oktobrÄ« publicÄ“ja savu anonÄ«mo komentāru. ZemkopÄ«bas ministrija 8. oktobrÄ« publicÄ“ja arÄ« neviena neparakstÄ«tu Skaidrojumu par prasÄ«bām zālāju kopšanā, lai saņemtu tiešos maksājumus.

Savā rakstā minÄ“ju vairākas problÄ“mas, par kurām cerÄ“ju saņemt ZemkopÄ«bas ministrijas atbildi – par Ä«pašumu atņemšanas shÄ“mu, kura izveidota, apgrÅ«tinot zemes Ä«pašniekiem tās apsaimniekošanu, paredzot administratÄ«vus sodus par nesakoptu zemi, apliekot ar divkāršu Ä«pašuma nodokli nesakoptās platÄ«bas un nesen izveidojot Zemes fondu, kura mÄ“rÄ·is – uzpirkt izputināto Ä«pašnieku zemi.

MinÄ“ju arÄ« nesenās likumdošanas izmaiņas, kuru mÄ“rÄ·is pretrunā ar ANO PamatiedzÄ«votāju tiesÄ«bu deklarāciju ir apgrÅ«tināt Latvijas pamatiedzÄ«votājiem lauku zemes iegādi. Ierosināju Lauku attÄ«stÄ«bas programmā definÄ“t nelielo zemes Ä«pašnieku lomu lauku attÄ«stÄ«bā un veicināt to iekļaušanu lauksaimnieciskajā ražošanā, attÄ«stot kooperāciju.

Kā visaktuālāko problÄ“mu minÄ“ju pÄ“c ZemkopÄ«bas ministrijas rÄ«kojuma šovasar Latvijas laukos no parastajām (ne bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gajām) pļavām savākto nevienam nevajadzÄ«go sienu. Bet ZM anonÄ«majā atbildÄ“ ir saÄ«sināti pārstāstÄ«ts tās mājaslapas saturs, nepieminot bÅ«tiskākos uzdotos jautājumus.

AtbildÄ“ minÄ“tā „Leader” programma paredzÄ“ta sabiedrÄ«bas virzÄ«tas vietÄ“jās attÄ«stÄ«bas stratÄ“Ä£iju atbalstÄ«šanai, nevis valsts mÄ“rogā pieļautu kļūdu labošanai, turklāt šo lÄ«dzekļu piešÄ·iršana nav simtprocentÄ«gi garantÄ“ta - tā atkarÄ«ga no konkursa komisijas lÄ“muma un reti tiek piešÄ·irta projektiem privātā jomā.

Programma „LIFE” ir pārāk abstrakta, lai to varÄ“tu izmantot konkrÄ“tas saimniecÄ«bas atbalstam, bet „Natura 2000” attiecas tikai uz mežiem ar saimnieciskās darbÄ«bas ierobežojumiem Ä«paši aizsargājamās dabas teritorijās.

ZM raksta par tagad jau slÄ“gto kooperācijas atbalsta programmu, kura paredzÄ“ja lÄ«dzekļus kooperatÄ«vu biroju izveidei un biroju tehnikas iegādei. VÄ“l ir programmas jau attÄ«stÄ«tu ražotāju kooperācijai, lai tie varÄ“tu apvienoties tirgus apgÅ«šanai. VienÄ«gais kooperācijas veids, kas attÄ«stās sekmÄ«gi, ir meža Ä«pašnieku kooperācija.

Manuprāt, pašlaik ir vajadzÄ«gas atbalsta programmas lauksaimnieku kooperācijas uzsākšanai, lai pÄ“c četrdesmit gadus ilgušÄs piespiedu kolektivizācijas cilvÄ“ki atkal sāktu viens otram uzticÄ“ties un sadarboties. To vislabāk varÄ“tu veikt, atbalstot vienas tehnikas vienÄ«bas, piemÄ“ram, ruļļu preses, augstražīga vālotāja, kombaina, meža piekabes vai lentzāģa iegādi jaunizveidotam kooperatÄ«vam. Tikai tā spÄ“sim izmantot savus resursus - mazo saimniecÄ«bu pļavas un mežus.

Kopumā lauku attÄ«stÄ«bas programma (LAP) ir orientÄ“ta uz vispārÄ“jām tendencÄ“m, abstraktām lietām - tādām kā, piemÄ“ram, „zems oglekļa dioksÄ«da emisijas lÄ«menis”, „SVN (stratÄ“Ä£iskā vides novÄ“rtÄ“juma) specifiskie ieteikumi”, „pasākumu sinerÄ£iskā mijiedarbÄ«ba”.LAP nav atsevišÄ·i izdalÄ«ti vissvarÄ«gākie mÄ“rÄ·i un tiem pakāŗtotie, tā ir pārsātināta ar saÄ«sinājumiem un apzÄ«mÄ“jumiem, piemÄ“ram, no finanšu jomas patapinātais „EX-ANTE novÄ“rtÄ“jums”, „SWOT analÄ«ze”, „SVID analÄ«ze” kas, šÄ·iet, pilnÄ«gi saprotami ir tikai tā autoriem un daļēji arÄ« ministrijas ierÄ“dņiem.

Liekas, ka ZemkopÄ«bas ministriju vairāk interesÄ“ 7,3 miljardus lielā strauji augošÄ pasaules iedzÄ«votāju kopuma labklājÄ«ba, nevis Latvijas iedzÄ«votāji, kuru skaits strauji sarÅ«k. LAP nav orientÄ“ta uz cilvÄ“kiem, Ä£imeni, viensÄ“tām, bet uz abstraktu ekonomisko rādÄ«tāju sasniegšanu, nepamatoti paļaujoties, ka tie paši par sevi atnesÄ«s pārticÄ«bu visiem. Toties pret atsevišÄ·u indivÄ«du ir prasÄ«bas – esi mobils, esi konkurÄ“tspÄ“jÄ«gs, bet, ja nespÄ“j tāds bÅ«t – pārdod Ä«pašumu un pazÅ«di. Nav brÄ«nums, ka cilvÄ“ki bÄ“g no Latvijas.

LAP nav definÄ“ts vÄ“lamais lauku apdzÄ«votÄ«bas veids – PSRS okupācijas laikā izveidotie ciemati vai tradicionālās viensÄ“tas. Piespiedu kolektivizācijas laikā izveidoto lauku ciematu, kuru iedzÄ«votāju skaits strauji samazinās, atjaunošanai laikposmā no 2014. lÄ«dz 2020. gadam paredzÄ“ts atvÄ“lÄ“t 86 miljonus eiro, bet viensÄ“tu Ä“ku jumtu remontiem, Å«densapgādei un kanalizācijai, pievedceļu remontiem, elektrÄ«bas pieslÄ“gumu ierÄ«košanai lÄ«dzekļi nav paredzÄ“ti.

Joprojām bez elektrÄ«bas ir simtiem apdzÄ«votu viensÄ“tu. Nav izpratnes par to, ka jebkuras Ä“kas - gan dzÄ«vojamās, gan saimniecÄ«bas Ä“kas laukos ir kopÄ“ja nacionāla vÄ“rtÄ«ba un lauksaimnieciskās vai nelauksaimnieciskās uzņēmÄ“jdarbÄ«bas potenciāls un tādēļ nebÅ«tu pieļaujama to sabrukšana. (Latvijas brÄ«vvalsts laikā valsts par niecÄ«gu cenu pārdeva lauksaimniekiem bÅ«vmateriālus, lai arÄ« laucinieki varÄ“tu uzbÅ«vÄ“t modernas, labiekārtotas dzÄ«vojamās Ä“kas.)

Nav teikts, ko darÄ«t ar tādu neprognozÄ“tu blakusparādÄ«bu kā pilsÄ“tnieks laukos un strauji augošo laucinieku mobilitāti – šodien gandrÄ«z ikvienā lauku sÄ“tā vismaz viens Ä£imenes loceklis ir saistÄ«ts ar darbu pilsÄ“tā vai ārzemÄ“s.

Kādu ekonomisko izrāvienu mÄ“s varam cerÄ“t sasniegt, ja daudzi laucinieki (un arÄ« pilsÄ“tnieki) smÄ“Ä·iem un alkoholam tÄ“rÄ“ vairāk nekā pārtikai, nemaz nerunājot par šo atkarÄ«bvielu nodarÄ«to kaitÄ“jumu veselÄ«bai, darbaspÄ“jām un mūža ilgumam? AtkarÄ«bas vielu lietošanas ierobežošana LAP nav pieminÄ“ta pat garāmejot.

LÄ«dz šim platÄ«bu maksājumus varÄ“ja uzskatÄ«t par atbalstu viensÄ“tām un mazajām saimniecÄ«bām, jo to saņemšana nebija saistÄ«ta ar lauksaimniecÄ«bas dzÄ«vnieku skaitu un siena savākšanu. ArÄ« mazāk labvÄ“lÄ«go apvidu atbalstu varÄ“ja uzskatÄ«t par atbalstu mazo saimniecÄ«bu Ä«pašniekiem, bet, ZemkopÄ«bas ministrijai to sasaistot ar lauksaimniecÄ«bas dzÄ«vnieku skaitu, liela daļa to vairs nesaņēma.

ZM trÅ«kst izpratnes par to, ka lauksaimniecÄ«bai mazāk labvÄ“lÄ«gi apstākļi (MLA) ir ne tikai zemāka augsnes temperatÅ«ra un auglÄ«ba, bet arÄ« maza izmÄ“ra lauki un paugurains reljefs, kas ir ļoti ainavisks, bet stipri apgrÅ«tina saimniekošanu –, izvedot no meža kokmateriālus jāšÄ·Ä“rso purvainas, staignas ieplakas, bet ziemā traktors nespÄ“j uzvilkt kalnā baļķus. Daudzās saimniecÄ«bās jau ar pirmo sniegu vairs nevar ar auto iebraukt pagalmā, jo lietotās riepas, braucot pret kalnu, buksÄ“.

Vidzemes augstienÄ“ un tālāk uz austrumiem dažkārt ziema sākas jau novembra sākumā un ilgst lÄ«dz marta beigām – faktiski gandrÄ«z pusgadu. Kupenas ir krÅ«šu augstumā, un zemā gaisa temperatÅ«rā grÅ«ti iedarbināt tehniku. Dziļā sniega dēļ meža darbi ir stipri apgrÅ«tināti. Siena vākšanai stāvās nogāzÄ“s vajadzÄ«gs traktors ar labām bremzÄ“m, pieredze, precÄ«zs aprÄ“Ä·ins un apdomÄ«ba, lai neapgāztos vai kopā ar piecām tonnām dzelžu neieripotu purvā vai ezerā. ZemkopÄ«bas ministrija nav aprÄ“Ä·inājusi patiesās lauku platÄ«bas, ņemot vÄ“rā nogāžu slÄ«pumu, un nav noteikusi pļavas, kurās siena savākšana stāvo nogāžu dēļ netiktu pieprasÄ«ta.

ZemkopÄ«bas ministrijas Komentāra anonÄ«mais autors raksta: „Lauksaimnieciskajai ražošanai kļūstot modernākai, samazinās lauksaimniecÄ«bā nodarbināto skaits. Šis process ietekmÄ“ apdzÄ«votÄ«bu lauku teritorijā, tāpÄ“c lauksaimniecÄ«bas nozarei ir svarÄ«ga loma arÄ« apdzÄ«votÄ«bas saglabāšanā laukos.”

Šis abu pretrunÄ«go teikumu apvienojums lieliski raksturo Latvijas lauku politikas strupceļu, kādā to ved atbalsti industriālajai ražošanai, kur cilvÄ“ku darbs vajadzÄ«gs arvien mazāk. Un šis strupceļš ir veicinājis vÄ“l lielāku problÄ“mu - Latvijas demogrāfisko katastrofu.

Izeja no nodarbinātÄ«bas problÄ“mas ir nelielās saimniecÄ«bas. Darbu apjoms tajās ir neaptverams, un darbi nav padarāmi, bet kopumā atdeve no viena hektāra mazajās saimniecÄ«bās ir lielāka nekā lielsaimniecÄ«bās. Diemžēl mazajās saimniecÄ«bās mehanizācijas lÄ«menis parasti ir zems. Latvijai ir raksturÄ«gas cenu šÄ·Ä“res – zema cena lauksaimniecÄ«bas un mežsaimniecÄ«bas produkcijai, bet augsta cena gatavajai produkcijai un tehnikai. Paradoksāli, ka Latvijā, neraugoties uz lielo lauksaimniecÄ«bas un meža nozares pieprasÄ«jumu pÄ“c dažāda veida tehnikas, gandrÄ«z neko no tā visa neražojam.

Latvija droši vien vÄ“l ilgi bÅ«s nabadzÄ«ga valsts, jo norvÄ“Ä£u ekonomista Ä’rika S. Reinerta grāmata „Kā bagātās valstis kļuva bagātas... un kāpÄ“c nabadzÄ«gās valstis paliek nabadzÄ«gas” joprojām stāv grāmatnÄ«cās nocenota un neizpirkta. Grāmatā aprakstÄ«ts, ka bagātām valstÄ«m raksturÄ«ga ieguldÄ«jumu augošÄ atdeve, ko sniedz industrializācija. Savukārt nabadzÄ«gās valstis nodarbojas ar lauksaimniecÄ«bu un iegÅ«stošo rÅ«pniecÄ«bu - nozarÄ“m ar dilstošu ieguldÄ«jumu atdevi. NorvÄ“Ä£u ekonomists to dÄ“vÄ“ par specializÄ“šanos nabadzÄ«bā, kā piemÄ“ru minot Ekvadoru, kuras prezidentu rietumvalstu politiÄ·i pierunāja specializÄ“t valsti banānu audzÄ“šanā, turklāt nesniedzot iepriekš apsolÄ«to dāsno finansiālo atbalstu lauksaimniecÄ«bai.

Lai mÄ“s nebÅ«tu Ekvadoras situācijā, laukos un rajonu pilsÄ“tās jāattÄ«sta nozares ar augošo atdevi, kas raksturÄ«gas attÄ«stÄ«tajām valstÄ«m. PiemÄ“ram, mašÄ«nbÅ«vi, ko Vācijā uzskata par visai valsts tautsaimniecÄ«bai stratÄ“Ä£iski svarÄ«gu nozari.

Ä»oti liels ir lauksaimniecÄ«bas un mežsaimniecÄ«bas nozaru pieprasÄ«jums pÄ“c mašÄ«nbÅ«ves izstrādājumiem, turklāt daudzviet Latvijas laukos prasmÄ«gi meistari jau ražo kokapstrādes iekārtas vai no lietotām detaļām bÅ«vÄ“ meža izvedÄ“jtraktorus, kas no Rietumu analogiem atpaliek tikai nedaudz, bet ir daudzkārt lÄ“tāki.

Laukos ir daudzas kolhozu laikos bÅ«vÄ“tas Ä“kas – mehāniskās darbnÄ«cas, angāri, kaltes, kÅ«tis, noliktavas, kuras labākajā gadÄ«jumā izmanto nepietiekoši, bet sliktākajā gadÄ«jumā tās pamazām neapsaimniekotas iet bojā. Tā ir ievÄ“rojama nacionālā bagātÄ«ba, kura lÄ«dz šim nav pamanÄ«ta un pienācÄ«gi novÄ“rtÄ“ta, bet to varÄ“tu izmantot mašÄ«nbÅ«ves uzņēmumu attÄ«stÄ«bai, kas ar laiku ražotu izstrādājumus ne tikai laukiem, bet arÄ« pārÄ“jām nozarÄ“m, tos arÄ« eksportÄ“jot.

ZemkopÄ«bas ministrijai sadarbÄ«bā ar Ekonomikas ministriju jāizstrādā Ä«pašs plāns lauku mašÄ«nbÅ«ves attÄ«stÄ«bai un tās finansiālajam atbalstam. Diemžēl tikai neliela daļa no „Altum” programmas finansÄ“juma ir piešÄ·irta ražošanas uzņēmumiem.

No ZemkopÄ«bas ministrijas Ä«stenotās lauku attÄ«stÄ«bas politikas ir atkarÄ«ga tautas tagadne un nākotne. Apzinoties lauku nozÄ«mi savas valsts attÄ«stÄ«bā, igauņi šÄ« gada maijā ir pārveidojuši LauksaimniecÄ«bas ministriju par Lauku lietu ministriju. ”ReorganizÄ“jot ministriju, mÄ“s nacionālā lÄ«menÄ« vÄ“lamies uzsvÄ“rt, ka viss laukos notiekošais jāuzlÅ«ko plašÄkā nozÄ«mÄ“ nekā lÄ«dz šim,” teica Igaunijas lauku lietu ministrs Urmass KrÅ«se.

Latvijā vÄ“l joprojām ierastā kārtÄ«ba. ŠÄ·iet, ka pilnā sparā tiek Ä«stenota 1982. gadā PSKP Centrālās Komitejas plÄ“numā pieņemtā Pārtikas programma. ZemkopÄ«bas ministrijas Komentārā teikts: „...ZemkopÄ«bas ministrijas rÅ«pju lokā primārais ir produkcijas ražotājs..."

Globālā brÄ«vā tirgus apstākļos, kādi pašlaik pastāv, vajadzÄ“tu konkretizÄ“t - vai tiešÄm gatavojamies apgādāt ar pārtiku visus planÄ“tas iedzÄ«votājus, vai tiešÄm tā bÅ«tu izdevÄ«gākā nozare, kurā Latvijai specializÄ“ties? Vai piemaksāsim apšaubāmas kvalitātes pārtikas ražotājiem lielāko daļu no lauku attÄ«stÄ«bai atvÄ“lÄ“tajiem lÄ«dzekļiem, lai tie saražotu rekordlielu pārtikas daudzumu pārdošanai pasaules biržās?

Manuprāt, Latvijas iedzÄ«votājus šauri kvantitatÄ«vā nozÄ«mÄ“ ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku lieliski apgādā jau esošÄs lielveikalu Ä·Ä“des, turklāt neprasot finansÄ“jumu un subsÄ«dijas. ZemkopÄ«bas ministrijai vajadzÄ“tu rÅ«pÄ“ties, lai VISI Latvijas iedzÄ«votāji bÅ«tu nodrošināti ar veselÄ«bai nekaitÄ«gu bioloÄ£isko pārtiku, ko saražotu nelielas un vidÄ“jas saimniecÄ«bas.

Lielākais devums, ko lauki varÄ“tu dot valsts kopÄ“jai attÄ«stÄ«bai, ir tautas atražošana. SvarÄ«gāk ir laukos izaudzināt jauno paaudzi - inženierus, ārstus, zinātniekus, kuri, strādājot nozarÄ“s ar augošu ieguldÄ«jumu atdevi, spÄ“tu Latviju ierindot starp pasaules turÄ«gākajām valstÄ«m.

Lauku atbalsta maksājumi ES jau pirms 20 gadiem KopÄ“jās lauku politikas (KLP) reformas laikā tika atsaistÄ«ti no saražotās produkcijas daudzuma un tika maksāti atbilstoši lauksaimniecÄ«bas zemes lielumam. PlatÄ«bu maksājumi atbilstoši KLP domāti cilvÄ“kiem draudzÄ«gas lauku vides veidošanai, nevis dažu tÅ«kstošu Latvijas lielsaimniecÄ«bu atbalstam, kuras darbojas industriālajā graudkopÄ«bā un piena lopkopÄ«bā – nozarÄ“s, kurās Latvija nekad nespÄ“s konkurÄ“t pasaules mÄ“rogā.

Pašlaik Latvija ir zaudÄ“jusi cīņu par platÄ«bu maksājumiem, kas bÅ«tu kaut cik tuvi veco ES dalÄ«bvalstu maksājumiem. Latvijas valdÄ«ba lauksaimniecÄ«bas konkurÄ“tspÄ“jas nodrošināšanai kā atbildes pasākumu nav ieviesusi ievedmuitu visiem lauksaimniecÄ«bas ražojumiem, kurus iespÄ“jams izaudzÄ“t Latvijā.

Latvijā nav attÄ«stÄ«ta rÅ«pniecÄ«ba un intelekta ietilpÄ«gu pakalpojumu nozare, kuras peļņu varÄ“tu izmantot lauku attÄ«stÄ«bai. Tādēļ pašlaik jautājums ir par lauku atbalsta maksājumu sadali – sadalÄ«t visiem lÄ«dzvÄ“rtÄ«gi, veicinot lauku vides saglabāšanu un attÄ«stÄ«bu, vai pieticÄ«gos finanšu resursus piešÄ·irt piena lopkopÄ«bai un industriālajai graudkopÄ«bai, kurām ir stiprākie lobiji, bet kuras nav rentablākās un vÄ“lamākās valsts attÄ«stÄ«bai. http://m.la.lv/straujuma-jaunais-lap-nakamas-eiropas-naudas-apguvei-gatavs-iesniegsanai-ek-2/

Zemes izmantošanas intensitātei jābÅ«t atkarÄ«gai no tirgus pieprasÄ«juma pÄ“c saražotās produkcijas. LÄ«dz ar piena cenu kritumu Latvijā šogad ir izzuduši 1140 ganāmpulki. Lauku rajonos, kur ir par maz lauksaimniecisko ražotāju, ir labi, ka vismaz tiek veikta pļavu apsaimniekošana, tās nopļaujot. Kopumā lauksaimnieciskajā ražošanā neizmantoto platÄ«bu Ä«patsvars ir tiešÄ saistÄ«bā ar Latvijas zemajiem platÄ«bu maksājumiem.

NedrÄ«kst ar administratÄ«viem pasākumiem piespiest Ä«pašniekus zemi izmantot ražošanai, ja saražotajai produkcijai nav noieta. Šogad tā ir noticis ar piespiedu kārtā parastajās (ne bioloÄ£iski vÄ“rtÄ«gajās pļavās) savāktajiem siena ruļļiem. Ne ZemkopÄ«bas ministrija, nedz arÄ« Ekonomikas ministrija nav veicinājusi siena ruļļu izmantošanu apkurÄ“, atbalstot šÄdu apkures krāšÅ†u uzstādÄ«šanu jau pirms siena ruļļu vākšanas.

LÄ«dzÄ«gi kā ZemkopÄ«bas ministrija atbalsta piena un graudu ražotājus, tai vajadzÄ“tu parÅ«pÄ“ties arÄ« par pļavu apsaimniekotājiem, kuru pamatprodukcija ir sakopta vide un labā lauksaimnieciskā stāvoklÄ« uzturÄ“tas pļavas, un nevajadzÄ«gi saražotos siena ruļļus iepirkt vai vismaz kompensÄ“t siena savākšanas izdevumus.

Ja arÄ« JÅ«s interesÄ“ lauku Ä«pašumu apsaimniekošanas jautājumi un JÅ«s vÄ“lÄ“tos lÄ«dzdarbotos jaundibināmajā lauku zemes Ä«pašnieku biedrÄ«bā, rakstiet uz e-pasta adresi [email protected].