Vai Latvijas tauta liedza Egilam Levitam atgriezties dzimtenē?
Andris Pauls-PÄvuls, Pilsoņu Kongresa delegÄts · 16.06.2019. · Komentāri (0)28.05.2019. portÄlÄ Pietiek bijušais (tÄ mÄ“dz bÅ«t?) LPSR VDK virsnieks Juris BojÄrs rakstÄ«ja: „Vai: “Levits ir Satversmes Preambulas tÄ“vs!” Tas ir ievÄ“rojami pÄrspÄ«lÄ“ts, jo pirmais viņa atvestais variants bija tik neskaidrs un juceklÄ«gs, ka par to publicÄ“ju pamatotu kritiku. TÄ kÄ Levits aizbrauca, tÄlÄko ilgo un grÅ«to darbu ar projektu SaeimÄ lÄ«dz galam noveda deputÄte, LU JuridiskÄs fakultÄtes Profesore, Dr. Jur. Vilma ÄŒepÄne [patiesÄ«bÄ Ilma ÄŒepÄne, agrÄk Ilma Briņķe; dzimusi 1947. gada 29. aprÄ«lÄ« LPSR Valkas rajonÄ kÄ Ilma Kundziņa. Komjaunatnes un kompartijas aktÄ«viste. Valkas novadpÄ“tniecÄ«bas muzejÄ nav ziņu par viņas pretošanos okupÄcijas varÄm], kuru tÄdēļ pelnÄ«ti varam godÄt par Preambulas mÄti!”
TÄtad godÄtÄ Preambulas MÄte 2014. gada 5. jÅ«nijÄ kÄpa Saeimas tribÄ«nÄ“ un piedÄvÄja balsot par teikumu Satversmes ievadÄ šÄdÄ redakcijÄ: „Latvijas tauta neatzina okupÄcijas režīmus, pretojÄs tiem un atguva brÄ«vÄ«bu, 1990. gada 4. maijÄ atjaunojot valstisko neatkarÄ«bu uz valsts nepÄrtrauktÄ«bas pamata.”
Un, kÄ Preambulas MÄte lika, tÄ deputÄtu vairums nobalsoja! Vien deputÄts IlmÄrs Latkovskis viedi centÄs iebilst šim neprÄtam.
AnalizÄ“jot Preambulas MÄtes piedÄvÄto teikumu šodienas acÄ«m, burtiski sanÄk: „1990. gada 4. maijÄ brÄ«vÄ«bu atguvusÄ« Latvijas tauta vÄ“l 16 (sešpadsmit) mÄ“nešus liedza Egilam Levitam atgriezties dzimtenÄ“.”
TÄ, saprotams, nav patiesÄ«ba, jo 1990. gada 4. maijÄ Latvijas tauta brÄ«vÄ«bu neatguva, bet Egilam Levitam iebraukt PSRS okupÄ“tajÄ Latvijas Republikas teritorijÄ lÄ«dz pat 1991. gada septembrim liedza PSRS varas iestÄdes.
TÄ kÄ jaunievÄ“lÄ“tais Valsts prezidents Egils Levits faktiski ir pierÄdÄ«jums tam, ka 2014. gadÄ Latvijas Republikas Satversmes ievadÄ ar Preambulas MÄtes muti ir „iesprukuši meli”, ar atklÄtu vÄ“stuli esmu vÄ“rsies pie ļoti cienÄ«jamÄs 13. Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjas InÄras MÅ«rnieces, kurai izklÄstu, ka, manuprÄt, 11. SaeimÄ deputÄti Latvijas Republikas SatversmÄ“, balsojot par tÄs ievadu, iekļÄvuši nepatiesu informÄciju.
BÅ«tiskais konteksts šim iesniegumam ir fakts, ka vÄ“stures skolotÄji, Ä«paši laukos, baidÄs skolniekiem mÄcÄ«t patiesÄ«bu, kamÄ“r SatversmÄ“ ir meli. IzglÄ«tÄ«bas likumÄ noteikts, ka „strÄdÄt par pedagogu ir tiesÄ«bas personai, kas ir lojÄla Latvijas Republikai un tÄs Satversmei”, turklÄt, pedagogu „pienÄkums ir audzinÄt krietnus, godprÄtÄ«gus, atbildÄ«gus cilvÄ“kus — Latvijas patriotus, stiprinÄt piederÄ«bu Latvijas Republikai” un, ja pedagogi to pÄrkÄpj, viņus var nekavÄ“joši atlaist no darba. Vienlaikus, publiskajÄ telpÄ ir brÄ«vi pieejama informÄcija, par to, ka 1990. gada 4. maijÄ Latvijas tauta brÄ«vÄ«bu neatguva. Turpinot dzÄ«vot ar šÄdiem meliem, mÅ«su nÄkamÄ paaudze tiks izaudzinÄta par komunistu mankurtiem.
Uzskatu, kamÄ“r SatversmÄ“ bÅ«s ietverti meli, ne Saeimai, ne Valsts prezidentam neizdosies saliedÄ“t valstsnÄciju. Esmu lÅ«dzis Ä»oti cienÄ«jamo Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄju, šo vÄ“stuli nodot visÄm Saeimas frakcijÄm un neatkarÄ«gajiem deputÄtiem.
P.S. IespÄ“jams, es maldos. IespÄ“jams, 1990. bija izredzÄ“tÄ Latvijas tautas daļa, kura atguva brÄ«vÄ«bu pÄrvietoties plašajÄ pasaulÄ“ ar PSRS VDK izsniegtÄm dienesta pasÄ“m kabatÄ. KÄ zinÄms, Sandra Kalniete tikai 1991. gada 11. septembrÄ« Dainim ĪvÄnam izsniedza Latvijas Republikas DiplomÄtisko pasi Nr. 00001.
AtklÄta vÄ“stule Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjai, ļoti cienÄ«jamai InÄras MÅ«rnieces kundzei: par klajiem meliem Latvijas Republikas SatversmÄ“ un no tiem izrietošÄm sekÄm
Latvijas Republikas Pilsoņu Kongresa delegÄts, Dr. iur. h. c. Egils Levits žurnÄlÄ Jurista VÄrds (24.09.2013.) publicÄ“ja izvÄ“rstas Satversmes preambulas iespÄ“jamÄ teksta piedÄvÄjumu un komentÄru.
11. SaeimÄ Latvijas Republikas Satversme tika grozÄ«ta, tai pievienojot ievadu, kurš atšÄ·irÄ«bÄ no Egila Levita piedÄvÄtÄ teksta satur klajus melus, proti, apgalvojumu:
„Latvijas tauta neatzina okupÄcijas režīmus, pretojÄs tiem un atguva brÄ«vÄ«bu, 1990. gada 4. maijÄ atjaunojot valstisko neatkarÄ«bu uz valsts nepÄrtrauktÄ«bas pamata.”
Ar šo negrasos apšaubÄ«t valststiesÄ«bnieku gandrÄ«z 30 gadu neatlaidÄ«ga darba jÄ“gu un Satversmes tiesas atzinumus par Latvijas PSR AugstÄkÄs Padomes 1990. gada 4. maijÄ pieņemto deklarÄciju „Par Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanu” (DeklarÄcija) konstitucionÄlo nozÄ«mÄ«bu[1], vien vÄ“ršu JÅ«su uzmanÄ«bu uz 11. Saeimas deputÄtu vairÄkuma rÄ«cÄ«bas motivÄciju un iespÄ“jamÄm sekÄm, proti, kÄ par šÄ« nepatiesÄ apgalvojuma iekļaušanu Latvijas Republikas Satversmes ievadÄ, 2014. gada 5. jÅ«nijÄ JuridiskÄs komisijas vÄrdÄ Saeimas sÄ“dÄ“ ziņoja Ilma ÄŒepÄne[2]: „KolÄ“Ä£i! Par 4.maiju ir bijušas un var bÅ«t diskusijas. Var kritizÄ“t tÄlaika AugstÄkÄs padomes deputÄtus, taÄu jau šodien likuma lÄ«menÄ« 4.maijs ir pietuvinÄts 18.novembrim. KÄpÄ“c? PirmkÄrt, abas divas dienas ir svÄ“tku dienas. OtrkÄrt, abÄs divÄs dienÄs Saeima pulcÄ“jas uz svinÄ«gu sÄ“di, kurÄ Saeimas priekšsÄ“dÄ“tÄjs atskatÄs uz valsts dzÄ«vÄ“ nozÄ«mÄ«giem notikumiem. TreškÄrt, abas dienas ir valsts svÄ“tki ar svinÄ«gÄm ceremonijÄm un kultÅ«ras pasÄkumiem. Un, ceturtkÄrt, Satversmes tiesa savÄ praksÄ“ 4.maija deklarÄciju ir izmantojusi Satversmes interpretÄcijÄ lÄ«dzÄ«gi kÄ 1918.gada 18.novembra uzsaukumu Latvijas pilsoņiem.”[3].
Patiesi, Latvijas tauta izcÄ«nÄ«ja 1918. gada 18. novembrÄ« proklamÄ“to Latvijas valsti BrÄ«vÄ«bas cīņÄs vairÄku gadu periodÄ, bet neatguva brÄ«vÄ«bu 1990. gada 4. maijÄ. KÄ norÄda Egils Levits: „ŠÄda deklarÄcija bÅ«tu Latvijas Republikas neatkarÄ«bas atjaunošanas pieteikums.”[4]
Lingvistiski skaidri un nepÄrprotami apgalvojums „...atguva brÄ«vÄ«bu, 1990. gada 4. maijÄ atjaunojot valstisko neatkarÄ«bu uz valsts nepÄrtrauktÄ«bas pamata.” nozÄ«mÄ“ to, ka Latvijas tauta atguva brÄ«vÄ«bu, kÄ uz „burvja mÄjienu” - konkrÄ“tÄ dienÄ - 1990. gada 4. maijÄ, bet, tÄ nav patiesÄ«ba, jo:
1989. gada jÅ«lijÄ, Haiko muižÄ, SomijÄ 8. Vispasaules latviešu jaunatnes kongresÄ (VLJK) man, kÄ Latvijas NacionÄlÄs NeatkarÄ«bas KustÄ«bas (LNNK) pÄrstÄvim, bija iespÄ“ja kopsapulcÄ“ izklÄstÄ«t uz valsts nepÄrtrauktÄ«bas doktrÄ«nas pamatiem balstÄ«tu plÄnu, kÄ PSRS okupÄ“tajÄ Latvijas teritorijÄ atjaunot likumÄ«go varu LatvijÄ. Neskatoties uz LTF un komjaunatnes delegÄtu iebildumiem, VLJK pilnsapulce ar balsu pÄrsvaru pieņēma rezolÅ«ciju par atbalstu pilsoņu komiteju darbÄ«bai LatvijÄ un Pilsoņu Kongresa (PK) vÄ“lÄ“šanÄm[5].
Latvijas Republikas Pilsoņu Kongress (PK) jau savÄ pirmajÄ sesijÄ 1990. gada 30. aprÄ«lÄ« – 1. maijÄ bija pieņēmis deklaratÄ«vus lÄ“mumus, pamatojoties uz valsts nepÄrtrauktÄ«bas doktrÄ«nu[6]. KÄ norÄda PK delegÄts Egils Levits: „Pilsoņu Kongresa koncepcija ir starptautiski tiesiski, valststiesiski loÄ£iska, legÄla un pareiza”[7]. TurklÄt, 1990. gada 30. aprÄ«lÄ« RÄ«gas lidostÄ PSRS robežsargi Egilu Levitu aizturÄ“ja, nogÄdÄja MaskavÄ un no turienes ar lidmašÄ«nu deportÄ“ja uz Frankfurti. JÄpiezÄ«mÄ“, ka vÄ“l 1991. gadÄ Egilam Levitam tika liegta PSRS vÄ«za iebraukšanai PSRS okupÄ“tajÄ LR teritorijÄ[8].
LTF lÄ«deriem bija naidÄ«ga attieksme pret PK un tÄ koncepciju atjaunot Latvijas Republiku, pamatojoties uz valsts nepÄrtrauktÄ«bas doktrÄ«nu. Bijušais komunists Dainis ĪvÄns 1995. gadÄ[9] un bijusÄ« komuniste Sandra Kalniete 2000. gadÄ savos memuÄros min pÄrliecÄ«bu, ka PK esot bijis VDK inspirÄ“ts, turklÄt Sandra Kalniete norÄda: „Pilsoņu reÄ£istrÄcijas idejÄ man nepatika arÄ« mehÄniskais šÄ·irošanas princips. Turpat [Latvijas tautas] frontÄ“ plecu pie pleca strÄdÄju ar tiem, kuriem nebija šÄ« automÄtiskÄ pilsonÄ«bas mantojuma. Tie bija mani tuvÄkie kolÄ“Ä£i, domubiedri. Es nevarÄ“ju pieņemt, ka esmu citÄdÄka nekÄ viņi. TurklÄt pilsoņu komitejas man nedeva atbildi, kas notiks ar tiem, kuriem nav Latvijas pilsonÄ«bas. KÄdas bÅ«s viņu tiesÄ«bas. Ne D. ĪvÄns, ne J. Škapars, ne es tÄ arÄ« toreiz nereÄ£istrÄ“jÄmies, lai gan publiski tikÄm kauninÄti...”[10].
SavukÄrt PK delegÄts un AP deputÄts TÄlavs Jundzis norÄda: „Pilsoņu kustÄ«bas loma visÄ neatkarÄ«bas atgÅ«šanas procesÄ kopumÄ noteikti ir pozitÄ«va. PirmÄm kÄrtÄm tÄpÄ“c, ka viņu juridiskÄ platforma bija stratÄ“Ä£iski pamatota un balstÄ«ta starptautisko tiesÄ«bu normÄs. OtrÄm kÄrtÄm PK ļoti absolutizÄ“tÄ patiesÄ«ba tiešÄm bija patiesÄ«ba. TaÄu PK nebija mehÄnisma, kÄ šo patiesÄ«bu Ä«stenot.”[11].
Politisko varu LTF „nometa zemÄ“”, Dainim ĪvÄnam atsakoties kandidÄ“t AP PriekšsÄ“dÄ“tÄja vÄ“lÄ“šanÄs, šo varu atstÄjot bijušajam LPSR kompartijas ideoloÄ£iskajÄm sekretÄram Anatolijam Gorbunovam. Par DeklarÄciju balsoja absolÅ«ts vairums bijušo LPSR kompartijas un jaunizveidotÄs Latvijas KomunistiskÄs partijas biedru[12], un aptuveni 30 VDK aÄ£entu, tikai daži no viņiem klasificÄ“jÄs apgalvojumam: „...neatzina okupÄcijas režīmus, pretojÄs tiem...”. KÄ norÄda Egils Levits: „SamÄ“rÄ drošs radÄ«tÄjs, ka cilvÄ“ks ir demonstrÄ“jis savu pÄriešanu okupantu pusÄ“, ir iestÄšanÄs KomunistiskajÄ partijÄ.”[13] JÄnis Peters: „Galu galÄ zem Latvijas neatkarÄ«bas atjaunošanas dokumentiem gan 1990. gada 4. maijÄ, gan 1991. gada 21. augustÄ ir divi hrestomÄtiski neapstrÄ«dami paraksti – Anatolijs Gorbunovs un Imants Daudišs. VÄ“sture atgÄdina, ka toreiz mums bija jauni vadÄ«tÄji, arÄ« [Latvijas KomunistiskajÄ] partijÄ.”[14]
AugstÄkÄ padome (AP). Satversmes tiesas priekšsÄ“dÄ“tÄja Ph. D. (Cantab.) Ineta Ziemele: „AugstÄkÄs padomes LTF frakcijas juristiem bija atšÄ·irÄ«gi viedokļi par to, kÄ virzÄ«ties uz neatkarÄ«bas iegÅ«šanu un uz kÄdiem tiesÄ«bu principiem balstÄ«ties, lÄ«dz ar to pietrÅ«ka vienprÄtÄ«bas gan par Latvijas starptautiski tiesisko statusu, gan par 1922. gada Satversmes – Latvijas valsts pamatlikuma – statusu un nÄkotni.”[15]. 1990. gada 4. maijÄ balsu vairÄkums nebija deputÄtiem, kuri savÄ pÄrliecÄ«bÄ balstÄ«tos uz valsts nepÄrtrauktÄ«bas doktrÄ«nu – dominÄ“ja viedoklis par nÄcijas pašnoteikšanÄs tiesÄ«bÄm un LPSR izstÄšanos no PSRS. TÄlavs Jundzis ir norÄdÄ«jis, ka pÄ“c 1990. gada AP vÄ“lÄ“šanÄm, kurÄs pÄrliecinoši uzvarÄ“ja LTF, tai nebija plÄna, kÄ rÄ«koties tÄlÄk[16]. AP deputÄti bÅ«tiski grozÄ«ja PK delegÄta Egila Levita piedÄvÄto DeklarÄcijas tekstu, tam pievienojot 5. punktu, kas noteica „pÄrejas periodu”. Par to DeklarÄcijas autors Egils Levits bija sašutis: „Tas radÄ«ja gan starptautiski tiesiskas, gan valststiesiskas neskaidrÄ«bas par Latvijas konkrÄ“tajÄm attiecÄ«bÄm ar PSRS.”[17]
AugstÄkÄs padomes (AP) priekšsÄ“dÄ“tÄja vietnieks un Latvijas Tautas frontes lÄ«deris Dainis ĪvÄns, asi vÄ“ršoties pret PK un valsts nepÄrtrauktÄ«bas doktrÄ«nu, vÄ“l 1991. gada 21. maijÄ rakstÄ«ja: „ManisprÄt, mÄ“s nevaram, nespÄ“jam nedz restaurÄ“t pirms pusgadsimta eksistÄ“jušo un šai pusgadsimtÄ pilnÄ«gi sagrauto Latvijas Republiku, nedz reanimÄ“t pilnÄ«gi bankrotÄ“jušo staļiniskÄs un neostaļiniskÄs impÄ“rijas sastÄvdaļu Latvijas PSR. Mums ir JÄ€VEIDO un JÄ€CEÄ» jauna, brÄ«va un demokrÄtiska Latvijas valsts. JÄ, šai celtniecÄ«bÄ ir jÄizmanto arÄ« Latvijas Republikas laikÄ ieliktie demokrÄtijas pamati un Latvijas PSR totalitÄrajÄ periodÄ nesabojÄtie valsts celtniecÄ«bas materiÄli, bet tai jÄbÅ«t citai, kvalitatÄ«vi jaunai Latvijai. Jau tÄs celtniecÄ«bÄ JÄ€IESAISTA VISI mÅ«su zemÄ«tes patrioti, nešÄ·irojot pÄ“c tautÄ«bas vai kÄdreiz eksistÄ“jušÄs pilsonÄ«bas. Šai ziÅ†Ä Latvijas Tautas frontes politikai es pat neredzu alternatÄ«vas”[18].
TÄlavs Jundzis: „Pieņemot PK juridisko platformu, LTF, AP, meta šos kÅ«leņus un dabÅ«ja varu.”[19]. PK koncepciju AP pÄrņēma pakÄpeniski, laika posmÄ no 1990. 4. maija, lÄ«dz 1992. gada 20. decembrim, kad beidzot pieņēma likumu „Par 5. Saeimas vÄ“lÄ“šanÄm”[20], kurÄs tiesÄ«gi piedalÄ«ties tikai Latvijas pilsoņi, tai skaitÄ trimdÄ dzÄ«vojošie.
Ministru Padome (MP). AP de facto nesÄka darboties kÄ neatkarÄ«gas valsts parlaments. LTF frakcija par MP PriekšsÄ“dÄ“tÄju izvirzÄ«ja un AP iecÄ“la LPSR VDK ziņotÄju kartotÄ“kÄ ar segvÄrdu „Pugulis” reÄ£istrÄ“tu personu – Ivaru Godmani, kurš vÄ“l 03.05.1989., tiekoties LTF un LNNK valdÄ“m, apliecinÄja: „Es domÄju tikai krieviski.”[21] Egils Levits: „TÄ kÄ juridiskajam jÄ“dzienam „suverÄ“nÄ valsts vara” ir divi elementi – tiesiski deklaratÄ«vais un faktiskais -, man ļoti svarÄ«gi likÄs uzsvÄ“rt faktiskÄs varas pÄrņemšanas un savas neatkarÄ«gas, uz valsts demokratizÄciju vÄ“rstas efektÄ«vas politikas nepieciešamÄ«bu. TÄdēļ bija vajadzÄ«ga stingra, mÄ“rÄ·tiecÄ«ga, politiska valdÄ«ba, kurÄ bÅ«tu LTF un LNNK vadÄ«tÄji, nevis politiski bÄlasinÄ«gi Breša padomju valdÄ«bas „aparatÄiki.”[22] 1990. tÄda valdÄ«ba, kura bÅ«tu suverÄ“na valsts vara, netika izveidota. PiemÄ“ram, lÄ«dz pat 1991. gada septembrim PSRS okupÄ“tajÄ LR teritorijÄ darbojÄs PSRS Kara komisariÄti, kuri gÅ«stÄ«ja Latvijas Republikas pilsoņus, cenšoties iesaukt PSRS Bruņotajos spÄ“kos. MP okupÄ“tÄs LR pilsoņus no tÄ nespÄ“ja pasargÄt[23].
EkonomiskÄ vara. LÄ«dz pat 1992. gada 7. maijam PSRS okupÄ“tÄ LR teritorija bija integrÄ“ta PSRS rubļa zonÄ – PSRS rublis bija vienÄ«gais maksÄšanas lÄ«dzeklis, tajÄ tika izmaksÄtas algas un pensijas. PÄ“c 1990. gada 4. maija MP necentÄs veicinÄt LR ekonomisko suverenitÄti, jo baidÄ«jÄs no PSRS ekonomiskÄs blokÄdes. LÄ«dz pat PSRS sabrukumam Latvija turpinÄja iemaksas PSRS budžetÄ. VietnÄ“ www.periodika.lndb.lv meklÄ“jot atslÄ“gas vÄrdus „Latvijas maksÄjums PSRS budžetÄ” 1991. gadÄ atrodamas 65 šÄdus maksÄjumus apliecinošas publikÄcijas.
OkupÄ“tajÄ LR teritorijÄ dominÄ“ja PSRS vara – nauda, Bruņotie spÄ“ki un Robežsardze. LÄ«dz pat 1991. gada septembrim, neviens LR pilsonis PSRS okupÄ“tajÄ Latvijas teritorijÄ nevarÄ“ja saņemt LR pasi un izbraukt uz ÄrzemÄ“m bez vÄ«zas PSRS Ärzemju pasÄ“. TÄpat, neviens trimdÄ dzÄ«vojošs LR pilsonis, vai Ärzemnieks, nevarÄ“ja apmeklÄ“t PSRS okupÄ“tÄs LR teritoriju bez PSRS vÄ«zas, turklÄt daudziem trimdÄ dzÄ«vojošiem LR pilsoņiem šÄda iespÄ“ja saņemt PSRS vÄ«zu vispÄr tika liegta lÄ«dz pat 1991. gada septembrim. Man izsniegtajÄ pasÄ“ [СССРОБЩЕГРÐЖДÐÐСКИЙ ЗÐГРÐÐИЧÐЫЙ ПÐСПОРТ] 16. lpp. ir ielÄ«mÄ“ta AustrÄlijas vÄ«za, pÄ“c kuras man 1991. gada martÄ, bija jÄdodas uz AustrÄlijas konsulÄtu PSRS - Ä»eņingradÄ. ŠÄ« paša dokumenta 8. lpp. ir PSRS varas orgÄnu norÄde par atļauju man doties uz AustrÄliju un zÄ«mogi, ka 26.08.1991 esmu pametis PSRS teritoriju RÄ«gas lidostÄ [СССРРИГÐ] un atgriezies [СССРРИГÐ] 18.10.1991. Tautas Frontes Muzejs savÄ facebook mÄjas lapÄ šogad 17. maijÄ ir ievietojis Dainim ĪvÄnam 1991. gada 11. septembrÄ« izsniegtÄs LR DiplomÄtiskÄs pases Nr. 00001 fotokopiju ar komentÄru: „SavÄ grÄmatÄ "Es lauzu. Tu lauzi. MÄ“s lauzÄm. Viņi lÅ«za" Sandra Kalniete, kura tobrÄ«d strÄdÄja zviedru valdÄ«bas finansÄ“tajÄ Latvijas informÄcijas birojÄ StokholmÄ, raksta: "DrÄ«z pÄ“c Latvijas valstiskÄs neatkarÄ«bas de facto atzÄ«šanas Dainim ĪvÄnam bija jÄdodas uz Eiropas Padomi StrasbÅ«rÄ. Lai viņam nebÅ«tu jÄceļo ar padomju pasi, es devu rÄ«kojumu izsniegt Latvijas Republikas vecÄ parauga diplomÄtisko pasi, kuras eksemplÄrus nesen biju saņēmusi no sÅ«tniecÄ«bas VašingtonÄ krÄjumiem.” TÄtad, lÄ«dz šim brÄ«dim (11.09.1991) visi AP deputÄti, MP locekļi un viņu deleģētie pÄrstÄvji, pametot PSRS okupÄ“to LR teritoriju, Ärvalstis apmeklÄ“ja ar PSRS pasÄ“m [iespÄ“jams, LPSR VDK izsniegtÄm „dienesta pasÄ“m”] kabatÄ.
Mediji (4 vara). 1990. gadÄ centrÄlÄ prese, TV un radio piederÄ“ja kompartijai. PastÄvÄ“ja cenzÅ«ra. VadošÄ loma AP un MP popularizÄ“šanÄ bija TV raidÄ«jumam LABVAKAR!, kurš tika izveidots, no Maskavas atgriežoties augsta ranga kompartijas darbiniekam Ivaram Ķezberam, par raidÄ«juma vadÄ«tÄjiem nozÄ«mÄ“jot trÄ«s LPSR VDK aÄ£entu kartotÄ“kÄ reÄ£istrÄ“tas personas un vienu LPSR VDK aÄ£entu kartotÄ“kÄ reÄ£istrÄ“tu personu raidÄ«jumu producÄ“šanai. Tieši šim PSRS perestroikas propagandas ierocim bija noteicošÄ loma iedvest PSRS okupÄ“tÄs LR pilsoņiem, ka AP un MP ir vienÄ«gie, likumÄ«gie LR valsts varas nesÄ“ji šajÄ teritorijÄ. No PSRS okupÄ“tÄs Latvijas teritorijas izraidÄ«tais žurnÄlists Juris Kaža: „KamÄ“r Imants [Lešinskis] rakstÄ«ja grÅ«tu grÄ“ksÅ«dzi imperiÄlistu kalpÄ«bÄ, tikmÄ“r Ivars [Ķezbers] lidinÄjÄs kÄ Ä“rglis padomju varas rÄ“gainajÄs augstienÄ“s. MaskavÄ viņš kÄdu laiku kalpoja ļoti augstÄ amatÄ vissavienÄ«bas televÄ«zijÄ. RunÄ, ka viņš ir piedalÄ«jies vienlaikus daudzÄs republikÄs dzimušu „Labvakar” tipa programmu veidošanÄ. StratÄ“Ä£isks mÄ“rÄ·is, palaižot šos „kucÄ“nus” pa visu lielo Dzimteni, protams, bija radÄ«t dezinformatÄ«vu liberÄlisma atmosfÄ“ru, ļaut kritizÄ“t visu to, ko vairs nekÄdi nevarÄ“ja noklusÄ“t...”[24]. Tikai 1990. gada 20. decembrÄ« AP pieņēma likumu „Par presi un citiem masu informÄcijas lÄ«dzekļiem”, kurÄ noteica, ka masu informÄcijas lÄ«dzekļu cenzÅ«ra un monopolizÄcija nav atļauta. Neskatoties uz to, vÄ“l 1992. gada 14. septembrÄ« tika aizturÄ“ta PK laikraksta PILSONIS visa 36. numura tirÄža, aizbildinoties, ka pÄ“c 35. numura bijis jÄiepazÄ«stas ar nÄkamÄ numura saturu[25].
Trimda. AbsolÅ«ts vairums trimdÄ dzÄ«vojošie LR pilsoņi neuztvÄ“ra AP un MP par likumÄ«giem valsts varas orgÄniem un konsekventi turpinÄja Latviju dÄ“vÄ“t par PSRS okupÄ“tu teritoriju. PiemÄ“ram, Trimdas laikraksts BrÄ«vÄ Latvija: ApvienotÄ „Londonas AvÄ«ze” un „Latvija” 1991. gada 25. martÄ rakstÄ«ja: „(Red.) Sniedzam mÅ«su trimdas tiesÄ«bnieka dipl. pol. Egila Levita 1991.g. 19.marta rakstu „DemokrÄtija, cilvÄ“ka tiesÄ«bas un pašnoteikšanÄs”, kas paredzÄ“ts publicÄ“šanai arÄ« okupÄ“tÄs Latvijas presÄ“”. ŠajÄ rakstÄ Egils Levits norÄda: „TaÄu jo ÄtrÄk Latvijas valsts kļūs neatkarÄ«ga, jo ÄtrÄk varÄ“s pÄrvarÄ“t pÄrmantotÄs padomju struktÅ«ras, jo ÄtrÄk varÄ“s nostiprinÄties demokrÄtija un lÄ«dz ar to arÄ« vispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ka tiesÄ«bas LatvijÄ.”
AtzÄ«mÄ“ju tikai dažus publiski pieejamus piemÄ“rus, kuri apliecina - brÄ«vÄ«bas iegÅ«šana ir process, kurš vÄ“l joprojÄm nav noslÄ“dzies. Gatis KrÅ«miņš: „Spriežot pÄ“c tÄ, ka ar Äekas maisiem rÄ«kojamies kÄ ar karstu kartupeli mutÄ“, ka nespÄ“jam joprojÄm izdiskutÄ“t kolaboracionisma un kolaborÄcijas jautÄjumus, sliecos atbildÄ“t, ka liela daļa dekolonizÄcijas mums vÄ“l ir priekšÄ.”[26]. DemokrÄtija un vispÄrÄ“jÄs cilvÄ“ka tiesÄ«bas LatvijÄ ir nostiprinÄjušÄs un mÅ«sdienu digitÄlajÄ laikmetÄ informÄcija par meliem LR SatversmÄ“, ka „...atguva brÄ«vÄ«bu, 1990. gada 4. maijÄ...” ir brÄ«vi pieejama visiem, tai skaitÄ pamatskolas skolniekiem.
TraÄ£iskÄkais apgalvojumÄ: „Latvijas tauta neatzina okupÄcijas režīmus, pretojÄs tiem un atguva brÄ«vÄ«bu, 1990. gada 4. maijÄ atjaunojot valstisko neatkarÄ«bu uz valsts nepÄrtrauktÄ«bas pamata.” atrodams IzglÄ«tÄ«bas likumÄ[27], kurÄ noteikts, ka „strÄdÄt par pedagogu ir tiesÄ«bas personai, kas ir lojÄla Latvijas Republikai un tÄs Satversmei”, turklÄt, pedagogu „pienÄkums ir audzinÄt krietnus, godprÄtÄ«gus, atbildÄ«gus cilvÄ“kus — Latvijas patriotus, stiprinÄt piederÄ«bu Latvijas Republikai” un, ja pedagogi to pÄrkÄpj, viņus var nekavÄ“joši atlaist no darba.
Valsts un vÄ“stures attiecÄ«bas nav šÄ·iramas. Uzskatu, vÄ“stures pasniedzÄ“jiem ir jÄatdod tiesÄ«bas mÄcÄ«t mÅ«su bÄ“rniem patiesÄ«bu un tas nav iespÄ“jams, kamÄ“r mÅ«su valsts SatversmÄ“ ir 11. SaeimÄ bijušo komunistu ielobÄ“ti meli par „brÄ«vÄ«bas atgÅ«šanu” 1990. gada 4. maijÄ. KritizÄ“jot Egila Levita Satversmes preambulas iespÄ“jamÄ teksta piedÄvÄjumu un Levita kandidatÅ«ru Valsts prezidenta amatam, bijušais LPSR VDK virsnieks, AP deputÄts, kurš visaktÄ«vÄk iestÄjÄs pret valsts nepÄrtrauktÄ«bas doktrÄ«nu no 1990. lÄ«dz 1993. gadam - Juris BojÄrs, par Satversmes „Preambulas mÄti” ir nodÄ“vÄ“jis bijušo komunisti Ilmu ÄŒepÄni[28]. 13. Saeimas sastÄvs vieš cerÄ«bas vÄ“sturiskÄ taisnÄ«guma atjaunošanÄ. Toms Ķencis: „Valstsgribas jÄ“dziena ienÄkšana Latvijas intelektuÄlajÄ telpÄ un SatversmÄ“ 21. gs. otrajÄ desmitgadÄ“ liek vÄ“lreiz izvÄ“rtÄ“t valsts un vÄ“stures nešÄ·iramÄs attiecÄ«bas un analÄ«tiskÄs kategorijas vai pat metodes, kÄ par tÄm domÄt un runÄt. VÄ“sturei kļūstot par valsts kalponi, zaudÄ“ abas: vÄ“sture diskreditÄ“ jau tÄ visai jaunÄs zinÄtniskÄs nozares statusu, nevarÄ“dama vairs atsaukties uz zinÄtnieku konsensu kÄ patiesÄ«bas kritÄ“riju, savukÄrt, valsts lÄ«dz ar to zaudÄ“ vienu no savas leÄ£itimitÄtes balstiem. TÄdÄ veidÄ vÄ“stures pakÄrtošana valstij ir gluži kÄ vÄ“ršanÄs pret attiecÄ«go valsti, lai gan tÄdu pakÄrtojumu virzÄ«tÄji vienmÄ“r uzstÄjas ar tieši pretÄ“ju apgalvojumu – ka „ideoloÄ£iski patiesÄka” vÄ“sture stiprina valsti.”[29]
JÅ«su Ekselence! LÅ«dzu šo vÄ“stuli nodot 13. Saeimas frakcijÄm un neatkarÄ«gajiem deputÄtiem izvÄ“rtÄ“šanai, kÄ arÄ« noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ un termiņÄ, sniegt man atbildi.
[1] JÄnis Pleps. 1990. gada 4. maija deklarÄcijas piemÄ“rošana. 1990. gada 4. maija Latvijas NeatkarÄ«bas deklarÄcija: starptautiskie un iekšpolitiskie aspekti. LU AkadÄ“miskais apgÄds, 2011. 49. lpp.
[2] Dzimusi 1947. LPSR Valkas rajonÄ. Bijusi aktÄ«va komjauniete un komunistiskÄs partijas biedre. Valkas novadpÄ“tniecÄ«bas muzeja rÄ«cÄ«bÄ nav informÄcijas par Ilmas ÄŒepÄnes, dzim. Kundziņas pretošanos okupÄcijas varÄm.
[3] Saeimas 05.06.2014. sēdes stenogramma: http://titania.saeima.lv/LIVS11/saeimalivs11.nsf/0/3102A90E54137072C2257CFD00446F45?OpenDocument
[4] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 77. lpp.
[5] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 37. lpp.
[6] http://pilsonis.lv/lr-pk/dokumenti 17 1.sesija
[7] 01.05.2015. Egila Levita uzruna PK svinÄ«gajÄ 25 gadu sÄ“dÄ“, RÄ«gÄ.
[8] Laikraksts DIENA, 1991. gada 25. jÅ«lijÄ
[9] Dainis ĪvÄns. GadÄ«juma karakalps. RÄ«ga. Vieda. 1995. 251lpp.
[10] Sandra Kalniete. Es lauzu Tu lauzi MÄ“s lauzÄm Viņi lÅ«za. RÄ«ga. ApgÄds Jumava. 2000. 179lpp.
[11] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 517. lpp.
[12] Latvijas KomunistiskÄs partijas STATŪTI. Laikraksts CĪŅA. 21.03.1990.
[13] Egils Levits. Par okupÄcijas neatzÄ«šanu SatversmÄ“. 04.04.2018. Latvijas VÄ“stnesis. https://lvportals.lv/viedokli/294570-par-okupacijas-neatzisanu-satversme-2018
[14] JÄnis Peters. Maskava, atdod mums Ivaru! Ivars Ķezbers. DurvÄ«s. JUMAVA, 140. lpp.
[15] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 11. lpp.
[16] TÄlavs Jundzis. VÄ“sturiski politiskÄ situÄcija laikÄ, kad tapa 4. maija deklarÄcija. 4. MAIJS. Rakstu, atmiņu un dokumentu krÄjums par NeatkarÄ«bas deklarÄciju. LU žurnÄla „Latvijas VÄ“sture” fonds, 2000, 36. lpp.
[17] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 131. lpp.
[18] Dainis ĪvÄns. Augošo prasÄ«bu politika. Laikraksts PILSONIS Nr.21 (21.05.1991)
[19] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 517. lpp.
[20] https://likumi.lv/ta/id/66524-par-5-saeimas-velesanam
[21] https://www.youtube.com/watch?v=SboB23PfLro
[22] Egils Levits. VALSTSGRIBA. Latvijas VÄ“stnesis, 2019, 117. lpp.
[23] JÄnis MaršÄns. Tiek Ä·erti dezertieri. Laikraksts DIENA. 27.06.1991.
[24] Juris Kaža. IVARA ĶEZBERA DARBI UN NEDARBI. BRĪVĪBA. 01.07.1990.
[25] MÄra SoikÄne-TrapÄne. Atcerieties 1918. gada 18. novembri. Laikraksts Latvija AmerikÄ, Nr.50 (12.12.1992)
[26] Gatis KrÅ«miņš. Latvijas vÄ“sture postkoloniÄlÄs perspektÄ«vas skatÄ«jumÄ: PSRS koloniÄlÄ politika LatvijÄ. VARAS LATVIJÄ€. LU AkadÄ“miskais apgÄds, 2019, 658. lpp.
[27] https://likumi.lv/doc.php?id=50759
[28] https://www.pietiek.com/raksti/skaidri,_neskaidri_jautajumi_un_miti_par_valsts_prezidenta_amata_kandidatiem
[29] Toms Ķencis. IztÄ“lotÄ Latvija. VARAS LATVIJÄ€. LU AkadÄ“miskais apgÄds, 2019, 739. lpp.