Iesaki rakstu:

"AtzÄ«mÄ“jot akcijas Baltijas ceļš 30. gadadienu, 22. augustā notiks „Starptautiska konference "Baltijas ceļš. Turpinājums" ar Latvijas, Igaunijas un Lietuvas amatpersonu un ārvalstu viesu piedalÄ«šanos”. Konferences trešÄ daļa, kurā uzstāsies politiÄ·i, mākslinieki un politikas analizÄ“tāji, veltÄ«ta pārdomām par izaicinājumiem, kādi pastāv demokrātijai 21. gadsimtā, par pilsoniskās aktivitātes formām un ietekmi šodien, kā arÄ« veidiem, kā stiprināt liberāli demokrātiskās vÄ“rtÄ«bas. Tad nu par to trešo daļu.

Liberāls, liberālisms, liberālie politiÄ·i - tas viss ir stāsts par atsevišÄ·u politisku novirzienu mÅ«sdienu politikā. Liberāļi parasti mÄ«l atgādināt, ka tieši liberālās idejas noteica un izcÄ«nÄ«ja indivÄ«da personas brÄ«vÄ«bu un neaizskaramÄ«bu, politisku un tiesisku vienlÄ«dzÄ«bu, personas Ä«pašuma neaizskaramÄ«bu, tiesÄ«bas brÄ«vi paust iniciatÄ«vu, uzkrāt kapitālu, to, ka valsts pamatuzdevums ir aizsargāt savu pilsoņu brÄ«vÄ«bu (ticÄ«bas, juridisko, vārda, preses un tamlÄ«dzÄ«gi), nepieciešamÄ«bu ierobežot valsts varu pār indivÄ«du un tā Ä«pašumu, ko garantÄ“t var tikai pilsoņu priekšÄ atbildÄ«ga valdÄ«ba, brÄ«va ražošana, tirdzniecÄ«ba, darbaspÄ“ks un iespÄ“jas.

Katrs pats var sameklÄ“t, kāda ir liberālisma vÄ“sture, tā dažādie virzieni, lasÄ«t liberālisma kritiku un atbalsta rakstus. Te diezgan labs skaidrojums latviešu valodā: https://lv.wikipedia.org/wiki/Liberālisms.

Daži komentÄ“tāji ir teikuši, ka mÅ«sdienās liberālisms vispār izvirst un pārvÄ“ršas savas sākotnÄ“jās idejas pretmetā. IndivÄ«da personas brÄ«vÄ«bas un neaizskaramÄ«bas vietā ir attÄ«stÄ«ta politkorektuma diktatÅ«ra, daudzi jautājumi ir padarÄ«ti tik neÄ“rti, ka tos nekādi nedrÄ«kst mierÄ«gi apspriest, politisku un tiesisku vienlÄ«dzÄ«bu vietā ir nākusi iespÄ“ja bez tiesas publiski apvainot pretÄ“ju uzskatu pārstāvjus un radÄ«t sabiedrÄ«bā šaubas par viņiem, personas Ä«pašums laikam ir neaizskarams, ja neskaita dažas nodokļu politikas fineses, tiesÄ«bas brÄ«vi paust iniciatÄ«vu ir, taču dažām iniciatÄ«vām ir Ä«pašs mediju atbalsts un dažām ir spÄ“cÄ«ga nomelnojoša pretreakcija, uzkrāt kapitālu drÄ«kst, taču, ja atbalsti nepareizo politiku vai reliÄ£iju, var visādi gadÄ«ties, valsts aizsargā savu pilsoņu brÄ«vÄ«bu (ticÄ«bas, juridisko, vārda, preses un tamlÄ«dzÄ«gi), tomÄ“r dažas citādo grupas aizsargā daudz vairāk un mobingā pat esam rekordisti, ko tur kādus teicamniekus, kautrÄ«gos, nabagos aizsargāt, cik tad viņu ir, lai paši protas mainÄ«ties vai maina skolu, nepieciešamÄ«ba ierobežot valsts varu pār indivÄ«du un tā Ä«pašumu - skatÄ«t iepriekš, pilsoņu priekšÄ atbildÄ«gu valdÄ«bu nu nekādi nevar garantÄ“t mediju izveidotā dienaskārtÄ«ba ar dažu indivÄ«du pasludināšanu par vainÄ«gajiem, zema lÄ«meņa personisku apvainojumu un pārmetumu apmaiņa un labas ekonomiskas un politoloÄ£iskas skaidrojošas diskusijas trÅ«kumu, daudzi spÄ“jÄ«gi un gudri cilvÄ“ki nepiesakās ne ierÄ“dniecÄ«bā, ne politikā, ne mÄ“Ä£ina sevi realizÄ“t kā premjeri vai prezidenti, vienkārši atsakās, interesanti, kāpÄ“c, brÄ«va ražošana, tirdzniecÄ«ba, darbaspÄ“ka kustÄ«ba un iespÄ“jas ir, tomÄ“r tas gadÄ«jums ar atšÄ·irÄ«gas kvalitātes produktiem dažādās Eiropas SavienÄ«bas valstÄ«s jau nu gan norāda vispirms jau uz attieksmi. Tajā pašÄ Eiropas SavienÄ«bā ir bijuši pat cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas un verdzÄ«bas gadÄ«jumi. 21.gadsimtā. Tā kā viss nemaz tik spoži nav.

Ja vajag piemÄ“ru, kāds tam sakars ar demokrātiju, likumdošanu un liberālismu, tad te jums pozitÄ«vs piemÄ“rs, kas darbojas indivÄ«da un sabiedrÄ«bas labā, taču bÅ«tÄ«bā ir antiliberāls un ierobežo indivÄ«da tiesÄ«bas. Daudzās valstÄ«s ātros kredÄ«tus nevar dabÅ«t pÄ“c noteiktas vakara stundas, teiksim, 20.00 vakarā. LikumdevÄ“ji ir sapratuši, ka vajag to vÄ“lmi pÄ“c naudas noteiktā diennakts stundā drusku ierobežot. Viņi Ä«sti netic dažu pilsoņu spÄ“jai pašiem pieņemt atbildÄ«gus lÄ“mumus. Tas nav Ä«sti liberālisma garā, jo viena no pamattÄ“zÄ“m taču ir tāda, ka katrs pats taču spÄ“j pieņemt lÄ“mumus un valstij tur nav ko jaukties.

Tad nu ir diezgan daudz tādu jautājumu, kur konservatÄ«vismam un nacionālismam ir pilnÄ«gi pretÄ“ji viedokļi, nekā liberālismam. NeinformÄ“ta, nezinoša, pārāk jauna indivÄ«da vÄ“lme kaitÄ“ vispirms indivÄ«dam pašam un pÄ“c tam arÄ« visai sabiedrÄ«bai. Par to tieši ir tie atšÄ·irÄ«gie viedokļi. Savās tiesÄ«bās pārāk apmaldÄ«jies pusaudzis ir piemÄ“rs.

Cik daudz valstij jāiejaucas, ja ne pārāk gudri, valodu un likumus nezinoši pilsoņi vÄ“las meklÄ“t darbu un laimi ārzemÄ“s. Kad jāiejaucas - tad, kad tikko parādÄ«jusies iespÄ“ja strādāt citā valstÄ« vai varbÅ«t tad, kad jau ir pierādÄ«ti reāli cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas gadÄ«jumi. Kas un kā kaut ko teiks, mācÄ«s un varbÅ«t pat likumiski ierobežos visādu auklÄ«šu, guvernanšu darba tirgu, ja pretendentes nezina ne valodu, ne likumdošanu. Kā politkorekti pareizi apspriest dažādu grupu HIV inficÄ“tÄ«bas procentus? Kas kaut ko teiks un ierobežos tiesÄ«bas skolniekiem, kuri var pasÅ«tÄ«t skolotāju, nemācÄ«ties un paši lemt, ka eksaktās zinātnes ne viņiem pašiem, ne citiem klasÄ“ nevajadzÄ“s, jo visu taču nosaka vairākums. TiešÄm tīņu spriešanas spÄ“jai uzticams valstiskas nozÄ«mes jautājums? Right to be stupid? PameklÄ“jiet, kas un kad to ir teicis.

Komunisma ideoloÄ£ijas sabrukumu noteica aktÄ«va rietumu pasaules pretdarbÄ«ba, komunisma sistÄ“ma vairs nevarÄ“ja ekonomiski pastāvÄ“t, jo tās ekonomiskais pamatojums nebija konkurÄ“tspÄ“jÄ«gs. Tāpat liela nozÄ«me bija ārzemju latviešu darbÄ«bai un tam, ka rietumu valstis neatzina to, ka Latvija pati bÅ«tu vÄ“lÄ“jusies bÅ«t PSRS sastāvā. Baltijas ceļš bija kolosāls tautu brÄ«vÄ«bas simbols. BrÅ«košÄ Padomju SavienÄ«ba nevarÄ“ja atļauties apšaut demonstrantus. ArÄ« barikāžu laikā ne. Paldies rietumvalstÄ«m un ārzemju latviešiem par viņu darbÄ«bu Latvijas un pārÄ“jo valstu neatkarÄ«bas atjaunošanā!

Un tad tik sākās! NeatkarÄ«ba, brÄ«vÄ«ba, sava valsts, sava Saeima, savs prezidents! Primāra kapitāla uzkrāšanas periods. Sava nauda, bankas, krÄ«zes, kooperatÄ«vi, bizness, bezdarbs!

Visā šajā juceklÄ« Latvija kā valsts, politiÄ·i, ierÄ“dņi un tauta pieļāva dažas bÅ«tiskas kļūdas un liela daļa no tām pilnÄ«gi noteikti bija tādas, kuras radās no pārmÄ“rÄ«gas, pārprastas "brÄ«vÄ«bas" sajÅ«tas. Bez atbildÄ«bas, bez domāšanas, ar galveno šeit un tagad ņemsim, grābsim, darÄ«sim, kas bÅ«s pÄ“c tam - vienalga. Nebija jau, kas pasaka - pilsoņi, attopieties, domājiet, ko darāt!

Šeit ir nepieciešama neliela atkāpe, jo strÄ«dos starp nacionāļiem un liberāļiem, konservatÄ«vo vÄ“rtÄ«bu un liberālo vÄ“rtÄ«bu strÄ«dos liberāļi mÄ«l uzurpÄ“t varu un piedÄ“vÄ“t sev gandrÄ«z vai demokrātijas pamatu lomu. Kā Padomju SavienÄ«ba, kas kopā ar sabiedrotajiem uzvarÄ“ja Otro pasaules karu, "atbrÄ«voja" pusi Eiropas un no daudzām valstÄ«m mājās tā arÄ« neaizgāja uz vairākiem gadu desmitiem. Kad aizgāja, tad atstāja zināmu mantojumu un zināmas problÄ“mas ar Latvijas valstiskuma apziņu. ArÄ« sadzÄ«viskos strÄ«dos reizÄ“m viena puse pārmet otrai, ka tā ir visu ko devusi, nodrošinājusi un liek saprast, ka šai personai jāprotas. Jāatsakās no savām vÄ“lmÄ“m, savas domāšanas, saviem principiem. LÄ«dzÄ«ga ir standarta sutenera psiholoÄ£ija pret cilvÄ“ktirdzniecÄ«bas upuri. Viņš taču viņu ir vedis uz darbavietu, nodrošinājis Ä“damo un naktsmÄ«tni, tagad jāatstrādā. Un radinieku adreses ar’ viņš zina! VonnegÅ«tam vienā no stāstiem ir epizode ar saimnieci un kalponi. Kalpone vÄ“ro saulrietu, pienāk saimniece un kalpone jÅ«t, ka viņai ir kaut kas jāsaka. Un tad viņa izteic viņasprāt, vismuļķīgāko tekstu, ko var iedomāties, bet viņa jÅ«t, ka saimniecei to vajag. Paldies! Paldies par saulrietu!

Protams, mÅ«sdienu sabiedrÄ«bā šÄ«s atkarÄ«bas un barÄ«bas ķēžu formas ir slÄ“ptas un ne tik viegli pamanāmas, tomÄ“r tās pastāv. Parastā forumā kaut ko iebilstot pret pareizajām liberālajām vÄ“rtÄ«bām, var viegli "nopelnÄ«t" ne tikai apsaukāšanos, bet arÄ« dažādus melus un nepatÄ«kamas norādes uz tuviniekiem. Nav gluži krimināli, bet princips tas pats. PsiholoÄ£ija tā pati - kāds uzskata, ka ir labāks un drÄ«kst, jo pārstāv pareizās vÄ“rtÄ«bas. Labi izstrādāta ir metode, kad no malas izskatās, ka tas viss ir parasts strÄ«ds. Oponenti pat Ä«sti varbÅ«t nepārstāv liberālās vÄ“rtÄ«bas, tomÄ“r saikni nodod tÄ“mas un taimings - kad tieši tas notiek un notiek tas tieši tad, ka tÄ“ma attÄ«stās liberāļuprāt nepareizi. Oponents nav sācis lamāties, kasÄ«ties ar personiskiem apvainojumiem, bet mierÄ«gi uzskaita argumentus un tad tas sākas.

Nu ja, lai vai kā, strÄ«doties ar liberāļiem par dažādām tÄ“mām, tiek plaši izmantotas dažādas manipulācijas. Viena no iemīļotākajām ir pasludināt oponentu par nepareizas informācijas telpas ietekmÄ“tu. Cita metode ir uzaicināt 3 lÄ«dzÄ«gi liberāli domājošus indivÄ«dus, žurnālists tāds pats un demokrātijas skatam - kaut kādu oponentu, kas tur mÄ“Ä£ina kaut kā aizstāvÄ“t savas konservatÄ«vās vai nacionālās vÄ“rtÄ«bas.

Nav jau tā, ka viss būtu slikti, ir daudz laba un vispār jau valsts funkcionē. Ir labi, ka mums ir sava valsts! Tomēr reizēm derētu apstāties un padomāt, vai viss, kas nāk no mūsu sabiedrotajiem, ir labs un mums derīgs? Padomāsim labi!

Lai tas izdotos, neļausim vienam politiskajam novirzienam gan ietekmÄ“t medijus, gan moderÄ“t diskusiju ar pretenzijām uz godÄ«gu politisko cīņu par vÄ“lÄ“tājiem. Lai tas tā nebÅ«tu, iesaku konferences trešo daļu veltÄ«t pārdomām par izaicinājumiem, kādi pastāv demokrātijai 21. gadsimtā, par pilsoniskās aktivitātes formām un ietekmi šodien, kā arÄ« veidiem, kā labāk izprast, kādas tieši vÄ“rtÄ«bas mums kā modernai 21.gadsimta valstij ir vÄ“rts pārņemt no citām valstÄ«m tāpÄ“c, ka esam sabiedrotie un mums ir zināmas saistÄ«bas un uz kādām vÄ“rtÄ«bām un praksÄ“m bÅ«tu vÄ“lams skatÄ«ties ar zināmu apdomÄ«bu.

BÅ«tu vÄ“lams, ja šajā konferencÄ“ bÅ«tu iespÄ“ja apspriest mÅ«su valsts nesenās vÄ“stures notikumus, kur visai skaidri redzams, ka reizÄ“m esam aplami sapratuši, ko tieši nozÄ«mÄ“ brÄ«vÄ«ba, godÄ«ga politiska diskusija, mediju kvalitāte un primitÄ«vas manipulācijas ar tautu, tai iesmÄ“rÄ“jot veco labo labo un ļauno tÄ“lu cīņu bez kādas dziļākas saprašanas, kas un kāpÄ“c notika, ko no tā mācÄ«ties un ko darÄ«t.