Iesaki rakstu:

Es te veicu nelielu izpÄ“ti. Iepriekš publicÄ“ju aicinājumu atsaukties zinošus cilvÄ“kus, kas varÄ“tu paskaidrot, vai Ä»eņina ielā 59 (blakus StÅ«ra mājai) dzÄ«voja čekisti, jo šÄ« māja bija savienota ar Ä»eņina ielas 61 namu (StÅ«ra māja). Šo jautājumu uzdevu, jo Egila Levita iesniegumā ir norādÄ«ta dzÄ«vesvietas adrese Ä»eņina iela 59 dzÄ«voklis 4.

Ko es atradu? KādreizÄ“jais deputāts un žurnālists Kārlis Seržants raksta: “Nu ko! Aprunājos ar pÄ“dÄ“jo dzÄ«vo Latvijas VDK Ä£enerāli. Viņš apstiprina, ka abas Ä“kas kāpņu telpu piektajā stāvā ir bijušas savienotas ar durvÄ«m un to zina arÄ« VDK dokumentu pārņēmÄ“ji, bet noliedz informāciju, ka tajā bÅ«tu bijuši VDK konspiratÄ«vie vai dienesta dzÄ«vokļi.”

Bet ar to viss nebeidzas. Iegāju periodika.lv (varat ieiet arÄ« paši un pārbaudÄ«t). Atradu laikraksta “Latvija” (ārzemju latviešu laikraksts) 1973.gada 7.jÅ«lija rakstu “ÄŒekas nams - RÄ«gā augstākais punkts”.

Šajā rakstā ir tostarp šÄds teksts: „Ä»eņina ielā 61, ar speciālām vieninieku kamerām čekas pagrabā nonāk visi politiskie, kurus procesa gaitā reizÄ“m mÄ“Ä£ina pārvÄ“rst arÄ« par kramplaužiem. Tautas mutÄ“ šo vietu sauc par augstāko punktu RÄ«gā, no kura varot pārredzÄ“t visu SibÄ«riju. Namus Ä»eņina (BrÄ«vÄ«bas) ielā 57, 59 apdzÄ«vo tikai čekistu Ä£imenes”.

Amizanti, ka laikraksta “Latvija” redaktore savulaik bijusi arÄ« Ingeborga Levita. Skatamies vikipÄ“diju. Egils Levits. Māte. Ingeborga Levita.

Jautājums paliek. Vai laikraksts „Latvija” 1973.gada 7.jÅ«lijā meloja, ka Ä»eņina ielā 59 dzÄ«voja tikai čekistu Ä£imenes? Un vai melo Kārļa Seržanta zināmais VDK Ä£enerālis, ka StÅ«ra māja Ä»eņina ielā 61 esot bijusi savienota ar māju Ä»eņina ielā 59?
Un pēdējais jautājums. Vai disidenti varētu tik tuvu dzīvot čekas galvenajiem kambariem?

PlašÄka informācija par jauno grāmatu "Viltvārdis" - www.viltvardis.com.