Vai likumprojekts 300 000 cilvēku nav “šausmīgas beigas�
BiedrÄ«ba AUSMA* · 18.03.2019. · Komentāri (0)DenacionalizÄ“to mÄju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bai “AUSMA” ir lielas bažas, ka šÄ«s Saeimas Valsts un pašvaldÄ«bu lietu komisijas 11.03.2019.g. organizÄ“to konferenci komisija pasniegs kÄ karogu, ka speciÄlisti visus jautÄjumus kopÄ ar “plašas sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bu” ir izdiskutÄ“juši un nonÄkuši pie secinÄjuma, ka likumprojekts “Piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs izbeigšanas likums” jÄvirza uz Saeimas sesiju pieņemšanai tÄds, kÄds tas ir sagatavots. KÄ ir izteicies zemes Ä£ildes slavenais advokÄts Normunds Šlitke – “labÄk šausmÄ«gas beigas nekÄ nepÄrtrauktas šausmas”.
Vai tiešÄm konference kaut ko atklÄja, izdiskutÄ“ja? BiedrÄ«ba “AUSMA”, zinot arÄ« citu dzÄ«vokļu Ä«pašnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bu aizstÄvju viedokli, nonÄk pie atzinuma, ka konference neko neatrisinÄja, neko neizlÄ“ma - ar kÄdu viedokli šie sarunu speciÄlisti atnÄca uz konferenci, ar tÄdu aizgÄja.
Tie, kuri vÄ“roja videoierakstu http://www.saeima.lv/lv/mobile/pages/3_kanals Diskusija “DalÄ«tÄ Ä«pašuma izbeigšanas problemÄtika”, arÄ« varÄ“ja vai vÄ“l var pÄrliecinÄties, ka konferencÄ“ nekÄds dokuments netika piedÄvÄts apspriešanai un netika izstrÄdÄts un netika pieņemts noslÄ“guma dokuments, neviens jautÄjums neiekrÄsojÄs ar secinÄjumu, kÄ un kas jÄmaina likumprojektÄ, vai vispÄr tajÄ kaut ko mainÄ«s. NeskaidrÄ«bu, atklÄti sakot, palika vairÄk, nekÄ bija.
TajÄ skaitÄ jÄpiezÄ«mÄ“, k izskatÄ«jÄs, ka konferences toņi noteica lielÄkais zemes zem mÄjÄm uzpircÄ“js, MaksÄtnespÄ“jas administrÄcijas advokÄts Normunds Šlitke. Tas pierÄda, kÄ interešu aizstÄvÄ«bai vai nodrošinÄšanai varÄ“tu bÅ«t organizÄ“ta šÄda konference.
Kaut uz konferenci bija ieradušies (aicinÄti) vairÄki Tieslietu ministrijas speciÄlisti, eksperti un, iespÄ“jams, likumprojekta autori, bet viņi bija ieradušies ar “tukšÄm rokÄm” - bez izstrÄdÄtas koncepcijas problÄ“mas apspriešanai un risinÄjumam. Tas vÄ“rtÄ“jams kÄ bezatbildÄ«ba.
Par nožēlošanu, kaut konference tika izsludinÄta it kÄ ar plašas sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanu, biedrÄ«bas “AUSMA” un iniciatÄ«vas grupas speciÄlistu izstrÄdÄtÄ un konferencei iesniegtÄ koncepcija ar konkrÄ“tiem 14 punktiem arÄ« netika apspriesta un mÅ«su biedrÄ«bas speciÄlistiem tika ierÄdÄ«ta vieta pasÄ“dÄ“t zÄlÄ“ uz soliņa un klausÄ«ties, tÄdēļ šÄdu konferenci ar savu dalÄ«bu bijÄm spiesti ignorÄ“t un konferencÄ“ nepiedalÄ«ties, bet noskatÄ«jÄmies tikai videokonferenci, domÄjot, ka tajÄ tomÄ“r tiks spriests arÄ« kaut kas nopietns. NekÄ.
VÄ“l vairÄk, pat dažus atsevišÄ·a konferences dalÄ«bnieka ierosinÄjumus, ka nedrÄ«kst virzÄ«t uz pieņemšanu apšaubÄmu likumprojektu, tajÄ skaitÄ, ka tajÄ iestrÄdÄts absurds nosacÄ«jums pieņemt lÄ“mumu zemi pirkt, nezinot tÄs cenu un lielumu – pirkt “kaÄ·i maisÄ” un citus šÄ« dalÄ«bnieka izteikumus, kas bija sakritÄ«gi ar “Ausmas” koncepcijÄ izteiktiem priekšlikumiem, konferences “eksperti” nesadzirdÄ“ja un neapsprieda.
Šie „eksperti” un „speciÄlisti”, kuri sÄ“dÄ“ja tribÄ«nÄ“ kÄ pieaicinÄtie un savas runas vÄ“rsa it kÄ pret sabiedrÄ«bu, arÄ« ar videoierakstu, faktiski vairÄk sarunÄjÄs un apmainÄ«jÄs savÄ starpÄ, atsevišÄ·Äs reizÄ“s Ä«sai replikai dodot vÄrdu zÄlÄ“ sÄ“došiem, starp kuriem bija manÄmi arÄ« valsts iestÄžu administrÄcijas pÄrstÄvji. TÄ ir “sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«ba”?
To starp, konferencÄ“ arÄ« nevienai citai dzÄ«vokļu Ä«pašnieku aizstÄvÄ«bas sabiedriskajai organizÄcijai netika dota iespÄ“ja uzstÄties ar savu redzÄ“jumu un šÄdu redzÄ“jumu apspriest, un tos konferences speciÄlisti neapskatÄ«ja, kaut bija lÅ«gts mÅ«su koncepciju uz ÄetrÄm lapÄm izplatÄ«t visiem konferences dalÄ«bniekiem. Vai tas bija izpildÄ«ts un mÅ«su koncepcija izsniegta vai nÄ“, nav ziņu, bet klusums par to dod pamatu teikt, ka nebija izsniegta. Tad ko var teikt – cik plaša “sabiedrÄ«bas iesaiste” bija šÄ«s konferences darbÄ!
JÄ, konferencÄ“ bija pÄrstÄvÄ“ta un ierÄdÄ«ta vieta pie galda biedrÄ«bai “Tauta pret Šlitki …” , gan kura, mÅ«suprÄt, veidota kÄ pietuvinÄta partijai “Saskaņa”, kura esot izstrÄdÄjusi savÄ sapulcÄ“ un iesniegusi šÄdus “labojumus”:
- „Izpirkumu par kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu + 0,5 % - (atbilde - aplamÄ«ba, neko šie 0.5 % nedod, jo kadastrÄlÄ vÄ“rtÄ«ba ir milzÄ«ga, uzpÅ«sta lÄ«dz ÄrprÄta robežÄm);
- „IzpÄ“rk zemi ne tikai kopÄ«gi, bet katrs savu zemes daļu”- (atbilde – pilnÄ«ga aplamÄ«ba, jo tiek pÄrkÄpts „DzÄ«vokļa Ä«pašuma likuma” 16. 17.pants un CL 1068.- 1070.p. par kopÄ«pašumu, ieviests nelabojams haoss);
- Izpirkt minimÄlo FNZG zemi”- (atbilde – aplamÄ«bas, jo piesaistÄmo zemi nosaka pÄ“c „Valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo mÄju privatizÄcijas likuma” 28.panta, kurÄ pašvaldÄ«bas amatpersonÄm ierÄdÄ«tas neierobežotas tiesÄ«bas spriest par zemes lielumu pÄ“c subjektÄ«viem kritÄ“rijiem vai pat pÄ“c kukuļa apmÄ“riem. Kur liks starpgabalus utt.).
RaksturÄ«gi, ka dalÄ«bai konferencÄ“ un viņu viedokļa uzklausÄ«šanai, apspriešanai arÄ« nevarÄ“ja manÄ«t nevienu zemes zem mÄjas mantinieku vai viņu viedokļa apspriešanu, toties uz to, kÄ rÄda programma, bija aicinÄti divi zemes Ä£ildes „baroni” – zemes uzpircÄ“ji, tajÄ skaitÄ Normunds Šlitke, kura viedoklis vairÄkos atzinumos saskanÄ“ja ar biedrÄ«bas „Tauta pret Šlitki…” pÄrstÄvi, kuri abi blakus sÄ“dÄ“ja tribÄ«nÄ“ un viens otra izteikumus apstiprinÄja.
Konference neapskatÄ«ja vai atsevišÄ·us jautÄjumus analizÄ“ja, it kÄ pÄrrunÄja, bet bez to apspriešanas atstÄja sarunu lÄ«menÄ«. BiedrÄ«bas „AUSMA” konceptuÄlos priekšlikumus, kurus bÅ«tu bijis jÄatrisina pirms likumprojekta virzÄ«šanas pieņemšanai SaeimÄ, neskatÄ«ja. LÅ«k, zinÄšanai, ko pamatÄ piedÄvÄ biedrÄ«ba „AUSMA” dalÄ«tÄ Ä«pašuma iniciatÄ«vas grupa, tajÄ skaitÄ:
1) FunkcionÄli nepieciešamÄs zemes gabalam (FNZG) noteikt atsevišÄ·u kadastrÄlo vÄ“rtÄ«bu atbilstoši 27.01.2011. lietÄ Nr.2010-22-01 Satversmes tiesas spriedumÄ noteiktajam, ka tÄ nav izvÄ“rtÄ“ta;
2) IzstrÄdÄt jaunu, atsevišÄ·u FNZG zemes robežu plÄnu;
3) Noteikt, pÄrskatÄ«t un noteikt jaunu FNZG zemes statusu - apgrÅ«tinÄtÄ zeme ar bÅ«vÄ“m un komunikÄcijÄm;
4) IzskatÄ«t jautÄjumu par komunikÄciju zemes lietotÄju iesaistÄ«šanu zemes izpirkšanÄ atbilstoši likumÄ par zemes reformu 12. panta 2. daÄ¼Ä noradÄ«tajam, ka, “… ja bijušajiem zemes Ä«pašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas Ä«pašuma tiesÄ«bas uz zemi, uz kuras atrodas šÄ likuma 12.panta pirmÄs daļas 3.punktÄ minÄ“tie objekti, kÄ arÄ« valstij vai pašvaldÄ«bÄm piederoši Å«densapgÄdes, siltumapgÄdes un energoapgÄdes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidÄ vienojoties. … “;
5) IzskatÄ«t dzÄ«vojamÄs mÄjÄs esošo nedzÄ«vojamo telpu nomnieku un/vai šÄdu telpu Ä«pašnieku iesaistÄ«šanu zemes izpirkšanai;
6) IzskatÄ«t jautÄjumu, ka iesaistÄ«t zemes izpirkumÄ dzÄ«vokļus, kuri privatizÄ“ti un nav ierakstÄ«ti zemesgrÄmatÄ, kuriem jÄbÅ«t lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem kÄ dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, par daudz runÄja, bet kÄ problÄ“ma palika karÄjoties gaisÄ, kaut katram saprotams, ka viņi ir dzÄ«vokļu Ä«pašnieki ar vienÄdu statusu, gan atrisinot tikai ierakstu zemesgrÄmatÄ;
7) IzskatÄ«t jautÄjumu par neprivatizÄ“tajiem, Ä«res dzÄ«vokļiem privatizÄ“tajÄs mÄjÄs un viņu dalÄ«bu zemes izpirkumÄ vai izskatÄ«t tiesÄ«bas un pienÄkumus Ä«rÄ“tos dzÄ«vokļus privatizÄ“t utt.
8) Pirms likuma pieņemšanas izskatÄ«t mÄjas pÄrvaldes institÅ«ciju izveidošanas jautÄjumu, lai katrai mÄjai bÅ«tu noteikts oficiÄlas dzÄ«vokļu kopsapulces 50 + 1 vai 2/3 pilnvarota persona, kura tiesÄ«ga pÄrstÄvÄ“t dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses šajÄ procesÄ un tiesÄ«ga izlemt visus jautÄjumus, izņemot bankas kredÄ«tu ņemšanu, bet nÄ“, tÄ vietÄ runÄja, ka procesÄ vajag iesaistÄ«t tiesu izpildÄ«tÄju. Nu ja, dalÄ«s 38 miljonus, viņiem arÄ« pienÄkas kumoss, ka tad tÄ nebÅ«šot izšÄ·Ä“rdÄ«ba, bet, ja naudu izlietot zemes reformas un mÄju privatizÄcijas pabeigšanai, attiecÄ«bu sakÄrtošanai, tÄ bÅ«šot nelietderÄ«ga naudas izšÄ·Ä“rdÄ“šana. „Eksperti” pie tÄ arÄ« apstÄjÄs.
9) IzskatÄ«t jautÄjumu, ka izpÄ“rk zemi par summu, par kuru to iegÄdÄjÄs + 18% (vai pÄ“c zemes iegÄdes, pirkuma laika kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas). Nu ja, ir jÄsaka - sagribÄ“jÄt mums atņemt pÄ«rÄgu, neizdosies! MÄ“s esam spÄ“cÄ«gas Ä£ildes, mÅ«s ir jÄklausa?!
Neņemot vÄ“rÄ pat to, ka no biedrÄ«bas „AUSMA” koncepcijas netika izskatÄ«ts neviens jautÄjums, KONFERENCE NEPIEÅ…Ä’MA ARĪ SASKAÅ…OTU DOKUMENTU VAI IZKRISTALIZÄ’TU VERSIJU, KAS JÄ€MAINA SAEIMÄ€ IESNIEGTAJÄ€ LIKUMPROJEKTÄ€, kuru likumprojekta pantu vai ka likumprojekts jÄatdod Tieslietu ministrijai priekšdarbu izpildei – tiesisko attiecÄ«bu sakÄrtošanai un jauna likumprojekta izstrÄdÄšanai uz jaunas koncepcijas pamata.
BiedrÄ«ba „AUSMA” un, cik ir zinÄms, citas biedrÄ«bas kategoriski uzstÄj, ka likumprojekts “Piespiedu dalÄ«tÄ Ä«pašuma privatizÄ“tajÄs daudzdzÄ«vokļu mÄjÄs izbeigšanas likums” jÄatdod atpakaļ Tieslietu ministrijai, ka to nedrÄ«kst pieņemt uz nesakÄrtotu dalÄ«tÄ Ä«pašuma zemes tiesisko attiecÄ«bu pamata, jo tas radÄ«s neziņu un jaunus saspÄ«lÄ“jumus un neapmierinÄtÄ«bu vai ka šis likums varÄ“tu tikt neizpildÄms un nepieņemams un tad tieši tiktu izšÄ·Ä“rdÄ“ti 38 miljoni, ja likumu nebÅ«s iespÄ“jams realizÄ“t – izbeigt dalÄ«to Ä«pašumu.
Nu ja, „lielie” cilvÄ“ki labÄk nekÄ sabiedriskÄs organizÄcija zinÄs paši, kur un kam tos 38 miljonus sadalÄ«t, lai pÄ“c tam no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem ar viltu izspiestu simtiem miljonu!
No konferences sarunÄm varÄ“ja izsecinÄt, ka diskusija notikusi, likumprojektu uz pieņemšanu var virzÄ«t to pašu, bez izmaiņÄm, kas, mÅ«suprÄt, piešÄ·irs bagÄtÄ«gu peļņu ekonomiskÄ grupÄ“juma Ä£ildÄ“m vai kÄ tautÄ izsakÄs – „zemes baroniem”.
DzÄ«vokļu Ä«pašniekiem ir tikai divas izvÄ“les –šÄdu likumu noraidÄ«t un, nezinot zemes lielumu un cenu, nekÄdus dzÄ«vokļu sapulces nerÄ«kot un nepieņemt lÄ“mumu pirkt "kaÄ·i maisÄ" vai sÅ«dzÄ“ties Romas pÄvestam. OrganizÄ“t protestus – Latvijai tas nav ietekmÄ«gs instruments, kas varÄ“tu stÄvÄ“t pretÄ« šÄda jauna OIK naudÄ«giem organizatoriem!
AprÄ“Ä·ini, ko sniedz TM par "vidÄ“jÄm" izpirkuma cenÄm, ir klaja maldinÄšana, lai iemÄnÄ«tu iesaistÄ«ties faktiski krÄpnieciskÄ izpirkumÄ. Lai TM aprÄ“Ä·ina izmaksas konkrÄ“tiem zemes gabaliem ar adresi vismaz 100 gadÄ«jumos un pieskaita klÄt bankas kredÄ«tu procentus, kas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem plus izpirkuma maksai bÅ«s jÄsedz, izpirkuma cena bÅ«s tÅ«kstošos.
RunÄtÄji, biedrÄ«ba „Tauta pret Šlitki…” aktÄ«vi rosinÄja izpirkt zemes ideÄlo daļu atsevišÄ·i katram dzÄ«voklim, pa vienam, ja atmiņa neviļ, to atbalstÄ«ja arÄ« Normunds Šlitke. TÄ taÄu liela aplamÄ«ba, tik liela absurda ieteikumu var virzÄ«t tikai "zemes baroni", lai ieviestu nelabojamu bardaku un haosu.
KopsavilkumÄ jÄatzÄ«st, ka konference neko neatrisinÄja un neko jaunu, kÄ iziet no mÄkslÄ«gi pasludinÄta viedokļa, ka problÄ“ma ir „loti sarežģīta”, nepieņēma.
Jau 2010. gadÄ uz biedrÄ«bas „AUSMA” iesnieguma pamata, kas tika iesniegts pieņemšanÄ pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, Ministru kabinets 2010.gada septembrÄ« izdeva rÄ«kojumu Nr.541 „Par Koncepciju par Civillikuma Lietu tiesÄ«bu daļas modernizÄciju” un ar 4.1.punktu uzdeva tieslietu ministram iesniegt noteiktÄ kÄrtÄ«bÄ Ministru kabinetÄ lÄ«dz 2012.gada 1.augustam – normatÄ«vo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumÄ ietvertÄ risinÄjuma 1.varianta Ä«stenošanai attiecÄ«bÄ uz tiesiskÄ regulÄ“juma noteikšanu, lai izbeigtu pastÄvošo dalÄ«to Ä«pašumu tiesiskÄs attiecÄ«bas, novÄ“rstu dalÄ«to Ä«pašumu izveidošanu turpmÄk.
Tieslietu ministrijas eksperti, speciÄlisti, ierÄ“dņi jau 10 gadus staigÄ pa konferencÄ“m, saietiem, apspriedÄ“m aizvien ar „tukšÄm rokÄm” (un tukšÄm galvÄm?) un uzstÄjas ar nereÄlÄm sarunÄm, un joprojÄm nevar tikt galÄ.
Te nu gan tieslietu ministram JÄnim BordÄnam, ja ierÄ“dņi 10 gadu laikÄ netiek galÄ ar vienu likumprojektu, iespÄ“jams, ir laiks risinÄt jautÄjumu, kÄ tikt galÄ ar šÄdiem atsevišÄ·iem ierÄ“dņiem, kuri izvairÄs no elementÄri vienkÄršu risinÄjumu izskatÄ«šanas un, mÅ«suprÄt, kopÄ ar satelÄ«tiestÄdÄ“m un zemes Ä£ildÄ“m viltÄ«gi sludina šausmu stÄstus par „grÅ«tÄ«bÄm”.
Te nu bÅ«tu savs vÄrds sakÄms Saeimas Valsts un pašvaldÄ«bu lietu komisijai, tÄs vadÄ«tÄjam Sergejam Dolgopolovam (Saskaņa) un šÄ« jautÄjuma darba grupas vadÄ«tÄjam Viktoram Valainim (ZZS), bet viņu politiskÄ drosme neskan un neizpaužas ar noteiktÄ«bu.
Nu jau Faceebok izskan paziņojumi, ka vienam dzÄ«voklim izpirkuma cena bÅ«šot tikai ap dažiem simtiem EUR un ka 2020.gadÄ sÄkšoties zemes zem mÄjÄm masveida izpirkšana. ŠÄdi ziņojumi jau pilnÄ mÄ“rÄ saskan ar TM rÄdÄ«tiem piemÄ“riem ar izpirkuma zemÄm cenÄm.
Ko tas nozÄ«mÄ“? MÄ“s arÄ« esam rÄ“Ä·inÄjuši – mazÄkÄ zemes cena vienam dzÄ«voklim ap 1500 lÄ«dz 7000. Normunds Šlitke, liekas, izteicÄs, ka šis summas bÅ«šot mazÄkas nekÄ dzÄ«vokļa cenas pieaugums uz nopirktÄs zemes vai kÄ samaksa par zemi. ArÄ« reklÄma? Cik jauka dzÄ«ve bÅ«s jums, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, varÄ“siet jau rÄ«tÄ uz brokastÄ«m pÄrdot dzÄ«vokli un doties uz Īriju sÄ“nes lasÄ«t. Bet kas maksÄs bankas kredÄ«tus?
DzÄ«vokļu Ä«pašniekiem ir jÄbÅ«t modriem un jÄrÄ“Ä·ina zemes zem mÄjas izmaksas atkarÄ«bÄ no zemes lieluma un tÄs kadastrÄlÄs vÄ“rtÄ«bas, tikai tad riskÄ“t ar lÄ“mumu pirkt vai nepirkt zemi, lai sevi - tautas daļu ap 330 000 cilvÄ“ku vai 111 000 dzÄ«vokļu nepakļautu kÄrtÄ“jai „obligÄtÄ iepirkuma komponentei” (OIK), ar kuru plÄno no nabadzÄ«gÄkÄs tautas daļas izmÄnÄ«t simtiem miljonu. To nedrÄ«kst pieļaut, jÄprotestÄ“ un jÄizmanto visi aizstÄvÄ«bas instrumenti, arÄ« dodoties uz Satversmes tiesu, ja tÄdu likumu Saeima pieņems.
* DenacionalizÄ“to mÄju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«ba „AUSMA”
Saistītais raksts: