Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bai “AUSMA” ir lielas bažas, ka šÄ«s Saeimas Valsts un pašvaldÄ«bu lietu komisijas 11.03.2019.g. organizÄ“to konferenci komisija pasniegs kā karogu, ka speciālisti visus jautājumus kopā ar “plašas sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«bu” ir izdiskutÄ“juši un nonākuši pie secinājuma, ka likumprojekts “Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums” jāvirza uz Saeimas sesiju pieņemšanai tāds, kāds tas ir sagatavots. Kā ir izteicies zemes Ä£ildes slavenais advokāts Normunds Šlitke – “labāk šausmÄ«gas beigas nekā nepārtrauktas šausmas”.

Vai tiešÄm konference kaut ko atklāja, izdiskutÄ“ja? BiedrÄ«ba “AUSMA”, zinot arÄ« citu dzÄ«vokļu Ä«pašnieku tiesÄ«bu biedrÄ«bu aizstāvju viedokli, nonāk pie atzinuma, ka konference neko neatrisināja, neko neizlÄ“ma - ar kādu viedokli šie sarunu speciālisti atnāca uz konferenci, ar tādu aizgāja.

Tie, kuri vÄ“roja videoierakstu http://www.saeima.lv/lv/mobile/pages/3_kanals Diskusija “DalÄ«tā Ä«pašuma izbeigšanas problemātika”, arÄ« varÄ“ja vai vÄ“l var pārliecināties, ka konferencÄ“ nekāds dokuments netika piedāvāts apspriešanai un netika izstrādāts un netika pieņemts noslÄ“guma dokuments, neviens jautājums neiekrāsojās ar secinājumu, kā un kas jāmaina likumprojektā, vai vispār tajā kaut ko mainÄ«s. NeskaidrÄ«bu, atklāti sakot, palika vairāk, nekā bija.

Tajā skaitā jāpiezÄ«mÄ“, k izskatÄ«jās, ka konferences toņi noteica lielākais zemes zem mājām uzpircÄ“js, MaksātnespÄ“jas administrācijas advokāts Normunds Šlitke. Tas pierāda, kā interešu aizstāvÄ«bai vai nodrošināšanai varÄ“tu bÅ«t organizÄ“ta šÄda konference.

Kaut uz konferenci bija ieradušies (aicināti) vairāki Tieslietu ministrijas speciālisti, eksperti un, iespÄ“jams, likumprojekta autori, bet viņi bija ieradušies ar “tukšÄm rokām” - bez izstrādātas koncepcijas problÄ“mas apspriešanai un risinājumam. Tas vÄ“rtÄ“jams kā bezatbildÄ«ba.

Par nožēlošanu, kaut konference tika izsludināta it kā ar plašas sabiedrÄ«bas iesaistÄ«šanu, biedrÄ«bas “AUSMA” un iniciatÄ«vas grupas speciālistu izstrādātā un konferencei iesniegtā koncepcija ar konkrÄ“tiem 14 punktiem arÄ« netika apspriesta un mÅ«su biedrÄ«bas speciālistiem tika ierādÄ«ta vieta pasÄ“dÄ“t zālÄ“ uz soliņa un klausÄ«ties, tādēļ šÄdu konferenci ar savu dalÄ«bu bijām spiesti ignorÄ“t un konferencÄ“ nepiedalÄ«ties, bet noskatÄ«jāmies tikai videokonferenci, domājot, ka tajā tomÄ“r tiks spriests arÄ« kaut kas nopietns. Nekā.

 VÄ“l vairāk, pat dažus atsevišÄ·a konferences dalÄ«bnieka ierosinājumus, ka nedrÄ«kst virzÄ«t uz pieņemšanu apšaubāmu likumprojektu, tajā skaitā, ka tajā iestrādāts absurds nosacÄ«jums pieņemt lÄ“mumu zemi pirkt, nezinot tās cenu un lielumu – pirkt “kaÄ·i maisā” un citus šÄ« dalÄ«bnieka izteikumus, kas bija sakritÄ«gi ar “Ausmas” koncepcijā izteiktiem priekšlikumiem, konferences “eksperti” nesadzirdÄ“ja un neapsprieda.

Šie „eksperti” un „speciālisti”, kuri sÄ“dÄ“ja tribÄ«nÄ“ kā pieaicinātie un savas runas vÄ“rsa it kā pret sabiedrÄ«bu, arÄ« ar videoierakstu, faktiski vairāk sarunājās un apmainÄ«jās savā starpā, atsevišÄ·Äs reizÄ“s Ä«sai replikai dodot vārdu zālÄ“ sÄ“došiem, starp kuriem bija manāmi arÄ« valsts iestāžu administrācijas pārstāvji. Tā ir “sabiedrÄ«bas lÄ«dzdalÄ«ba”?

To starp, konferencÄ“ arÄ« nevienai citai dzÄ«vokļu Ä«pašnieku aizstāvÄ«bas sabiedriskajai organizācijai netika dota iespÄ“ja uzstāties ar savu redzÄ“jumu un šÄdu redzÄ“jumu apspriest, un tos konferences speciālisti neapskatÄ«ja, kaut bija lÅ«gts mÅ«su koncepciju uz četrām lapām izplatÄ«t visiem konferences dalÄ«bniekiem. Vai tas bija izpildÄ«ts un mÅ«su koncepcija izsniegta vai nÄ“, nav ziņu, bet klusums par to dod pamatu teikt, ka nebija izsniegta. Tad ko var teikt – cik plaša “sabiedrÄ«bas iesaiste” bija šÄ«s konferences darbā!

Jā, konferencÄ“ bija pārstāvÄ“ta un ierādÄ«ta vieta pie galda biedrÄ«bai “Tauta pret Šlitki …” , gan kura, mÅ«suprāt, veidota kā pietuvināta partijai “Saskaņa”, kura esot izstrādājusi savā sapulcÄ“ un iesniegusi šÄdus “labojumus”:

- „Izpirkumu par kadastrālo vÄ“rtÄ«bu + 0,5 % - (atbilde - aplamÄ«ba, neko šie 0.5 % nedod, jo kadastrālā vÄ“rtÄ«ba ir milzÄ«ga, uzpÅ«sta lÄ«dz ārprāta robežām);

 - „IzpÄ“rk zemi ne tikai kopÄ«gi, bet katrs savu zemes daļu”- (atbilde – pilnÄ«ga aplamÄ«ba, jo tiek pārkāpts „DzÄ«vokļa Ä«pašuma likuma” 16. 17.pants un CL 1068.- 1070.p. par kopÄ«pašumu, ieviests nelabojams haoss);

 - Izpirkt minimālo FNZG zemi”- (atbilde – aplamÄ«bas, jo piesaistāmo zemi nosaka pÄ“c „Valsts un pašvaldÄ«bu dzÄ«vojamo māju privatizācijas likuma” 28.panta, kurā pašvaldÄ«bas amatpersonām ierādÄ«tas neierobežotas tiesÄ«bas spriest par zemes lielumu pÄ“c subjektÄ«viem kritÄ“rijiem vai pat pÄ“c kukuļa apmÄ“riem. Kur liks starpgabalus utt.).

RaksturÄ«gi, ka dalÄ«bai konferencÄ“ un viņu viedokļa uzklausÄ«šanai, apspriešanai arÄ« nevarÄ“ja manÄ«t nevienu zemes zem mājas mantinieku vai viņu viedokļa apspriešanu, toties uz to, kā rāda programma, bija aicināti divi zemes Ä£ildes „baroni” – zemes uzpircÄ“ji, tajā skaitā Normunds Šlitke, kura viedoklis vairākos atzinumos saskanÄ“ja ar biedrÄ«bas „Tauta pret Šlitki…” pārstāvi, kuri abi blakus sÄ“dÄ“ja tribÄ«nÄ“ un viens otra izteikumus apstiprināja.

Konference neapskatÄ«ja vai atsevišÄ·us jautājumus analizÄ“ja, it kā pārrunāja, bet bez to apspriešanas atstāja sarunu lÄ«menÄ«. BiedrÄ«bas „AUSMA” konceptuālos priekšlikumus, kurus bÅ«tu bijis jāatrisina pirms likumprojekta virzÄ«šanas pieņemšanai Saeimā, neskatÄ«ja. LÅ«k, zināšanai, ko pamatā piedāvā biedrÄ«ba „AUSMA” dalÄ«tā Ä«pašuma iniciatÄ«vas grupa, tajā skaitā:

1) Funkcionāli nepieciešamās zemes gabalam (FNZG) noteikt atsevišÄ·u kadastrālo vÄ“rtÄ«bu atbilstoši 27.01.2011. lietā Nr.2010-22-01 Satversmes tiesas spriedumā noteiktajam, ka tā nav izvÄ“rtÄ“ta;

2) Izstrādāt jaunu, atsevišÄ·u FNZG zemes robežu plānu;

3) Noteikt, pārskatīt un noteikt jaunu FNZG zemes statusu - apgrūtinātā zeme ar būvēm un komunikācijām;

4) IzskatÄ«t jautājumu par komunikāciju zemes lietotāju iesaistÄ«šanu zemes izpirkšanā atbilstoši likumā par zemes reformu 12. panta 2. daļā noradÄ«tajam, ka, “… ja bijušajiem zemes Ä«pašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas Ä«pašuma tiesÄ«bas uz zemi, uz kuras atrodas šÄ likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minÄ“tie objekti, kā arÄ« valstij vai pašvaldÄ«bām piederoši Å«densapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksu nosaka, pusÄ“m rakstveidā vienojoties. … “;

5) IzskatÄ«t dzÄ«vojamās mājās esošo nedzÄ«vojamo telpu nomnieku un/vai šÄdu telpu Ä«pašnieku iesaistÄ«šanu zemes izpirkšanai;

6) IzskatÄ«t jautājumu, ka iesaistÄ«t zemes izpirkumā dzÄ«vokļus, kuri privatizÄ“ti un nav ierakstÄ«ti zemesgrāmatā, kuriem jābÅ«t lÄ«dzvÄ“rtÄ«giem kā dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem, par daudz runāja, bet kā problÄ“ma palika karājoties gaisā, kaut katram saprotams, ka viņi ir dzÄ«vokļu Ä«pašnieki ar vienādu statusu, gan atrisinot tikai ierakstu zemesgrāmatā;

7) Izskatīt jautājumu par neprivatizētajiem, īres dzīvokļiem privatizētajās mājās un viņu dalību zemes izpirkumā vai izskatīt tiesības un pienākumus īrētos dzīvokļus privatizēt utt.

 8) Pirms likuma pieņemšanas izskatÄ«t mājas pārvaldes institÅ«ciju izveidošanas jautājumu, lai katrai mājai bÅ«tu noteikts oficiālas dzÄ«vokļu kopsapulces 50 + 1 vai 2/3 pilnvarota persona, kura tiesÄ«ga pārstāvÄ“t dzÄ«vokļu Ä«pašnieku intereses šajā procesā un tiesÄ«ga izlemt visus jautājumus, izņemot bankas kredÄ«tu ņemšanu, bet nÄ“, tā vietā runāja, ka procesā vajag iesaistÄ«t tiesu izpildÄ«tāju. Nu ja, dalÄ«s 38 miljonus, viņiem arÄ« pienākas kumoss, ka tad tā nebÅ«šot izšÄ·Ä“rdÄ«ba, bet, ja naudu izlietot zemes reformas un māju privatizācijas pabeigšanai, attiecÄ«bu sakārtošanai, tā bÅ«šot nelietderÄ«ga naudas izšÄ·Ä“rdÄ“šana. „Eksperti” pie tā arÄ« apstājās.

9) Izskatīt jautājumu, ka izpērk zemi par summu, par kuru to iegādājās + 18% (vai pēc zemes iegādes, pirkuma laika kadastrālās vērtības). Nu ja, ir jāsaka - sagribējāt mums atņemt pīrāgu, neizdosies! Mēs esam spēcīgas ģildes, mūs ir jāklausa?!

Neņemot vÄ“rā pat to, ka no biedrÄ«bas „AUSMA” koncepcijas netika izskatÄ«ts neviens jautājums, KONFERENCE NEPIEÅ…Ä’MA ARĪ SASKAÅ…OTU DOKUMENTU VAI IZKRISTALIZÄ’TU VERSIJU, KAS JÄ€MAINA SAEIMÄ€ IESNIEGTAJÄ€ LIKUMPROJEKTÄ€, kuru likumprojekta pantu vai ka likumprojekts jāatdod Tieslietu ministrijai priekšdarbu izpildei – tiesisko attiecÄ«bu sakārtošanai un jauna likumprojekta izstrādāšanai uz jaunas koncepcijas pamata.

BiedrÄ«ba „AUSMA” un, cik ir zināms, citas biedrÄ«bas kategoriski uzstāj, ka likumprojekts “Piespiedu dalÄ«tā Ä«pašuma privatizÄ“tajās daudzdzÄ«vokļu mājās izbeigšanas likums” jāatdod atpakaļ Tieslietu ministrijai, ka to nedrÄ«kst pieņemt uz nesakārtotu dalÄ«tā Ä«pašuma zemes tiesisko attiecÄ«bu pamata, jo tas radÄ«s neziņu un jaunus saspÄ«lÄ“jumus un neapmierinātÄ«bu vai ka šis likums varÄ“tu tikt neizpildāms un nepieņemams un tad tieši tiktu izšÄ·Ä“rdÄ“ti 38 miljoni, ja likumu nebÅ«s iespÄ“jams realizÄ“t – izbeigt dalÄ«to Ä«pašumu.

Nu ja, „lielie” cilvÄ“ki labāk nekā sabiedriskās organizācija zinās paši, kur un kam tos 38 miljonus sadalÄ«t, lai pÄ“c tam no dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem ar viltu izspiestu simtiem miljonu!

No konferences sarunām varÄ“ja izsecināt, ka diskusija notikusi, likumprojektu uz pieņemšanu var virzÄ«t to pašu, bez izmaiņām, kas, mÅ«suprāt, piešÄ·irs bagātÄ«gu peļņu ekonomiskā grupÄ“juma Ä£ildÄ“m vai kā tautā izsakās – „zemes baroniem”.

DzÄ«vokļu Ä«pašniekiem ir tikai divas izvÄ“les –šÄdu likumu noraidÄ«t un, nezinot zemes lielumu un cenu, nekādus dzÄ«vokļu sapulces nerÄ«kot un nepieņemt lÄ“mumu pirkt "kaÄ·i maisā" vai sÅ«dzÄ“ties Romas pāvestam. OrganizÄ“t protestus – Latvijai tas nav ietekmÄ«gs instruments, kas varÄ“tu stāvÄ“t pretÄ« šÄda jauna OIK naudÄ«giem organizatoriem!

AprÄ“Ä·ini, ko sniedz TM par "vidÄ“jām" izpirkuma cenām, ir klaja maldināšana, lai iemānÄ«tu iesaistÄ«ties faktiski krāpnieciskā izpirkumā. Lai TM aprÄ“Ä·ina izmaksas konkrÄ“tiem zemes gabaliem ar adresi vismaz 100 gadÄ«jumos un pieskaita klāt bankas kredÄ«tu procentus, kas dzÄ«vokļu Ä«pašniekiem plus izpirkuma maksai bÅ«s jāsedz, izpirkuma cena bÅ«s tÅ«kstošos.

Runātāji, biedrÄ«ba „Tauta pret Šlitki…” aktÄ«vi rosināja izpirkt zemes ideālo daļu atsevišÄ·i katram dzÄ«voklim, pa vienam, ja atmiņa neviļ, to atbalstÄ«ja arÄ« Normunds Šlitke. Tā taču liela aplamÄ«ba, tik liela absurda ieteikumu var virzÄ«t tikai "zemes baroni", lai ieviestu nelabojamu bardaku un haosu.

Kopsavilkumā jāatzÄ«st, ka konference neko neatrisināja un neko jaunu, kā iziet no mākslÄ«gi pasludināta viedokļa, ka problÄ“ma ir „loti sarežģīta”, nepieņēma.

Jau 2010. gadā uz biedrÄ«bas „AUSMA” iesnieguma pamata, kas tika iesniegts pieņemšanā pie Ministru prezidenta Valda Dombrovska, Ministru kabinets 2010.gada septembrÄ« izdeva rÄ«kojumu Nr.541 „Par Koncepciju par Civillikuma Lietu tiesÄ«bu daļas modernizāciju” un ar 4.1.punktu uzdeva tieslietu ministram iesniegt noteiktā kārtÄ«bā Ministru kabinetā lÄ«dz 2012.gada 1.augustam – normatÄ«vo aktu projektus, kas nepieciešami koncepcijas kopsavilkumā ietvertā risinājuma 1.varianta Ä«stenošanai attiecÄ«bā uz tiesiskā regulÄ“juma noteikšanu, lai izbeigtu pastāvošo dalÄ«to Ä«pašumu tiesiskās attiecÄ«bas, novÄ“rstu dalÄ«to Ä«pašumu izveidošanu turpmāk.

Tieslietu ministrijas eksperti, speciālisti, ierÄ“dņi jau 10 gadus staigā pa konferencÄ“m, saietiem, apspriedÄ“m aizvien ar „tukšÄm rokām” (un tukšÄm galvām?) un uzstājas ar nereālām sarunām, un joprojām nevar tikt galā.

Te nu gan tieslietu ministram Jānim Bordānam, ja ierÄ“dņi 10 gadu laikā netiek galā ar vienu likumprojektu, iespÄ“jams, ir laiks risināt jautājumu, kā tikt galā ar šÄdiem atsevišÄ·iem ierÄ“dņiem, kuri izvairās no elementāri vienkāršu risinājumu izskatÄ«šanas un, mÅ«suprāt, kopā ar satelÄ«tiestādÄ“m un zemes Ä£ildÄ“m viltÄ«gi sludina šausmu stāstus par „grÅ«tÄ«bām”.

Te nu bÅ«tu savs vārds sakāms Saeimas Valsts un pašvaldÄ«bu lietu komisijai, tās vadÄ«tājam Sergejam Dolgopolovam (Saskaņa) un šÄ« jautājuma darba grupas vadÄ«tājam Viktoram Valainim (ZZS), bet viņu politiskā drosme neskan un neizpaužas ar noteiktÄ«bu.

Nu jau Faceebok izskan paziņojumi, ka vienam dzÄ«voklim izpirkuma cena bÅ«šot tikai ap dažiem simtiem EUR un ka 2020.gadā sākšoties zemes zem mājām masveida izpirkšana. ŠÄdi ziņojumi jau pilnā mÄ“rā saskan ar TM rādÄ«tiem piemÄ“riem ar izpirkuma zemām cenām.

Ko tas nozÄ«mÄ“? MÄ“s arÄ« esam rÄ“Ä·inājuši – mazākā zemes cena vienam dzÄ«voklim ap 1500 lÄ«dz 7000. Normunds Šlitke, liekas, izteicās, ka šis summas bÅ«šot mazākas nekā dzÄ«vokļa cenas pieaugums uz nopirktās zemes vai kā samaksa par zemi. ArÄ« reklāma? Cik jauka dzÄ«ve bÅ«s jums, dzÄ«vokļu Ä«pašnieki, varÄ“siet jau rÄ«tā uz brokastÄ«m pārdot dzÄ«vokli un doties uz Īriju sÄ“nes lasÄ«t. Bet kas maksās bankas kredÄ«tus?

DzÄ«vokļu Ä«pašniekiem ir jābÅ«t modriem un jārÄ“Ä·ina zemes zem mājas izmaksas atkarÄ«bā no zemes lieluma un tās kadastrālās vÄ“rtÄ«bas, tikai tad riskÄ“t ar lÄ“mumu pirkt vai nepirkt zemi, lai sevi - tautas daļu ap 330 000 cilvÄ“ku vai 111 000 dzÄ«vokļu nepakļautu kārtÄ“jai „obligātā iepirkuma komponentei” (OIK), ar kuru plāno no nabadzÄ«gākās tautas daļas izmānÄ«t simtiem miljonu. To nedrÄ«kst pieļaut, jāprotestÄ“ un jāizmanto visi aizstāvÄ«bas instrumenti, arÄ« dodoties uz Satversmes tiesu, ja tādu likumu Saeima pieņems.

* DenacionalizÄ“to māju Ä«rnieku tiesÄ«bu biedrÄ«ba „AUSMA”

Saistītais raksts:

https://www.pietiek.com/raksti/krizdami_klupdami_juridiskas_fineses,_ieredni_turpina_aizstavet_zemes_baronu_intereses

Novērtē šo rakstu:

0
0