Vai maksÄtnespÄ“jÄ«gam mÄ“ram drÄ«kst uzticÄ“t valsts un paÅ¡valdÄ«bas naudu?
PIETIEK · 02.05.2015. · Komentāri (16)Lai gan likumi pašlaik fiziskas personas maksÄtnespÄ“ju pieteikušajiem liedz ieņemt tikai tiesneša, advokÄta un maksÄtnespÄ“jas administratora amatus, tomÄ“r eksperti domÄ, ka arÄ« rÄ«koties ar sabiedrisko naudu – valsts un pašvaldÄ«bas – cilvÄ“kiem, kuri nav pratuši rÄ«koties ar personÄ«go naudu, nevajadzÄ“tu ļaut. TomÄ“r, kad tika rosinÄts iekļaut šÄdus papildinÄjumus likumÄ, Saeimas deputÄti bija kategoriski pret.
Pietiek jau ziņoja, ka IkšÄ·iles mÄ“rs, vietÄ“jÄs VienotÄ«bas nodaļas vadÄ«tÄjs Indulis Trapiņš iesniedzis fiziskas personas maksÄtnespÄ“jas pieteikumu, lai atbrÄ«votos no parÄdiem, kas radušies Valsts ieņēmumu dienesta uzliktÄ nodokļu uzrÄ“Ä·ina dēļ. Pietiek jautÄja vairÄkiem ekspertiem, vai maksÄtnespÄ“ju pieteikušais drÄ«kst bÅ«t pašvaldÄ«bas vadÄ«tÄjs.
Uzņēmējs, Latvijas tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Normunds Bergs:
PasaulÄ“ ir tÅ«kstošiem uzņēmumu vadÄ«tÄju, kuri ir izgÄjuši personÄ«gÄ bankrota un maksÄtnespÄ“jas procedÅ«ru. Ir svarÄ«gi saprast, kas ir cÄ“lonis maksÄtnespÄ“jai. NedomÄju, ka tÄdēļ cilvÄ“ks ir zaudÄ“jis jebkÄdu uzticÄ«bu un reputÄciju. Ja es pieņemtu vadošÄ amatÄ cilvÄ“ku, kuram ir personÄ«gÄ maksÄtnespÄ“ja, es noteikti ļoti iedziļinÄtos cÄ“loņos, kÄdēļ tÄ ir radusies un kÄdas ir konsekvences. Ne vienmÄ“r personÄ«gÄ maksÄtnespÄ“ja nozÄ«mÄ“, ka neproti rÄ«koties ar naudu. Īpaši EiropÄ ir populÄri bankÄm prasÄ«t uzņēmuma Ä«pašnieka galvojumu par aizdevumu, lÄ«dz ar to biznesa neveiksmes gadÄ«jumÄ arÄ« nonÄk lÄ«dz personÄ«gajam bankrotam. ArÄ« LatvijÄ var ļoti viegli iedzÄ«voties fiziskÄs personas maksÄtnespÄ“jÄ. ArÄ«, runÄjot par valsts un pašvaldÄ«bas naudas uzticÄ“šanu, ir jÄvÄ“rtÄ“, kas ir bijuši iemesli privÄtajai maksÄtnespÄ“jai, bet tas nav mÄ“ris.
Raita Karnīte, ekonomiste:
IkšÄ·ile ir viena no turÄ«gÄkajÄm pašvaldÄ«bÄm LatvijÄ, lÄ«dz ar to arÄ« alga noteikti ir laba. Tas nozÄ«mÄ“, ka cilvÄ“ks neprot plÄnot finanses, bet par to, vai viņam uzticÄ“t pašvaldÄ«bas naudu, tas ir jÄvÄ“rtÄ“ vÄ“lÄ“tÄjiem. VÄ“lÄ“tÄjiem caur saviem deputÄtiem ir iespÄ“ja tikt vaÄ¼Ä no tÄda pašvaldÄ«bas vadÄ«tÄja. Pat neanalizÄ“jot, vai viņš pieteicis maksÄtnespÄ“ju tÄdēļ, lai iegÅ«tu atelpu no parÄda pieauguma un sakÄrtotu finanses, vai arÄ« viņš tiešÄm pÄrrÄ“Ä·inÄjies un pÄrtÄ“rÄ“jies, vÄ“lÄ“tÄjiem ir iespÄ“ja arÄ« pÄ“c ievÄ“lÄ“šanas paust savu attieksmi. Kurš gan cits lai ievÄ“ro likumus, ja ne vÄ“lÄ“ts politiÄ·is. Ja viņa rÄ«cÄ«ba bÅ«tu bijusi likumÄ«ga un pareiza, tad nebÅ«tu izveidojušies nodokļu parÄdi. It kÄ vÄ“lÄ“tie amati ir nodoti vÄ“lÄ“tÄju rÄ«cÄ«bÄ, tÄdēļ ir svarÄ«gs arÄ« paša cilvÄ“ka godaprÄts. Ir principa lietas, kuras bÅ«tu svarÄ«gi ievÄ“rot. Jebkura darbÄ«ba gan vÄ“lÄ“tos, gan ieceltos amatos balstÄs uz godaprÄtu. Visam nevar izsekot. Un godaprÄts ir galvenais, kas vada gan labus uzņēmÄ“jus, gan labus politiÄ·us. GodaprÄts ir sarežģīta kategorija. Ja cilvÄ“ks ir nonÄcis kompromitÄ“jošÄ situÄcijÄ, tad cilvÄ“ks ar godaprÄtu pats atkÄpjas.
Kazimirs ŠÄ¼akota, Latvijas Komercbanku asociÄcijas konsultants:
MÄ“s jau pirms vairÄkiem gadiem rosinÄjÄm, ka personÄ«gÄ maksÄtnespÄ“ja nav savienojama ar publiskÄs naudas uzticÄ“šanu. Tas attiektos gan uz deputÄtiem, gan uz izpildinstitÅ«ciju vadÄ«tÄjiem. ŠÄdi regulÄ“jumi ir citÄs valstÄ«s, jo pastÄv uzskats, ka cilvÄ“ks, kas netiek galÄ ar savÄm parÄdsaistÄ«bÄm, nav tiesÄ«gs nodarboties ar valsts vai pašvaldÄ«bas naudas pÄrvaldÄ«šanu. Bet tas tika noraidÄ«ts. Bija izstrÄdÄts pamatojums, likuma teksts, bet deputÄti to noraidÄ«ja. GadÄ«jums ar IkšÄ·iles mÄ“ru nav vienÄ«gais. JÅ«rmalÄ finanšu un budžeta komisiju vadÄ«ja maksÄtnespÄ“jÄ«ga persona. Es neuzskatu, ka ir negods bÅ«t maksÄtnespÄ“jÄ«gam, bet kaut kÄdÄ veidÄ vajadzÄ“tu cilvÄ“ka tiesÄ«bas ierobežot uz laiku, kamÄ“r šis process notiek. ŠÄdi ierobežojumi ir HolandÄ“, spÄ“cÄ«gi ierobežo AnglijÄ, kur maksÄtnespÄ“jÄ«gs cilvÄ“ks nevar bÅ«t pat skolas direktors. MÄ“s piedÄvÄjÄm skatÄ«ties plašÄk uz ierobežojumiem, arÄ« banku darbiniekiem, kuri strÄdÄ ar noguldÄ«jumiem. TÄdÄ veidÄ mÄ“Ä£inÄjÄm panÄkt lÄ«dzsvaru, lai vienÄ«gie ierobežojumi nebÅ«tu deputÄtiem, tomÄ“r tas netika akceptÄ“ts. NedomÄju, ka ir pareizi, ka tÄdus nozÄ«mÄ«gus Latvijas uzņēmumus kÄ Latvenergo utt. teorÄ“tiski drÄ«kst vadÄ«t cilvÄ“ks, kurš pats ar savÄm naudas lietÄm netiek galÄ.