Iesaki rakstu:

VÄ“los vÄ“rst uzmanÄ«bu uz visai apšaubāmu Jura PÅ«ces un viņa ministrijas darbÄ«bu. Pašlaik valsts sekretāru sanāksmÄ“ ir izsludināts informatÄ«vais ziņojums "Par Emisijas kvotu izsolÄ«šanas instrumenta darbÄ«bas stratÄ“Ä£iju" (http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40478752). Šajā ziņojumā tiek iezÄ«mÄ“ti virzieni un veids, kā izmantot emisijas kvotu izsolÄ«šanas instrumenta (EKII) naudu, kas paredzÄ“ta klimata pārmaiņu mazināšanai. Klimata pārmaiņas ir un bÅ«s, un šÄ« nauda ir speciāli paredzÄ“ta šim mÄ“rÄ·im un nevar tikt iztÄ“rÄ“ta, piemÄ“ram, veselÄ«bas aprÅ«pei utml. Par to viss ir skaidrs. Satraukumu rada tā izlietošanas veids, ko grib Ä«stenot Juris PÅ«ce kā ministrs.

Proti, informatÄ«vā ziņojuma 21.-23. lpp. norādÄ«ts, ka plānots izveidot “Zaļo investÄ«ciju fondu”. Citāts no ziņojuma:

“Komponentes mÄ“rÄ·is ir veicināt SEG emisiju samazināšanu, attÄ«stot Latvijā klimatam draudzÄ«gāku uzņēmÄ“jdarbÄ«bu, un finansÄ“juma pieejamÄ«bu.

Lai nodrošinātu lielāku privātā kapitāla piesaisti ar klimatu saistÄ«tu aktivitāšu finansÄ“šanai, Zaļo investÄ«ciju fonda darbÄ«ba tiks orientÄ“ta uz dažāda veida aizdevumiem un kvazi-kapitāla finansÄ“jumu atbalstāmo darbÄ«bu (zaļo investÄ«ciju) veikšanai mikro, mazajos un vidÄ“jos uzņēmumos, kā arÄ« uzņēmumos ar lÄ«dz 500 darbiniekiem, tā saucamajiem small midcaps.

Atbalstu ir plānots ieviest, VIF izveidojot specializÄ“tu meitas uzņēmumu ar indikatÄ«vu nosaukumu “Zaļo InvestÄ«ciju Fonds”, ar profesionālu investÄ«ciju veikšanas un pārvaldes komandu, kas tālāk ieguldÄ«tu “Zaļo InvestÄ«ciju Fonda” komponentes lÄ«dzekļus uzņēmumos aizdevumu vai kvazikapitāla veidā, ievÄ“rojot KomercdarbÄ«bas atbalsta kontroles likuma prasÄ«bas un nepieļaujot normatÄ«vajiem aktiem neatbilstošu valsts atbalsta sniegšanu.

“Zaļo investÄ«ciju fonda” izveidošanas un darbÄ«bas plāns ir sekot nozares labajai praksei un veidot meitas uzņēmumu. SākotnÄ“jais “Zaļo investÄ«ciju fonda” finansÄ“jums (vienreizÄ“ja iemaksa VIF pamatkapitālā) plānots 60 655 516,20 EUR apjomā (Latvijas ieņēmumi no 3 126 573 emisijas kvotu realizÄ“šanas sekundārajā tirgÅ« 2018. gadā papildus primārajā tirgÅ« notikušajām izsolÄ“m), kas potenciāli nākotnÄ“ var tikt papildināts ar ieguldÄ«jumiem kapitālā [..]”

Tātad plāns ir veidot mistisku meitas uzņēmumu zem SIA “Vides investÄ«ciju fonds” (VIF), kas, starp citu, jau tagad nodarbojas ar dažādu veidu projektu vÄ“rtÄ“šanu, uzraudzÄ«bu utml. ES fondu un arÄ« citu finansÄ“jumu ietvarā. Kā tad paliek ar uzstādÄ«jumu par birokrātijas mazināšanu, valsts aparāta samazināšanu par cik tur procentiem gadā?

Šajā gadÄ«jumā tiktu dibināta jauna SIA, tur atkal bÅ«s nepieciešams administratÄ«vais aparāts, juristi, ekonomisti, projektu vadÄ«tāji, kas veiks darba pienākumus. Tur bÅ«s noteikti uzreiz sava uzņēmuma valde ar pietuvinātiem cilvÄ“kiem partijām, kas uzraudzÄ«s, lai nauda iet “pareizajos” virzienos. KāpÄ“c jānotrallina nauda administrācijas izmaksām un apšaubāmos veidojumos?

VÄ“los atgādināt, ka Latvijā jau ir LIAA, kas nodarbojas ar investÄ«ciju piesaisti. Latvijā ir arÄ« ALTUM, kas nenodarbojas tikai ar hipotekāro kredÄ«tu galvošanu, – viņi aktÄ«vi nodarbojas ar uzņēmÄ“jdarbÄ«bas kreditÄ“šanu, riska kapitālu utml. Mums ir arÄ« CFLA, kas veiksmÄ«gi darbojas ar ES fondu projektu Ä«stenošanu un uzraudzÄ«bu. ArÄ« šÄ« veidojuma mātes uzņēmums VIF jau tagad nodarbojas ar dažādu projektu vÄ“rtÄ“šanu, realizÄ“šanu, uzraudzÄ«bu utml.

Kāpēc mums vajag VĒL VIENU veidojumu, kur cilvēkiem saņemt algas? Nu jā, EKII līdzekļi jau nav valsts pamatbudžets, tas ir speciāls budžets, kurā nauda neienāk no nodokļu samaksas, tad jau var tērēt!

VÄ“l ministrijas gaiteņos runā, ka šÄ« informatÄ«vā ziņojuma jautājums esot Ä«paši svarÄ«gs AttÄ«stÄ«bai/Par. KāpÄ“c? Nu, pirmkārt, jau tāpÄ“c, ka šeit runa ir nevis par kapeikām, bet gan kādiem 500 miljoniem EUR (vai vairāk) laika posmā lÄ«dz 2030.gadam visā EKII kopumā.

Otrkārt, gaiteņos runā, ka Ä“nā slÄ“pjas bÄ“dÄ«gi slavenais Māris Martinsons (saistÄ«bā ar AS TÄ«rÄ«ga darbÄ«bu jau arÄ« izskanÄ“ja dažādi viedokļi, ka AttÄ«stÄ«bai/Par nav tāda stingra viedokļa), kurš meklÄ“ jaunas biznesa iespÄ“jas un mazgāt naudu caur zaļajām investÄ«cijām, un šÄds jauns „Zaļo investÄ«ciju fonds” varÄ“tu bÅ«t labs veids, caur kuru bÄ«dÄ«t savas lietas + uzņēmuma valdÄ“ salikt pareizos cilvÄ“kus, kas nodrošinās tā veiksmÄ«gu darbÄ«bu.

VÄ“los arÄ« atgādināt, ka EKII jau iepriekš ir nonācis ziņu portālos saistÄ«bā ar ne tik glaimojošÄm lietām. PiemÄ“ram, Valsts kontrole bija veikusi Klimata politikas izvÄ“rtÄ“jumu (tai skaitā iepriekšÄ“jā KPFI finansÄ“juma un tagad EKII finansÄ“juma izvÄ“rtÄ“jumu) un secināja, ka tur ir nopietnas problÄ“mas un nauda nav tÄ“rÄ“ta efektÄ«vi https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/vk-varam-nav-izstradajusi-kvalitativu-ricibpolitiku-klimata-parmainu-samazinasanai-14167692. 

Otrkārt, SabiedrÄ«ba par atklātÄ«bu Delna bija vÄ“rsusies satversmes tiesā par klimata finansÄ“juma izlietojumu. https://delna.lv/lv/2016/04/22/pieteikums-satversmes-tiesa/. Starp citu, vai zinājāt, ka Delnas pieteikums satversmes tiesā balstÄ«jās uz vienas bijušÄs ministrijas darbinieces pieredzi strādājot ar klimata finansÄ“šanu? ŠÄ« darbiniece – Liene Eglāja strādāja ar dažādu Ministru kabineta noteikumu izstrādi klimata pārmaiņu departamentā.

NespÄ“jot noskatÄ«ties uz to, ka toreizÄ“jās vadÄ«bas (ministra Kaspara Gerharda vadÄ«šanas laikā) spiediena rezultātā vairāki desmiti miljonu tika novirzÄ«ti Ventspils mÅ«zikas vidusskolas/koncertzāles bÅ«vniecÄ«bai, baznÄ«cu restaurÄ“šanai utml un nevis tiešÄm klimata mÄ“rÄ·iem, viņa aizgāja no darba, jo nevÄ“lÄ“jās kāpt pāri saviem principiem.

Spriežot pÄ“c amatpersonu deklarāciju datu bāzi, viņa šobrÄ«d strādā Liepājas prokuratÅ«rā par prokurori. Vai iespÄ“jams, ka nepatÄ«kamā darba pieredze ministrijā un nevÄ“lÄ“šanās noliekties pāri vadÄ«bas celim lika šai sievietei turpināt savu karjeru tālāk tieši tiesÄ«bsargājošajās iestādes, kur cÄ«nÄ«ties ar problÄ“mām, nevis tās pieņemt par normu un noliekties vadÄ«bas priekšÄ?

P.S. VÄ“l neliela papildu ziņa bonusā. Ministrijā atbildÄ«gais departaments par EKII ir Klimata pārmaiņu departaments. Departamenta vadÄ«tāja ir aizgājusi dekrÄ“tā, bet ministrijas vadÄ«ba nesteidz iecelt departamenta direktora amatā kādu no esošajiem departamenta cilvÄ“kiem, kuri labi pārzina esošos darbus, klimata politiku un visu pārÄ“jo. Vai arÄ« pašÄ ministrijas departamenta galvgalÄ« gaidāms kāds politisks ieliktenis, kas bÅ«s atbildÄ«gs par naudas “pareizu” izlietojumu? Laiks rādÄ«s.