Vai mums vajag tÄdu valdÄ«bu, kurai neesam vajadzÄ«gi mÄ“s un mÅ«su bÄ“rni?
JÄnis Miežagrauds · 23.09.2019. · Komentāri (0)Vai zinÄjÄt, ka LatvijÄ vidÄ“jÄ izglÄ«tÄ«ba nav obligÄta? No 1991.gada 19.jÅ«nija obligÄtais mÄcÄ«bu laiks bija lÄ«dz 15 gadu vecuma sasniegšanai vai pamatskolas beigšanai (likumu parakstÄ«juši A.Gorbunovs un I.Daudišs), bet no 1999.gada 1.jÅ«nija obligÄta ir no piecu gadu vecuma bÄ“rnu sagatavošana pamatizglÄ«tÄ«bas ieguvei un pamatizglÄ«tÄ«bas iegÅ«šana vai pamatizglÄ«tÄ«bas iegÅ«šanas turpinÄšana lÄ«dz 18 gadu vecuma sasniegšanai (likumu parakstÄ«jis G.Ulmanis). Tas, protams, ir solis uz priekšu no ienÄ«stÄ sociÄlisma, kur vidÄ“jÄ izglÄ«tÄ«ba bija obligÄta un tika ierobežota jaunÄ cilvÄ“ka brÄ«vÄ«ba izvÄ“lÄ“ties nemÄcÄ«ties.
Tad arÄ« kļūst saprotams no 1991.gada uzsÄktais virziens uz skolu likvidÄ“šanu. Pie kam tiek likvidÄ“tas ne tikai okupÄcijas režīma celtÄs skolas, bet arÄ« tÄs skolas, kurss bija pastÄvÄ“jušas vairÄk nekÄ 100 gadus.
Skolu likvidÄ“šana ir nosaukta skaistÄ vÄrdÄ - reformas. Katra nÄkamÄ reforma aiz sevis atstÄj arvien vairÄk tukšu ciemu un pat pilsÄ“tu, un vidÄ“jÄs izglÄ«tÄ«bas apguves rÄdÄ«tÄji LatvijÄ ir zem OECD vidÄ“jÄ lÄ«meņa. PÄ“c visÄm šÄ«m reformÄm gandrÄ«z vai jÄpriecÄjas, ka vidÄ“jÄ izglÄ«tÄ«ba vÄ“l nav par maksu.
EkonomiskÄs sadarbÄ«bas un attÄ«stÄ«bas organizÄcijas jeb OECD dati liecina, ka LatvijÄ 10% sieviešu un gandrÄ«z 20% vÄ«riešu 25-34 gadu vecumÄ nav ieguvuši vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu. ValdÄ«ba gan mums apgalvos, ka tÄ bija šo jauniešu brÄ«va izvÄ“le - neiegÅ«t vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu.
Mums pat tiek skaidroti iemesli, kÄdēļ jaunieši nevar iegÅ«t vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu – daļai to liedz veselÄ«bas stÄvoklis, komunikÄcijas problÄ“mas vai mÄcÄ«šanÄs traucÄ“jumi, kÄ rezultÄtÄ parastÄs skolas viņiem neesot piemÄ“rotas, bet citas netiek piedÄvÄtas, jo valstij šÄdi “defektÄ«vi” bÄ“rni acÄ«mredzot nav vajadzÄ«gi.
Protams, ir arÄ« tÄdi, kuri Ä£imenes materiÄlo apstÄkļu dēļ nevar apmeklÄ“t skolu, uz kuru jÄmÄ“ro ļoti liels attÄlums, jo dzÄ«vesvietai tuvÄkÄs skolas valdÄ«bas veikto reformu rezultÄtÄ ir likvidÄ“tas. TiešÄm, kÄpÄ“c valstij bÅ«tu jÄtÄ“rÄ“ nodokļu maksÄtÄju nauda, lai uzturÄ“tu nelielas lauku un pilsÄ“tas skolas ar nelielÄm klasÄ“m, kur Anniņai un PÄ“terÄ«tim divreiz skaidrotu kas ir decimÄldaļskaitļi un šie bÄ“rni iegÅ«tu izglÄ«tÄ«bu, ja var tÄs skolas likvidÄ“t un saspiest visus bÄ“rnus lielajÄs pilsÄ“tu skolÄs un atsijÄt visus skolÄ“nus, kam sagÄdÄ grÅ«tÄ«bas apgÅ«t mÄcÄ«bu vielu lielajÄs klasÄ“s pašmÄcÄ«bas ceļÄ?
Faktiski no 1991.gada valdÄ«bu pieņemto lÄ“mumu rezultÄtÄ 10% sieviešu un gandrÄ«z 20% vÄ«riešu 25-34 gadu vecumÄ nav ieguvuši vidÄ“jo izglÄ«tÄ«bu. Tie ir mÅ«su bÄ“rni, kuri ir palikuši bez izglÄ«tÄ«bas un izaugsmes iespÄ“jÄm nÄkotnÄ“ tikai tÄpÄ“c, ka pÄ“dÄ“jos 28 gadus pie varas LatvijÄ bija cilvÄ“ki, kuriem nerÅ«pÄ“ja mÅ«su bÄ“rnu nÄkotne, tikai savu maku biezums.
MÄ“s to visu pieņemam, jo mÄ“s esam stipra tauta, mÄ“s ne to vien varam paciest, jo tÄ ir mÅ«su izcÄ«nÄ«ta brÄ«vÄ«ba, mÄ“s sakožam zobus, sapakojam ÄemodÄnus un ar paceltu galvu dodamies robežÄm pÄri.