Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Manuprāt, Latvijas politiskajā attÄ«stÄ«bā kāds noteikts attÄ«stÄ«bas posms ir pagājis vai, varbÅ«t pareizāk, notiek pāreja uz kādu citu posmu, kas iezÄ«mÄ“jas ar mÅ«su pašreizÄ“jās politiskās sistÄ“mas krÄ«zi un zināmu stagnāciju. SabiedrÄ«ba vairs neuzticas partijām kā tādām, turklāt jebkura virziena partijām; taču vienlaikus nezina, kas bÅ«tu darāms, lai šo sistÄ“mu mainÄ«tu.

SabiedrÄ«ba grib aktÄ«vāk piedalÄ«ties politiskajā dzÄ«vÄ“, lÄ“mumu pieņemšanā, bet var to izdarÄ«t gandrÄ«z vienÄ«gi ar partiju starpniecÄ«bu. Tā ir prasÄ«ba pÄ“c iesaistošas demokrātijas, bet pastāvošÄ sistÄ“ma ir pārstāvniecÄ«bas demokrātija. Un kas ir partijas, kādas mÄ“s tās šodien Latvijā pazÄ«stam? Es tās gribÄ“tu nosaukt par "kabatas partijām".

Vispirms par jÄ“dzienu "kabatas partija": tā ir neliela cilvÄ“ku grupa, kas sastāv no dažiem simtiem cilvÄ“ku. Dažām partijām ir pāri par tÅ«kstoš cilvÄ“kiem, bet neviena no tām nav masu partija, kas apvienotu desmitus vai pat simtus tÅ«kstošus cilvÄ“ku ar vienotu gribu un domāšanu. Visām "kabatas partijām" formāli ir kaut kāda ideoloÄ£ija, bet praktiskajā politiskajā darbÄ«bā tai drÄ«zāk ir vÄ«Ä£es lapas loma, lai aizsegtu faktisko darbÄ«bas mÄ“rÄ·i - cīņu par varu un amatiem. Un ideoloÄ£isko nostādņu loma ir tikai "par tik, par cik", lai tās netraucÄ“tu sasniegt galveno mÄ“rÄ·i.

Kā veidojas "kabatas partija"? Parasti tās kodols ir kādi 5-7 cilvÄ“ki, ciešu draugu grupa ar kādu spÄ“cÄ«gu lÄ«deri priekšgalā. LÄ«dera loma ir tik liela, ka partijas nereti sauc lÄ«deru vārdos, piemÄ“ram, bija ŠÄ·Ä“les partija, bet tagad ir Bordāna vai Kaimiņa partija un tamlÄ«dzÄ«gi. Kabatas partija nav ieinteresÄ“ta pārvÄ“rsties par masu partiju, jo tad lÄ«derim un vadošajam kodolam bÅ«tu daudz grÅ«tāk to kontrolÄ“t.

VadošÄ grupa šÄda tipa partijā cenšas nepieļaut konkurenci, tātad visiem lÄ«dzekļiem traucÄ“ izvirzÄ«ties kādai citai grupai vai lÄ«derim. Partijas funkcija no lÄ«dera pozÄ«cijām ir vienkārši bÅ«t elektorāta piesaistÄ«tājai, kas šo pastāvÄ«go, praktiski nemainÄ«go, vadošo grupu ievÄ“lÄ“tu. ŠÄ« iemesla dēļ arÄ« demokrātijai šÄdās partijās ir tikai vÄ«Ä£es lapas loma, piesedzot faktisko autokrātiju. Īstas demokrātijas tajās nav.

Protams, ka nelielais kabatas partiju biedru skaits neļauj segt vajadzÄ«gās izmaksas vÄ“lÄ“šanu kampaņām vai partijas darbÄ«bas uzturÄ“šanai, tādēļ tām ir jāvÄ“ršas ar lÅ«gumu palÄ«dzÄ“t finansÄ“šanā bagātos, bet tie savukārt izvirza savas prasÄ«bas, kas ir viņu interesÄ“s. Un tādēļ šÄ«s partijas daļēji pārvÄ“ršas par politiskās korupcijas perÄ“kļiem.

Tagad valsts ir piekritusi finansÄ“t partijas, skatoties pÄ“c panākumiem vÄ“lÄ“šanās, bet tas nav gluži pareizi. Daļēji pareizi, bet ne gluži, jo galvenajam kritÄ“rijam vajadzÄ“tu bÅ«t partijas masveidÄ«gumam, - cik cilvÄ“ku kāda partija spÄ“j piesaistÄ«t savam deklarÄ“tajam mÄ“rÄ·im. RespektÄ«vi, vai šÄ« partija vispār ir cienÄ«ga saukties par politisku partiju. PašreizÄ“jās tādas nav.

Tiktāl par mÅ«su politisko partiju diagnozi: tās nav modernas politiskas partijas, bet tikai egoistiskas pašlabuma meklÄ“tāju grupas, kas maskÄ“jas ar ideoloÄ£iju un tukšiem solÄ«jumiem, bet faktiski maz ko dara, lai deklarÄ“tos mÄ“rÄ·us arÄ« sasniegtu, jo galvenais to mÄ“rÄ·is ir vara pārstāvniecÄ«bas orgānos un amati.

Satversme paredz suverÄ“nās varas tiesÄ«bas tautai, respektÄ«vi, vÄ“lÄ“tājiem, bet, ja šie vÄ“lÄ“tāji nav organizÄ“ti un kompetenti, tad ar viņiem manipulÄ“ kabatas partijas, kas bÅ«tÄ«bā tautu nepārstāv, šÄ« pārstāvniecÄ«ba ir tikai maska, lai aizsegtu faktisko manipulÄ“šanu.

Pirms vairākiem gadiem es izstrādāju Latviešu VÄ“lÄ“tāju biedrÄ«bas projektu un arÄ« reÄ£istrÄ“ju to Uzņēmumu reÄ£istrā. Pamatideja bija izstrādāt pamatu tādai vÄ“lÄ“tāju masu organizācijai, kas apzinātu un formulÄ“tu sabiedrÄ«bas vitālās intereses un pārstāvju loku, kam varÄ“tu uzticÄ“t šo interešu pārstāvÄ“šanu valsts un pašvaldÄ«bu varas struktÅ«rās.

Īsi sakot - runa bija par organizÄ“tu un kompetentu vÄ“lÄ“tāju organizāciju, kam bÅ«tu lielāka ietekme nekā pašlaik pastāvošajām "kabatas partijām". ŠÄ« vÄ“lÄ“tāju organizācija potenciāli varÄ“tu pārstāvÄ“t tautas varu, kā to nosaka mÅ«su Satversme, un nepieļaut manipulÄ“šanu ar tautas gribu.

Uz papÄ«ra jau viss izskatÄ«jās labi, bet praktiskā LVB organizÄ“šana un paplašināšana izrādÄ«jās man pārāk grÅ«ts uzdevums, sevišÄ·i tādēļ, ka jau vadÄ«ju kādu citu nozÄ«mÄ«gu organizāciju - Latvijas Viedas sadraudzÄ«bu, tādēļ nodevu LVB vadÄ«bu Viloram Eihmanim, bet viņš, nostiprinot pamatus,  pÄ“c dažiem gadiem to nodeva tālāk Latvijas Tautas frontes veterānam Eduardam Šnepstam, un šobrÄ«d šÄ« organizācija ar modernizÄ“tiem StatÅ«tiem un jaunu nosaukumu VÄ“lÄ“tāju biedrÄ«ba "MÄ“s esam Latvija" turpina darboties, piesaistot aizvien vairāk piekritÄ“ju un atbalstÄ«tāju.

Novērtē šo rakstu:

0
0