Iesaki rakstu:

TaisnÄ«bas labad jāsaka, ka Pauls Timrots dažkārt pievÄ“rš uzmanÄ«bu diezgan svarÄ«gām problÄ“mām, kas saistÄ«tas ar ceļu satiksmi. Bet turpat jāatzÄ«mÄ“, ka Timrota kungs jau ne pirmo reizi ir izmantojis savu "taisnÄ«guma advokāta" tÄ“lu, lai atklāti popularizÄ“tu sabotāžas idejas plašajām masām.

Timrota kungs pÄ“dÄ“jā laikā to ir izdarÄ«jis divas reizes. Pirmo reizi - uzsākot diskusiju par ierobežojošo mietiņu uzstādÄ«šanas lietderÄ«bu gājÄ“ju pārejās. Un otro reizi - izveidojot iniciatÄ«vu, lai samazinātu naudas sodu apmÄ“ru par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem.

Sāksim ar mietiņiem. GājÄ“ju marÄ·Ä“jums (zebra) tika izgudrots Lielbritānijā pirms 70 gadiem. Kopš tā laika vidÄ“jā transportlÄ«dzekļa jauda, masa un paātrinājums lÄ«dz 100 km/st. ir palielinājies plus mÄ«nus piecas reizes.

CivilizÄ“tās valstÄ«s satiksmes projektÄ“tāji seko lÄ«dzi tehnoloÄ£iskajam progresam un gājÄ“ju pārejas aprÄ«ko ar visu veidu papildu drošÄ«bas pasākumiem - apstāšanās lÄ«nijām, apstāšanās zÄ«mÄ“m, sašaurinātiem marÄ·Ä“jumiem, buferzonām, gumijas ātruma slāpÄ“tājiem, gājÄ“ju luksoforiem, ātruma kamerām krustojumu priekšÄ, satiksmes kontrolieriem. Katrai gaumei un maciņam ir ļoti dažādi drošÄ«bas pasākumi - bÅ«tu vÄ“lme.

Tas viss tiek darÄ«ts, lai uzlabotu mÅ«sdienu lieljaudas transportlÄ«dzekļu plÅ«smas kontroli. Jo ar pirms 70 gadiem izgudroto zebru tādu automašÄ«nu plÅ«smu, kurām jauda ir 200+ zirgspÄ“ki, apturÄ“t ir neiespÄ“jami. Jāpiebilst arÄ«, ka civilizÄ“tās valstÄ«s jau vairākus gadu desmitus tiek uzstādÄ«ti šie papildu drošÄ«bas pasākumi gājÄ“ju pārejās, savukārt Latvijā lielākā daļa gājÄ“ju pāreju atbilst 1950. gada standartiem.

Bet par laimi mÅ«su valstÄ« arÄ« ir sasniegts progress, un šogad, lai palielinātu gājÄ“ju drošÄ«bu, RÄ«gas dome pie pārejām sāka uzstādÄ«t ierobežojošus mietiņus. Šis pasākums nepārprotami liek autovadÄ«tājiem samazināt ātrumu pirms pārejām, kā rezultātā gājÄ“ju pārejas tagad šÄ·Ä“rsot ir drošÄk un psiholoÄ£iski Ä“rtāk.

Ko Timrota kungs dara sakarā ar ierobežojošo mietiņu uzstādÄ«šanu? RaidÄ«juma Zebra programmā 23. jÅ«lijā viņš tos dÄ“vÄ“ par "šÄ«s vasaras modi", un Zebras izlaidumā 2. septembrÄ« viņš atrod ielu ar patiešÄm nejÄ“dzÄ«gu mietiņu izvietojumu un uzbrÅ«k mietiņiem, RÄ«gas domei, ražotājiem, pircÄ“jiem ar apsÅ«dzÄ«bām korupcijā.

Vai jÅ«s saprotat? GājÄ“ju drošÄ«ba Timrota kungam nav nekas vairāk par sezonas modi. Un dome palielina drošÄ«bu uz gājÄ“ju pārejām, jo viņi ir korumpÄ“ti idioti. Ar vārdu sakot, Timrota kungam daudz vairāk patÄ«k gājÄ“ju pārejas, kas aprÄ«kotas pÄ“c „aukstā kara” laika drošÄ«bas standartiem un ka viņam gājÄ“ju drošÄ«ba pilnÄ«gi neinteresÄ“.

Otra “brÄ«nišÄ·Ä«gā” iniciatÄ«va, kuru Timrota kungs pārņēmis savās “objektÄ«vajās” rokās, ir saistÄ«ta ar jaunajiem satiksmes soda samaksas noteikumiem, kas pārkāpÄ“jiem uzliek par pienākumu samaksāt soda naudu 15 dienu laikā pÄ“c to saņemšanas. Šonedēļ viņš paziņoja, ka iniciatÄ«va atcelt šo „nejÄ“dzÄ«bu” jau ir savākusi 4300 parakstus.

Jā, tik radikāli samazināt soda naudas samaksas termiņu ir, no vienas puses, patiešÄm sāpÄ«gs un nepatÄ«kams lÄ“mums. No otras puses, šis lÄ“mums bÅ«s sāpÄ«gs, pirmkārt, nevis kārtÄ«giem autovadÄ«tājiem, bet pārkāpÄ“jiem. KārtÄ«gi autovadÄ«tāji sodus saņem reti, reizi 3–5 gados un negaida gadu, lai tās samaksātu. KārtÄ«gi autovadÄ«tāji nekautrÄ“jas uzņemties atbildÄ«bu par pārkāpumu.

Bet pārkāpÄ“ji, kuri katru gadu saņem vairākus naudas sodus un tos maksā tikai tad, kad ir nepieciešams veikt tehnisko apskati, jauno noteikumu dēļ tiešÄm cietÄ«s. Un ir pilnÄ«gi iespÄ“jams, ka daži no viņiem jauno noteikumu dēļ pārkāps mazāk vai nepārkāps vispār.

Ja tu, pārkāpÄ“js, zini, ka šomÄ“nes nevarÄ“si samaksāt iespÄ“jamo naudas sodu, tad tu arÄ« noteikumus negribÄ“si nepārkāpt. Ja tu, pārkāpÄ“j, un citi tev lÄ«dzÄ«gi pārkāpÄ“ji sāksiet mazāk pārkāpt, tad uz ceļiem bÅ«s mazāk negadÄ«jumu. Mazāk negadÄ«jumu - mazāk bojāgājušo. Kas jānotiek cilvÄ“ka galvā, lai nesaprastu šo elementāro pedagoÄ£isko saikni?

Lai neliktos, ka Latvijas autovadÄ«tāji šajā gadÄ«jumā tiek pakļauti kaut kādām nepamatotām represijām, mums ir jāskatās, kas notiek Eiropas SavienÄ«bā, par iestāšanos kurā nobalsoja lielākā daļa no mums. Izrādās, ka Eiropas kartÄ“ ir ar mikroskopu jāmeklÄ“ valstis, kurās soda naudas samaksai par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpumiem ir paredzÄ“tas vairāk nekā 30 dienas.

Ja citas Eiropas SavienÄ«bas dalÄ«bvalstis nedumpojas pret šÄdiem naudas soda samaksas noteikumiem, tad kāpÄ“c Timrota kungs par tiem krÄ«t panikā? Timrota kungs sevi neuzskata par eiropieti un padomju satiksmes noteikumi viņam patÄ«k labāk?

Lai kas tas bÅ«tu, Timrota kungs vispirms uzskata, ka Eiropas civilizÄ“tās valstis mums nav piemÄ“rs. Un, otrkārt, viņš uzskata, ka, ja valsts pastiprina noteikumus naudas iekasÄ“šanai, tad tas ir brÄ«nišÄ·Ä«gs iemesls, lai sāktu ar valsti kaulÄ“ties.

KaulÄ“ties ar varas iestādÄ“m Timrota kungs sāka, uzsākot sabiedrÄ«bas iniciatÄ«vu, kurā viņš ierosina uz pusi samazināt soda naudas, ja tās samaksās 15 dienu laikā.

ŠobrÄ«d minimālais sods, ko autovadÄ«tāji var saņemt par ātruma pārsniegšanu, ir 10 eiro par braukšanu ar kravas automašÄ«nu, kuras pārsniegums ir lÄ«dz 10 km/st. pilsÄ“tas robežās. Timrota kungs ierosina samazināt šo naudas sodu lÄ«dz 5 eiro. Pieci eiro ir viena glāze laba, auksta alus VecrÄ«gā, un, pÄ“c Timrota kunga teiktā, tas ir adekvāts sods par lai arÄ« ne ievÄ“rojamu, bet tomÄ“r ātruma ierobežojuma pārkāpšanu.

Cits, ne mazāk ilustratÄ«vs piemÄ“rs ir naudas sods par ātruma pārsniegšanu ar vieglo automašÄ«nu pilsÄ“tas robežās lÄ«dz 40 km/st. ŠobrÄ«d tas ir 160 eiro, un Timrota kungs grib samazināt šo naudas sodu lÄ«dz 80 eiro.

Pārsniegums par 40 km/st., ņemot vÄ“rā radara precizitātes kļūdu, parasti nozÄ«mÄ“ skaitli tuvu 100 km/st. uz automašÄ«nas spidometra. Un, pÄ“c Timrota kunga teiktā, vadÄ«tājam, kurš, teiksim, Blaumaņa ielā pārvietojas ar ātrumu 100 km/st., par šÄdu palaidnÄ«bu jāmaksā kadi nožēlojami 80 eiro. AcÄ«mredzot Timrota kungs aizmirsa tos ne visai tālos laikus, kad pat kukulis par šÄdu ātrumu pārsniegumu pārsniedza 80 eiro.

Pamatojoties uz visu, ko Timrota kungs pateica ar šo savu otro iniciatÄ«vu, secinu, ka viņš ir vienkārši kaitÄ“klis un nesaprot ne ceļu satiksmes noteikumos, ne elementāros ceļu satiksmes drošÄ«bas pamatus lÄ«menÄ«, kas nepieciešams, lai par to runātu televÄ«zijas Ä“terā kā „eksperts”.

Taču ir izeja. Apkopojot visu uzrakstÄ«to un arÄ« ņemot vÄ“rā Timrota kunga demonstrÄ“to domāšanas stilu, es aicinu viņu nopietni apdomāt iespÄ“ju uzsākt karjeru Latvijas politikā.