Vai Putina solÄ«tÄs „ausis†beidzot iegÅ«s varu LatvijÄ?
Pietiek lasÄ«tÄjs* · 03.06.2018. · Komentāri (0)Vladimirs Putins 2005.gadÄ publiski solÄ«ja, ka Latvija Abreni nekad neatgÅ«s. VienÄ«gais, ko Latvija dabÅ«šot, bÅ«s miruša Ä“zeļa ausis. RunÄjot lÄ«dzÄ«bÄs, pÄ“c 13 gadiem ir visai reÄls scenÄrijs, ka Putina solÄ«tais var piepildÄ«ties…
RudenÄ« gaidÄmÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanas solÄs bÅ«t jau kÄrtÄ“jo reizi interesantas. Gluži tÄpat kÄ visas iepriekšÄ“jÄs! Bet galvenais interesantums arvien ir tas pats: vai saskaņveidÄ«gie tiks varas koalÄ«cijÄ?
Kaut gan varas viņiem tÄpat ir gana. GalvaspilsÄ“ta tiek pilnÄ«bÄ kontrolÄ“ta jau gadiem ilgi, un Misters 20% ar sava izcilÄ šeftmaņa talantu, gadiem ritot, ir spÄ“jis ne tikai piebÄzt savas un savÄ“jo kabatas, bet arÄ« padalÄ«ties ar citiem. Nedaudz, bet tomÄ“r – padalÄ«ties. Un padalÄ«šanÄs tika balstÄ«ta jau atkal savtÄ«gÄs interesÄ“s, jo citÄdÄk Ätro kredÄ«tu noziedzÄ«gais augļošanas bizness nav izskaidrojams. Cik un kuri no saskaņveidÄ«gajiem ir Kremļa ietekmes aÄ£enti, var tikai nojaust pÄ“c viņu (ne)publiskajÄm darbÄ«bÄm.
TÄpat ir ar pie varas ilgstoši esošajÄm koalÄ«cijas partijÄm. Å…emot vÄ“rÄ Latvijas mÄ“rogu, katrÄ no tÄm bÅ«tu nepieciešamas vismaz trÄ«s personas – Kremļa ietekmes aÄ£enti, kurÄm ir nozÄ«mÄ«ga loma partiju lÄ“mumu pieņemšanÄ. Faktiski šie saskaņveidÄ«go un varas partiju atsevišÄ·ie indivÄ«di, kuri nosaka partijÄs notiekošo, var tikt uzskatÄ«ti par SAVÄ’JIEM RÄ«gas (Latvijas) mÄ“rogÄ. Cik un kuri, – var tikai katrs pats nojaust...
Kas tad ir Kremļa SAVĒJIE?
Atbilde ļoti vienkÄrša – labi organizÄ“ts un strukturÄ“ts, korumpÄ“tu, savstarpÄ“ji lojÄlu cilvÄ“ku kopums, kuriem pieder vara un kuri var ietekmÄ“t jebkurus procesus sabiedrÄ«bÄ atklÄtÄ vai slÄ“ptÄ veidÄ.
Kopš KrievijÄ pie varas nonÄca Putins, valsts pÄrvaldÄ«šana tika mÄ“rÄ·tiecÄ«gi pilnveidota, par pamatu ņemot vienu no senÄkajiem un vienkÄršÄkajiem iedalÄ«jumiem: SAVÄ’JIE un CITI. Bet jau kopš 2004.gada ir pamatots uzskatÄ«t, ka Krieviju pÄrvalda Kremļa SAVÄ’JIE. JÄpiebilst, ka par vienu no SAVÄ’JIEM indivÄ«ds var kļūt tikai tad, ja atbilst zemÄk uzskaitÄ«tajiem kritÄ“rijiem, kas sarindoti svarÄ«guma secÄ«bÄ:
absolÅ«ta lojalitÄte SAVÄ’JIEM;
radniecība ar SAVĒJIEM;
augsts amats spÄ“ka vai varas struktÅ«rÄs;
persona nepieciešama SAVÄ’JIEM noteiktu mÄ“rÄ·u sasniegšanai.
SAVÄ’JO lojalitÄte tiek garantÄ“ta ar specdienestu klasisko metodi, materiÄli stimulÄ“jot vai nodrošinot cita veida priekšrocÄ«bas.
SAVÄ’JIE vienmÄ“r tiek pretnostatÄ«ti CITIEM. Par personu tiek rÅ«pÄ«gi vÄkti kompromitÄ“joši materiÄli, bet – nelojalitÄtes vai nodevÄ«bas gadÄ«jumÄ – kÄ galÄ“jais risinÄjums ir cilvÄ“ka fiziska iznÄ«cinÄšana, kas arÄ« periodiski tiek darÄ«ts. Pie tam fiziskÄ iznÄ«cinÄšana var bÅ«t skaļa un publiska, lai kalpotu kÄ bieds pÄrÄ“jiem.
Kremļa SAVÄ’JOS interesÄ“ tikai divas lietas, kas globÄlÄ mÄ“rogÄ nav mainÄ«jušÄs:
kÄ maksimÄli droši atmazgÄt sazagtos finanšu lÄ«dzekļus, tos izvietojot Ärpus Krievijas;
kÄ iegÅ«t globÄlu Ä£eopolitisku ietekmi un tiešu ietekmi vismaz postpadomju teritorijÄs.
Ar ko gan šis gads ir tik Ä«pašs Kremļa SAVÄ’JIEM, un kÄda loma ir atvÄ“lÄ“ta Latvijai?
Atbilde ir pavisam vienkÄrša: Kremļa SAVÄ’JO abu galveno interešu realizÄcijÄ Latvija ir bijusi „nelojÄla”.
KÄ tieši?
PirmkÄrt, nauda!
Viena no Kremļa SAVÄ’JO galvenajÄm interesÄ“m ir bijusi Latviju izmantot kÄ posmu, veļasmašÄ«nu sazagto finanšu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanÄ. Par nelaimi Ä“rto veļasmašÄ«nu nÄcÄs likvidÄ“t... Lai gan gadiem ilgi Latvijas SAVÄ’JIE pamanÄ«jÄs Rietumus maldinÄt ar visÄdiem solÄ«jumiem un darbÄ«bu imitÄcijÄm, bodÄ«ti tomÄ“r nÄcÄs aizklapÄ“t!
TurklÄt pÄ“dÄ“jÄs Rietumu sankcijas beidzot sÄk strÄdÄt, tÄs sÄk arvien nopietnÄk žņaugt Kremļa SAVÄ’JOS. Par apliecinÄjumu tam kalpo gan rokÄdes Krievijas lielÄko uzņēmumu vadÄ«bÄ, gan AbramoviÄa problÄ“mas ar uzturÄ“šanÄs atļaujÄm ŠveicÄ“ un LielbritÄnijÄ.
TÄpat ir ziņas, ka Kremļa SAVÄ’JIE deleģējuši Mihailu Fridmanu un Pjotru Avenu braucienam uz ASV, lai mÄ“Ä£inÄtu vienoties par Kremlim pastarpinÄti piederošo aktÄ«vu atsaldÄ“šanu vai vismaz par jaunu sankciju neuzlikšanu. Runa ir par aptuveni 1 triljonu USD privÄtu aktÄ«vu AmerikÄ un aptuveni 500 miljardiem USD LielbritÄnijÄ [1].
OtrkÄrt, Ä£eopolitika!
Ja pÄ“c Kremļa izvÄ“rstÄs operÄcijas GruzijÄ kÄds Rietumos vÄ“l šaubÄ«jÄs, tad pÄ“c kara UkrainÄ ilÅ«zijas izplÄ“nÄ“jušas. BaltijÄ arvien redzamÄki kļūst NATO sabiedroto muskuļi. Faktiski NATO stratÄ“Ä£iskÄs un operatÄ«vÄs plÄnošanas spÄ“jas ir spiestas atgriezties AukstÄ kara kategorijÄs, paņemot tÄ laika labÄkos risinÄjumus un piemÄ“rojot tÄs šodienas realitÄtei.
Kremļa SAVÄ’JIE ilgstoši ir centušies un joprojÄm cer piespiest Rietumus slÄ“gt jaunu Jaltas vienošanos, jo, redz: “Krievija bija nospiesta uz ceļiem, taÄu tagad tÄ nu ir piecÄ“lusies. NoslÄ“dziet ar mums otro Jaltu, atdodiet mÅ«su pakļautÄ«bÄ puspasauli vai vismaz visu postpadomju telpu!”[1]
TaÄu pastÄv viena liela un fundamentÄla pretruna: Kremļa prasÄ«bas pÄ“c jaunas Jaltas, pÄ“c Ä£eopolitiskÄs lielummÄnijas, pÄ“c šantÄžas ar atomkaru ir pilnÄ«gÄ pretrunÄ ar Kremļa pamatinteresi – sazagto finanšu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu tajos pašos Rietumos.
Un te nu mÄ“s nonÄkam lÄ«dz mazajai un nesvarÄ«gajai Latvijai, – kÄ to jau gadiem publiski cenšas iestÄstÄ«t visdažÄdÄkie politikas eksperti un politiÄ·i, kurus nekÄ savÄdÄk kÄ par Kremļa ietekmes aÄ£entiem nemaz nevar nosaukt!
Patlaban Kremļa SAVÄ’JIEM bÅ«tiski ir pareizi ietekmÄ“t 13. Saeimas vÄ“lÄ“šanu rezultÄtus.
Kremļa SAVÄ’JIEM pastarpinÄti pieder lauvas tiesa Latvijas biznesÄ un plašsaziņas lÄ«dzekļos. Tas savukÄrt viņiem nodrošina lielu ietekmi uz sev vÄ“lamu rezultÄtu sasniegšanu. TÄdÄ“jÄdi, ja šogad nekÄda zemestrÄ«ce Latvijas politiskajÄ vidÄ“ nenotiks, rudenÄ« gaidÄmajÄs Saeimas vÄ“lÄ“šanÄs var prognozÄ“t vienu no šÄdiem scenÄrijiem:
varas koalÄ«cija nemainÄs vai tai pievienojas kÄda no jaunizveidotÄm partijÄm (softcore).
nepilna esošÄ varas koalÄ«cija plus Saskaņa (hardcore).
NobeigumÄ, lai rastu atbildi uz virsraksta jautÄjumu, ir jÄsaprot, kuru no diviem scenÄrijiem izvÄ“lÄ“sies Kremļa SAVÄ’JIE. Jeb pÄrfrÄzÄ“jot, kas viņiem var radÄ«t lielÄkÄs problÄ“mas?
ManÄ ieskatÄ, pÄ“dÄ“jo divu gadu laikÄ lielÄkÄs problÄ“mas saistÄ«tas ar Latvijas Kremļa ietekmes aÄ£entu nespÄ“ju izpildÄ«t tiem dotos uzdevumus. TÄtad, prasÄ«tos pÄ“c hardcore. TaÄu otrs scenÄrijs saistÄ«ts ar pašu ietekmes aÄ£entu tÄ«kla stiprinÄšanu. ŠajÄ gadÄ«jumÄ der abi scenÄriji, – tikai jÄprot situÄcijas izmantot savÄ labÄ. Un par to nu gan varam bÅ«t pilnÄ«gi droši! Kremlis arvien ir pratis izmantot un arÄ« ir izmantojis ikvienu radušos situÄciju savu interešu stiprinÄšanai. DezinformÄ“šanas, maldinÄšanas, puspatiesÄ«bu un atklÄtu melu sintezÄ“šana krieviski runÄjošo publiskajÄ telpÄ darbojas! Diemžēl arÄ« LatvijÄ darbojas...
Un vÄ“l par Kremļa SAVÄ’JIEM: neticiet acÄ«mredzamajam, jo “ne viss ir tÄ, kÄ izskatÄs”! TÄpat kÄ KrimÄ: kaujasspÄ“jÄ«gÄkie bija zaļie cilvÄ“ciņi, ne Krievijas Bruņoto spÄ“ku karavÄ«ri.
[1] Ðндрей ПионтковÑкий: две оÑновные задачи путинÑкой Дзюдохерии вÑтупили в непримиримое противоречие
*Autoram ir maÄ£istra grÄds NacionÄlajÄs drošÄ«bas lietÄs, ar specializÄciju: Krievija, Eiropa un CentrÄlÄzijas valstis (2004, ASV), kÄ arÄ« 20 gadu pieredze militÄri politiskajÄ sfÄ“rÄ. Autors ir bijis starp tiem nedaudzajiem, kurš 2008. gadÄ pÄ“c Gruzijas notikumiem publiski savu Rietumu kolÄ“Ä£u vidÄ“ centÄs viņus pÄrliecinÄt, ka nÄkamais testa poligons bÅ«s Ukraina, Latvija, Moldova.