Menu
Pilnā versija

Iesaki rakstu:
Twitter Facebook Draugiem.lv

Vladimirs Putins 2005.gadā publiski solÄ«ja, ka Latvija Abreni nekad neatgÅ«s. VienÄ«gais, ko Latvija dabÅ«šot, bÅ«s miruša Ä“zeļa ausis. Runājot lÄ«dzÄ«bās, pÄ“c 13 gadiem ir visai reāls scenārijs, ka Putina solÄ«tais var piepildÄ«ties…

RudenÄ« gaidāmās Saeimas vÄ“lÄ“šanas solās bÅ«t jau kārtÄ“jo reizi interesantas. Gluži tāpat kā visas iepriekšÄ“jās! Bet galvenais interesantums arvien ir tas pats: vai saskaņveidÄ«gie tiks varas koalÄ«cijā?

Kaut gan varas viņiem tāpat ir gana. GalvaspilsÄ“ta tiek pilnÄ«bā kontrolÄ“ta jau gadiem ilgi, un Misters 20% ar sava izcilā šeftmaņa talantu, gadiem ritot, ir spÄ“jis ne tikai piebāzt savas un savÄ“jo kabatas, bet arÄ« padalÄ«ties ar citiem. Nedaudz, bet tomÄ“r – padalÄ«ties. Un padalÄ«šanās tika balstÄ«ta jau atkal savtÄ«gās interesÄ“s, jo citādāk ātro kredÄ«tu noziedzÄ«gais augļošanas bizness nav izskaidrojams. Cik un kuri no saskaņveidÄ«gajiem ir Kremļa ietekmes aÄ£enti, var tikai nojaust pÄ“c viņu (ne)publiskajām darbÄ«bām.

Tāpat ir ar pie varas ilgstoši esošajām koalÄ«cijas partijām. Å…emot vÄ“rā Latvijas mÄ“rogu, katrā no tām bÅ«tu nepieciešamas vismaz trÄ«s personas – Kremļa ietekmes aÄ£enti, kurām ir nozÄ«mÄ«ga loma partiju lÄ“mumu pieņemšanā. Faktiski šie saskaņveidÄ«go un varas partiju atsevišÄ·ie indivÄ«di, kuri nosaka partijās notiekošo, var tikt uzskatÄ«ti par SAVÄ’JIEM RÄ«gas (Latvijas) mÄ“rogā. Cik un kuri, – var tikai katrs pats nojaust...

Kas tad ir Kremļa SAVĒJIE?

Atbilde ļoti vienkārša – labi organizÄ“ts un strukturÄ“ts, korumpÄ“tu, savstarpÄ“ji lojālu cilvÄ“ku kopums, kuriem pieder vara un kuri var ietekmÄ“t jebkurus procesus sabiedrÄ«bā atklātā vai slÄ“ptā veidā.

Kopš Krievijā pie varas nonāca Putins, valsts pārvaldÄ«šana tika mÄ“rÄ·tiecÄ«gi pilnveidota, par pamatu ņemot vienu no senākajiem un vienkāršÄkajiem iedalÄ«jumiem: SAVÄ’JIE un CITI. Bet jau kopš 2004.gada ir pamatots uzskatÄ«t, ka Krieviju pārvalda Kremļa SAVÄ’JIE. Jāpiebilst, ka par vienu no SAVÄ’JIEM indivÄ«ds var kļūt tikai tad, ja atbilst zemāk uzskaitÄ«tajiem kritÄ“rijiem, kas sarindoti svarÄ«guma secÄ«bā:

absolūta lojalitāte SAVĒJIEM;

radniecība ar SAVĒJIEM;

augsts amats spēka vai varas struktūrās;

persona nepieciešama SAVÄ’JIEM noteiktu mÄ“rÄ·u sasniegšanai.

SAVÄ’JO lojalitāte tiek garantÄ“ta ar specdienestu klasisko metodi, materiāli stimulÄ“jot vai nodrošinot cita veida priekšrocÄ«bas.

SAVÄ’JIE vienmÄ“r tiek pretnostatÄ«ti CITIEM. Par personu tiek rÅ«pÄ«gi vākti kompromitÄ“joši materiāli, bet – nelojalitātes vai nodevÄ«bas gadÄ«jumā – kā galÄ“jais risinājums ir cilvÄ“ka fiziska iznÄ«cināšana, kas arÄ« periodiski tiek darÄ«ts. Pie tam fiziskā iznÄ«cināšana var bÅ«t skaļa un publiska, lai kalpotu kā bieds pārÄ“jiem.

Kremļa SAVÄ’JOS interesÄ“ tikai divas lietas, kas globālā mÄ“rogā nav mainÄ«jušÄs:

kā maksimāli droši atmazgāt sazagtos finanšu lÄ«dzekļus, tos izvietojot ārpus Krievijas;

kā iegÅ«t globālu Ä£eopolitisku ietekmi un tiešu ietekmi vismaz postpadomju teritorijās.

Ar ko gan šis gads ir tik Ä«pašs Kremļa SAVÄ’JIEM, un kāda loma ir atvÄ“lÄ“ta Latvijai?

Atbilde ir pavisam vienkārša: Kremļa SAVÄ’JO abu galveno interešu realizācijā Latvija ir bijusi „nelojāla”.

Kā tieši?

Pirmkārt, nauda!

Viena no Kremļa SAVÄ’JO galvenajām interesÄ“m ir bijusi Latviju izmantot kā posmu, veļasmašÄ«nu sazagto finanšu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanā. Par nelaimi Ä“rto veļasmašÄ«nu nācās likvidÄ“t... Lai gan gadiem ilgi Latvijas SAVÄ’JIE pamanÄ«jās Rietumus maldināt ar visādiem solÄ«jumiem un darbÄ«bu imitācijām, bodÄ«ti tomÄ“r nācās aizklapÄ“t!

Turklāt pÄ“dÄ“jās Rietumu sankcijas beidzot sāk strādāt, tās sāk arvien nopietnāk žņaugt Kremļa SAVÄ’JOS. Par apliecinājumu tam kalpo gan rokādes Krievijas lielāko uzņēmumu vadÄ«bā, gan Abramoviča problÄ“mas ar uzturÄ“šanās atļaujām ŠveicÄ“ un Lielbritānijā.

Tāpat ir ziņas, ka Kremļa SAVÄ’JIE deleģējuši Mihailu Fridmanu un Pjotru Avenu braucienam uz ASV, lai mÄ“Ä£inātu vienoties par Kremlim pastarpināti piederošo aktÄ«vu atsaldÄ“šanu vai vismaz par jaunu sankciju neuzlikšanu. Runa ir par aptuveni 1 triljonu USD privātu aktÄ«vu Amerikā un aptuveni 500 miljardiem USD Lielbritānijā [1].

Otrkārt, ģeopolitika!

Ja pÄ“c Kremļa izvÄ“rstās operācijas Gruzijā kāds Rietumos vÄ“l šaubÄ«jās, tad pÄ“c kara Ukrainā ilÅ«zijas izplÄ“nÄ“jušas. Baltijā arvien redzamāki kļūst NATO sabiedroto muskuļi. Faktiski NATO stratÄ“Ä£iskās un operatÄ«vās plānošanas spÄ“jas ir spiestas atgriezties Aukstā kara kategorijās, paņemot tā laika labākos risinājumus un piemÄ“rojot tās šodienas realitātei.

Kremļa SAVÄ’JIE ilgstoši ir centušies un joprojām cer piespiest Rietumus slÄ“gt jaunu Jaltas vienošanos, jo, redz: “Krievija bija nospiesta uz ceļiem, taču tagad tā nu ir piecÄ“lusies. NoslÄ“dziet ar mums otro Jaltu, atdodiet mÅ«su pakļautÄ«bā puspasauli vai vismaz visu postpadomju telpu!”[1]

Taču pastāv viena liela un fundamentāla pretruna: Kremļa prasÄ«bas pÄ“c jaunas Jaltas, pÄ“c Ä£eopolitiskās lielummānijas, pÄ“c šantāžas ar atomkaru ir pilnÄ«gā pretrunā ar Kremļa pamatinteresi – sazagto finanšu lÄ«dzekļu legalizÄ“šanu tajos pašos Rietumos.

Un te nu mÄ“s nonākam lÄ«dz mazajai un nesvarÄ«gajai Latvijai, – kā to jau gadiem publiski cenšas iestāstÄ«t visdažādākie politikas eksperti un politiÄ·i, kurus nekā savādāk kā par Kremļa ietekmes aÄ£entiem nemaz nevar nosaukt!

Patlaban Kremļa SAVÄ’JIEM bÅ«tiski ir pareizi ietekmÄ“t 13. Saeimas vÄ“lÄ“šanu rezultātus.

Kremļa SAVÄ’JIEM pastarpināti pieder lauvas tiesa Latvijas biznesā un plašsaziņas lÄ«dzekļos. Tas savukārt viņiem nodrošina lielu ietekmi uz sev vÄ“lamu rezultātu sasniegšanu. TādÄ“jādi, ja šogad nekāda zemestrÄ«ce Latvijas politiskajā vidÄ“ nenotiks, rudenÄ« gaidāmajās Saeimas vÄ“lÄ“šanās var prognozÄ“t vienu no šÄdiem scenārijiem:

varas koalīcija nemainās vai tai pievienojas kāda no jaunizveidotām partijām (softcore).

nepilna esošÄ varas koalÄ«cija plus Saskaņa (hardcore).

Nobeigumā, lai rastu atbildi uz virsraksta jautājumu, ir jāsaprot, kuru no diviem scenārijiem izvēlēsies Kremļa SAVĒJIE. Jeb pārfrāzējot, kas viņiem var radīt lielākās problēmas?

Manā ieskatā, pÄ“dÄ“jo divu gadu laikā lielākās problÄ“mas saistÄ«tas ar Latvijas Kremļa ietekmes aÄ£entu nespÄ“ju izpildÄ«t tiem dotos uzdevumus. Tātad, prasÄ«tos pÄ“c hardcore. Taču otrs scenārijs saistÄ«ts ar pašu ietekmes aÄ£entu tÄ«kla stiprināšanu. Šajā gadÄ«jumā der abi scenāriji, – tikai jāprot situācijas izmantot savā labā. Un par to nu gan varam bÅ«t pilnÄ«gi droši! Kremlis arvien ir pratis izmantot un arÄ« ir izmantojis ikvienu radušos situāciju savu interešu stiprināšanai. DezinformÄ“šanas, maldināšanas, puspatiesÄ«bu un atklātu melu sintezÄ“šana krieviski runājošo publiskajā telpā darbojas! Diemžēl arÄ« Latvijā darbojas...

Un vÄ“l par Kremļa SAVÄ’JIEM: neticiet acÄ«mredzamajam, jo “ne viss ir tā, kā izskatās”! Tāpat kā Krimā: kaujasspÄ“jÄ«gākie bija zaļie cilvÄ“ciņi, ne Krievijas Bruņoto spÄ“ku karavÄ«ri.

[1] Андрей Пионтковский: две основные задачи путинской Дзюдохерии вступили в непримиримое противоречие

*Autoram ir maÄ£istra grāds Nacionālajās drošÄ«bas lietās, ar specializāciju: Krievija, Eiropa un Centrālāzijas valstis (2004, ASV), kā arÄ« 20 gadu pieredze militāri politiskajā sfÄ“rā. Autors ir bijis starp tiem nedaudzajiem, kurš 2008. gadā pÄ“c Gruzijas notikumiem publiski savu Rietumu kolÄ“Ä£u vidÄ“ centās viņus pārliecināt, ka nākamais testa poligons bÅ«s Ukraina, Latvija, Moldova.

Novērtē šo rakstu:

0
0